Latvijas Sociālistiskā partija

Zaudējumi no …?

08.06.2016

Apmēram pirms mēneša lielu rezonansi sabiedrībā izsauca «Padomju okupācijas Latvijā seku zaudējumu aprēķināšanas komisijas» pārstāves Rutas Pazderes nosauktās summas, par kādām viņa novērtē «padomju okupācijas» radītos zaudējumus— 185 miljardi eiro. 

Šajā rakstā mēs nevērtēsim tos vai citus notikumu avotus, nesalīdzināsim statistikas datus. Pamēģināsim palūkoties uz šo situāciju bez liekām emocijām un ievērojot mūsdienu Latvijas sabiedrības intereses. 

Mēs varam domāt, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos lielākā mūsu sabiedrības daļa ir ieinteresēta pienācīgi dzīvot un strādāt savā Dzimtenē, plānot savu nākotni un būt pārliecinātiem par to, audzināt bērnus, būt drošiem par savām vecumdienām. Bet vai valsts ievēro šīs intereses savā ikdienas darbā?


Kopumā par šīs komisijas darbību kopš 2005.gada ir iztērēti vairāki simti tūkstoši eiro. 2009.gadā komisijas darbību pārtrauca finansēt un to apstādināja, turklāt sabiedrība netika informēta par tās ilggadējās darbības rezultātiem. Vai arī par to, ka kāds bija atstādināts par līdzekļu izšķērdēšanu? Nē, 2013.gadā komisija atsāka savu darbu.

Turklāt, uzrādītie šajā gadā 185 miljardi eiro- tas vēl nav komisijas darba izmaksu beigu rezultāts, bet tikai starpposma cipars. Lai iegūtu beigu rezultātu, pēc komisijas priekšsēdētāja Edmunda Stankeviča teiktā, vēl būs nepieciešami 5-7 gadi. Tas nozīmē, ka lai varētu saskaitīt kopējos zaudējumus, kas Latvijai ir radušies 46 gadus atrodoties PSRS sastāvā, būs nepieciešams komisijas 16-18 gadu ilgs darbs, kas tiks apmaksāts no valsts iedzīvotāju kabatas, kuru skaits šajos 25 postpadomijas gados ir kļuvis par 20% mazāks.

Šīs komisijas darbs plaši tiek atspoguļots sakarā ar lielās intereses izrādīšanu par tēmu, ar ko tā nodarbojas. Bet cik vēl tādu komisiju, kas nodarbojas ar zemas kvalifikācijas zinātniskā darba imitāciju, uztur valsts uz mūsu rēķina? Kādus panākumus valsts pēdējos gados vispār ir guvusi? Kādi ir 25 gadu neoliberālās ekonomikas politikas rezultāti? 

Stabilais bezdarba līmenis un lielā nodokļu slodze pieaug ar katru gadu. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam. Cilvēku skaita samazināšanās emigrācijas dēļ ir gandrīz tikpat liels kā mirušo skaits. Ir acīmredzamas krīzes pazīmes veselības aizsardzībā, izglītībā un zinātnē, kultūrā un lauksaimniecībā.

Kas un kad risinās šīs problēmas? Un kādā veidā šādu komisiju veiktie aprēķini to veicinās?