Latvijas Sociālistiskā partija

17.01.2021

UN ASINIS, KAS NEVAINĪGAS
UZ BALTĀ SNIEGA KVĒLOJA…

1905. gada 13 (26) janvāris Rīgā

1905. gada revolūcijas sākums bija 9. (22.) janvāra notikumi - "Asiņainā svētdiena" Pēterburgā, kur cara patvaldība apšāva strādnieku miermīlīgu demonstrāciju; nākamajā dienā par to kļuva zināms Rīgā.

13. (26.) janvārī vispārējs politiskais streiks pieņēma grandiozas ļaužu masas— Rīgā tas sasniedza 50 — 60 tūkstoši cilvēku. Cara patvaldnieki nežēlīgi izrēķinājās ar Rgas darbaļaužu demonstrantiem — vairāk nekā 70 demonstranti gāja bojā, bet vairāk nekā 200 guva smagas traumas. Nogalināto vidū bija 35 demokrāti, Rīgas strādnieki – K. Freimane,M.Pareize, R. Pakalns, RPI students K.N. Pečurkins un citi.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7

Pēc demonstrantu apšaušanas, kad uz balta sniega kvēloja svēto upuru asinis, strādnieku gribu carisms nespēja salauzt. Turpinājās streiki, mītiņi un demonstrācijas ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Janvāra vispārējais streiks iezīmēja pagrieziena punktu Krievijas darbaļaužu kustībā - sākās pāreja uz masveida cīņas formām, kas apņēma plašus iedzīvotāju demokrātiskos slāņus.

Miers valstī – taisnīgumā. Tā bija, ir šodien un būs arī nākotnē.

Bet uz šo nākotni arī Latvijas cilvēkiem priekšā sāpju ceļi. Tos pārvarēt spēj stipra, saliedēta un apzinīga sabiedrība. 1905. gada revolūcijas notikumi parādīja, ka Krievijas lielā tautu saime ir spējīga plecu pie pleca uzstāties pret carisma varmākām, parādīja vienotības varenību. Revolucionārā cīņā nebija un nav priekš vārguļiem, drebulīgiem pielīdējiem un gļēvuļiem. Tāpat kā banālu, šķietamās cīņas karnevālu rīkotājiem. Ar ugunskuru svēpināšanu gar lielceļu nepietiek, tāpat kā sabiedriska sanākšana Daugavas krastmalā ar dziesmām un dejošanu cerot uz buržuāziskās iekārtas paradīzi. Tur, kur 1905. gadā kritušo upuru asinis kvēloja uz balta sniega…

„Latvieši, nerunājiet ar krieviem krieviski!” – cik reizes mēs to nedzirdējām!? Arī šodien te šur, te tur pamanāma žultaina informācija; kaut vai teksta virsrakstā.

Skan pesimistiski. Bīstama parādība ir ar agresīvu masu informāciju plašumā vērstais morālpolitiskais, un ārīdzan ekonomiskais terors, kad tauta iznīkst un iet mazumā. 

Atcerējos smeldzīgas dzejnieka rindas:

Un lai nav nevienas -

Ja tas var būt -

Dvēseles bez saules stara…

Liktenīgos laikos cilvēcē nezuda pašsaglabāšanās instinkts un ari dvēseles ar saules stars. Kad, i pēdējā laika Rietumu "civilizācijas" modeli, tiek demontēta cilvēka morāle.

Un tomēr. 

Uz balta sniega kvēloja… 

Osvalds Mačs



14.10.2020

Š.g. 13. oktobrī 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni kopā ar sociālistiem nolika ziedus Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns un Lielā Tēvijas kara dalībnieku kapa vietām.


  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9


06.10.2020

Šobrīd tiek veiktas nepieciešamās procedūras, lai virzītu Dombrovski jaunajām “izaicinājumam” karjerā - par tirdzniecību atbildīgais Eirokomisārs.

Gadiem ilgi augsto posteņu sadale Briselē uzspļauj iedzīvotāju prasībām pēc atklātas demokrātiskas procedūras, bet pie varas nonāk faktiski lielā biznesa un banku aizbildņi. Kandidātu izvēle ignorē elementārās interešu konflikta prasības. Netiek ņemti vērā gan esošie gan bijušie precedenti, netiek pieaicināti eksperti-juristi, kandidātu sniegta informācija ir fragmentāra, bet to izvērtējumam tiek veltītas tikai dažas dienas.

Un ko tieši Dombrovskis ir izdarījis pēdējos sešos gados būdams Eirokomisārs? Izstrādājis kārtējās vadlīnijas un citus birokrātiskās bezsaturiskās muldēšanas piemērus?


Ir vērts atgādināt, ka Dombrovskis ir līdzautors literāturas šedevram “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (vai tad pārvarēja vispār?), kurā tika slavētas nodokļu maksātāju naudas izmaksas bankām upurējot ekonomikas izaugsmi un sociālo aizsardzību, ignorējot Islandes, Argentīnas un Grieķijas piemērus, kur atteicās vai nu no kredītu verdzības, vai nu no budžeta konsolidācijas un īpašumu izpārdošanas, kā rezultātā bija vērojama reālā ekonomikas attīstība. Dombrovska veiksmes stāsta laikā tika samazinātas pensijas, kā arī algas valsts sektorā - par 30%, būtiski pieaudzis bezdarbs, kas netika pilnībā atspoguļots ciparos lielās emigrācijas dēļ, tika samazinātas investīcijas, sakarā ar ko Latvija joprojām nav sasniegusi vairākus pirmskrīzes rādītājus…

ANTONS KLINDŽĀNS



28.09.2020

76 gadus atpakaļ Salaspils koncentrācijas nometnē izskanēja pēdējie šāvieni. Kara laikā hitlerieši un viņu vietējie līdzskrējēji Salaspils nometnē nobendēja desmitiem tūkstošu cilvēku, t.sk. 7000 bērnu.

Atceres pasākumos pie Salaspils memoriāla piedalījās LSP pārstāvji no Rīgas, Ludzas un Rēzeknes.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11


23.08.2020

Pušu pretstāve saistībā ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kā bija gaidāms, fokusējās cīņā par republikas valsts uzņēmumu darba kolektīviem. Tieši tas, kurā pusē nostāsies baltkrievu strādnieki, noteiks ne vien pretstāves iznākumu, bet arī tās risinājuma raksturu - mierīgā ceļā vai Ukrainas maidana variantā. 

Šie notikumi kārtējo reizi apstiprināja strādnieku šķiras pozīcijas izšķirošo lomu politisko pārveidojumu procesā savā valstī. Pat situācijā, kad nav savas, notiekošajam adekvātas, politiskās organizācijas, Baltkrievijas strādnieku šķira kļuva par noteicošo faktoru krīzes pārejā no akūtās fāzes uz mierīgāku. Jāuzteic darba kolektīvu nepadošanās ne psiholoģiskajam spiedienam, ne materiālajiem solījumiem, lai tie piekristu pārtraukt darbu, apturēt lielākos uzņēmumus, bet faktiski - paralizēt valsts saimniecību. Strādnieki spēja izprast opozīcijas aktīvistu patiesos mērķus, kuri nebūt nebija vērsti ne uz darbaļaužu interesēm, ne uz Baltkrievijas sabiedrības labklājību kopumā. 

  • 1
  • 2

Krīzes akūtā fāze, acīmredzot, ir pārvarēta, lai gan skaļas provokācijas iespējamība atkārtotai situācijas uzspridzināšanai vēl aizvien ir augsta. 

Kādi ir šībrīža rezultāti, un ko var mācīties no Baltkrievijā notiekošā ne tikai šīs industriāli spēcīgi attīstītās valsts darbaļaudis? Par rezultātu var uzskatīt to, ka Baltkrievijas sabiedrība var izvairīties no asiņainām iekšējām sadursmēm. Acīmredzami iezīmējusies republikas darbaļaužu pozīcija rada apstākļus mierīgai, konstruktīvai kompromisa meklēšanai politiskās sistēmas reformēšanai. 

Galvenā mācība darbaļaudīm rādās noderīga un pamācoša. Viņi pelnīti var apzināties sevi kā nozīmīgu faktoru politiskā procesa noregulēšanā valstī. Viņu izšķirošā loma notikumu traģiskas attīstības novēršanā nevar palikt nepamanīta un nenovērtēta. Bet vai darbaļaudis spēs saglabāt šādu savas ietekmes līmeni uz valsts politiskās iekārtas pēckrīzes atjaunotni? Vai viņiem ir politiska organizācija, kuras ideoloģija atspoguļo darbaļaužu pamatintereses un kura ir spējīga pieprasīt no valsts varas šo interešu turpmāku realizāciju? Ja tādas partijas nav, baltkrievu strādnieks iegūs vienīgi jaunu iespēju stiprināt valstu savienības vadošās politiskās šķiras - Krievijas un Baltkrievijas nacionālburžuāzijas - materiālo bāzi. Ne uz ko vairāk cerēt nevar. Šī arī ir galvenā mācība.

Latvijas Sociālistiskā partija pauž atbalstu un solidaritāti Baltkrievijas darbaļaudīm, kuri ir devuši izšķirošo ieguldījumu brālīgajai valstij uzspiestās krīzes atrisināšanā. Sirsnīgi novēlam turpmākus panākumus savu ekonomisko un politisko interešu aizstāvībā.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde