Latvijas Sociālistiskā partija

12.10.2019

“Latvijas Sociālista” kārtējais numurs, kas veltīts Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 75. gadadienai!

Lasiet numurā:

1) LSP priekšsēdētāja un 130. latviešu strēlnieku korpusa un partizānu brigāžu veterānu biedrības apsveikums ar 75. Rīgas atbrīvošanas gadadienu.

2) Tiesas medicīnas ekspertu komisijas akts par hitleriešu noziegumiem Salaspils nometnē. 

3) 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas izlūks Eduards Ābeltiņš. 

4) Padomju Savienības Varonis Mihails Orlovs


12.10.2019

Lasiet numurā:

1) LSP priekšsēdētāja un 130. latviešu strēlnieku korpusa un partizānu brigāžu veterānu biedrības apsveikums 61. tikšanās reizē Draudzības Kurgānā.

2) Varonīgie partizāni Reinholdi, E.Dzērvīte un Hugo Vinde.

3) Padomju Savienības Varonis Vilis Samsons

4) 75. gadi kopš Padomju Savienības Varonā Imanta Sudmaļa bojāejas.


06.08.2019

6. un 9. augustā pasaule no jauna atcerēsies drausmīgās pēc cilvēku upuru skaita un bezjēdzīgās militārā nozīmē Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas. Jau pēc zaudējuma amerikāņiem pie Midvejas salas, nevienam no laikabiedriem neradās šaubas par to, ar ko Japānai beigsies karš. Atklāts palika vienīgi jautājums, cik smaga būs galīgā sakāve. Dokumenti, kuri kļuva pieejami pēc kara, liecina, ka kā Japānai, tā arī ASV bija skaidrs - PSRS iesaistīšanās karā pret Japānu ved uz nenovēršamu Japānas bezierunu kapitulāciju. Kodolieroču pielietošanu 1945.gadā pret jau sakāvei nolemto pretinieku, ASV noteica nevis militāri, bet gan politiski apsvērumi. Par mācību pārējai pasaulei, tai skaitā arī sabiedrotajiem, amerikāņu vadība pieteica savas pretenzijas uz pēckara hegemona lomu, kurš gatavs nostiprināt savu kārtību ar jebkuriem līdzekļiem un jebkurā vietā pasaulē. Tādējādi, Japānas kapitulācija nekavējoties tika ieskaitīta ASV aktīvos. Kaut gan tā notika tikai 1945. gada 2. septembrī, pēc tam, kad Sarkanā armija bija atbrīvojusi Ķīnu un Koreju un bija ticami draudi, ka tā iebruks japāņu salās. Pasaules vēsturē pirmās atomieroču pielietošanas pa blīvi apdzīvotām pilsētām rezultāti tā sakāpa galvā amerikāņu vadībai, ka tā līdz pat šim laikam neuzskata par vajadzīgu atvainoties par simtiem tūkstošu bezjēdzīgi nogalinātu mierīgo iedzīvotāju. Bet toreiz prezidents Trumens nevarēja valdīt savu sajūsmu, stāstot sabiedrībai un presei, ka tas esot "absolūts sasniegums". Pirmās tikušas pie atomieroču "vāles", ASV, ilgi nekavējoties, ķērās pie nākamo kodoltrieciena mērķu noteikšanas. Izvēle nebija grūta, jo, kā teica amerikāņu ģenerālis Grovss, vienīgais kodoluzbrukuma mērķis ir Padomju Savienība. Jau tā paša 1945.gada septembrī Pentagons sagatavoja 66 PSRS pilsētu sarakstu. Triecienam pa tām tika ierēķinātas 204 atombumbas. Pirmajā desmitā ieskaitītajām pilsētām tika "iedalītas" katrai pa 10 atombumbām. Starp tām bija: Maskava, Ļeņingrada, Kēnigsberga, un arī ... Rīga! Otrajā kārtā tika ieskaitītas pilsētas (starp tām arī Viļņa), kurām katrai pienācās pa piecām bumbām, bet, piemēram, Tallinai "tikai" četras. Pēc likteņa ironijas, šodien, vairākas no šīm pilsētām atrodas NATO dalībvalstīs vai to sabiedroto valstī- Ukrainā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija (Belostoka arī bija atomuzbrukumu sarakstā) ciestu vēl lielākus zaudējumus nekā Otrā Pasaules kara laikā.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

Ja pie tā visa pieskaitīt vēl arī V. Čērčila viedokli, kurš pieprasīja bombardēt PSRS, cik vien iespējams drīzāk, kļūst skaidra patiesā to "Rietumu demokrātiju" seja, kuras vēl vakar slavināja padomju tautas izcilo lomu uzvarā pār pasaules ļaunumu - Vācijas fašismu. Kāpēc kodoluzbrukums PSRS nenotika? Pirmkārt, tajā laikā atombumbas izgatavošanas process bija ilgs, tas prasīja daudz resursu, un šī plāna realizācija varēja notikt ne ātrāk kā 1950.gadā. Otrkārt, kā zināms, PSRS 1949.gadā izgatavoja savu atombumbu, ar to šokējot Vašingtonu un izglābjot no kodoluzbrukuma desmitiem savu pilsētu, tostarp Rīgu. Šodien pasaule atkal bīstami balansē uz šauras iespējama kodolkonflikta robežas. Pēckara periodā paplašinājies to valstu loks, kurām ir kodolieroči, un kuras atturas tos pielietot saasinātā imperiālistisko pretrunu situācijā, vienīgi tāpēc, ka skaidri apzinās - kodolkarā uzvarētāja nebūs. Hirosimas un Nagasaki traģiskais piemērs pagaidām attur karstās galvas no vilinošajām ilūzijām.

Latvijas Sociālistiskā partija vēršas pie visiem miermīlīgajiem spēkiem Latvijā un aiz tās robežām ar aicinājumu nemazināt savu aktivitāti antimilitāristiskajā darbībā. Nedrīkst pieļaut, ka dēļ imperiālistisko grupējumu sāncensības par pasaules tirgus pārdali, atkal tiktu upurētas daudzu mierīgo cilvēku dzīvības, kuras ir svarīgas viņu tuviniekiem, bet savstarpēji naidīgie transmonopoli tās uztver vienīgi kā materiālu savu pozīciju nostiprināšanai un peļņas turpmākam pieaugumam.


Latvijas Sociālistiskās partijas Valde





28.07.2019

Š.g. 23. jūlijā, Latvijas Sociālistiskās partijas Ludzas nodaļa organizēja atceres pasākumu par godu pilsētas atbrīvošanas gadadienai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Pasākumu vadīja LSP priekšsēdētāja vietnieks Fridijs Bokišs.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

27.07.2019

Ar 383 deputātu balsīm pie 374 ievēlēšanai minimāli nepieciešamajām, par Eirokomisijas priekšsēdētāju kļuva bijusī Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Leiena. Šis rezultāts tika sasniegts, pateicoties nepieredzēti aktīvām un ilgām Eiroparlamenta labējā spārna aizkulišu sarunām. No kandidāta puses nekāda saturīga programma prezentēta netika. Kopumā programma izrādījās labi zināmās mantras par eiropeiskām vērtībām nez kurais atkārtojums. Izskanējušās idejas par ofšoriem un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas izskatās tikpat tālas no šo problēmu patiesā stāvokļa, kā tas bija no amata aizejošajam Eirokomisijas priekšsēdētājam Junkeram. Likumsakarīgi, ka nekāda uzmanība samilzušajām vienkāršo eiropiešu prasībām, piemēram, sociālās nevienlīdzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumos, netika veltīta. Faktiski, Ursula fon der Leiena piedāvā to pašu politiku, kādu bez īpašām sekmēm veda viņas priekšgājēji.

Eiropas Savienības augstāko amatpersonu ievēlēšanas procedūra, lai arī ārēji izskatās "demokrātiska", patiesībā vien vainago sasniegto sarežģīto kompromisu starp ietekmīgākajām interešu grupām. Viņu personiskajām īpašībām un sasniegumiem nav īpašas nozīmes. Tā, aizejošais eirokomisārs Junkers, kurš bijis iesaistīts "Lukseliksa" skandālā, apgalvoja, ka 25 gadu laikā, būdams Luksemburgas finanšu ministrs un premjerministrs, viņš absolūti nevarēja iedomāties, ka simtiem korporāciju viņa valstī nemaksāja nodokļus, faktiski padarot Luksemburgu par ofšoru pašā Eiropas centrā. Skandāls izvērtās skaļš, bet ciest no tā dabūja vienīgi divi žurnālisti, kuri bija to publiskojuši. Par to viņi saņēma reālus cietumsodus.


Ne ar ko labu no priekšgājēja neatšķiras arī fon der Leienas kundzes kandidatūra. Būdama Vācijas aizsardzības ministre, viņa tā arī nespēja novērst ieroču aizplūšanu no savas valsts un nonākšanu Islama valsts teroristu, kā arī Saūda Arābijas rokās, kura jau piekto gadu turpina bombardēt Jemenas skolas un slimnīcas, iezīmējot šos mērķus savos štābos, ar ASV ģenerāļu piedalīšanos.

Toties augstākajiem Eiropas ierēdņiem atrašanās viņu amatos kļūst par automātisku garantiju tālākam, ne mazāk ienesīgam, karjeras turpinājumam. Tā bijušais Eirokomisijas priekšsēdis Barrozu uzreiz pēc sava pilnvaru termiņa beigām ieguva augstu amatu vienā no ASV bankām. Un, ņemot vērā, ka pat pašā Eirokomisijā neslēpj, ka tās galvenie padomnieki vienlaikus ir arī lobisti, lielā Eiropas biznesa un lielo banku pārstāvji, kļūst skaidrs, kādu un kā interesēs politiku virza Eirokomisijas priekšsēdētāji - tu izdari kaut ko mūsu labā, bet pēc tam "lielie puiši" parūpēsies par siltu vietiņu priekš tevis.

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata Eirokomisijas vadības sastādīšanas procedūras par neatbilstošām demokrātiskiem principiem. Eiroparlaments un Eiropas Komisija koncentrētā veidā demonstrē savu "pseidodemokrātisko" būtību. Formāli saucoties par kolektīviem orgāniem, kam jārealizē visas Eiropas buržuāzijas šķiriskās intereses, patiesībā tās padevīgi kalpo vienīgi lielākajām transnacionālajām korporācijām, kuras nerēķinās nedz ar Eiropas strādniecības slāņu vitāli svarīgajām vajadzībām, nedz arī ar reālajām savu valstu valdību interesēm. Šādas situācijas iznākums ir acīmredzams, apskatot Latvijas piemēru: ik gadu tiek likvidēti vairāk uzņēmumu nekā izveidoti, materiālā noslāņošanās turpina pieaugt, katru gadu izmirst vairāk iedzīvotāju nekā piedzimst.

Tā tas turpināsies, kamēr vara piederēs kapitālam, nevis darbam.

Latvijas Sociālistiskās partijas valde


18.07.2019

Draudzības un izpalīdzības, internacionālisma un īsteno cilvēcisko vērtību atmosfēra.

MŪSU paaudžu stafete par godu latviešu, krievu un baltkrievu partizāniem, kuri cīnījās pret fašistiskajiem okupantiem Lielā Tēvijas kara laikā.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7