Latvijas Sociālistiskā partija


05.07.2017

Jau 59.reizi Zilupes krastā, kur tiekas trīs valstu robežas, ar Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas delegāciju piedalīšanos, notiek Draudzības Kurgāns, godinot visu triju republiku partizānus, kuri šeit cīnījušies pret hitleriešu okupantiem.

Otrā pasaules kara gados partizānu rindās pret vācu okupāciju Latvijas teritorijā cīnījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Viņu drosme, izveicība un izturība, viņu nestie upuri pildīja svarīgu lomu arī Krievijas un Baltkrievijas atbrīvošanā no vācu okupantiem un nacistiskās Vācijas sagrāvē. Pret latviešu partizāniem vācieši un viņu atbalstītāji veica vairāk nekā 100 soda operāciju. Par neizdziedējamu brūci tautas dvēselē ir kļuvusi nacistu nežēlīgā izrēķināšanās ar nevainīgajiem Audriņu civiliedzīvotājiem, atriebjoties viņiem par divu ievainotu sarkanarmiešu slēpšanu un antifašistisko partizānu atbalstīšanu.

Tie vīri un sievas, kuri cīnījušies par mūsu Dzimtenes atbrīvošanu un ziedojuši par to savas dzīvības, neļāva hitleriešiem īstenot viņu koloniālos plānus, kas paredzēja lielāko daļu šeit dzīvojošo tautu iznīcināšanu un arī latviešu paverdzināšanu Ostlandes protektorāta sastāvā. Sarkanie partizāni ir tie, kuriem šodien varam pasacīt paldies par to, ka viņi neļāva hitleriešiem pārvērst Baltijas zemes un Baltkrieviju par vācu koloniju. Viņi ziedoja savas dzīves, lai Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūtu jāpieredz karš un starp tautām valdītu miers.

Šodien mēs, Latvijas delegācijas pārstāvji Draudzības Kurgānā, paužam satraukumu par mūsu valsts iesaistīšanos NATO bloka un Krievijas savstarpējā pretstāvē, kas jau atkal nostāda Latviju līdzīgu draudu priekšā, kā tas bija Otrā pasaules kara priekšvakarā. Pierobežas teritorijas starp mūsu valstīm ir pakļautas aktīvai bruņoto spēku klātbūtnei, tajās norit apmācības ar mūsdienu smagās militārās tehnikas izmantošanu. Vienlaicīgi starp valstīm un iedzīvotāju starpā tiek uzkurināta spriedze ar informācijas kampaņu palīdzību.

Tas viss rada mūsos nopietnu satraukumu par mūsu tuvo un dārgo cilvēku drošību, par mierīgu nākotni visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs uzskatām, ka šī spriedze starp valstīm un tautām ir vērsta gan pret latviešu, gan pārējo Latvijā un kaimiņos dzīvojošo tautu interesēm. Mēs neredzam tādas pretrunas latviešu un kaimiņu tautu starpā, kuras mēs paši nevarētu atrisināt mierīgā ceļā. Mūs saista gadsimtiem sena kultūras mijiedarbība un saimnieciskie sakari, mēs visi esam ieinteresēti uzturēt draudzīgas attiecības, par mūsu kopīgajām svarīgākajām vērtībām uzskatot mieru un dzīvību.

Visu Draudzības Kurgānā pārstāvētās Latvijas delegācijas dalībnieku vārdā mēs vēršamies pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska:

"Godājamie kungi! Mēs lūdzam Jūs stingri ievērot Satversmē pausto un sargāt Latvijas Republikas suverenitāti, sperot visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no mūsu tautām bīstamas un nevajadzīgas iesaistes savstarpējā militārā konfrontācijā starp Krieviju un NATO bloka valstīm. Mēs lūdzam Jūs nepieļaut situāciju, kuras rezultātā mūsu Dzimtene un tauta atkal tiktu ierauta globālo lielvaru rēķinu kārtošanā, neļaut svešām varām risināt savus konfliktus uz mūsu zemes un cilvēku dzīvību, uz Latvijas tautas likteņa rēķina."

59.Draudzības kurgāna tikšanās dalībnieku vārdā:

130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigādes veterānu biedrības priekšsēdētājs
Ilmārs Puteklis

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
Vladimirs Frolovs

2017.gada 2.jūlijā
Draudzības Kurgānā


03.07.2017

Latvijas Sociālistiskās partija (LSP) solidarizējas ar ģimenes ārstiem, kuri uzsāk beztermiņa streiku ar š.g. 3. jūliju.

LSP ne reizi vien paziņoja, ka nāvējošais neoliberālais ekonomiskā modeļa kurss, kas sākās vairāk nekā 25 gadus atpakaļ, noveda veselības aprūpes modeli līdz kraham. Katastrofāli augsti HIV, C hepatīta un difterijas saslimstības rādītāji, pieaugošā jauno māmiņu mirstība, kā arī nepieejama lielākajai iedzīvotāju daļai laicīga kvalificēta medicīniskā palīdzība pastāv līdzās mediķu aizbraukšanai uz ārzemēm, augsti profesionālu speciālistu aiziešanai privātajās ārstniecības iestādēs, kā arī aizvien sliktākiem darba apstākļiem.  

Šajos apstākļos valdošā koalīcija viegli atrod līdzekļus aizvien pieaugošajam militārajam budžetam, privāto banku glābšanai, kā arī pārlieku uzpūstā ierēdņu aparāta uzturēšanai. Savukārt iedzīvotājiem iesaka „vēl nedaudz pagaidīt”, „glābt” sagrautās veselības aprūpes atliekas, palielinot nodokļu slogu.  

Redzot šīs situācijas bezizeju un nespēju panākt finansēšanas palielinājumu, izmantojot vairākus priekšlikumus un pārrunas ar Veselības ministriju, ģimenes ārsti bija spiesti izmantot visradikālāko savu tiesību aizstāvēšanas veidu- uzsākt beztermiņa streiku. 

Tāda protesta forma nav bijusi jaunākajā Latvijas Valsts vēsturē! Galvenām streikotāju prasībām- palielināt finansējumu ārstu pakalpojumiem un medmāsu algām, pakāpeniski ieviešot e-veselības sistēmu (atklājot tās vājās un pacientu datus nezisargājošās vietas) jāveicina primārās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un tas nepieciešamas visai sabiedrībai kopumā.   

Mediķu pozīciju neizmanīja arī Valsts premjera un veselības ministres aicinājumi atlikt streiku uz jūlija beigām. Acīmredzami, streika komitejas prasības atbalsta citu specialitāšu kolēģi. Tā, piemēram, streiklaužu lomu atteicās pildīt rezidenti, bet NMPD ārsti, atbalstot streikotājus paziņoja par iespējamām protesta akcijām no š.g. 1. augusta. 

LSP aicina iedzīvotājus izprast izveidojušos situāciju un atbalstīt streikotāju prasības! 

Mediķi, turaties!

LSP Valde
2017.g. 3. jūlijā


28.06.2017

Šā gada 21.jūnijā, pašā vasaras vidū pēc retas un bīstamas slimības zliesmojuma 43 gadu vecumā apstājās pukstēt Ļenas sirds. Tikko bija iegūts maģistra grāds nodokļu un muitas administrēšanas zinībās, tik daudz ieceru un plānu bija sakarā ar jauno darba vietu, kur bija nostrādāti vien daži mēneši…

Ļena vienmēr gribēja mācīties, nemitīgi apgūt kaut ko jaunu. Maģistrantūrai ātri būtu sekojusi doktorantūra. Jau no 15 gadu vecuma Jeļena Kuzmina sāka praktiski apgūt preses izdevumu veidošanu - no izdevumu maketēšanas līdz klajā laišanai. Pēc tam viņa strādāja pie grāmatu veidošanas, nodibināja savu grāmatu izdevējdarbības firmu. Šīs grāmatas ir patīkami paņemt rokās. Viss ir nostrādāts eleganti, atbilstoši Latvijas poligrāfistu senajām, labajām tradīcijām.

Tie, kas Ļenu pazina, apbrīnoja viņas uzcītību. Viņa mēdza sacīt, ka visu var izdarīt, ja galva un rokas ir īstajā vietā. 

Dažkārt viņas drosme biedēja cilvēkus, bet viņu pašu nē. Bīstamajos deviņdesmitajos gados viņa viena pati pie stūres brauca simtiem kilometru cauri vienmuļiem sniegotiem ceļiem uz ziemas sesijām Maskavas poligrāfijas augstskolā, kur toreiz mācījās.

Divas reizes Jeļena Kuzmina ir smagi cietusi autoavārijās, pārvarējusi sāpīgu un ilgu ārstēšanos. Abas reizes viņa spēja piecelties un iet pa dzīvi no jauna ar paceltu galvu.

Likās, ka visi veiksmes stāsti ir sacerēti viņai. Tā arī bija līdz liktenīgajam 21.jūnijam, kad slimība-slepkava piezagās un pieveica savu upuri ātri un nežēlīgi.

Šai saulē nu palicis vīrs Aleksandrs un meita studente Elīna, dēliņam Sašam vēl tikai 11 gadu, un mēs - draugi un domubiedri, kas vēl nespēj aptvert notikušo.   

Avīzes, dokumentu krājumi, grāmatas - tas ir palicis šai saulē, bet par vienu labu, gudru, godīgu un atsaucīgu cilvēku esam kļuvuši nabagāki.

Izsakot visdziļāko līdzjūtību Jeļenas Kuzminas ģimenei un tuviniekiem, novēlam viņai vieglas smiltis un sērojam par tik pāragro un traģisko likteņa triecienu.

Draugi un domubiedri



16.06.2017

Latvijā beigušās kārtējās vietējo pašvaldību vēlēšanas. Deviņās pilsētās un 110 novados balsstiesīgie pilsoņi ievēlējuši 1614 deputātus. Vēlēšanās piedalījušies gandrīz 730 balsstiesīgie jeb 50% no visu balsstiesīgo kopskaita.

Aizvadītā priekšvēlēšanu cīņa izrādījās visnotaļ skarba un netīra. Kārtējo reizi Latvijas valdošo, labējo partiju politiķi, kuri parādījuši savu nespēju vai nevēlēšanos sakārtot tautsaimniecību, guvuši vēlētāju balsis spekulējot ar nacionāliem lozungiem un emocijām, dodot neiespējamus solījumus un izplatot apšaubāmas apsūdzības un baumas par saviem konkurentiem. Diemžēl vēlētāji izrādījās tik dezorientēti, apjukuši un iebaidīti vispārējās nomācošās aģitācijas rezultātā, ka tas atspoguļojās arī priekšvēlēšanu aptaujās, kur ievērojams skaits aptaujāto izvairījās sniegt konkrētas atbildes vai demonstrēja pilnīgi izkropļotu realitātes uztveri. Aptauju rezultāti par veseliem 8% atšķīrās no reālā vēlēšanu iznākuma, kas ir līdz šim vēl nepieredzēts gadījums un ataino iebiedēto cilvēku neuzdrošināšanos paust savu patieso viedokli. It īpaši, ja tas attiecas uz attieksmi pret valdošajiem poliskajiem spēkiem.

Kā jau iepriekš visā aizvadītajā atjaunotās Latvijas neatkarības periodā, pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās nepilsoņi. Šie cilvēki sastāda 16% valsts iedzīvotāju skaita, strādā un maksā nodokļus šīs valsts labā tieši tāpat, kā pilsoņi, un, tieši tāpat, kā pilsoņi, ir devuši savu ieguldījumu valsts labklājībā visu iedzīvotāju labā, taču viņiem joprojām nav dotas tiesības vēlēt ne vietējo, ne valsts mēroga varu pašiem savā zemē. Nav nekāda saprātīga pamatojuma šai absurdajai situācijai, kuru valsts tā arī nav spējusi atrisināt. Turklāt šāda situācija ir tikai vienā pasaules valstī – Latvijā, kura jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu runā par demokrātiju un vēlmi piederēt demokrātiskajai rietumu sabiedrībai. Civilizētā pasaule ar neizpratni noraugās uz to, bet Briseles funkcionāri liekulīgi izliekas neredzam nepilsoņu problēmu Latvijā, nevērš pret to nekādas soda sankcijas un pat turpina apgādāt parādos iegrimušo valsti , kura pati jau sen vairs nav spējīga sevi uzturēt, ar Eiropas fondu līdzekļiem. Šāda nepiedienīga Eiropas Savienības nostāšanās līdzdalībnieces lomā vēl vairāk pasliktina situāciju.

Latvijas Sociālistiskā partija nosoda lielas valsts iedzīvotāju daļas nepamatotu diskrimināciju, kura grauj demokrātijas pašus pamatus. Mūs uztrauc tiesībsargājošo iestāžu bezdarbība, kad notiek atklātas provokācijas ar mērķi kurināt nacionālo naidu, kuras turklāt izskan no Saeimas deputāta mutes, tādējādi pasliktinot attiecības starp Latvijā dzīvojošām tautām.

Mēs aicinām politiskās un sabiedriskās organizācijas koncentrēt savus spēkus un resursus, lai panāktu apkaunojošā nepilsoņu statusa likvidāciju, lai uzlabotu attiecības starp mūsu valstī dzīvojošām tautām.

Vladimirs Frolovs
LSP priekšsēdētājs

30.05.2017

Dārgie draugi! Tuvākajā sestdienā ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Latvijas Sociālistiskās partija ir izvirzījusi savus kandidātus sešās pašvaldībās. Rīgā mūsu kandidāti – Vladimirs Frolovs, Sergejs Hristoļubovs, Olga Veidiņa, Ivans Ivanovs un Arturs Pošers – startē no saraksta "Saskaņa/Gods Kalpot Rīgai".


Atsevišķi kandidātu saraksti LSP ir Ludzā


Jelgavā


un Alūksnē.


Savukārt Rēzeknē mūsu kandidāti Andrejs Rešetņikovs un Vladimirs Bogdanovs, kā arī Jēkabpilī Broņislavs Ivanovskis startē no "Saskaņas" saraksta.

Mēs lūdzam visus mūsu idejiskos piekritējus balsot par Latvijas Sociālistiskās partijas kandidātiem šajās vēlēšanās. Viņi visi ir godīgi un kompetenti sava darba pratēji, kuri pieder vienkāršajai tautai un, tieši tāpat, kā jūs, ikdienā saskārušies ar pašvaldību darba problēmām un ir gatavi uzņemties atbildību par to risināšanu. Varu darbam, nevis kapitālam!


30.05.2017

26. maijā LSP Jelgavas pirmorganizācija pirmo reizi piedalījās Jelgavas pilsētas svētkos ejot gājienā. Šajos pilsētas svētkos vienmēr svin pilsētas gadadienu, šogad Jelgavai kā pilsētai svinēja 752 gadi.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

Mēs arī šogad piedalāmies pirmo reizi pašvaldību velēšanās kandidējot uz Jelgavas Domi, mūsu sarakstā ir 10 deputātu kandidāti, mūsu saraksts ir pirmais un saraksta pirmais numurs ir Aleksandrs Petrovs.

Mēs par labāku dzīvi Jelgavā!

Ainārs Gālviņš,
Jelgavas pirmoganizācijas sekretārs.