Latvijas Sociālistiskā partija

Eirokomisāra vēlēšanas - eirodemokrātijas "slimības" demonstrējums

27.07.2019

Ar 383 deputātu balsīm pie 374 ievēlēšanai minimāli nepieciešamajām, par Eirokomisijas priekšsēdētāju kļuva bijusī Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Leiena. Šis rezultāts tika sasniegts, pateicoties nepieredzēti aktīvām un ilgām Eiroparlamenta labējā spārna aizkulišu sarunām. No kandidāta puses nekāda saturīga programma prezentēta netika. Kopumā programma izrādījās labi zināmās mantras par eiropeiskām vērtībām nez kurais atkārtojums. Izskanējušās idejas par ofšoriem un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas izskatās tikpat tālas no šo problēmu patiesā stāvokļa, kā tas bija no amata aizejošajam Eirokomisijas priekšsēdētājam Junkeram. Likumsakarīgi, ka nekāda uzmanība samilzušajām vienkāršo eiropiešu prasībām, piemēram, sociālās nevienlīdzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumos, netika veltīta. Faktiski, Ursula fon der Leiena piedāvā to pašu politiku, kādu bez īpašām sekmēm veda viņas priekšgājēji.

Eiropas Savienības augstāko amatpersonu ievēlēšanas procedūra, lai arī ārēji izskatās "demokrātiska", patiesībā vien vainago sasniegto sarežģīto kompromisu starp ietekmīgākajām interešu grupām. Viņu personiskajām īpašībām un sasniegumiem nav īpašas nozīmes. Tā, aizejošais eirokomisārs Junkers, kurš bijis iesaistīts "Lukseliksa" skandālā, apgalvoja, ka 25 gadu laikā, būdams Luksemburgas finanšu ministrs un premjerministrs, viņš absolūti nevarēja iedomāties, ka simtiem korporāciju viņa valstī nemaksāja nodokļus, faktiski padarot Luksemburgu par ofšoru pašā Eiropas centrā. Skandāls izvērtās skaļš, bet ciest no tā dabūja vienīgi divi žurnālisti, kuri bija to publiskojuši. Par to viņi saņēma reālus cietumsodus.


Ne ar ko labu no priekšgājēja neatšķiras arī fon der Leienas kundzes kandidatūra. Būdama Vācijas aizsardzības ministre, viņa tā arī nespēja novērst ieroču aizplūšanu no savas valsts un nonākšanu Islama valsts teroristu, kā arī Saūda Arābijas rokās, kura jau piekto gadu turpina bombardēt Jemenas skolas un slimnīcas, iezīmējot šos mērķus savos štābos, ar ASV ģenerāļu piedalīšanos.

Toties augstākajiem Eiropas ierēdņiem atrašanās viņu amatos kļūst par automātisku garantiju tālākam, ne mazāk ienesīgam, karjeras turpinājumam. Tā bijušais Eirokomisijas priekšsēdis Barrozu uzreiz pēc sava pilnvaru termiņa beigām ieguva augstu amatu vienā no ASV bankām. Un, ņemot vērā, ka pat pašā Eirokomisijā neslēpj, ka tās galvenie padomnieki vienlaikus ir arī lobisti, lielā Eiropas biznesa un lielo banku pārstāvji, kļūst skaidrs, kādu un kā interesēs politiku virza Eirokomisijas priekšsēdētāji - tu izdari kaut ko mūsu labā, bet pēc tam "lielie puiši" parūpēsies par siltu vietiņu priekš tevis.

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata Eirokomisijas vadības sastādīšanas procedūras par neatbilstošām demokrātiskiem principiem. Eiroparlaments un Eiropas Komisija koncentrētā veidā demonstrē savu "pseidodemokrātisko" būtību. Formāli saucoties par kolektīviem orgāniem, kam jārealizē visas Eiropas buržuāzijas šķiriskās intereses, patiesībā tās padevīgi kalpo vienīgi lielākajām transnacionālajām korporācijām, kuras nerēķinās nedz ar Eiropas strādniecības slāņu vitāli svarīgajām vajadzībām, nedz arī ar reālajām savu valstu valdību interesēm. Šādas situācijas iznākums ir acīmredzams, apskatot Latvijas piemēru: ik gadu tiek likvidēti vairāk uzņēmumu nekā izveidoti, materiālā noslāņošanās turpina pieaugt, katru gadu izmirst vairāk iedzīvotāju nekā piedzimst.

Tā tas turpināsies, kamēr vara piederēs kapitālam, nevis darbam.

Latvijas Sociālistiskās partijas valde