Latvijas Sociālistiskā partija

19.03.2019

Ir savākti 10 tūkstoši parakstu, lai nodotu LR Saeimas izskatīšanai Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanas iniciatīvu. Šīs idejas aktīvisti sper augstākminēto soli absolūti apzināti. Viņi ir lietas kursā, par Latvijas un Krievijas noslēgtajiem savstarpējiem līgumiem, kuri nosaka kara apbedījuma vietu un pieminekļu uzturēšanu. Viņi apzinās arī to, ka valdība nevar atļauties atbalstīt tik atklātu un bīstamu provokāciju. Ir skaidrs, ka šādas iniciatīvas realizācija viennozīmīgi uzspridzinās mūsu sabiedrības starpnacionālo mieru, kurš jau tā tiek grauts daudzu gadu garumā. Pat negribas prognozēt tādas rīcības sekas. Tās nav aptveramas veselam saprātam. 

 Par tādas iniciatīvas loģiskām un likumsakarīgām sekām, sabiedrībā, kurā dažādu iedzīvotāju grupu intereses tiktu aizsargātas vienādā mērā, būtu strikta un konsekventa tiesībsargājošo iestāžu reakcija. Tomēr, jāņem vērā, ka parakstu vākšanas akcija notiek jau no 2017.gada, tādas reakcijas parādīšanās iespējas izraisa aizdomas. 

 Mūsu Saeimai, kura tika ievēlēta mazāk nekā pusgadu atpakaļ, ar visdemokrātiskākās procedūras palīdzību, jākļūst par drošu šķērsli jebkādiem mēģinājumiem destabilizēt mieru valstī. Bet tas vieglums, ar kuru jaunievēlētie deputāti izmeta miskastē savus priekšvēlēšanu solījumus, liek aizdomāties par viņu spējām pieņemt lēmumus, kas atbilstu tam lielajam uzticības kredītam, kuru viņi saņēma no vēlētājiem. 


 Tādos apstākļos cerēt tikai uz attiecīgo valsts struktūru profesionalitāti, saprātīgumu un neatkarīgu pieeju, pēc mūsu uzskatiem, nevar. Mums ir jāiesaistās. 

 LSP Valde aicina visas politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, kuras ar cieņu izturas pret Rīgas atbrīvotāju no fašistiskajiem okupantiem, varoņdarbu, apvienoties kopīgā akcijā, pret Saeimas iespējamo atbalstu iesniegtajai iniciatīvai. Kad būs zināms attiecīgās sēdes datums un laiks, esam gatavi pieteikt, vai atbalstīt citu pieteikumu protesta akcijai pie LR Saeimas ēkas.  

 Par mūsu piedāvājuma atbalstu un tālāko koordināciju var ziņot, izmantojot e-pasta adresi latsocpartija@inbox.lv, vai izmantot FB profilu.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


18.03.2019

Š.g. 19. martā LR Sarversmes tiesā turpināsies 12. Saeimas 20 deputātu iesnieguma izskatīšana par “Izglītības likuma” izmaiņu neatbilstību konstitūcijai. Šīs izmaiņas pilnībā aizliedz izmantot Latvijas izglītības sistēmā jebkuru, izņemot valsts, valodu.

Latvijas Sociālistiskā partija nosoda šīs likuma izmaiņas, un uzskata, ka tās ir diskriminējošas un politiski motivētas. Izsakām cerību, ka Satversmes tiesa pieņems tiesisku un godīgu lēmumu. Aicinām atbalstīt piketu par aicinājumu Satversmes tiesai atzīt labojumus “Izglītības likumā” par nekonstitucionāliem un nekavējoties atcelt tos.  

Pikets notiks š.g. 19.martā, plkst. 9:30-10:30, pretī Satversmes tiesai (Kalpaka bulvāra trotuārs no Kongresa nama puses, pretī ēkai J.Alunāna ielā 1).

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde



28.02.2019

Kominterne (III Internacionāle)- starptautiskā komunistisko un strādnieku partiju organizācija. Tās pirmais, dibināšanas kongress notika 1919.g. 2.-6. martā (Maskavā), kad turpinājās II Internacionāles idejiskā sabrukšana, sociāldemokrātisko partiju nostāšanās savu, buržuāzisko valstu pozīcijās, atbalstot piedalīšanos 1. pasaules karā. Tajā piedalījās 52 delegāti no 35 partijām un politiskajām grupām, pārstāvot 21 valsti. Vairākiem delegātiem nācās braukt uz Kongresu ar gadījuma transportu, vai doties kājām, šķērsojot policijas slazdus, blokādes un pilsoņu kara frontes līnijas. 

Pirmā kongresa svarīgākais dokuments bija V.Ļeņina tēzes un referāts par buržuāzisko demokrātiju un proletariāta diktatūru, kas kļuva par Kominternes platformu. 

Otrajā kongresā (1920.g. Petrograda, Maskava) tika pieņemts “Divdesmit viens noteikums” komunistisko partiju uzņemšanai Kominternē. Tie paredzēja proletariāta diktatūras un demokrātiskā centrālisma atzīšanu, nepieciešamību būt uzticīgam proletāriskajam internacionālismam. Kongresā tika izvirzīts lēmums apvienot strādnieku kustības cīņu ar nacionālo atbrīvošanas kustību. 


Kominternes 3. (1921.g. Petrograda, Maskava), 4. (1922.g., Maskava) un 5. (1924.g., Maskava) kongress notika kapitālisma stabilizācijas apstākļos, kad komunistiskajām partijām nācās strādāt revolūcijas atplūdu apstākļos. Šajā etapā III internacionāle pievērsa uzmanību partiju idejiskai nostiprināšanai, nepieciešamībai iekarot proletariāta masas, asi nosodīja trockistu opozīciju KK(b)P.

Komunistiskās internacionāles 6. kongress (1928.g., Maskavā) noteica galveno uzdevumu- cīnīties pret fašismu un jaunā kara draudiem, atbalstīt nacionālo atbrīvošanas kustību.

7. kongresa (1935.g., Maskavā) laikā Kominternē ietilpa 76 kompartijas un organizācijas, tajā darbojās Starptautiskās organizācijas palīdzības sniegšana revolucionāriem, Komunistiskā Jaunatnes Organizācija, Sarkanās Arodbiedrību internacionāles u.c. Kongress izstrādāja komunistisko partiju stratēģiju un taktiku, cīņā pret fašismu, izvirzot uzdevumu izveidot vienotu strādnieku un antifašistu strādnieku fronti.

Sākoties 2. pasaules karam, komunistiskās kustības vadīšana no viena centra kļuva praktiski neiespējama, bija pārtraukti sakari starp vairākām partijām. Šādos apstākļos, pēc Kominternes Izpildkomitejas (KIIK) prezidija lēmuma, III Internacionāles darbība tika izbeigta 1943.g. 15. maijā. 

Kominterne savas pastāvēšanas laikā veica milzīgu darbu starptautiskās komunistiskās kustības organizēšanā un saliedēšanā, bagātināja marksistisko teoriju. Varonīgo cīņu pret fašismu Francijā un Spānijā vadīja antifašistiskās tautas frontes. Komunistu skaits 1919.-1939.g. pasaulē palielinājās no 340-360 tūkstošiem, līdz 4.2 milj. cilvēku.

Viena no Kominternes sekcijām 1920.-1940.g. bija Latvijas Komunistiskā partija (LKP). LKP pārstāvis KIIK līdz 1932.g. bija Pēteris Stučka. Latvijas sekcijas sekretariātu 1920.-1937.g. vadīja K.Krastiņš, J.Krūmiņš.


27.02.2019

Foto atskaite no Latvijas Sociālistiskās partijas piketa, atbalstot prasību Satversmes tiesai atzīt skolu reformu par neatbilstošu un atceļamu.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

25.02.2019

Š.g. 7.-8.februārī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis piedalījās Eiropas Parlamenta “Eiropas apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo” frakcijas (GUE/NGL) organizētajā konferencē “Sociālais progress un pretošanās fašismam”. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Vācijas, Grieķijas, Beļģijas, Zviedrijas, Īrijas un Spānijas.

LSP pārstāvis pasvītroja: «Сīņa par sociālo progresu un pretošanās fašismam nav atdalāma no cīņas par sabiedrību, kura būs brīva no ekspluatācijas. Fašisms rodas tikai kapitālistiskajā iekārtā, kalpo cīņai ar strādnieku un kreiso kustību. Arī mūsdienās fašistiskās un galēji labējās partijas ir kapitālistu finansētas, ir to “rezerves” ierocis».


22.02.2019

Š.g. 26. februārī Satvesrmes tiesa nozīmēja lietas izskatīšanu, pēc LR 12. Saeimas 20 deputātu (frakcija “Saskaņa”) iesnieguma. Deputāti uzskata, ka Izglītības likuma labojumi, kuri nosaka visā apmācības procesā izmantot tikai valsts valodu, neatbilst četriem Satversmes pantiem. 

Šis jau nav pirmais iesniegums Satversmes tiesā, saistībā ar valodas izglītības reformu mazākumtautību skolās. 2005.g. tika pieņemts lēmums par 20 Saeimas deputātu (“Tautas saskanas partija”, apvienība “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociālistiskā partija). 

Skolenu vecāki, pedagoģikas un izglītības jomas eksperti, Saeimā pārstāvētās un nepārstāvētās politiskās partijas regulāri uzstājas un pauž kategorisku protestu pret mazākumtautību faktisku asimilācijas politiku, kuru realizē valdošie politiķi. Šim saspringumam, kurš turpinās kopš neatkarības atjaunošanas, līdzās nāk arī pilnīga, vismaz trešdaļas valsts nodokļu maksātāju, prasību ignorēšana no valdošo puses.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

26. februāra Satversmes tiesas lēmums rādīs, cik ir iespējama svarīgāko mazākumtautību tiesību, t.i. iespēja iegūt bērniem izglītību dzimtajā valodā, konstitucionāla aizstāvēšana.

Latvijas Sociālistiskā partija aicina atbalstīt piketu ar prasību atzīt labojumus Izglītības likumā, kuri dod ceļu skandalozajai “Šadurska reformai” par Satversmei neatbilstošu un atcelt tos.  

Pikets notiks 26. februārī, no plkst. 10:00-11:00, pretī Satversmes tiesai (Kalpaka Bulvāra trotuārs, no Kongresa nama puses, pretī ēkai J.Alunāna ielā 1).

Latvijas Sociālistiskās partijas valde


20.02.2019

Š.g. 18. februārī, vairāki simti Jelgavas 2. pamatskolas skolēnu vecāku pulcējās mītiņā, protestējot pret skolas topošo reorganizāciju. “Mēs protestējam pret ierēdņu patvaļu un neapdomīgu rīcību, liedzot mūsu bērniem apmeklēt šo skolu,” komentēja situāciju viena no pasākuma dalībniecēm “Latvijas Sociālista” korespondentam. 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

Foto- O.Suržikova


07.02.2019

Kungi atņēma Tev pilsonību! Veica darbības, lai sasaukt referendumu nebūtu iespējams. Tagad viņi grib atcelt mūsu balsojumu. Apturēsim patvaļu! Iziesim protesta mītiņā š.g. 9. februārī, plkst. 12:00, Rīgā, Rātslaukumā!

LSP Valde



07.02.2019

Venecuēla ir kārtējā, neatkarīgā valsts, kurā valda ASV prasmīgi iniciēta un izplānota krīze. Šīs akcijas mērķis netiek slēpts: nesen ievēlētajam un inaugurācijas ceremoniju izgājušajam prezidentam Nikolasam Maduro jānodod savas pilnvaras nesen ievēlētajam Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam Huanam Gvaido. Tādas rokādes jēga arī ar caurskatāma- nodrošināt ASV kontroli pār valsti, kurai pieder milzīgi naftas krājumi. Iepriekšējam prezidentam Ugo Čavesam gardā naftas pīrāga nocelšana no ASV galda maksāja dzīvību. Tagadējais Venecuēlas prezidents secinājumus nav izdarījis, un viņam par to nāksies samaksāt. Daudz saprotošāka persona jau ir izvēlēta un ieņēma topošajai operācijai nepieciešamo vietu, kā arī pienāca īstais brīdis, lai gāztu esošo likumīgi ievēlēto Venecuēlas prezidentu. Kā jau pienākas līdzīgos gadījumos, pēc viena rokas mājiena jau ir izveidojusies vairāku valstu koalīcija, kura atbalsta ASV iejaukšanos citas suverēnas valsts iekšējās lietās. Malā nepalika arī Eiropas Parlaments, kurš atzina Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Huanu Gvaido par “Venecuēlas pagaidu prezidentu”. Arī Latvijas Republikas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, savas darba vizītes laikā ASV, ieņēma stingru pozīciju par “demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā”. Bet par Venecuēlas pilsoņu izvēli, ievēlot prezidentu, “demokrātiskā koalīcija” cenšas nedomāt.   

Latvijas Sociālistiskā partija ir solidāra ar pozīciju, kura nosoda iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, bez attiecīga, uz starptautiskām tiesību normām balstīta mandāta. Venecuēlas tautai ir jānodrošina konstitucionālas tiesības pašiem risināt savas valsts problēmas.