Latvijas Sociālistiskā partija

XIX kongresa rezolūcija: «Vienotā frontē par darbaļaužu tiesībām!»

15.01.2016

Nākamgad Latvijas Republika atzīmēs  savas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Visā šajā periodā, sākot ar Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības,  Latvijas valsti pārvaldīja politiskās koalīcijas, kuras ekonomikā neatlaidīgi vadījās no radikālā liberālisma kanoniem, ārpolitikā bez ierunām pilnīgi pakļaujoties ASV, ES un NATO interesēm, bet valsts iekšpolitikā neatlaidīgi tiecās realizēt „nacionālās valsts” koncepciju.

Kur noveda šie „labie nodomi”? Pat vadošajām aprindām visvairāk  pietuvināto ekspertu vidē atklāti tiek akcentētas trīs galvenās problēmas, kas šodien pastāv  valstī:  1) negatīva demogrāfija, 2)zemais labklājības līmenis un – 3)izpratnes trūkums par to, kas sagaida valsti. Zudušās cerības, ka, ja nebūs komunistu, darbosies brīvais tirgus un iestāsies laimes laiki, nu izgaisušas kā salds sapnis. Īstenībā „pašregulējošā” brīvā ekonomika Latvijai kļuva par bumbu ar ieslēgtu laika degļa mehānismu. Republikas milzīgais saimnieciskais potenciāls,  iedzīvotāju vairākumam pieejamie sociālie labumi, kultūras vērtības, visas tautas  sabiedriskā īpašuma   steidzīgi veiktās  „prihvatizācijas”  neapvaldītas laupīšanas apstākļos   gāja zudumā. Sevišķi postoši tas viss atsaucās uz  mūsu valsts galveno resursu – cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāju  skaits, par atskaites punktu ņemot 1991.gadu, neatkarības atjaunošanas gadu, līdz šāgada sākumam ir samazinājies par 20% vai – par 672 065 cilvēkiem. Šobrīd galvenie iedzīvotāju depopulācijas   cēloņi – stabils mirstības pārsvars  pār dzimstību un masveida emigrācija uz ārzemēm.

Latvijas buržuāziskās valdības, cita citu nomainot, negrib un nespēj uzlabot darba tautas stāvokli. Dzīve kļūst aizvien grūtāka un dārgāka. Latvijas iedzīvotāju algas caurmērā ir par 40% zemākas nekā pārējā Eiropā, bet labklājības līmenis no ES vidējā sasniedz tik tikko 65%.  Pat uz tik nabadzīga dzīves līmeņa fona Džini koeficients – sociālās noslāņotības rādītāja – pie mums ir viens no visaugstākajiem Eiropā – 0,35. Divi salīdzinājumi: Skandināvijā – ap 0,2, bet Āfrikas visnabadzīgākajās valstīs – 0,7.

Tas viss novedis pie tā, ka sabiedrība negatīvi vērtē valsts varu, bet apmēram puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts iet nepareizā virzienā. Latvijas Sociālistiskā partija kategoriski protestē pret Latvijas varas   darba tautu vērsto  postošo sociāli ─  ekonomisko politiku. Mēs aicinām kreisās orientācijas politiskās partijas, arodbiedrības un sabiedriskās organizācijas, kas aizstāv valsts  iedzīvotāju intereses, apvienot un koordinēt pūliņus cīņā pret Latvijas tālāku grimšanu nabadzībā un valsts izmiršanu.