Latvijas Sociālistiskā partija

Jēkabpils atbrīvošanā no fašistiem

18.05.2015


Foto: Jēkabpils / Otrā pasaules kara memoriāls

Bijušo Jēkabpils rajona un Krustpils pilsētas teritoriju Daugavas labajā krastā atbrīvoja karaspēks, kas  bija pakļauts  2.Baltijas frontei un, kuras komandieris bija armijas ģenerālis Andrejs Jerjomenko.

Tieši uz Krustpili virzījās 22.armija, kuru komandēja ģenerālleitnants Genādijs Korotkovs. Šajā armijā vēl bija arī  90.strēlnieku korpuss (komandieris ģenerālmajors Ernests Seduliņš) un 130. Latviešu strēlnieku korpuss ( komandieris Detlavs Brantkalns). 

Foto: 130. Latviešu strēlnieku korpusa komandieris ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Kā īpašs uzdevums ģenerālim G. Korotkovam  tika uzdots ieņemt Krustpils rajonā dzelzceļa tiltu pār Daugavu, neļaut hitleriešiem atkāpjoties to uzspridzināt. Galvenā loma šajā operācijā bija ģenerāļa D. Brantkalna latviešu korpusam. To pastiprināja ar strēlnieku divīziju, tanku brigādi, artilērijas un sapieru daļām. 

1944. gada 7.augustā  sākās uzbrukums. Tas ienaidniekam bija tik ļoti negaidīts, ka latviešu karaspēka daļas vācu kājniekus iznīcināja viņu ierakumos un patvertnēs.  Tanki ar tajos esošo latviešu strēlnieku desantu kopā ar tiem cieši sekojošajām kājnieku mašīnām virzījās uz rietumiem un drīz sasniedza ienaidnieka artilērijas pozīcijas. Ienaidnieks panikā sāka atkāpties, pametot ieročus un tehniku. Dienas beigās ģenerālmajora Kalniņa 43. gvardes  latviešu  divīzija sasniedza lielo ceļu, kas veda no Krustpils uz ziemeļiem, un bloķēja to.

8. augustā Sarkanās armijas daļas bloķēja dzelzceļu Krustpils-Rīga un uzspridzināja no Krustpils braucošo ienaidnieku ešelonu ar kara tehniku. Diemžēl, tiltu jau bija uzspridzinājušas fašistiskās armijas daļas, kas pa to atkāpās uz otru krastu. 

Līdz 8. augusta pulksten  12  latviešu korpusa daļas jau bija ieņēmuši visu Krustpils pilsētu. Tomēr palikušās ienaidnieka armijas daļas paspēja atkāpties pa Daugavas pārceltuvēm uz Jēkabpils pilsētu. Tur ienaidnieka aizsardzība bija vēl stipra, un šī apdzīvotā vieta tika atbrīvota tikai pēc divām diennaktīm. Šajā operācijā latviešu korpusa  karavīri pierādīja, ka ir cienīgi 20.gadsimta sākuma leģendāro latviešu strēlnieku slavas turpinātāji. 

Kaujā par Jēkabpils atbrīvošanu krita 2500 Sarkanās armijas karavīru. Viņu mirstīgās atliekas tika apglabātas 16 brāļu kapos pilsētā un tās apkārtnē. Par vīrišķību un varonību Jēkabpils atbrīvošanas kaujās deviņiem cilvēkiem bija piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.