Latvijas Sociālistiskā partija

Sveicam svētkos, dārgie veterāni!

09.05.2016

Padomju Savienības Lielais Tēvijas karš pret fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā, taisnīgs karš. Otrā pasaules kara, kas sākās starp divām kapitālistiskām koalīcijām, netaisnīgs – galvenā sastāvdaļa. Bruņotās cīņās mainījās kara raksturs. No buržuāzisko valstu puses, kas stājās pretī fašistiskajiem grupējumiem, tas arī sāka pārvērsties par atbrīvošanas, tātad taisnīgu karu. Par galveno un izšķirošo faktoru Otrā pasaules kara rakstura maiņā kļuva PSRS iesaistīšanās tajā. To izraisīja hitleriskās Vācijas iebrukums Padomju Savienībā. Tā kļuva par centru, kas pievilka visus mieru mīlošos spēkus, par kodolu, ap kuru apvienojās visas zem fašisma jūga nokļuvušās tautas, kā arī tās, kam draudēja šāds paverdzinājums.

Uzvara pār fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem tika panākta ar Antihitleriskās koalīcijas, ar tautu, kas cīnījās pret okupantiem un to atbalstītājiem, kopīgiem spēkiem. Taču izšķirošā loma šajā bargajā progresīvo un reakcionāro spēku kaujā piederēja Padomju Savienībai. Padomju un vācu fronte Otrajā pasaules karā bija galvenā fronte. Šeit laika posmā no 1941. līdz 1945. gadam atradās fašistiskās Vācijas galvenie bruņotie spēki.

Radikāls lūzums visā Otrā pasaules kara gaitā notika padomju un vācu frontē. Graujošā hitlerisko spēku sakāve pie Staļingradas satricināja visu hitlerisko kara mašīnu un fašistisko Vāciju kopumā. Kauja Kurskas lokā noveda vācu fašistisko armiju līdz katastrofai. Vermahta labāko spēku sagrāve pie Kurskas neļāva fašistu armijai vairs saņemties. Šo faktu apstiprināja arī Čerčils savā vēstījumā Staļinam 1944. gada 27. septembrī: „Izmantošu gadījumu, lai Apakšnama palātā atkārtotu to, ko esmu teicis agrāk: ka tieši krievu armija izlaida zarnas vācu kara mašīnai un pašreizējā brīdī savā frontē savalda nesalīdzināmi lielākus pretinieka spēkus.”

Viens no Padomju valsts lielākajiem kaujas spēju un izturības faktoriem Lielajā Tēvijas karā bija padomju sabiedrības sociāli politiskā vienotība. To neplosīja šķiru antagonisms un tā bija iekšēji viendabīga. Ar pēkšņo uzbrukumu Padomju Savienībai hitlerieši cerēja uz drīzām nesaskaņām starp strādniekiem un zemniekiem, starp krieviem un citām PSR Savienības tautībām. Taču ienaidnieka cerības neattaisnojās. Lielais Tēvijas karš vēl ciešāk saliedēja padomju sabiedrību. Neviena nācija nedrebēja okupantu „pātagas” priekšā, nevienu nevarēja iekārdināt ar „kliņģeri”. Hitlerieši nespēja izveidot sagrābtajās padomju republikās marionešu valdības. Tajā pat laikā visu Padomju Savienības tautu dēli cīnījās Tēvijas kara frontēs. Sarkanās Armijas sastāvā bija arī nacionālie formējumi: azerbaidžāņu, armēņu, gruzīnu, latviešu, lietuviešu, igauņu un citi.

Izcila loma cīņā ar ienaidnieku bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijai, kam 1942. gada 5. oktobrī tika piešķirts Gvardes nosaukums un tā kļuva par 43. Latviešu strēlnieku Gvardes divīziju. 1944. gada jūnijā tika izveidots 130. Latviešu strēlnieku korpuss, kura sastāvā iekļāvās 43. Gvardes, kā arī 308. Latviešu strēlnieku divīzija. Korpusam bija visaktīvākā līdzdalība Latvijas atbrīvošanā no hitleriskajiem iebrucējiem. 1944. gada 16. oktobrī 130. Latviešu strēlnieku korpusa daļas, iedzīvotāju sirsnīgi sveiktas, iesoļoja atbrīvotajā Rīgā.

Lielu ieguldījumu cīņā ar fašistiskajiem okupantiem deva partizānu kustība. Ap 1944. gadu tā aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju. Bruņotās cīņās aktīvi piedalījās 24 partizānu vienības, 33 apakšvienības, liels skaits vadu un grupu. Pavisam Latvijā partizānu vienībās piedalījās ap 20 tūkstošiem cilvēku. Latvijas partizānu vienības un pagrīdes organizācijas bija internacionāli kolektīvi, tajos cīnījās daudzu Latviju apdzīvojošu tautību pārstāvji. Kopējās kaujās auga un rūdījās latviešu, krievu, baltkrievu partizānu draudzība. Kā vienotības simbols pēc kara uz triju republiku robežas tapa Draudzības kurgāns.

Galvenais, no Otrā pasaules kara izrietošais secinājums, kas ir nenoliedzami nozīmīgs Latvijai, ir: tikai pašu spēkiem vien tai nebūtu bijis iespējams nomest hitleriešu jūgu, uzveikt fašistiskās Vācijas gigantisko kara mašīnu un nodrošināt latviešu tautas tālāko eksistenci. 

Dziļā cieņā pateicamies visiem tiem, kasi Lielajā Tēvijas karā cīnījās pret fašistisko Vāciju un tās satelītiem, un uzvarēja. To karotāju pēcteči, kuri cīnījās Padomju Armijas regulārajās daļās,piedalījās partizānu kustībā, kaldināja savas valsts uzvaru darba frontē, nekad neaizmirsīs to neizmērojamo cenu, ko maksāja Uzvara. Pagājuši gadu desmiti, ies gadsimti, bet neizdzisīs no tautu atmiņas Dzimtenes aizstāvju varoņdarbi.

Mūžīga piemiņa kritušajiem, gods un cieņa Lielā Tēvijas kara veterāniem! Sveicu Uzvaras svētkos!

V. Frolovs,
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja
pienākumu izpildītājs.