Latvijas Sociālistiskā partija

Revanšismam - nē!

19.06.2019

Neraugoties uz milzīgo sakrājušos problēmu slogu ekonomikā, sociālajā jomā un starptautiskajās attiecībās, pēc nesenajām vēlēšanām atjauninātā Latvijas vara spītīgi cenšas ieturēt mantoto Latvijas sabiedrības šķelšanas kursu, pielietojot, citu metožu starpā, uzskatu pretstatīšanu par Otrā pasaules kara un Lielā Tēvijas kara raksturu un iznākumu. Ar neatlaidību, kādas acīmredzami pietrūkst visaktuālāko šodienas problēmu risināšanā, valdošie politiķi arvien izraisa viedokļu pretstāvi par attieksmi ne vien pret padomju kareivjiem - Latvijas atbrīvotājiem no nacistiskā jūga, bet arī pret tādiem dokumentāli un juridiski apstiprinātiem faktiem un notikumiem, kā, piemēram, Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzīto un Audriņu ciema mierīgo iedzīvotāju traģēdija. Šim mērķim, bez kautrēsanās, kā "jaunās patiesības" liecinieki, tiek piesaukti bijušie koncentrācijas nometnes apkalpojošā personāla darbinieki un citas līdzīgas personas, kā dubultaģents - pārbēdzējs, kurš krietni pastrādājis saviem kuratoriem gan PSRS, gan ASV pusē. Nav gribējis izkrist no "pareizās" vēstures rakstītāju ierindas arī jaunievēlētais valsts prezidents. Svinīgi nosolījies kalpot visu Latvijas iedzīvotāju interesēm, viņš tūlīt pat nāca klajā ar priekšlikumu iepretī piemineklim Rīgas Atbrīvotājiem no fašistiem uzcelt "alternatīvu" pieminekli cīnītājiem pret padomju režīmu. Atliek vien nožēlot, ka būtiskas iedzīvotāju daļas, tai skaitā Latvijas pilsoņu, necieņa pret vēsturisko atmiņu jau ir kļuvusi par stabilu oficiālās valsts varas pozīciju.

Vērojot notiekošo, neviļus rodas jautājumi: kāpēc notiek tik sīva cīņa pret fašisma uzvarētāju, kuri neļāva realizēt plānu padarīt Latviju par "Ostlandes" protektorātu, varoņdarba vēsturiski taisnīgu novērtējumu? Vai tikai ne tāpēc, ka zaudētājiem ir sāpīgi atcerēties savu zaudējumu? Vai ne tāpēc, ka daži vēl joprojām domā, ka 1945. gadā zaudēja nevis visā karā, bet tikai kaujā?

Šīs pozīcijas piekritējiem būs noderīgi atcerēties, kādu vērtējumu padomju kareivju lomai Otrajā pasaules karā tika devis nebūt ne vislielākais PSRS draugs V. Čērčils 1944. gada septembrī: "Es izmantošu gadījumu, lai rīt Kopienu palātā atkārtotu to, ko tiku teicis agrāk, ka tieši krievu armija izlaida iekšas vācu kara mašīnai un šobrīd notur savā frontē neizmērojami lielāko daļu pretinieka spēku".

Šo vērtējumu apstiprina arī citi vispārpieejami fakti: kaujās Austrumu frontē Trešais reihs zaudēja kā kritušos, ievainotos un sagūstītos ap 10 miljonus kareivju un virsnieku, ka arī 48 tūkstošus tanku un pašgājējlielgabalu, 167 tūkstošus artilērijas sistēmu, 17 tūkstošus kaujas un transporta kuģu. Sarkanā armija sagrāva un sagūstīja 607 pretinieka divīzijas. Uzmanību! Tas ir trīs ceturtdaļas no kopējiem Vācijas zaudējumiem. Šī arī ir atbilde uz jautājumu, kam pasaule ir pateicību parādā par uzvaru pār Vācijas fašismu.

Latvijas Sociālistiskā partija kategoriski nosoda jebkādus centienus sagrozīt padomju tautas Lielā Tēvijas kara kā atbrīvošanas kara raksturu. Mēs izsakām dziļu sašutumu par nekrietno provokatīvo kņadu, kas kārtējo reizi uzsākta ap pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, citām piemiņas vietām un padomju kareivju apbedījumiem.

Revanšisms neies cauri! Pateicīgie pēcteči saglabās gaišo piemiņu par daudznacionālās padomju tautas varonību, kura aizstāvēja savu Tēvzemi um atbrīvoja no fašistiskajiem agresoriem apspiestās Eiropas valstis.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde.