Latvijas Sociālistiskā partija


12.02.2021

Interesanta situācija: Navaļnijs cīnās reizē par privatizāciju un par eliti, kura jau ir sakoncentrējusi bagātības iekšpus savu piļu mūriem. Ei, "navaļnēni", vai jūs par kapitālismu vai par kapitālismu? Neeksistē pareizais vai nepareizais kapitālisms. Bagātību koncentrācija superbagāto mazākuma rokās - lūk, tas arī ir kapitālisma attīstības dabiskais rezultāts. 

Kamēr pastāv kapitālisms, ekonomiku un finanses vada privātpersonas - viņas arī komandē parādi, tas ir, uzstāda savus noteikumus visai sabiedrībai. Navaļnijs, tāpat kā Putins, šajā procesā ir sīknaudas lomā. Mainot vietām saskaitāmos, summa, kā zināms, nemainās. Kapitālam būtībā nav svarīgi, vai pie varas ir Putins un opozīcijā Navaļnijs, vai otrādi. Abi viņi ir par kapitālismu. 

"Mēs esam par deregulāciju un pret valsts saplūšanu ar kapitālu!", izsauksies Miša Svetovs! "Kas par muļķībām!?", viņam atbildēšu es. Kapitāla saplūšana ar valsti, korupcija, lobisms, tie ir neatņemami kapitālisma pastāvēšanas apstākļi! Tos nevar atcelt, uzsitot knipi! Navaļnija protesti var novest tikai pie asiņaina un bezjēdzīga dumpja, kuru apspiedīs, vai, ja arī tas uzvarēs, tad no privatizācijas kārtējās pārdales sāksies jauns krīzes saasinājumu, inflācijas un bruņotu konfliktu vilnis. Der atcerēties tirgus reformas astoņdesmito gadu beigās PSRS.


Bet tas, ka Navaļniju ietupināja? Nu, politiskam darbiniekam sēdēšana cietumā - tas ir prestiža jautājums! Mēs, sociālisti, nevaram atbalstīt tādus bezidejas protestus! Taču arī spēka struktūru vardarbību pret neapbruņotiem cilvēkiem mēs attaisnot nevaram! Mēs iesim citu ceļu!

Vēlos izteikt cieņu biedriem Krievijas sociālistiem, kuri, neatbalstot bezjēdzīgos protestus, strādāja ar masām un veica savu sociālistisko aģitāciju! Un tas ir svarīgi, jo cilvēki, kuri iziet ielās, tā ir jaunatne, kurai nav vienaldzīga savas valsts politika. Viņi agri vai vēlu vilsies liberālajās idejās, jo tās ir neizbēgami nolemtas zaudējumam. Un tad, nenovēršami, notiks Krievijas sociālistu saplūšana ar masām. 

Veiksies tai partijai, kurai sekos jaunatne, jo jaunatne - tā ir nākotne!

Ko darīt? Pierakstieties mūsu marksistu grupās un apgūstiet politikas zinātni, lai labāk izprastu sabiedrības dzīvē notiekošā būtību!

Antons Nužnijs


17.01.2021

UN ASINIS, KAS NEVAINĪGAS
UZ BALTĀ SNIEGA KVĒLOJA…

1905. gada 13 (26) janvāris Rīgā

1905. gada revolūcijas sākums bija 9. (22.) janvāra notikumi - "Asiņainā svētdiena" Pēterburgā, kur cara patvaldība apšāva strādnieku miermīlīgu demonstrāciju; nākamajā dienā par to kļuva zināms Rīgā.

13. (26.) janvārī vispārējs politiskais streiks pieņēma grandiozas ļaužu masas— Rīgā tas sasniedza 50 — 60 tūkstoši cilvēku. Cara patvaldnieki nežēlīgi izrēķinājās ar Rgas darbaļaužu demonstrantiem — vairāk nekā 70 demonstranti gāja bojā, bet vairāk nekā 200 guva smagas traumas. Nogalināto vidū bija 35 demokrāti, Rīgas strādnieki – K. Freimane,M.Pareize, R. Pakalns, RPI students K.N. Pečurkins un citi.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7

Pēc demonstrantu apšaušanas, kad uz balta sniega kvēloja svēto upuru asinis, strādnieku gribu carisms nespēja salauzt. Turpinājās streiki, mītiņi un demonstrācijas ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Janvāra vispārējais streiks iezīmēja pagrieziena punktu Krievijas darbaļaužu kustībā - sākās pāreja uz masveida cīņas formām, kas apņēma plašus iedzīvotāju demokrātiskos slāņus.

Miers valstī – taisnīgumā. Tā bija, ir šodien un būs arī nākotnē.

Bet uz šo nākotni arī Latvijas cilvēkiem priekšā sāpju ceļi. Tos pārvarēt spēj stipra, saliedēta un apzinīga sabiedrība. 1905. gada revolūcijas notikumi parādīja, ka Krievijas lielā tautu saime ir spējīga plecu pie pleca uzstāties pret carisma varmākām, parādīja vienotības varenību. Revolucionārā cīņā nebija un nav priekš vārguļiem, drebulīgiem pielīdējiem un gļēvuļiem. Tāpat kā banālu, šķietamās cīņas karnevālu rīkotājiem. Ar ugunskuru svēpināšanu gar lielceļu nepietiek, tāpat kā sabiedriska sanākšana Daugavas krastmalā ar dziesmām un dejošanu cerot uz buržuāziskās iekārtas paradīzi. Tur, kur 1905. gadā kritušo upuru asinis kvēloja uz balta sniega…

„Latvieši, nerunājiet ar krieviem krieviski!” – cik reizes mēs to nedzirdējām!? Arī šodien te šur, te tur pamanāma žultaina informācija; kaut vai teksta virsrakstā.

Skan pesimistiski. Bīstama parādība ir ar agresīvu masu informāciju plašumā vērstais morālpolitiskais, un ārīdzan ekonomiskais terors, kad tauta iznīkst un iet mazumā. 

Atcerējos smeldzīgas dzejnieka rindas:

Un lai nav nevienas -

Ja tas var būt -

Dvēseles bez saules stara…

Liktenīgos laikos cilvēcē nezuda pašsaglabāšanās instinkts un ari dvēseles ar saules stars. Kad, i pēdējā laika Rietumu "civilizācijas" modeli, tiek demontēta cilvēka morāle.

Un tomēr. 

Uz balta sniega kvēloja… 

Osvalds Mačs



14.10.2020

Š.g. 13. oktobrī 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni kopā ar sociālistiem nolika ziedus Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns un Lielā Tēvijas kara dalībnieku kapa vietām.


  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9


06.10.2020

Šobrīd tiek veiktas nepieciešamās procedūras, lai virzītu Dombrovski jaunajām “izaicinājumam” karjerā - par tirdzniecību atbildīgais Eirokomisārs.

Gadiem ilgi augsto posteņu sadale Briselē uzspļauj iedzīvotāju prasībām pēc atklātas demokrātiskas procedūras, bet pie varas nonāk faktiski lielā biznesa un banku aizbildņi. Kandidātu izvēle ignorē elementārās interešu konflikta prasības. Netiek ņemti vērā gan esošie gan bijušie precedenti, netiek pieaicināti eksperti-juristi, kandidātu sniegta informācija ir fragmentāra, bet to izvērtējumam tiek veltītas tikai dažas dienas.

Un ko tieši Dombrovskis ir izdarījis pēdējos sešos gados būdams Eirokomisārs? Izstrādājis kārtējās vadlīnijas un citus birokrātiskās bezsaturiskās muldēšanas piemērus?


Ir vērts atgādināt, ka Dombrovskis ir līdzautors literāturas šedevram “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (vai tad pārvarēja vispār?), kurā tika slavētas nodokļu maksātāju naudas izmaksas bankām upurējot ekonomikas izaugsmi un sociālo aizsardzību, ignorējot Islandes, Argentīnas un Grieķijas piemērus, kur atteicās vai nu no kredītu verdzības, vai nu no budžeta konsolidācijas un īpašumu izpārdošanas, kā rezultātā bija vērojama reālā ekonomikas attīstība. Dombrovska veiksmes stāsta laikā tika samazinātas pensijas, kā arī algas valsts sektorā - par 30%, būtiski pieaudzis bezdarbs, kas netika pilnībā atspoguļots ciparos lielās emigrācijas dēļ, tika samazinātas investīcijas, sakarā ar ko Latvija joprojām nav sasniegusi vairākus pirmskrīzes rādītājus…

ANTONS KLINDŽĀNS



28.09.2020

76 gadus atpakaļ Salaspils koncentrācijas nometnē izskanēja pēdējie šāvieni. Kara laikā hitlerieši un viņu vietējie līdzskrējēji Salaspils nometnē nobendēja desmitiem tūkstošu cilvēku, t.sk. 7000 bērnu.

Atceres pasākumos pie Salaspils memoriāla piedalījās LSP pārstāvji no Rīgas, Ludzas un Rēzeknes.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11