Latvijas Sociālistiskā partija

1917. oktobris un pirmā latviešu tautas suverēna valsts

06.11.2017

Krievijas carisma politika Livonijā un Baltijā kopumā necik neatšķīrās no politikas attiecībā uz Krievijas citām tautībām. Tā nebūt nebija vērsta uz darbaļaužu stāvokļa uzlabošanu, uz Baltijas vācu muižniecības patvaļas ierobežošanu. Taču visu latviešu apdzīvoto zemju apvienošana XVIII gadsimtā Krievijas sastāvā spēlēja izšķirīgu lomu Latvijas nacionālā valstiskuma veidošanas priekšnosacījumiem.

Nākamais svarīgākais faktors ceļā uz latviešu tautas pirmās suverēnas valsts veidošanu kļuva rūpnieciskā proletariāta formēšanās un tā politiskās aktivitātes pieaugums. Nevis nacionālā buržuāzija, kas pretendēja uz līdera lomu, bet tieši proletariāts un tā partija vadīja cīņu par sociālpolitisko atbrīvošanu, par Latvijas pašnoteikšanos.

Pirmais praktiskais mēģinājums panākt nacionālo pašnoteikšanos un radīt Latvijā proletārisku valstiskumu notika 1905–1907 gados. Tajā laikā saformētās rīcības komitejas, kas atstādināja no varas pagastu valdes, pēc būtības ne ar ko neatšķīrās no citās Krievijas vietās Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu izveidotajām padomēm. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Latvijas teritorijā izveidojās Strādnieku, bezzemnieku un kareivju deputātu padomes. Īsā laikā no 1917.gada marta līdz 1917.gada maijam demokrātisku vēlēšanu ceļā neokupētās Latvijas teritorijā tika izveidots plašs padomju tīkls.

Visu pārveidošanās procesu priekšgalā stāvēja strādnieku un zemnieku atbalstītā Latvijas Sociāldemokrātiskā partija. Bet bija arī citi ietekmīgi politiskie spēki, kas vētraino notikumu gaitā tiecās nodrošināt savas intereses. Arī tiem bija savs vēlamās nākotnes redzējums. Īstā Latvijas buržuāzijas aktivitātes izprašanai fona izprašanai jāņem vērā, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas „valstiskuma” idejas brieda un noformējās vācu ģenerālštāba speciālās apakšvienībās Pirmā pasaules kara gados un kļuva par pamatu vācu okupācijas politikai, kas virzīta uz Krievijas sašķelšanu. Galvenais uzdevums bija radīt marionešu valdības, ar kuru palīdzību plānoja pārvaldīt sagrābtās teritorijas.

Iecerēto plānu realizācijai par labākopalīgu uzskatīja Latvijas buržuāziju. Par bīstamu pretinieku – Latvijas proletariātu. Vēsturē pirmās Latvijas tautas nacionālā – padomju, proletāriskā – valstiskuma veidošanā galvenā nozīme ir Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcijai. Tādu iespēju atklāja Tautas Komisāru Padomes 1917. gada 2. (15.) novembrī pieņemtā, Ļeņina un Staļina parakstītā „Krievijas tautu tiesību deklarācija”.


Latviešu strēlnieki Kremlī

Ar šo aktu tika pasludināta tautu vienlīdzība un suverenitāte, tiesības uz pašnoteikšanos, patstāvīgas valsts izveidošanu, līdz pat iespējai izstāties no Krievijas. Šajos apstākļos, tūlīt pēc bruņotas sacelšanās Petrogradā, Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes deputāti, sapulcējoties Valkā 1917.gada 9.novembrī, paziņoja, ka neokupētajā Latvijas teritorijā visa vara pāriet Padomes rokās un pasludināja sevi par augstāko varas orgānu.

Iskolata Izpildkomiteja, kurā par priekšsēdētāju bija ievēlēts Fricis Roziņš, faktiski kļuva par pirmo padomju valdību Latvijā. Lielākais politiskais spēks tolaik palika Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). Par savu kursu tā nosprauda uz vienotas nedalāmas Latvijas (Kurzeme, Livonija, Latgale) kā autonomu sastāvdaļu nākotnes Sociālistiskajā Krievijā. Šo mērķi ar sajūsmu atbalstīja Latvijas tauta. Svarīgi atcerēties, ka Krievijas impērijā Latvija kā administratīvi teritoriāls veidojums nepastāvēja.

Latvieši galvenokārt dzīvoja Kurzemes un Livonijas guberņās, kur kopš seniem laikiem saimniekoja Baltijas vācu baroni. Jautājums par visaptverošu un teritoriāli vienotu Latviju pirmo reizi tika atrisināts Sociālistiskās revolūcijas apstākļos Krievijā. Padomju Krievijas valdība tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, atbalstot Latvijas tautas centienus pēc vienotas Latvijas, apmierināja Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes lūgumu par Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu pārējai Latvijas daļai.

Latvijas darba tautai vēsturiski svarīgs notikums bija 1918.gada 22.decembrī V.I.Ļeņina parakstītais KSFPR Tautas komisāru padomes 1918. 22. decembra Dekrēts „Par Latvijas Sociālistiskās Republikas neatkarības atzīšanu”. Tas ievērojami nostiprināja Padomju Latvijas valdības pozīcijas apliecinot, ka Padomju Krievija cienī un atbalsta Latvijas darba tautas gribu nodibināt savu neatkarīgu valsti. LSD uzdevums šajā periodā bija padomju iekārtas izveidošana un nostiprināšana. Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1.kongress, kas notika Rīgā no 1919.g. 13. – 15. I. pieņēma Padomju Latvijas Konstitūciju. Tās 1. p. skan:

I. Vispārējie noteikumi
1. Apvienotā Latvija ir Sociālistiska Padomju Republika, kura apvieno Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas dalīšana Kurzemē, Vidzemē un Latgalē tiek atcelta.
Piezīme: robežas ar kaimiņu valstīm pagaidām paliek līdzšinējās, un viņu grozīšana jāizdara, savstarpēji vienojoties ar kaimiņu valstīm.

Jau 1919.g.martā Latvijas boļševikiem, rekvizējot privātuzņēmumus, izdevās daļēji atrisināt bezdarba problēmu pilsētās. Kā Padomju varas galvenos pasākumosvar minēt tādus jaunievedumus kā bezmaksas medicīniskā palīdzība, bezmaksas izglītība, Latvijas augstskolas, (vēlāk Latvijas Universitātes), nodibināšana 1919.g.8.februārī, Mākslas muzeja atklāšana valstī ievērojamā gleznotāja Vilhelma Purvīša vadībā. Darbu sāka Latvijas opera, Strādnieku teātris un daudzas citas kultūras iestādes. Republikas valdība daudz rūpējās par redzamākajiem rakstniekiem, latviešu tautas kultūras darbiniekiem. Tika piešķirtas mūža pensijas maksimālās algas apmērā Rainim Aspazijai, Kr. Baronam u.c. Vēsturisko notikumu gaita Latvijas pirmās neatkarīgās valsts pastāvēšanai atvēlēja īsu laiku. Jau 1920. gada 13.janvārī Latvijas Padomju valdībai nācās paziņot par savas darbības pārtraukšanu. Tā aizrobežu imperiālistu un vietējās kontrrevolūcijas žņaugos krita Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika – pirmā latviešu tautas suverēnā valsts.

Bet Latvijas darba tautas vēsturiskā cīņas pieredze pret buržuāzijas diktatūru par sociālistiskas valsts radīšanu būs nepieciešama jaunajos vēsturiskajos apstākļos.

Vladimirs Frolovs
LSP priekšsēdētājs