Latvijas Sociālistiskā partija

Latvijas Sociālistiskā partija: par valdības mērķi jākļūst iedzīvotāju labklājībai, nevis iestāšanās eiro zonā

17.11.2013

Š.g. 16. novembrī Rīgā notika Latvijas Sociālistiskās partijas XVI kongress. Kongresā ar LSP Valdes atskaites ziņojumu uzstājās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks.

„Latvijas oficiālās politikas nelaime ir tā, ka politiķi pārāk uzticas un liek lielas cerības uz to, ka iestāšanās NATO, Eiropas Savienībā, tagad – eirozonā pati par sevi atrisinās problēmas valstī. Šādas iestāšanās tiek uzskatītas par mērķiem, nevis par līdzekli kādu mērķu sasniegšanai. Šāds mērķis var būt cilvēku labklājība un tādas vides radīšana valstī, lai iedzīvotāji justos droši un aizsargāti, pilntiesīgi un vienlīdzīgi likuma priekšā, lai valstī būtu stabilitāte un draudzīga vide attīstībai.  Par nelaimi tā nav. Iestājamies, svinam uzvaras, bet reālā ekonomika neattīstās , izglītība un zinātne nīkuļo, cilvēki ir neapmierināti un turpina izbraukt no valsts. Tukši aicinājumi būt patriotiem, nebraukt no valsts projām neko nedos. Cilvēki grib ēst, veidot ģimeni, dzemdēt bērnus, tos skolot un paši strādāt labi atalgotu darbu. Visa tā lielai daļai cilvēku, tanī skaita jaunatnei Latvijā pietrūkst”, – paziņoja Latvijas Sociālistiskās partijas XVI kongresa

„Apstiprinātais 2014.gada valsts budžets, kas ir jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienībā līdz 2020.gadam pirmais gads, neko labu nesola – nīkuļošana turpināsies. Izaugsme, „ekonomiskais izrāviens” un Nacionālajā attīstības plānā  aprakstītais visdrīzāk liela mērā tā arī paliks uz papīra rakstīts”, teikts ziņojumā.

Ziņojumā ir atzīmēts, ka, valdības „varonība” Latvijai maksāja 7 miljardu eiro ilgtermiņa parāda slogu un 300. tūkst. iedzīvotāju aizplūšanu darba un mācību iespēju meklējumos ārpus Latvijas. Bet makroekonomiskie rādītāji statistikas tabulās, kā bija, tā palika pēdējās rindās 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Latvija nav sasniegusi ražošanas apjomu, kas bija pirms izstāšanās no Padomju Savienības, joprojām zems ir kopprodukta apjoms uz vienu strādājošo un vienu iedzīvotāju. Joprojām darba apmaksa, pensijas, tēriņi medicīniskajiem pakalpojumiem, zinātnes un izglītības finansējums ir viens no viszemākajiem 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Nav nozīmes turpināt visa zaudētā ekonomikā un dzīves līmeņa paaugstināšanā, sociālajā aprūpē uzskaitīšanu. Ir skaidrs, ka bez zinātnes iesaistīšanas problēmu risināšanā, bez nopietnām pārmaiņām visā izglītības sistēmā, bez tās pielāgošanas tautsaimniecības un mūsdienu zinātnes sasniegumu praktiskai apgūšanai un ieviešanai nekādus ekonomiskos „izrāvienus” un cilvēku labklājības uzlabojumus sasniegt nav iespējams.

Neskatoties uz to, ka Latvijas valdība atsakās finansēt Latvijas zinātni, piespiežot valsts zinātniekus vērsties pēc palīdzības pie visiem, kam nav vienaldzīgs valsts un Latvijas stāvoklis. Kā pierādījumu Alfrēds Rubiks minēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēstuli, kura ir adresēta viņam kā Eiropas Parlamenta deputātam. LZA prezidenta vēstulē teikts: „Lūdzu Jūs pasacīt, ka Latvijas zinātnieki ārkārtīgi negatīvi vērtē Vienotības partijas līderu zinātnei un izglītībai naidīgo attieksmi pret finansējuma stratēģisku pārdali par labu inovācijām, attīstībai un kaut kādām potenciālām sadarbības iespējām ar ražošanu. Ar tik melīgiem līderiem, kuri tagad mēģina aizmukt uz ES ar Latvijas vēlētāju mandātu, ES struktūras būs galīgā strupceļā, ja viņi pieņems darbā šādus dubultās grāmatvedības virtuozus, kas jau mājās ir parādījuši, ka fasādi viņi cenšas izpušķot ar citu nopelniem, bet divkārtēja zinātnes finansējuma apmērā Olaine 55 miljoni acu nepamirkšķinot tiek piešķirti Olaines cietuma būvei, it kā cietumi dotu lielāku pievienotu vērtību nekā zinātne vai ražošana. Nelaime ir tā, ka no zinātnes tāmēm, kuras ir precīzas līdz decimāldesmitdaļai aiz komata, neviens politiķis vai aiz partijām stāvošais nevar iekasēt savus 10 vai 20%,  un tā ir nelaime. Tādēļ nauda aiziet ar vieglu roku dārgiem mega–projektiem, bet infrastruktūra attīstīta netiek”.

LSP situācijas mainīšanas iespēju saskata jaunās 12. Saeimas vēlēšanās. „ Pēc nepilna gada būs jaunas Saeimas vēlēšanas Latvijā. Iedzīvotājiem būs iespēja mainīt situāciju valstī, uzticēt to vadīt spējīgiem tautsaimniekiem, nevis solītājiem un skaļiem runātajiem, kuru nu ir savairojies daudz un kuri ceļojot no vienas politiskās partijas uz otru, vienmēr atrod ceļu uz valdības krēsliem. Tas ir jāizbeidz un mūsuprāt, nav tik daudz jādomā par izmaiņām un preambulām likumos un Satversmes tekstos, bet konsekventi un atbildīgi jārealizē dzīvē to, kas tur rakstīts”, teikts ziņojumā.

Latvijas Sociālistiskās partijas 16.kongress pieņēma lēmumu 2014.gada 24.maijā Eiroparlamenta vēlēšanās startēt ar neatkarīgu sarakstu vienā blokā ar bezpartejiskajiem kandidātiem un sabiedriskajām organizācijām.

Pieņemtajā lēmumā LSP atzīmē, ka respektē sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" gribu nākamajās EP vēlēšanās startēt patstāvīgi, ārpus "Saskaņas centra" (SC) sastāva.

Patlaban LSP valde strādā pie detalizētas Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmas, vadoties pēc tā, ka EP deputāti pārstāv nevis valsti, bet tikai savus vēlētājus un viņu intereses. Protams, vēlētāju intereses tā vai savādāk var sakrist ar valsts interesēm, jo vēlētāji ir neatņemama un būtiska valsts sastāvdaļa.

Kongresa gaitā tika apstiprinātas arī rezolūcijas un aicinājumi partijas vēlētājiem par aktuālākajiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem.