Latvijas Sociālistiskā partija

Aizstāvot dzimto pilsētu Rīgu

13.10.2015

1944.gada 13. oktobrī Padomju Armija atbrīvoja Rīgu. Šajā dienā  beidzās viens no drūmākajiem periodiem  Rīgas vēsturē, kas ilga gandrīz trīs ar pusi gadus, fašistiskās okupācijas laiks. Savu ieguldījumu šajā uzvarā deva Rīgas pagrīdes darbinieki.

Uzreiz pēc fašistu ienākšanas Rīgā, savu darbību uzsāka pagrīdes organizācijas. Cīņas bija ļoti smagas.  Ilgstošās cīņās pagrīdes darbinieki cieta lielus zaudējumus. Hitlerieši okupācijas gados Rīgā arestēja apmēram 12 tūkstošus antifašistiskās pagrīdes un izlūkošanas grupu dalībniekus.

Pēdējos okupācijas mēnešos ļoti aktīvi noritēja mazo pagrīdes grupu un to cilvēku, kas nevēlējās nekādā veidā palīdzēt fašistiem, darbība.  Liela nozīme bija arī tam, ka Rīgas strādnieki atteicās pildīt fašistu pavēles, kas noteica obligātu pilsētas iedzīvotāju piedalīšanos nocietinājumu veidošanā pie pilsētas robežām. Tas notika, neskatoties  uz to, ka par šādu rīcību draudēja nāvessods.

Strādnieki neļāva izzagt dzimto Rīgu.  Patriotu grupas darbojās visās rūpnīcas VEF darbnīcās. Tie bija strādnieki, kas strādāja J.Freimaņa vadībā un, neskatoties uz apsardzi, pamanījās izņemt no sūtīšanai sagatavotajām kastēm vērtīgas mašīnas.

Līdzīgā veidā rīkojās Rīgas kuģu remonta rūpnīcas strādnieku grupa. Strādnieki J.Andersons, A.Gailītis un citi paslēpa bedrēs  zem  grīdas vērtīgus instrumentus.

Rīgas gāzes rūpnīca neuzgāja gaisā tikai tāpēc, ka tur strādāja drosmīgi cilvēki. Meistari Šmits un Bricis, strādnieki Točas un Latuns , mūrnieks Mihelsons, sajutuši kaut ko nelāgu, rūpnīcā noorganizēja slepenas diennakts dežūras. Pirms Padomju Armijas ienākšanas, lai apmānītu hitleriešus, uz rūpnīcas vārtiem uzrakstīja- mīnēts un, to redzot spridzināšanas komandas devās prom.

13oct.jpg

Ienaidnieka mīnētājus spēja apmānīt arī konditorijas fabrikas „Laima” strādnieki. Vienam no viņiem, uzvelkot vācu armijas formu, izdevās pārliecināt fašistu spridzinātājus par to, ka uzņēmums jau ir mīnēts.

Fašisti, uzsākot atkāpšanos, centās iznīcināt ēku, kurā padomju laikā atradās LPSR Rakstnieku savienības nams.  To paredzot, naktī  uz 13.oktobri, sētniece Karlsone kopā ar Ragaini un apkopēju Putniņu aizbarikādēja durvis, bet mūrnieks Millers, bruņojies ar automātu, ko viņš paņēma līdzi bēgot no Latviešu SS brīvprātīgo leģiona, gatavojās apšaudei. Hitlerieši veltīgi lauzās durvīs. Parādoties mīnētājiem, tika uzsākta apšaude, un viņi bija spiesti bēgt.

Tādus piemērus varētu minēt daudz. Tas viss liecina par to, ka liela iedzīvotāju daļa neatbalstīja fašistus, bija atbildīga par savu dzimteni un gaidīja Sarkanās Armijas atnākšanu.  

P.S. Raksts ir sagatavots, izmantojot vēsturnieka Jāņa Dzintara grāmatu „Rīgas pagrīdes noslēpumi”, kuru mēs iesakām izlasīt. Jānis Dzintars ir arī grāmatas „Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā” līdzautors.