Latvijas Sociālistiskā partija

Atcerēties Hirosimu un Nagasaki - nepieļaut traģēdijas atkārtošanos!

06.08.2019

6. un 9. augustā pasaule no jauna atcerēsies drausmīgās pēc cilvēku upuru skaita un bezjēdzīgās militārā nozīmē Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas. Jau pēc zaudējuma amerikāņiem pie Midvejas salas, nevienam no laikabiedriem neradās šaubas par to, ar ko Japānai beigsies karš. Atklāts palika vienīgi jautājums, cik smaga būs galīgā sakāve. Dokumenti, kuri kļuva pieejami pēc kara, liecina, ka kā Japānai, tā arī ASV bija skaidrs - PSRS iesaistīšanās karā pret Japānu ved uz nenovēršamu Japānas bezierunu kapitulāciju. Kodolieroču pielietošanu 1945.gadā pret jau sakāvei nolemto pretinieku, ASV noteica nevis militāri, bet gan politiski apsvērumi. Par mācību pārējai pasaulei, tai skaitā arī sabiedrotajiem, amerikāņu vadība pieteica savas pretenzijas uz pēckara hegemona lomu, kurš gatavs nostiprināt savu kārtību ar jebkuriem līdzekļiem un jebkurā vietā pasaulē. Tādējādi, Japānas kapitulācija nekavējoties tika ieskaitīta ASV aktīvos. Kaut gan tā notika tikai 1945. gada 2. septembrī, pēc tam, kad Sarkanā armija bija atbrīvojusi Ķīnu un Koreju un bija ticami draudi, ka tā iebruks japāņu salās. Pasaules vēsturē pirmās atomieroču pielietošanas pa blīvi apdzīvotām pilsētām rezultāti tā sakāpa galvā amerikāņu vadībai, ka tā līdz pat šim laikam neuzskata par vajadzīgu atvainoties par simtiem tūkstošu bezjēdzīgi nogalinātu mierīgo iedzīvotāju. Bet toreiz prezidents Trumens nevarēja valdīt savu sajūsmu, stāstot sabiedrībai un presei, ka tas esot "absolūts sasniegums". Pirmās tikušas pie atomieroču "vāles", ASV, ilgi nekavējoties, ķērās pie nākamo kodoltrieciena mērķu noteikšanas. Izvēle nebija grūta, jo, kā teica amerikāņu ģenerālis Grovss, vienīgais kodoluzbrukuma mērķis ir Padomju Savienība. Jau tā paša 1945.gada septembrī Pentagons sagatavoja 66 PSRS pilsētu sarakstu. Triecienam pa tām tika ierēķinātas 204 atombumbas. Pirmajā desmitā ieskaitītajām pilsētām tika "iedalītas" katrai pa 10 atombumbām. Starp tām bija: Maskava, Ļeņingrada, Kēnigsberga, un arī ... Rīga! Otrajā kārtā tika ieskaitītas pilsētas (starp tām arī Viļņa), kurām katrai pienācās pa piecām bumbām, bet, piemēram, Tallinai "tikai" četras. Pēc likteņa ironijas, šodien, vairākas no šīm pilsētām atrodas NATO dalībvalstīs vai to sabiedroto valstī- Ukrainā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija (Belostoka arī bija atomuzbrukumu sarakstā) ciestu vēl lielākus zaudējumus nekā Otrā Pasaules kara laikā.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

Ja pie tā visa pieskaitīt vēl arī V. Čērčila viedokli, kurš pieprasīja bombardēt PSRS, cik vien iespējams drīzāk, kļūst skaidra patiesā to "Rietumu demokrātiju" seja, kuras vēl vakar slavināja padomju tautas izcilo lomu uzvarā pār pasaules ļaunumu - Vācijas fašismu. Kāpēc kodoluzbrukums PSRS nenotika? Pirmkārt, tajā laikā atombumbas izgatavošanas process bija ilgs, tas prasīja daudz resursu, un šī plāna realizācija varēja notikt ne ātrāk kā 1950.gadā. Otrkārt, kā zināms, PSRS 1949.gadā izgatavoja savu atombumbu, ar to šokējot Vašingtonu un izglābjot no kodoluzbrukuma desmitiem savu pilsētu, tostarp Rīgu. Šodien pasaule atkal bīstami balansē uz šauras iespējama kodolkonflikta robežas. Pēckara periodā paplašinājies to valstu loks, kurām ir kodolieroči, un kuras atturas tos pielietot saasinātā imperiālistisko pretrunu situācijā, vienīgi tāpēc, ka skaidri apzinās - kodolkarā uzvarētāja nebūs. Hirosimas un Nagasaki traģiskais piemērs pagaidām attur karstās galvas no vilinošajām ilūzijām.

Latvijas Sociālistiskā partija vēršas pie visiem miermīlīgajiem spēkiem Latvijā un aiz tās robežām ar aicinājumu nemazināt savu aktivitāti antimilitāristiskajā darbībā. Nedrīkst pieļaut, ka dēļ imperiālistisko grupējumu sāncensības par pasaules tirgus pārdali, atkal tiktu upurētas daudzu mierīgo cilvēku dzīvības, kuras ir svarīgas viņu tuviniekiem, bet savstarpēji naidīgie transmonopoli tās uztver vienīgi kā materiālu savu pozīciju nostiprināšanai un peļņas turpmākam pieaugumam.


Latvijas Sociālistiskās partijas Valde