Latvijas Sociālistiskā partija

02.06.2020

Š.g. 28. maijā, Latvijas Sociālistiskās partijas delegācija piedalījās ikgadējos atceres pasākumos, pieminot Padomju Savienības Varoni, akadēmiķi Vili Samsonu.






08.05.2020

Šodien, pēc tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni un sociālisti, nolika ziedus Brāļu kapos pie mūžīgās uguns un partizāna Vītolda Jauntirāna kapa vietas.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4



01.05.2020

Mūsu pozīcija- internacionālisms un draudzība starp tautām!

Mēs vienmēr stāsimies pretim mēģinājumiem sašķelt Latvijas iedzīvotājus pēc etniskās piederības!


Liberālās pārvaldīšanas rezultāts- nespēja nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus Latvijā!

Nē- kariem un militarizācijai! Jā- mieram un sociālai aizsardzībai!

Mūsu devīze paliek nemainīga- Varu darbam, nevis kapitālam!


30.04.2020

Starp diviem gadskaitļiem mūžs. Sūrst svaiga rēta, vēl negrib ticēt prāts, ka nenovēršama Maldai atnākusi aiziešanas diena. Šajā dīvainajā pavasarī, kad pār pasauli soļo sērga un nekas vairs nebūs, kā bijis. Gluži kā pēc kara, kas Maldai atņēma mīļākos cilvēkus – māti un vecmāmuļu. Karš bija tikai vairogs, aiz kura slēpdamies latviešu nacionālisti  noslepkavoja bērnam tuvākos cilvēkus.

Talsu pusē, Lībagu ciemā, viņas dzimtā puse. Lībagu pamatskolā iesākās zinību ceļš. Tad Talsu vidusskola, Laidzes tehnikums, līdzstrādniece laikrakstā “Padomju Karogs”, ilgi gadi laikrakstā “Cīņa” un galvenā redaktore pēdējā “Cīņas” periodā.


“Un tad – notikumi risinās strauji. …“Cīņa” tiek slēgta un aizliegta. … Palikusi prātā šī duālā sajūta – rēna, saulaina, vēla rudens diena un jaunās varas izrēķināšanās ar citu patiesību paudēju avīzi. Demokrātija? Uz brīdi apstājies laiks – kad stāvam uz kāpnēm. Bet varbūt tas rit paralēli un apvieno mūs ar “Cīņas” iepriekšējo redaktoru un korespondentu sajūtām šādos brīžos  laiks rit, nekur jau viņš nepaliks, bet cilvēku tikumi paliek tie paši.  Gan humānisms, gatavība ziedoties līdzcilvēku labā, gan zvēriskums, alkatība… ( Cīņa. Slāpētais vajātais vārds, Rīga, 2014.g.)

Malda bija sastādītāja  šim publikāciju un atmiņu krājumam par “Cīņas” vēsturi 414 lappušu apjomā, tāpat arī grāmatai  “No Daugavas līdz Vjatkai” (Avots, 1987.)  -  “pateicība ļaudīm, kas deva ūdens malku, maizes šķēli un vietu sev līdzās, kur apsēsties, viņiem pašiem bija grūti, bet vēl nācās mūs pieciest – tāda doma atkārtojas atmiņu stāstos, kad runājam par tiem laikiem, kad pieminam kiroviešus, Vjatkas novadu, ko no mūsu Daugavas krastiem šķir vairāk nekā “trīstūkstoš jūdžu”.”

Aizgājis gaišs, vieds un sirdī dāsns cilvēks. Līdzjūtība dzīvesbiedram Maksimilianam, meitai Janai, mazdēlam Ērikam, mazmeitai un visiem pārējiem tuviniekiem.