Latvijas Sociālistiskā partija


30.08.2018

Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotajā sporta salidojumā pie Rāznas ezera (š.g. 11.-12. augustā), “Latvijas Sociālista” korespondents intervēja mūsu kandidātu LR 13. Saeimas vēlēšanām, LR saeimas deputātu Raimondu Rubiku (Latgales vēlēšanu apgabals, “Saskaņa”). 

-Raimond, uzstājoties dalībnieku priekšā, Jūs pieskārāties “valodas jautājumam”, kas ir ļoti aktuāls daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas ir arī viens no Jūsu priekšvēlēšanu programmas punktiem. Izklāstiet savu pozīciju.  

-Jā, tiešām, esmu pārliecināts, ka katram bērnam ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā valodā- krievu, latgaļu, vai kādā citā. Un valstij tas ir jāatbalsta, nevis jāliedz. Tikai tādā veidā mūsu skolas varēs sagatavot vispusīgi attīstītus absolventus, topošos speciālistus dažādās ekonomikas jomās. 

- Bet valdošie apgalvo, ka izglītības reformas rezultātā uzlabosies centralizēto eksāmenu rezultāti, padziļināti tiks apgūti daudzi priekšmeti... 

-Tas ir labēji nacionālistisko partiju plaši tiražētais mīts! Jāpaskatās uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, kur skaidri redzams, ka latviešu un mazākumtautību skolu audzēkņiem ir praktiski līdzīgi rezultāti eksaktajos priekšmetos! Un, ņemiet vērā, ka mazākumtautību bērni kārtoja visus eksāmenus valsts valodā. Pastāvošā bilingvālā sistēma pierādīja savu dzīvotspēju un mums jāaptur tās sagraušana. 


- Kāds tad ir reformas īstenais mērķis?

- Mērķis, diemžēl, nemainās jau pēdējos 30 gadus- jāsašķeļ tauta, reanimējot vecos saukļus “Krievi nāk!” un “Latvieti, nepadodies!”. Bet paralēli starpnacionālajiem strīdiem, valdošā labēji nacionālistiskā elite turpinās valstij graujošo neoliberālo kursu, paralēli veiksmīgi risinot personīgās ekonomiskās intereses! 

- Kas ir jādara šajā situācijā?

- Pirmkārt- atnākt uz vēlēšanu iecirkņiem. Neticēt nacionālistu propagandai un izdarīt pareizo izvēli- nobalsot par kreisajiem! Mūsu frakcija bija vienīgā, kura balsoja pret izglītības sistēmas reformām, skaidrojot to īsteno iemeslu. Mēs, deputāti, iesniedzām prasību satversmes tiesā, apstrīdot izglītības likuma grozījumus. Bet ar to vien nepietiek. Jādara viss, lai balsojot, atstādinātu no varas uzticību zaudējušos politiķus! Mūsu sabiedrībai ir nepieciešama sociāli orientēta ekonomika un draudzība starp tautām! 


27.08.2018

Latvijas politiskās partijas ir uzsākušas kārtējo priekšvēlēšanu maratonu. Kas no tā ir sagaidāms? Vai 13. Saeimas vēlēšanas kļūs par pagrieziena punktu labākai dzīvei priekš lielākās valsts iedzīvotāju daļas- algotā darba darītājiem? Vai pastāv cerība, ka Latvijas iedzīvotājam, kuram par savu algu jāuztur ģimene, jānodrošina bērnu izglītība, jāatbalsta vecāki, beidzot izdosies ievēlēt varu, kura spēs nodrošināt tādas iespējas savā valstī?

Vai ir pārliecība, ka vēlēšanas beidzot kļūs par dziļi pārdomātu un vispusīgi pamatotu valsts un sabiedrības attīstības programmu sacensību? Vai arī atkal, viss pārvērtīsies par dažādu vēlēšanu sarakstu un to līderu savstarpēju kompromātu, bet par galveno pēcvēlēšanu tēmu kļūs balsu uzpirkšana un pieļaujamo aģitācijas tēriņu pārkāpšana?


Latvijas Sociālistiskā partija aicina darbaļaudis nelolot liekas cerības. Vēlēšanas Latvijā, tāpat kā jebkurā kapitālistiskajā valstī, notiek biznesa pārvaldītas vēlēšanu sistēmas ietvaros. Uzvara pār konkurentiem, parasti tiek labāk finansētajiem partiju sarakstiem un viņu kandidātiem. Priekšvēlēšanu budžeta apgūšanā, galvenā loma tiek atvēlēta politiskā mārketinga speciālistiem, kuri realizē galveno principu: “Kā varēja nesolīt?!”. Pēc tam, priekšvēlēšanu cīņā varu ieguvušie, atkal turpinās mūsu sabiedrības šķelšanas un grupu interešu pretstatīšanas politiku. Par neapstrīdamu prioritāti paliks arī ārējo pārvaldīšanas struktūru norādījumu realizācija, kuras pārvalda lielu Latvijas suverenitātes daļu.

Latvijas darbaļaudis, algotā darba darītāji! Izmantojot savas tiesības piedalīties valsts augstākās varas institūcijas vēlēšanās, atcerēsimies, ka pastāvošā vara Latvijā pieder nevis darbam, bet kapitālam. Šajos apstākļos nevar cerēt uz kardinālu algotā darba cilvēka dzīves līmeņa uzlabošanos. Bet neko nedarīt, pakļaujoties pēdējo trīsdesmit gadu valdošo partiju varai, arī būtu nepareizi. Sākumā izdarīsim minimālo-balsojot atstādināsim no varas politiski bankrotējušos politiķus!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


16.08.2018

Š.g. 11.-12. augustā notika LSP biedru un viņu ģimeņu, kā arī partijas atbalstītāju salidojums Latgalē, Rāznas ezera krastā. Pasākuma dalībnieki sacentās vairākos sporta veidos (volejbols, futbols, galda teniss u.c.), kā arī diskutēja par aktuālajiem politiskajiem un vēsturiskajiem jautājumiem.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12

06.08.2018

Jūnijs 


Pirejas (Grieķija) dokeri ar streika palīdzību panāca kolektīvā līguma noslēgšanu


Argentīnas saimnieciskā dzīve tika paralizēta nacionālā 24 stundu streika dēļ 


Vācijas valdība bija spiesta piekāpties 220 000 streikotāju priekšā un piekrist prasību izpildei

Jūlijs

Eiropas Parlamenta darbs tika apgrūtināts tulku streika dēļ.


Krievijā norisinājās masveida protesti pret plānoto pensijas reformu


02.08.2018

Latvijas valdība turpina ātri reaģēt uz savu aizokeāna kuratoru augošo militāristisko apetīti. Uzreiz pēc ASV prezidenta paziņojuma pēdējā NATO samitā par nepieciešamību palielināt dalībvalstu aizsardzības budžetu līdz 4% no IKP, kā ārlietu ministrs E.Rinkevičs tūdaļ izteica atbalstu tādam solim. Pēc viņa domām, Latvija jau tuvākajā laikā varēs palielināt augstākminētos izdevumus līdz 2.5% no IKP. Aizsardzības un finanšu ministri steidzās zibenīgi atbalstīt savu izpildīgo kolēģi. Par valdošās koalīcijas partiju pozīciju arī var nešaubīties. Mūsu augstākie ierēdņi pat nedomā pagaidīt līdz Saeimas vēlēšanām, uzzināt vēlētāju attieksmi un tikai tad noformulēt Ministru kabineta pozīciju šajā jautājumā. 


Latvijas Sociālistiskā partija jau sen izteica savu attieksmi pret jau tā pārmērīga, pusmiljardu liela aizsardzības budžeta palielināšanu, un mainīt to neredz iespēju. Šie izdevumi mūsu iedzīvotājiem ir pārlieku lieli un neatbilst viņu interesēm! Strauju un neatlaidīgu finansējuma palielinājumu prasa izdevumi sociālajām vajadzībām un valsts līdzdalībai pienācīgi atalgotu darbavietu radīšanai. Reālā vidējā alga Latvijā ir viena no zemākajām ES dalībvalstu vidū, bet par galveno iemeslu cilvēku izbraukšanai uz ārzemēm pēdējo 20 gadu laikā, joprojām paliek zemais darba atalgojums un tam atbilstošs dzīves līmenis kopumā.

Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama konkrēta rīcība labklājības uzlabošanai bez nepieciešamības atstāt Dzimteni, nevis valdības paklausīgā sekošana Rietumu lielvalstu militāristu rīkojumiem.

Latvijas iedzīvotāji paši spējīgi lemt par to, kā tiks izlietoti viņu nodokļi! Jā- pienācīgai dzīvei! Nē- militarizācijai! 

Latvijas Sociālistiskās partijas valde


18.07.2018

Š.g. 1. jūlijā notika jubilejas 60. tikšanās reize Draudzības Kurgānā, vietā, kura ir vēsturisks simbols kopīgai latviešu, krievu un baltkrievu partizānu kopīgai cīņai pret fašistiskajiem iebrucējiem.

Svinīgo mītiņu Latvijas pusē tradicionāli organizēja Latvijas Sociālistiskā partija (LSP). Pasākumu atklāja Lielā Tēvijas kara partizāne, LSP biedre Vera Ivolga, kura dalījās atmiņās par savām cīņas gaitām: “Mēs piedzimām šeit, Latgalē. Kad sākās karš, visa darba jaunatne cēlās cīņai ar iebrucējiem. Mēs gājām aizstāvēt dzimto Latviju”. Klātesošos uzrunāja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetņikovs (LSP) un partijas Valdes loceklis Frīdijs Bokišs.

Ilggadējais LSP priekšsēdētājs, EP VII sasaukuma deputāts Alfrēds Rubiks pasvītroja: “Jums, jauniešiem, kuri atbrauca uz šo svēto vietu ir unikāla iespēja uzzināt nesagrozītu, neizkropļotu vēsturisko patiesību par Lielo Tēvijas karu no klātesošajiem veterāniem. Ieklausieties viņu teiktajā! Viņi aizstāvēja cilvēci no fašisma!”

LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs, uzstājoties, teica: “ Kārtējo reizi notiek uzbrukums daudznacionālās padomju tautas Uzvaras rezultātiem Lielajā Tēvijas karā. Mēs redzam ne tikai vēstures pārrakstīšanu un izkropļošanu, bet arī fizisku karam un tā varoņiem veltīto pieminekļu un memoriālu nojaukšanu un demontāžu. Polijā un Ukrainā tas notiek atklāti, bet Latvijā izmanto citu paņēmienu- pieminekļus nerenovē un nerestaurē, noved līdz acīmredzamam sagrautam stāvoklim un tad nojauc… Vai arī pievieno piemineklim “paskaidrojošu” informāciju, no šodienas revanšistu pozīcijas. Mēs darīsim visu, lai aizstāvētu piemiņu par Lielo Tēvijas karu un tā varoņiem!”

Pēc mītiņa LSP Valdes locekle Tatjana Apanasova “Latvijas Sociālista” korespondentam atzīmēja: “Ir noslēdzies mūsu grandiozais pasākums Kurgānā. Pa ceļam uz šejieni mēs noturējām mītiņus Šķaunē, Ludzā un Zilupē. Arī dalībnieku ģeogrāfija bija ļoti plaša- Rīga, Jūrmala, Tukums, Jelgava, Jēkabpils, Limbaži, kā arī visas lielākās Latgales pilsētas. Priekšā mums daudz darba- salidojums pie Rāznas ezera, atceres pasākumi Vietalvā. Turpināsim vākt ziedojumus Kurgāna memoriāla atjaunošanai. Redzējāt paši, šogad tika renovēta skatuve, bet pie tā neapstāsimies. Tas ir mūsu visu pienākums!”

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

06.07.2018

Š.g. 30. jūnijā notika Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) organizētie atceres pasākumi Zilupē, pie nacistiskā režīma upuriem veltītā piemiņas akmens. 

Klātesošos uzrunāja Lielā Tēvijas kara veterāne Marija Raševska un bijušais Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītais, LSP pirmorganizācijas “Kurzeme” sekretārs Vladimirs Jakovļevs. Mītiņa noslēgumā, LSP biedre, Rīgas domes deputāte Olga Veidiņa atzīmēja: “Mēs atceramies tos nevainīgos, kurus no šīs stacijas izveda uz Latvijas un Eiropas koncentrācijas nometnēm, kā arī tos varoņus, kuri sagrāva nacismu un nesa brīvību nāves nometņu ieslodzītajiem.”

Pēc uzrunām klātesošie nolika ziedus piemiņas akmens pakājē.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

03.07.2018

Š.g. 30. jūnijā notika Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) rīkotais mītiņš Ludzas pilsētā, pie pieminekļa Lielā Tēvijas kara laikā kritušajiem partizāniem- pilsētas iedzīvotājiem.

Mītiņa laikā klātesošos uzrunāja bijusī nacistu koncentrācijas nometnes ieslodzītā Ivanova Marija un biedrības “Kara bērni” pārstāve Noginova Olga.

Latvijas Republikas Saeimas deputāts, LSP Valdes loceklis Raimonds Rubiks atzīmēja: “Klausoties mūsu veterānus, mums ir unikāla iespēja no pirmavotiem uzzināt patiesību par Lielo Tēvijas karu, aizstāvēt Uzvaru no brūnā revanša. Prieks redzēt mūsu pasākumā bērnus un jauniešus.”

Mītiņa laikā LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs pasniedza biedra kartes jaunajiem partijas biedriem. 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

01.07.2018

Apsveicam Jūs un sūtam vislabākos veltījumus Kurgāna 60 dzimšanas dienā! Kurgāns ir mūsu kopīgās nesatricināmās un svētās draudzības, cīņas un uzvaras simbols. Pavisam nesen mēs atzīmējām un nosvinējām Uzvaras 73. gadskārtu. Varam būt lepni, ka hitleriskās Vācijas sagrāvē un tautu paglābšanā no brūnā mēra ir arī mūsu bijušo partizānu nopelns. Mēs nekad neaizmirsīsim savus cīņu biedrus, kuri Uzvarai ziedoja dārgāko, kas cilvēkam dots. Dārgi, pat ļoti dārgi samaksājām par Uzvaru. Tāpēc neļausim nevienam apšaubīt, mazināt vai kropļot tās vēsturi. Nedrīkstam pieļaut Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanu! 


Par to diemžēl liecina daudzi fakti, jo sevišķi pēdējā laikā. Kam kalpo pieņemtais likums par Otrā pasaules kara dalībnieka Statusu? Otrajā pasaules karā Latvijas partizānu kustībā piedalījās vairāk par 20000 cilvēku, kuru cīņa un varenība tuvināja Uzvaru. Pieņemtais statuss šos 20000 izslēdz no Otrā pasaules kara dalībnieku skaita. Kā to izskaidrot un saprast? Vai tiešām vēl šodien vārds “partizāns” kādu baida? Tāpat no Otrā pasaules kara dalībnieku skaita tiek izslēgti Krievijas latvieši, kuri cīnījās 130. latviešu strēlnieku korpusā un pēckara gados atgriezās savā senču dzimtenē. Ja šodien vēl mūsu rindās būtu mūsu lepnums- Padomju Savienības varoņi Imants Sudmalis, Otomārs Oškalns un Vilis Samsons, par Otrā kara dalībniekiem viņi netiktu atzīti! Kāds cinisms!

Mēs savu attieksmi pret šo pārpolitizēto pasākumu jau izteicām. Mēs, Lielā Tēvijas kara veterāni, kam svēts ir Draudzības Kurgāns un Uzvaras diena, tajā nepiedalīsimies. 

Turies veterān! 

Ilmārs Puteklis
130. latviešu strēlnieku korpusa
un latviešu partizānu brigāžu veterānu
biedrības priekšsēdētājs
2018.g. 1. jūlijā, Draudzības Kurgānā