Latvijas Sociālistiskā partija

Patiesie latviešu tautas varoņi cīņā pret fašistiem

15.05.2015

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941.gada 22. jūnijā, lai pretotos okupantiem, tika izveidotas pagrīdes un partizānu grupas. Tādas grupas darbojās Rīgā- Imanta Sudmaļa vadībā, Liepājā- Borisa Pelnēna un Alfrēda Starka vadībā, Daugavpilī - Pāvela Lebča vadībā, kā arī Ventspilī.

1941.gada septembra sākumā komunisti Boriss Vasčenko, Frīdrihs Aļba, Konstantīns Drosakis un viņa jaunākais brālis Marks izveidoja kaujas grupas. Antifašisti okupantiem izsauca šausmas vairāku mēnešu garumā, kamēr nodevības rezultātā gestapovieši  viņus nesagūstīja un pēc ilgas un nežēlīgas spīdzināšanas sodīja. 

Izšķirošā loma tam, ka jau 1942. gada rudenī hitleriešiem Rīgas ielās kļuva ļoti neomulīgi, bija Rīgas pagrīdes organizāciju drošsirdīgajiem vadītājiem- Arvīdam Rendiniekam, Ernestam Saulītim un Vitoldam Jauntirānam.  Spilgtu lappusi antifašistu cīņu vēsturē ierakstīja izlūki Augusts Leinesārs un Augusts Jumiķis. 

Pagrīdnieki veica savu darbību  rūpnīcā VEF, „Vairogs”, Rīgas porcelāna rūpnīcā, tekstila fabrikā „Boļševička”, „Rīgas tekstilā”, „Zasulauka manifaktūrā” un Iļguciema stikla rūpnīcā, Tramvaju depo, Rīgas dzelzceļa mezglā un Jūras ostā.

1943.gada maijā hitlerieši nošāva 100 arestētos pagrīdniekus. Bojā gājušo vidū bija Arvīds Rendinieks un Ernests Saulītis. 1944.gada  februārī tika sodīti Imants Sudmalis un viņa cīņu biedri Maldis Skreija un Džems Bankovičs.

1944. gada pavasarī Vidzemē darbojās 283 pagrīdes grupas, kurās bija apmēram 3000 cilvēku, Rīgā- 56 grupas, kuru kopējais cilvēku skaits bija apmēram 1000 cilvēku. 1944.gada aprīlī tika izveidota 2. Latvijas partizānu brigāde, komandiera Pētera Ratiņa vadībā, kurā bija 1500 kaujinieku, tā sāka savu darbību Latvijas centrālajā daļā, un  3. Latvijas partizānu brigāde, komandiera Otomāra Oškalna vadībā, kurā bija 500 kaujinieku, kas iegāja Latvijas ziemeļu rajonos.

Visu nacistiskā okupācijas režīma laiku partizāni un diversantu grupas Latvijā no sliedēm nolaida 279 kara vilcienu sastāvus, notrieca  sešas lidmašīnas, uzspridzināja 53 tiltus, iznīcinājušas apmēram 30 000  SS un Vērmahta karavīru  un virsnieku, kā arī viņu sabiedrotos- policistus un „pašaizsardzības” lauku vienību kaujiniekus.

Latvijas nacistiskās okupācijas laikā tika nogalināti un sodīti vairāk nekā seši tūkstoši Latvijas partizānu un pagrīdnieku. Fašistiskās okupācijas laikā Latvijā darbojās 48 cietumi, 23 koncentrācijas un 18 geto nometnes- kopā 87 ieslodzījuma vietas. Kara gados fašistiskie okupanti un viņu sabiedrotie Rīgā un tās apkārtnē nogalināja vairāk nekā 300 tūkstošus mierīgo iedzīvotāju un padomju karagūstekņu.

Patiesie latviešu varoņi nespīdzināja un nenogalināja mierīgos iedzīvotājus, nededzināja viņu mājas, un nekaroja pie vāciešiem. Šie varoņi atdeva savas dzīvības cīņā ar okupantiem, viņi drosmīgi krita no ienaidnieka rokas un ne uz sekundi neatteicās no gaišajiem brīvības, vienlīdzības un sadraudzības ideāliem. Viņi ne no kā nebaidījās un atdeva savas dzīvības par to, lai mēs dzīvotu, lai mūsu nākotne būtu laimīga un gaiša. 

Spilves pirmorganizācija