Latvijas Sociālistiskā partija

Februāra revolūcija

21.03.2017

Sākoties 1917.gadam, Krievijas Impērija jau vairākus gadus bija iesaistīta I Pasaules karā, kas negatīvi ietekmēja gan valsts ekonomiku, gan arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Protams, tas radīja neapmierinātību, kā rezultātā notika ielu protesti.

Tā februāra beigās, saasinoties pārtikas situācijai Pēterburgā, galvaspilsētas ielās izgāja apmēram 300000 strādnieku. Cara valdība centās ar spēku izklīdināt demonstrantus, noslepkavojot apmēram 20000 galvaspilsētas garnizona karavīru. Bet jau 28.februārī situāciju galvaspilsētā pilnībā kontrolēja nemiernieki, ieskaitot 125.garnizonu, kas pārgāja viņu pusē. Tajā pašā dienā Pēterburgas padomes Izpildkomitejas vadība uzsāka pārrunas ar Valsts Domes Pagaidu Komiteju par Pagaidu valdības izveidošanu.

Vienlaicīgi pieauga neapmierinātība ar caru arī viņa apkārtējo vidū. Nikolajs II centās glābt situāciju un devās uz Petrogradu, bet ceļu jau bija bloķējis nemiernieku karapulks. Būdams spiests atkāpties pie Pleskavas, Nikolajs mēģināja vēlreiz saglabāt varu, izdodot 1.martā Manifestu par «tautas uzticības valdības izveidošanu». Bet jau nākamajā dienā, lielāko politisko partiju līderu spiediena rezultātā, bija spiests parakstīt atkāpšonos no troņa. Tajā pašā dienā beidzot tika izveidots Pagaidu valdības pirmais sastāvs.

Galvenais spēks izveidotajā Pagaidu valdībā bija Konstitucionālo demokrātu (kadetu) partija, kas, kā parādīja vēsture, nespēja atrisināt virkni problēmu: strādāt spējīgas valdības izveidošana, Satversmes sapulces sasaukšana, ekonomikas atjaunošana, jautājums par mieru uz zemes. Kas pusgada laikā izraisīja virkni krīžu.


Runājot par pirmsrevolūcijas laiku Latvijā, ir jāatzīmē tās klašu sastāvu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tirdzniecībā un rūpniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija 31,7%, bet tajā pašā laikā ar lauksaimniecību nodarbojās 59,3%- salīdzinot ar Krieviju tajā pašā laikā šie cipari vidēji bija atbilstoši 17.3% un 77,2%. Dominējoša, bet salīdzinoši neliela daļa lauksaimniecībā bija muižnieki un stiprā lauku buržuāzija, kuriem piederēja 85% zemes, un lielākā tās daļa piederēja vācu baroniem. Rīgā bija labi attīstīta smagā mašīnbūve, vagonbūve, ķīmijas, gumijas un tekstila rūpniecība. Bija vērojama iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām. 

Rūpniecības uzņēmumu evakuācija, ar sev raksturīgo proletariāta aizplūšana, izejvielu trūkums, iedzīvotāju nabadzība un lielas valsts teritorijas daļas okupācija noveda pie tā, ka pilsētas bija pārpildītas ar nabadzīgiem cilvēkiem un bezdarbniekiem. Tas kļuva par labu augsni masveidīgai un nežēlīgai šo cilvēku ekspluatācijai no baronu, muižnieku un fabrikantu puses. Prolitariāts bija novājināts, bet tajā pašā laikā bija motivēts darboties- klašu cīņa aizvien saasinājās.

Ar dažu dienu starpību neokupētajās Latvijas daļās- Vidzemē un Latgalē, revolucionārās darbības attīstīstījās paralēli Petrogradas notikumiem. Strādnieki un karavīri aizvien biežāk organizēja sanāksmes, masu demostrācijas, nonāca arī līdz sadursmēm ar policija. 4. (17.) martā Rēzeknē, Petrogradas strādnieku vadībā, vietējais garnizons atbruņoja policiju, atbrīvoja arestantus. Nākamajā dienā Rīgā, Valmierā, Cesīs un Daugavpilī karavīri godināja revolūcijas uzvaru, bet vakarā Latviešu strēlnieku un Krievijas armijas daļas pārstāvji ievēlēja delegāciju, kuras sastāvā bija četri LNSD (Latvijas Novada Sociāldemokrātija) pārstāvji un viens bezpartejiskais, un aizsūtīja uz Petrogradas Strādnieku un karavīru deputātu padomi.

Jau 7. (22.) martā uz Latviju sāka sūtīt boļševiku avīzi “Pravda”, “Sociāldemokrāts” un izdot populāro avīzi “Cīņa”, kas nostiprināja bolševiku pozīcijas darbaļaužu vidū. Marta sākumā tika izveidota Rīgas Strādnieku deputātu padome, kas kā pirmo pieņēma lēmumu par tautas policijas izveidošanu. Aprīļa vidū Padome pieņēma lēmumu par 8 stundu darba dienu, kas tiek īstenota 1917.gada jūnijā, neskatoties uz uzņēmēju protestiem. Šī un citas revolucionārās un progresīvās Padomes darbības noveda pie tā, ka guva strādnieku atbalstu un autoritāti, kļuva par Revolucionārās Padomes centru visā Latvijas teritorijā.

Viens no svarīgākajiem elemtentiem, no kā ir atkarīga revolūcijas gaita, ir armija. 12.armija, kas bija dislocēta Rīgas rajonā, un 5.armija, Daugavpils rajonā, marta sākumā izveidoja savas pārstāvniecības. Tās ir 12.armijas Karavīru deputātu padome un tās Izpildkomiteja (Iskosol) un 5.armijas Karavīru deputātu padome (Armiskom). Pateicoties karavīru revolucionārajam noskaņojumam, vadību šajās komitejās pārņēma menševiki un eseri. LNSD izveidoja nodaļu, kas atbildēja par partijas darbu Ziemeļu frontē, virkne partijas organizāciju Latviešu strēlnieku pulkos. Šīs organizācijas piesaistīja daudz biedru, kas galu galā ļāva izveidot Apvienotās Latviešu strēlnieku pulku padomes izpildkomiteju- Iskolastrel.

Latvijas buržuāzija centās izmantot Februāra revolūciju, lai nostiprinātu savas pozīcijas, pirms revolucionārie spēki ir paspējuši organizēties.1917.gada martā organizēja “nacionālo” centru, kur izveidoja Sabiedrisko organizāciju padomi- Latvijas pilsētu buržuāzijas biedrība. Lauku buržuāzija izveidoja Vidzemes Pagaidu Provinces padomi, kurā darbojās kulaki, baznīcu kalpotāji un Latvijas buržuāzijas sabiedriskie darbinieki.

Ir redzams, ka Februāra revolūcijas sekas Latvijā daudzējādā ziņā atgādināja notikumus Krievijā- divvaldības izveidošana neokupētajā teritorijā. Darbaļaužu un laukstrādnieku pusē bija Strādnieku un karavīru deputātu padomes, kuras pastiprināja Iskolastrel. Šīs organizācijas jau savas darbības sākumā īstenoja pasākumus darbaļaužu interesēs. Buržuāzijas intereses pārstāvēja Pagaidu valdības iestādes pārstāvji, vietējās buržuāzijas organizācijas, ko atbalstīja Iskosol

Tuvākajos mēnešos mēs izsekosim notikumiem cariskajā Krievijā, kur divvvaldība straujos tempos uzkrāj iekšējās pretrunas, redzēsim pie kā tās noved, īpašu uzmanību veltīsim tam, kā šie notikumi ietekmē situāciju Latvijā, kur, savukārt, cīnās par savām interesēm vietējā buržuāzija un darbaļaudis. Aicinām jūs arī sekot notikumu lenšu atjauninājumiem, kur tiks atspoguļoti svarīgi tā laika Latvijas dzīves momenti, citāti no avīzēm, parādīsies atsauces par jauniem rakstiem.