Latvijas Sociālistiskā partija

1917—2017

  • Janvāris
  • 1917.gada 5.janvāra naktī, bez savlaicīgas artilērijas sagatavotības, Ziemeļu frontes 12.cariskā armija uzbruka vācu pozīcijām Rīgā ar mērķi sasniegt un aplenkt Mītavu (tagadējo Jelgavu), pārraut stratēģiski svarīgu dzelzceļa posmu. Par šajā operācijā gūtajiem panākumiem īpaši jāpateicas latviešu vienībām.

  • Mūsu varonīgie pulki arvien dziļāk un dziļāk ielauzās ienaidnieka pozīcijās no Olaines līdz Tukumam un pat vēl tālāk. Šodien sākās stiprs spiediens rajonā no Krustpils līdz Daugavpilij. Rīgas frontē ar lielgabalu uguns palīdzību tika notriekti 2 cepelīni, kuri centās izlauzties līdz Rīgai. Mēs saņemam arvien iepriecinošākus jaunumus par mūsu vienību panākumiem no dažādām kauju vietām. Pretinieks ir cietis ievērojamus zaudējumus, turpretī mūsējie ir salīdzinoši nelieli. Īpašu atzinību pelnījusi latviešu strēlnieku varonība, kura burtiski nes ienaidniekam nāvi katrā solī.

  • Mūsu uzbrukumi bieži vainagojas panākumiem, laužot ceļu uz Tukuma un Jelgavas pusi. Mūsu vienību aktivitāte neļauj ienaidniekam veikt spēku pārgrupēšanu. Lielupes šķērsošanu ievērojami atviegloja vāciešu uzbūvētais tilts pie Kalnciema, kuru viņi atkāpdamies nepaguva sagraut.

    Mūsu pulki cīnās ar lielu pašaizliedzību. Vakar Rīgā aizturējām vairākus desmitus lielkalibra trofeju ieročus. Turpat Rīgā vakar ieradās tūkstošais pulks, kura sastāvā varēja atrast gan jaunus puišus, gan gados vecākus vīrus. Lielākā daļa bija labi apgādāti ar apģērbu, taču dažiem pietrūka mēteļu, bet citi bija apsējuši ausīm šalles. Vācieši, informēti par mūsu panākumiem, sākuši atvilkt savus spēkus no Rumānijas frontes.

  • Mūsu panākumi frontē vairs nav tik manāmi, kā pirmajās uzbrukuma dienās, taču mūsu stāvoklis ir ļoti labs. Nepieciešams pastiprināt mūsu spēkus, kas lielākoties jau ir izdarīts, lai noturētu iekarotās teritorijas no daudzajiem ienaidnieka uzbrukumiem. Lai kā arī nebūtu, turpinām virzīties uz priekšu. Esam aizturējuši vēl divus lielgabalus ar munīciju un "čemodāniem", Starp gūstekņiem ir daudz pārbēdzēju.

    Daugavpils frontē sniegs un sals traucē kaujaslaukā. Pārsvarā ir kluss, vienīgi reizēm dzirdami smago ieroču šāvieni. Atliek vienīgi izlūkošanas darbs, ar ko nodarbojas mūsu izlūki. Vāciešu izdoma, piesardzība un modernākās tehnoloģijas nekavē mūsu izlūkus atgriezties no izlūkgājieniem ne tikai dzīviem, bet arī ar trofejām un gūstekņiem.

  • Īslaicīgie panākumi nav bijuši pietiekami, izrāviens neizdevās, uzbrukums apstājies. 12.armijas komandieris Radko-Dmitrijevs devis pavēli pārtraukt uzbrukumu. Karaspēkam dota pavēle "stingri nostiprināties jaunajās ieņemtajās pozīcijās".

    Mītavas operācija nevainagojās panākumiem. Par sevi atgādināja visas cara armijas sasāpējušās problēmas: sliktā sagatavotība, nepieciešamā ekipējuma trūkums, tajā skaitā siltu apģērbu nepietiekamība. Revolūcijas centru-Petrogradas, Rīgas, Dvinskas (Daugavpils)- tuvumā daļa no 12.armijas un Ziemeļu frontes nonāca revolucionārās propagandas ietekmē un vispār atteicās karot, masu neapmierinātība reizēm noveda karavīrus pie revolucionārām darbībām.

  • Februāris
  • Ar šo rakstu mēs aizsākam ciklu, kas ir veltīts simts gadu seniem notikumiem. Mūsu mērķis ir radīt pilnīgu priekšstatu par 1917.gada notikumiem Krievijā: par impēriju, kura cīnījās I pasaules karā un tās iekšējām pretrunām, dažādām sociālajām un politiskajām grupām, kuras aizstāvēja savas intereses, sociālekonomiskajā struktūrā ietvertajiem mehānismiem, kuri lēnām, bet nepielūdzami virzīja vēsturi uz priekšu. Tas viss būs mūsu diskusijas pamatā šī gada laikā, bet sāksim ar situācijas raksturojumu Krievijas Impērijā XX gadsimta sākumā.


    Lasīt tālāk »

  • Marts
  • Sākoties 1917.gadam, Krievijas Impērija jau vairākus gadus bija iesaistīta I Pasaules karā, kas negatīvi ietekmēja gan valsts ekonomiku, gan arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Protams, tas radīja neapmierinātību, kā rezultātā notika ielu protesti.

    Tā februāra beigās, saasinoties pārtikas situācijai Pēterburgā, galvaspilsētas ielās izgāja apmēram 300000 strādnieku. Cara valdība centās ar spēku izklīdināt demonstrantus, noslepkavojot apmēram 20000 galvaspilsētas garnizona karavīru. Bet jau 28.februārī situāciju galvaspilsētā pilnībā kontrolēja nemiernieki, ieskaitot 125.garnizonu, kas pārgāja viņu pusē. Tajā pašā dienā Pēterburgas padomes Izpildkomitejas vadība uzsāka pārrunas ar Valsts Domes Pagaidu Komiteju par Pagaidu valdības izveidošanu.


    Lasīt tālāk »

  • Sākot ar 1904.gada martu, Rīgā tika izdota Latvijas Sociāldemokrātu Strādnieku organizācijas ikmēneša avīze “Cīņa”. Tad uz tiesiska pamata, tad pagrīdē, avīzi publicēja regulāri katru gadu. “ Tagad, atdalīti no dzimtenes, tās biedri atjauno “Cīņu” Krievijas brīvības apstākļos. Lai tās gars lido virs mums un virza mūs uz sarežģītiem darbiem. Atgādināsim, ka “bez cīņas nav uzvaras”. – vēsta raksts pirmajā lapā.

    Mūsu uzdevums

    Rakstā ir apskatītas pagaidu valdības pretrunas, kas tikai tiecas sev paķert lielāko pīrāga gabalu, tā vietā, lai ievērotu tautas masu intereses. Paredzot tās neilgo pastāvēšanu, avīze raksta par to, ka revolucionārajai sociāldemokrātijai ir jābūt gatvai jebkurā brīdī organizēties un ieņemt vietu pie stūres.

    Kas ir jāzina socialdemokrātam?

    “Biedri”, - “Cīņa” aicināja sociāldemokrātus un apzinīgos strādniekus, - “iepazīstieties ar KSDSP. Paturiet to prātā, izmantojiet to publiskās uzstāšanās laikā un diskusijās”. Programma solīja, citu starpā, savam laikam progresīvu nostāju- tiesības uz vispārējām un tiešām vēlēšanām visiem pilsoņiem, vecākiem par 20 gadiem, visu pilsoņu vienlīdzību neatkarīgi no dzimuma, releģijas, rases un tautības, tiesības uz tautu pašnoteikšanos, baznīcas atdalīšanu no valsts, 8 stundu darba dienu, divas brīvdienas nedēļā, nakts un virstundu darba, bērnu darba virs 6 stundām dienā aizliegumu.

  • “Cīņa” kritizē karu, aicina sociālistus ar jebkādiem līdzekļiem veicināt tā pārtraukšanu, miera nodrošināšanu un kara saimniecisko seku pārvarēšanu. Rakstā ir norādīts uz kara iemesliem, uz to, ka tie ir sistemātiski kapitālisma uzbrukumi, ka vienkāršie strādnieki nav uzvarētāji karā, lai kurā pusē viņi arī nebūtu. Karš- viena no cīņas metodēm starp kapitālistiem, pasaules pārdalīšanas veids savās interesēs. “Cīņa” aicina apvienoties ap savu lozungu - “Nost ar karu! Lai dzīvo miers!

  • Kā lielisku darbaļaužu klases uzvaru paraugu “Cīņa” min Petrogradas piemēru, kur Strādnieku un karavīru deputātu padome uzdeva fabriku un rūpnīcu īpašnieku sabiedrībai pieņemt vairākus noteikumus savos uzņēmumos. Starp tiem ir- 8 stundu darba diena, fabrikas komiteju izveidošana (obligāts noteikums), kur strādnieki izvirza delegātus, kas ir atbildīgi par pārrunām ar uzņēmuma īpašniekiem kolektīva vārdā, kā arī “samierināšanās palātu” izveidošana, kurās tiek risinātas visas problēmas, kas rodas uzņēmuma vadības un strādnieku starpā.

  • Aprīlis
  • Avīzes turpina ziņot visu mēnesi par abu pušu ikdienas mēģinājumiem izlauzties cauri frontes līnijai, bet šie sīkie mēģinājumi beidzas bez rezultātiem, un uzbrucēju puse ar zaudējumiem ir spiesta atgriezties savās pozīcijās. Ar mainīgiem panākumiem izdodas pavirzīties tad vienai, tad otrai pusei, bet kopumā fronte ir nekustīga. Turpinās indīgo gāzu lietošana.

    Petrogradā notika Latvijas sociālistiskās jaunatnes Petrogradas nodaļas organizatoriskā sanāksme.