Latvijas Sociālistiskā partija

Latvijas Sociālistiskās partija pret pieaugušajiem centieniem mīkstināt nacisma zvērības

20.01.2015

Latvijas Sociālistiskā partija aicina visus politiskos spēkus, jautājumos saistītus ar attieksmi pret Otrā pasaules kara rezultātiem, sekot ANO Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas 2014.gada 20.novembra rezolūcijai, kurā, atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumu, ir teikts, ka «Ģenerālā Asambleja pauž dziļas bažas saistībā ar nacistiskās kustības un bijušo «Waffen-SS» organizācijas biedru slavināšanu, tostarp arī par pieminekļu un memoriālu atklāšanu un publisku demonstrāciju organizēšanu, kuru mērķis ir slavināt nacisma pagātni, nacisma kustību un neofašismu, kā arī pasludināt vai mēģināt pasludināt tādus biedrus un tos, kas cīnījās pret antihitlerisko koalīciju un sadarbojās ar nacisma kustību, par  nacionālās atbrīvošanas kustības dalībniekiem».

Latvijas Sociālistiskās partijas XVIII kongress

REZOLŪCIJA

Par pieaugušajiem centieniem mīkstināt nacisma zvērības

Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā 1946.gadā nosodīja nacismu kā  cilvēknīdēja ideoloģiju, kas ir novedis pie smagiem noziegumiem pret mieru, cilvēci un kara noziegumiem.  Pēc tam vairāku valstu likumdošanā, vispirms jau to, kur 1945.gadā bija fašistiskais vai fašismam līdzīgais režīms,- tika ieviestas normas, kas nosoda fašismu un aizliedz fašistiskās partijas, kustības un simboliku. Kara noziedznieku tiesāšanas un kolaboracionisma procesi notika ne tikai Vācijā, bet arī Japānā, Itālijā, Austrijā, Somijā un citās valstīs.

Taču patiesībā  denacifikācija bija virspusēja, bet sākoties aukstajam karam vispār tika pārtraukta. Daudzus bijušos nacistus amnestēja, viņi atgriezās savos birojos un augstskolu katedrās. 70.gados biežāki kļuva revizionistiskie fašisma interpretējuma mēģinājumi. Viņu galvenais arguments bija tas, ka gāzes kameru nebija, ka tās ir tikai kara uzvarētāju apmelojoši izdomājumi. 

Vēl vairāk izplatījās mēģinājumi «normalizēt» nacismu, salīdzinot to ar komunismu. Nacistu terors, no šī viedokļa- ir tikai «Eiropas pilsoņu kara» asiņainās vēstures epizode, par kuru atbildīgs ir komunisms, jo nacisms bija reakcija uz boļševismu.  Acīmredzams tādu ideju ietekmes pieauguma rezultāts uz mūsdienu Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, politiku ir tieša nacisma identificēšana ar komunismu.

Īpaši bīstama ir vēlme attaisnot nacismu un tā zvērības jaunās paaudzes acīs. Tā, Bauskas pilsētā, kur Otrā pasaules kara gados tika iznīcināti tūkstošiem ebreju, 2012.gada 12.septembrī svinīgi atklāja pieminekli  policijas soda bataljonu kaujiniekiem, kas aizstāvēja šo pilsētu no padomju karaspēka 1944.gadā. Tas nav piemineklis tikai Hitleriskā Vērmahta karavīriem, bet arī  piemineklis soda bataljonu kaujiniekiem, uz kuru sirdsapziņas ir Latvijas ebreju kopienas iznīcināšana, kā arī  citu nacionalitāšu mierīgo civiliedzīvotāju bojāeja Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Viņu komandieris, majors Jānis Uļuks, ir personīgi atbildīgs par 1,5 tūkst. Ventspils ebreju iznīcināšanu. Uz pieminekļa, kas veltīts slepkavām, atklāšanas ceremoniju Bauskā  brīvprātīgi piespiedu kārtā tika aizsūtīti vietējo skolu skolnieki. Viņus atbrīvoja no mācību stundām. Tajā pašā laikā, 9.maijā, Uzvaras dienā, vai Salaspils koncentrācijas nometnēs ieslodzīto piemiņas dienā, Latvijas skolniekiem, baidoties no soda, ir aizliegts aiziet no mācību stundām uz šiem notikumiem veltītajiem atceres pasākumiem.

Latvijas Sociālistiskā partija nosoda šādu rīcību un aicina visus politiskos spēkus, Saeimu,  Valsts prezidentu un valdību jautājumos par attieksmi pret Otrā pasaules kara rezultātiem, sekot ANO Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas 2014.gada 20.novembra rezolūcijai, kurā atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumu, ir teikts, ka «Ģenerālā Asambleja pauž dziļas bažas saistībā ar nacistiskās kustības un bijušo «Waffen-SS» organizācijas biedru slavināšanu, tostarp arī par pieminekļu un memoriālu atklāšanu un publisku demonstrāciju organizēšanu, kuru mērķis ir slavināt nacisma pagātni, nacisma kustību un neofašismu, kā arī pasludināt vai mēģināt pasludināt tādus biedrus un tos, kas cīnījās pret antihitlerisko koalīciju un sadarbojās ar nacisma kustību, par  nacionālās atbrīvošanas kustības dalībniekiem».

2014.gada 29.novembrī
Rīgā