Latvijas Sociālistiskā partija

Draudzības kurgāns 2015: šī draudzība nostiprinātājas kaujās

08.07.2015

Draudzības kurgānu izveidoja 1959. gadā. Tas simbolizē cīņu draudzību, kas nostiprināta krievu, baltkrievu un latviešu partizānu asinīm kaujās pret fašistiskajiem okupantiem. Kopš tā laika, jūlija pirmajā svētdienā, pie Kurgāna ik gadu sabrauc veterāni – padomju partizāni un Lielā Tēvijas kara dalībnieki, viņu radinieki un jaunatne.

Dažādus laikus ir pārdzīvojis Kurgāns. Padomju laikā cīņu biedri no visām trijām republikām tikšanos Kurgānā atzīmēja kopā, pāri Zilupei brīvi gāja ciemos viens pie otra. Tagad cīņu biedri var tikai cits citam pamāt ar roku, bet paspiest biedra roku nav iespējams – ceļā ir robeža, kas sadala Kurgāna teritoriju.

Kopš 90-tajiem gadiem Latvijas Sociālistiskā partija vienmēr organizēja tikšanās Kurgānā. Tā tas bija un tā arī būs. Šogad bija izdarīta neliela atkāpšanas no tradicionāla mītiņa. Sakumā notika piemiņas zīmes atklāšana. Pirmo reiz ideju par tādu piemiņas zīmi izteica tikšanas Draudzības kurgānā 2012. gadā 130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Puteklis. Latvijas Sociālistiskā partija atbalstīja ideju un palīdzēja realizēt dzīvē.

Tieši Ilmāram Puteklim un biedrības priekšsēdētājam Albertam Miervaldim Pāže bija tas gods atklāt piemiņas zīmi. Tur trijās valodās (latviešu, krievu, baltkrievu) ir uzrakstīts: „70 gadu Padomju Savienības uzvarai Lielajā Tēvijas karā pret fašistisko Vāciju.”

Pēc tam notika mītiņš. Uzstājas partijas biedri, kara veterāni, Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvis. Noslēdzošais mītiņa akords bija Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika uzstāšanās.

Šķērsot robežu ir stingri aizliegts. Taču nelielām delegācijām ir atļauts tiltiņa vidū apmainīties ar ziedu pušķiem. Pēc mītiņa noslēgšanās tā dalībniekiem bija iespēja brīvā atmosfērā, pie svētku galda, dalīties atmiņās, dziedāt un dejot.