Latvijas Sociālistiskā partija

12.10.2017

Š.g. 13. oktobrī Latvijas Sociālistiskās partijas vadība, pirmorganizāciju sekretāri un partijas aktīvisti piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanā par godu 73. Rīgas atbrīvošanas gadadienai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.

Šodien, tāpat kā pirms četriem gadiem Saeimas priekšvēlēšanu gaidās, nacionālisti uzsākuši kampaņu par Pārdaugavā esošā pieminekļa Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskās okupācijas demontāžu, tādējādi cenšoties izprovocēt nesaskaņas starp tautām, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no katastrofālās sociālās un ekonomiskās situācijas, kurā Latvija nonākusi ilggadējas labējo spēku valdīšanas rezultātā.

Tāpat kā iepriekš, Latvijas Sociālistiskā partija pauž asu nosodījumu tamlīdzīgām kampaņām, kuras balstās uz tukšu populismu un mēģinājumiem sanaidot tautas. Mūsu zemes vēsture jāpieņem tāda, kāda tā ir, izturoties ar cieņu un saudzību pret vēstures liecībām un kritušo karavīru piemiņu. Nav pieļaujama tās ļaunprātīga izmantošana, lai provocētu naidu starp tautām, novirzot uzmanību no valsti postošās korupcijas, nabadzības, bezdarba un degradācijas, kurā to novedusi šādu bezatbildīgu naida kurinātāju valdīšana.


26.09.2017

Tuvojoties Salaspils jeb agrākās Kurtenhofas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas sešdesmit trešajai gadadienai, šovasar izskanējušas ziņas par restaurācijas darbiem tur ierīkotajā memoriālajā kompleksā. Pati doma par restaurāciju būtu apsveicama, jo Salaspils memoriālā šādi darbi nav tikuši veikti jau piecdesmit gadus kopš tā atklāšanas un nepieciešamība pēc remonta ir acīmredzama, taču zināmas bažas izraisa veids, kā šo restaurāciju plāno veikt.

Pirmkārt, memoriālā kompleksa restaurācijas darbos plānots ne tikai atjaunot, bet arī būtiski izmainīt visu muzeju un tā apkārtnē esošo kompleksu, kas skartu arī veselu virkni pieminekļu. Otrkārt, būtiskas izmaiņas plānots ieviest ne tikai pašā memoriālajā kompleksā, bet arī muzeja ekspozīcijā. Jāņem vērā, ka par galveno atbildīgo šai restaurācijai iecelts vēsturnieks Uldis Neiburgs, kurš strādā okupācijas muzejā un pazīstams ar savu dalību grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme, Salaspils nometne 1941-1944.” sarakstīšanā, kur, paļaujoties uz bijušo nometnes darbinieku atmiņām, bet ignorējot daudzu bijušo ieslodzīto liecības, noliegts gan Salaspilī iznīcināto upuru skaits, gan daudzas tur notikušās nelietības, kā arī daudzi fakti pasniegti aplamā un sagrozītā veidā.

Latvijas Sociālistiskā partija stingri nosoda jebkādus mēģinājumus pārrakstīt vēsturi un mīkstināt sabiedrības iespaidus par vācu nacistiskās okupācijas noziegumiem, kuriem jau dots nepārprotams novērtējums Nirnbergas starptautiskā tribunāla spriedumā. Šādu mēģinājumu atbalstīšana nav tādas valsts cienīga, kura vēlas sevi saukt par demokrātisku un tiesisku.



05.07.2017

Jau 59.reizi Zilupes krastā, kur tiekas trīs valstu robežas, ar Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas delegāciju piedalīšanos, notiek Draudzības Kurgāns, godinot visu triju republiku partizānus, kuri šeit cīnījušies pret hitleriešu okupantiem.

Otrā pasaules kara gados partizānu rindās pret vācu okupāciju Latvijas teritorijā cīnījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Viņu drosme, izveicība un izturība, viņu nestie upuri pildīja svarīgu lomu arī Krievijas un Baltkrievijas atbrīvošanā no vācu okupantiem un nacistiskās Vācijas sagrāvē. Pret latviešu partizāniem vācieši un viņu atbalstītāji veica vairāk nekā 100 soda operāciju. Par neizdziedējamu brūci tautas dvēselē ir kļuvusi nacistu nežēlīgā izrēķināšanās ar nevainīgajiem Audriņu civiliedzīvotājiem, atriebjoties viņiem par divu ievainotu sarkanarmiešu slēpšanu un antifašistisko partizānu atbalstīšanu.

Tie vīri un sievas, kuri cīnījušies par mūsu Dzimtenes atbrīvošanu un ziedojuši par to savas dzīvības, neļāva hitleriešiem īstenot viņu koloniālos plānus, kas paredzēja lielāko daļu šeit dzīvojošo tautu iznīcināšanu un arī latviešu paverdzināšanu Ostlandes protektorāta sastāvā. Sarkanie partizāni ir tie, kuriem šodien varam pasacīt paldies par to, ka viņi neļāva hitleriešiem pārvērst Baltijas zemes un Baltkrieviju par vācu koloniju. Viņi ziedoja savas dzīves, lai Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūtu jāpieredz karš un starp tautām valdītu miers.

Šodien mēs, Latvijas delegācijas pārstāvji Draudzības Kurgānā, paužam satraukumu par mūsu valsts iesaistīšanos NATO bloka un Krievijas savstarpējā pretstāvē, kas jau atkal nostāda Latviju līdzīgu draudu priekšā, kā tas bija Otrā pasaules kara priekšvakarā. Pierobežas teritorijas starp mūsu valstīm ir pakļautas aktīvai bruņoto spēku klātbūtnei, tajās norit apmācības ar mūsdienu smagās militārās tehnikas izmantošanu. Vienlaicīgi starp valstīm un iedzīvotāju starpā tiek uzkurināta spriedze ar informācijas kampaņu palīdzību.

Tas viss rada mūsos nopietnu satraukumu par mūsu tuvo un dārgo cilvēku drošību, par mierīgu nākotni visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs uzskatām, ka šī spriedze starp valstīm un tautām ir vērsta gan pret latviešu, gan pārējo Latvijā un kaimiņos dzīvojošo tautu interesēm. Mēs neredzam tādas pretrunas latviešu un kaimiņu tautu starpā, kuras mēs paši nevarētu atrisināt mierīgā ceļā. Mūs saista gadsimtiem sena kultūras mijiedarbība un saimnieciskie sakari, mēs visi esam ieinteresēti uzturēt draudzīgas attiecības, par mūsu kopīgajām svarīgākajām vērtībām uzskatot mieru un dzīvību.

Visu Draudzības Kurgānā pārstāvētās Latvijas delegācijas dalībnieku vārdā mēs vēršamies pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska:

"Godājamie kungi! Mēs lūdzam Jūs stingri ievērot Satversmē pausto un sargāt Latvijas Republikas suverenitāti, sperot visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no mūsu tautām bīstamas un nevajadzīgas iesaistes savstarpējā militārā konfrontācijā starp Krieviju un NATO bloka valstīm. Mēs lūdzam Jūs nepieļaut situāciju, kuras rezultātā mūsu Dzimtene un tauta atkal tiktu ierauta globālo lielvaru rēķinu kārtošanā, neļaut svešām varām risināt savus konfliktus uz mūsu zemes un cilvēku dzīvību, uz Latvijas tautas likteņa rēķina."

59.Draudzības kurgāna tikšanās dalībnieku vārdā:

130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigādes veterānu biedrības priekšsēdētājs
Ilmārs Puteklis

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
Vladimirs Frolovs

2017.gada 2.jūlijā
Draudzības Kurgānā


03.07.2017

Latvijas Sociālistiskās partija (LSP) solidarizējas ar ģimenes ārstiem, kuri uzsāk beztermiņa streiku ar š.g. 3. jūliju.

LSP ne reizi vien paziņoja, ka nāvējošais neoliberālais ekonomiskā modeļa kurss, kas sākās vairāk nekā 25 gadus atpakaļ, noveda veselības aprūpes modeli līdz kraham. Katastrofāli augsti HIV, C hepatīta un difterijas saslimstības rādītāji, pieaugošā jauno māmiņu mirstība, kā arī nepieejama lielākajai iedzīvotāju daļai laicīga kvalificēta medicīniskā palīdzība pastāv līdzās mediķu aizbraukšanai uz ārzemēm, augsti profesionālu speciālistu aiziešanai privātajās ārstniecības iestādēs, kā arī aizvien sliktākiem darba apstākļiem.  

Šajos apstākļos valdošā koalīcija viegli atrod līdzekļus aizvien pieaugošajam militārajam budžetam, privāto banku glābšanai, kā arī pārlieku uzpūstā ierēdņu aparāta uzturēšanai. Savukārt iedzīvotājiem iesaka „vēl nedaudz pagaidīt”, „glābt” sagrautās veselības aprūpes atliekas, palielinot nodokļu slogu.  

Redzot šīs situācijas bezizeju un nespēju panākt finansēšanas palielinājumu, izmantojot vairākus priekšlikumus un pārrunas ar Veselības ministriju, ģimenes ārsti bija spiesti izmantot visradikālāko savu tiesību aizstāvēšanas veidu- uzsākt beztermiņa streiku. 

Tāda protesta forma nav bijusi jaunākajā Latvijas Valsts vēsturē! Galvenām streikotāju prasībām- palielināt finansējumu ārstu pakalpojumiem un medmāsu algām, pakāpeniski ieviešot e-veselības sistēmu (atklājot tās vājās un pacientu datus nezisargājošās vietas) jāveicina primārās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un tas nepieciešamas visai sabiedrībai kopumā.   

Mediķu pozīciju neizmanīja arī Valsts premjera un veselības ministres aicinājumi atlikt streiku uz jūlija beigām. Acīmredzami, streika komitejas prasības atbalsta citu specialitāšu kolēģi. Tā, piemēram, streiklaužu lomu atteicās pildīt rezidenti, bet NMPD ārsti, atbalstot streikotājus paziņoja par iespējamām protesta akcijām no š.g. 1. augusta. 

LSP aicina iedzīvotājus izprast izveidojušos situāciju un atbalstīt streikotāju prasības! 

Mediķi, turaties!

LSP Valde
2017.g. 3. jūlijā


28.06.2017

Šā gada 21.jūnijā, pašā vasaras vidū pēc retas un bīstamas slimības zliesmojuma 43 gadu vecumā apstājās pukstēt Ļenas sirds. Tikko bija iegūts maģistra grāds nodokļu un muitas administrēšanas zinībās, tik daudz ieceru un plānu bija sakarā ar jauno darba vietu, kur bija nostrādāti vien daži mēneši…

Ļena vienmēr gribēja mācīties, nemitīgi apgūt kaut ko jaunu. Maģistrantūrai ātri būtu sekojusi doktorantūra. Jau no 15 gadu vecuma Jeļena Kuzmina sāka praktiski apgūt preses izdevumu veidošanu - no izdevumu maketēšanas līdz klajā laišanai. Pēc tam viņa strādāja pie grāmatu veidošanas, nodibināja savu grāmatu izdevējdarbības firmu. Šīs grāmatas ir patīkami paņemt rokās. Viss ir nostrādāts eleganti, atbilstoši Latvijas poligrāfistu senajām, labajām tradīcijām.

Tie, kas Ļenu pazina, apbrīnoja viņas uzcītību. Viņa mēdza sacīt, ka visu var izdarīt, ja galva un rokas ir īstajā vietā. 

Dažkārt viņas drosme biedēja cilvēkus, bet viņu pašu nē. Bīstamajos deviņdesmitajos gados viņa viena pati pie stūres brauca simtiem kilometru cauri vienmuļiem sniegotiem ceļiem uz ziemas sesijām Maskavas poligrāfijas augstskolā, kur toreiz mācījās.

Divas reizes Jeļena Kuzmina ir smagi cietusi autoavārijās, pārvarējusi sāpīgu un ilgu ārstēšanos. Abas reizes viņa spēja piecelties un iet pa dzīvi no jauna ar paceltu galvu.

Likās, ka visi veiksmes stāsti ir sacerēti viņai. Tā arī bija līdz liktenīgajam 21.jūnijam, kad slimība-slepkava piezagās un pieveica savu upuri ātri un nežēlīgi.

Šai saulē nu palicis vīrs Aleksandrs un meita studente Elīna, dēliņam Sašam vēl tikai 11 gadu, un mēs - draugi un domubiedri, kas vēl nespēj aptvert notikušo.   

Avīzes, dokumentu krājumi, grāmatas - tas ir palicis šai saulē, bet par vienu labu, gudru, godīgu un atsaucīgu cilvēku esam kļuvuši nabagāki.

Izsakot visdziļāko līdzjūtību Jeļenas Kuzminas ģimenei un tuviniekiem, novēlam viņai vieglas smiltis un sērojam par tik pāragro un traģisko likteņa triecienu.

Draugi un domubiedri