Latvijas Sociālistiskā partija

Kad salīdzinājums nenāk mums par labu

06.02.2014

Uzreiz trīs Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika intervijas tika plaši tiražētas vadošajos Kazahstānas masu mēdijos aizvadītās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā. „Esmu vietnieks Eiropas Parlamenta sadarbības delegācijā ar Centrālās Āzijas valstīm, tai skaitā arī Kazahstānu. Tieši tādēļ Kazahstānas centrālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji lūdza mani komentēt Kazahstānas Republikas Attīstības stratēģijas tēzes līdz 2050. gadam, kuru janvārī stādīja priekšā valdība”, pastāstīja Alfrēds Rubiks.

Pēc nacionālā plāna „Kazahstānas ceļš – 2050. Vienots mērķis, vienotas intereses, vienota nākotne.” izpētes, Alfrēds Rubiks salīdzināja to ar daudzajiem Latvijas attīstības plāniem un stratēģijām, kurus Latvijas iedzīvotāji ir pieredzējuši. Salīdzinājums diemžēl nenāk par labu mūsu valstij.

Kazahstānas prezidents pierādīja sevi kā ilgtermiņa plānošanas piekritējs kapitālistiskās ekonomikas ietvaros. Domājams, ka lielu lomu plāna izstrādē nospēlēja viņa pieredze vadot Valsts Plāna komiteju. Jāatzīmē, ka ilgtermiņa ekonomikas procesu plānošana ir tas, ko izmanto un uz ko tiecas Eiropas Savienībā un Eiropas struktūrās, bet diemžēl, ne Latvijā, kurā ar ilgtermiņa valsts un ekonomikas attīstības stratēģisko plānošanu nenodarbojas un pat nemēģina neviens politiskais spēks, vēl jo vairāk zinātniska organizācija.

Kazahstānas valsts attīstības stratēģijā ikvienam iedzīvotājam ir piedāvāti saprotami un konkrēti mērķi. Turklāt, dokumentā ir norādīti ne tikai gala rezultāti, bet arī aprakstīts, kā tie tiks sasniegti un ko konkrēti iegūs iedzīvotāji no šo mērķu realizācijas. Piemēram, sadaļā, kurā tiek runāts par iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu, norādīts, cik, kad un kāda strādājošo iedzīvotāju kategorija saņems darba algas pielikumu procentos. Tas ir ļoti svarīgi, šādus plānus tauta atbalsta. Tai pašā laikā Latvijas politiskajos plānos nav nekā konkrēta, toties ir ļoti daudz ūdens un nez no kurienes ņemtu tēžu.

Kazahstānas valdības galvenais mērķis – ienākšana 30 pasaules bagātāko valstu vidū līdz 2050. gadam. Domāju, ka Kazahstānai ir viss, lai realizētu šos nodomus. Turklāt valsts plāno balstīties galvenokārt uz saviem spēkiem un resursiem. Un tā nav utopija! Kazahstānas Republikai ir milzīgi derīgo izrakteņu krājumi, attīstīta industrija un lauksaimniecība. Katru gadu tiek plānots novirzīt ievērojamus līdzekļus lietišķo un fundamentālo zinātņu attīstībai – līdz 3% no IKP. Kā zināms, Latvijā zinātnes finansēšana no budžeta līdzekļiem ir aktuāla problēma un līdzekļu apjomu, kuru valstī izdala zinātnei nevar salīdzināt pat ar Kazahstānu. Par papildus impulsu valsts ekonomikas un zinātnes attīstībai neapšaubāmi kalpos starptautiskās EXPO izstādes rīkošana 2017. gadā, kuru jau tagad Kazahstāna izmanto savas valsts aktīvai reklāmai un projektu virzīšanai starptautiskā līmenī.

Nevaru neatzīmēt atsevišķu plāna sadaļu, kura ir veltīta enerģētikas attīstībai. Un te akcents ir likts uz tā saucamajiem „zaļajiem” enerģijas veidiem kopā ar mūsdienīgu atomelektrostacijas būvniecību.

Liela uzmanība ir veltīta izglītībai. Kazahstānā jaunatne neemigrēt no valsts, bet tieši otrādi, viņiem ir interesanti veidot savu dzīvi un karjeru dzimtenē. Valstī ir laba demogrāfiskā situācija. Valdība stimulē jauniešus iegūt labu izglītību veiksmīgai karjerai. Viena no galvenajām valsts universitātēm, kuru mēs apmeklējām kopā ar ES delegāciju, ir Nazarbajeva universitāte Astanā. Tā ir brīnišķīga mācību iestāde ar modernāko zinātnes infrastruktūru, kurā ir viss nepieciešamais jauno speciālistu apmācīšanai.

Nav atstātas bez uzmanības arī labas attiecības starp dažādām tautībām, kuras dzīvo Kazahstānā. Runa neiet par asimilāciju vai integrāciju, par ko patīk runāt Latvijas pašmāju ekspertiem. Valstī darbojas Kazahstānas Tautu asambleja un par galveno nacionālās politikas vērtību ir izvirzīts pilsoniskais miers un tautu saskaņa. Apvienošanās, nevis saplūšana.

Es esmu Eiropas Parlamenta un Kazahstānas Republikas parlamenta sadarbības delegācijas loceklis, un pēdējo 5 gadu laikā trīs reizes apmeklēju šo brīnišķīgo valsti. Esmu ticies ar daudziem cilvēkiem, kuri strādā lauksaimniecībā, ražošanā, tikos arī  ar Kazahstānas Republikas prezidentu un ministriem. Uzskatu, ka Kazahstānas iedzīvotājiem izdosies realizēt godkārīgos nodomus iekļūt ietekmīgāko 30 pasaules valstu vidū.