Latvijas Sociālistiskā partija

15.10.2018

Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanas ir pārvarējušas savu pirmo, tradicionālo fāzi: “Kā varēja nesolīt?!”. Partijas, kuras pārvarēja 5% barjeru un pretendē uz iekļūšanu valdošajā koalīcijā, uzsākušas jaunu etapu- savstarpējās konsultācijas par iespējamo sadarbību. Šī procesa būtība ir iztirgot sev gardāku varas kumosu, maksājot par to ar vēlētājiem dotajiem solījumiem. Daudzpusējās politisko partiju vienošanās rezultātā valsts atkal iegūs varu, kura plāno četru gadu garumā pildīt koalīcijas vienošanos. Diemžēl, mēs- vēlētāji, vairs nebūsim šīs vienošanās dalībnieki. Mums atliks tikai ierastais izbrīns par šo augsto demokrātijas līmeni, kā arī ticība tam, ka cilvēce neko labāku savā pastāvēšanas vēsturē nav izdomājusi. 

Tai pašā laikā, Latvijā ar katru gadu paliek aizvien mazāk vēlētāju, kuri grib piedalīties šajā pasākumā. LR 12. Saeimas aktivitātes antirekords ir pārliecinoši pārspēts- nobalsojušo skaits ir sarucis par 68566 cilvēku, t.i. gandrīz par 5%. Valdošie politiķi deklarē, ka šī tendence ir skaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savas labklājības līmeni. Cilvēki neiet balsot, jo viņi ir apmierināti ar valdības sasniegumiem un stabilitātes sajūtu- kā pantiņu atkārto pie varas stāvošie politiķi. Viņi vairs nav spējīgi adekvāti izvērtēt reālo valsts situāciju. Viņi nevēlās redzēt problēmas mirstības dominēšanā pār dzimstību (stabili, kopš 90. gadu sākuma), nedz arī iedzīvotāju masveida emigrācijā no Latvijas. Tāpēc arī valdošie nav spējīgi izprasts īstenos vēlētāju apātijas un vienaldzības iemeslus.  

Bet aizvien vairāk iedzīvotājiem zemā vēlētāju aktivitāte ir acīmredzama. Tā ir nespēja saredzēt nākotni saviem bērniem un sajūta par to, ka neesi pieprasīts savā valstī! Lūk, kas īstenībā nomāc vēlmi dzīvot savā valstī un lemt par tās nākotni. 

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata par nepieciešamu īstenot valsts pārvaldi, balstoties uz sabiedrības attīstības plānošanu un pēctecību, nodrošinot striktu kontroli par plānu izpildi. Nepieciešams tiesiski nostiprināt ierēdņu profesionālās atbilstības principu ieņemamajiem amatiem, kā arī nodrošināt nenovēršamu atbildību par viņu pieņemto lēmumu sekām. Pārstāvnieciskās demokrātijas sistēmai ir adekvāti un pilnā apmērā jāatspoguļo iedzīvotāju vairākuma intereses, nevis šaura loka lobēto politiķu, kuri ir atrauti no īstenajām tautas interesēm. Vēlētājiem jābūt iespējai tiešā veidā kontrolēt deputātu darbību, bet nepieciešamības gadījumā- atsaukt tos. 

Bez pilnvērtīgas Latvijas algotā darba cilvēku pārstāvniecības valsts pārvaldē, nav iespējams iziet no mūsu sabiedrības dziļās sistēmiskās krīzes.

Latvijas Sociālistiskā partija


15.10.2018

Š.g. 13. oktobrī Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedri piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanā un piemiņas brīdī pie pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. LSP delegāciju pārstāvēja partijas priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Vladimirs Frolovs, LR 12. Saeimas deputāti- sociālisti (frakcija “Saskaņa”) Artūrs un Raimonds Rubiki, Igors Zujevs, kā arī vairāki pirmorganizāciju sekretāri un aktīvisti. Pēc izveidojušās tradīcijas, LSP biedri nesa 130. latviešu strēlnieku korpusa komandieru fotogrāfijas.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

13.10.2018

1944.g. 13. oktobrī mūsu valsts galvaspilsēta tika atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Pilsētas atbrīvošanas operācijā piedalījās arī 130. latviešu strēlnieku korpuss. Tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju ar rudens ziedu pušķiem sagaidīja savus varoņus- 43. un 308. latviešu strēlnieku divīziju kareivjus.

(Kadri no dokumentālās filmas “Reiz cēlās strēlnieks sarkanais”, 1967.g.)


03.10.2018

Tikšanās laikā ar Ludzas iedzīvotājiem (š.g.28. septembris), uz žurnālistu jautājumiem atbildēja LR 12. Saeimas deputāts Raimonds Rubiks. 

- Raimond, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Jūs teicāt, ka nepieciešams atjaunot labas attiecības ar NVS valstīm. Tas ir pretrunā ar šodienas valdošo pozīciju… 

- Jā, diemžēl, labējie nacionālisti izdarīja visu iespējamo, lai mūsu valsts nebūtu “tilts” starp ES un NVS valstīm. Vairs nav jābrīnās par to, ka Latvijas oficiālā ārpolitika ir kļuvusi par paklausīgu sekošanu Vašingtonas kuratoru norādījumiem, nevis ekonomiski abpusēji izdevīgu attiecību veidošana ar mūsu austrumu kaimiņiem. Vispār, es ļoti negribētu, lai Latvija un Latgale kļūtu par iespējamās kara darbības zonu.  

- Valdošie apgalvo, ka no austrumiem nāk kara draudi…

- Ziniet, viens no galvenajiem šīs militārās histērijas mērķiem ir novirzīt cilvēku uzmanību no nepieciešamības risināt reālās sociāli ekonomiskās problēmas, nomaskēt tautsaimniecības izsaimniekošanu, tarifu celšanu, OIK afēru. Esmu pārliecināts, ka tieši sociālā neaizsargātība ir galvenais drauds Latvijai un tās iedzīvotājiem.


- Bet valdība lepojas ar ekonomikas izaugsmi, dzīves līmeņa augšupeju, IKP pieaugumu…

- Aplūkosim reālo situāciju, nevis deklarēto “veiksmes stātu”! Mēs joprojām esam viena no nabadzīgākajām ES valstīm, līdzās Rumānijai un Bulgārijai. Četrus gadus atpakaļ mūsu valsts iedzīvotāju skaits pārsniedza 2 miljonus, bet tagad mēs runājam par 1.9 miljoniem! Kur tad ir izaugsme? Ar ko mēs varam lepoties? Mūsu tradicionālā nozare- tranzīts- ir bēdīgā stāvoklī. Finanšu sektors zaudēja savu stabilitāti. Bet IKP… Atskaitīsim Eiropas fondu līdzekļus, un tad būs redzama pavisam cita, visai bēdīga aina. Bet mūs turpina biedēt ar iespējamo militāro iebrukumu, paralēli palielinot izdevumus pārmērīgi uzpūstam aizsardzības budžetam. 

- Ko vajadzētu darīt, lai normalizētu attiecības ar mūsu kaimiņiem?

Ir vajadzīga neatkarīga un saprātīga ārpolitika, kura balstās uz sadarbību un savstarpēju cieņu. Kā arī, jāizmanto Latgales pašvaldību milzīgā pozitīvā pieredze sadarbības veidošanā ar mūsu austrumu kaimiņvalstīm.


29.09.2018

Š.g. 30. septembrī, plkst. 12:00, notiks ikgadējie atceres pasākumi, pieminot Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienu. 

Aicinām pieminēt kritušos civiliedzīvotājus (vairāk kā 100 tūkst. cilvēku, no tiem 7 tūkst. bērnu), kurus šodienas valdošo revanšistu vēsturnieki nodēvējuši par “padomju mītu”. Neticēsim labējo nacionālistu meliem par “darba audzināšanas” nometni! 

Kinohronika un aculiecinieku teiktais apsūdz (kadri no dokumentālās filmas “Bez ilūzijām”)!




30.08.2018

Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotajā sporta salidojumā pie Rāznas ezera (š.g. 11.-12. augustā), “Latvijas Sociālista” korespondents intervēja mūsu kandidātu LR 13. Saeimas vēlēšanām, LR saeimas deputātu Raimondu Rubiku (Latgales vēlēšanu apgabals, “Saskaņa”). 

-Raimond, uzstājoties dalībnieku priekšā, Jūs pieskārāties “valodas jautājumam”, kas ir ļoti aktuāls daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas ir arī viens no Jūsu priekšvēlēšanu programmas punktiem. Izklāstiet savu pozīciju.  

-Jā, tiešām, esmu pārliecināts, ka katram bērnam ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā valodā- krievu, latgaļu, vai kādā citā. Un valstij tas ir jāatbalsta, nevis jāliedz. Tikai tādā veidā mūsu skolas varēs sagatavot vispusīgi attīstītus absolventus, topošos speciālistus dažādās ekonomikas jomās. 

- Bet valdošie apgalvo, ka izglītības reformas rezultātā uzlabosies centralizēto eksāmenu rezultāti, padziļināti tiks apgūti daudzi priekšmeti... 

-Tas ir labēji nacionālistisko partiju plaši tiražētais mīts! Jāpaskatās uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, kur skaidri redzams, ka latviešu un mazākumtautību skolu audzēkņiem ir praktiski līdzīgi rezultāti eksaktajos priekšmetos! Un, ņemiet vērā, ka mazākumtautību bērni kārtoja visus eksāmenus valsts valodā. Pastāvošā bilingvālā sistēma pierādīja savu dzīvotspēju un mums jāaptur tās sagraušana. 


- Kāds tad ir reformas īstenais mērķis?

- Mērķis, diemžēl, nemainās jau pēdējos 30 gadus- jāsašķeļ tauta, reanimējot vecos saukļus “Krievi nāk!” un “Latvieti, nepadodies!”. Bet paralēli starpnacionālajiem strīdiem, valdošā labēji nacionālistiskā elite turpinās valstij graujošo neoliberālo kursu, paralēli veiksmīgi risinot personīgās ekonomiskās intereses! 

- Kas ir jādara šajā situācijā?

- Pirmkārt- atnākt uz vēlēšanu iecirkņiem. Neticēt nacionālistu propagandai un izdarīt pareizo izvēli- nobalsot par kreisajiem! Mūsu frakcija bija vienīgā, kura balsoja pret izglītības sistēmas reformām, skaidrojot to īsteno iemeslu. Mēs, deputāti, iesniedzām prasību satversmes tiesā, apstrīdot izglītības likuma grozījumus. Bet ar to vien nepietiek. Jādara viss, lai balsojot, atstādinātu no varas uzticību zaudējušos politiķus! Mūsu sabiedrībai ir nepieciešama sociāli orientēta ekonomika un draudzība starp tautām! 


27.08.2018

Latvijas politiskās partijas ir uzsākušas kārtējo priekšvēlēšanu maratonu. Kas no tā ir sagaidāms? Vai 13. Saeimas vēlēšanas kļūs par pagrieziena punktu labākai dzīvei priekš lielākās valsts iedzīvotāju daļas- algotā darba darītājiem? Vai pastāv cerība, ka Latvijas iedzīvotājam, kuram par savu algu jāuztur ģimene, jānodrošina bērnu izglītība, jāatbalsta vecāki, beidzot izdosies ievēlēt varu, kura spēs nodrošināt tādas iespējas savā valstī?

Vai ir pārliecība, ka vēlēšanas beidzot kļūs par dziļi pārdomātu un vispusīgi pamatotu valsts un sabiedrības attīstības programmu sacensību? Vai arī atkal, viss pārvērtīsies par dažādu vēlēšanu sarakstu un to līderu savstarpēju kompromātu, bet par galveno pēcvēlēšanu tēmu kļūs balsu uzpirkšana un pieļaujamo aģitācijas tēriņu pārkāpšana?


Latvijas Sociālistiskā partija aicina darbaļaudis nelolot liekas cerības. Vēlēšanas Latvijā, tāpat kā jebkurā kapitālistiskajā valstī, notiek biznesa pārvaldītas vēlēšanu sistēmas ietvaros. Uzvara pār konkurentiem, parasti tiek labāk finansētajiem partiju sarakstiem un viņu kandidātiem. Priekšvēlēšanu budžeta apgūšanā, galvenā loma tiek atvēlēta politiskā mārketinga speciālistiem, kuri realizē galveno principu: “Kā varēja nesolīt?!”. Pēc tam, priekšvēlēšanu cīņā varu ieguvušie, atkal turpinās mūsu sabiedrības šķelšanas un grupu interešu pretstatīšanas politiku. Par neapstrīdamu prioritāti paliks arī ārējo pārvaldīšanas struktūru norādījumu realizācija, kuras pārvalda lielu Latvijas suverenitātes daļu.

Latvijas darbaļaudis, algotā darba darītāji! Izmantojot savas tiesības piedalīties valsts augstākās varas institūcijas vēlēšanās, atcerēsimies, ka pastāvošā vara Latvijā pieder nevis darbam, bet kapitālam. Šajos apstākļos nevar cerēt uz kardinālu algotā darba cilvēka dzīves līmeņa uzlabošanos. Bet neko nedarīt, pakļaujoties pēdējo trīsdesmit gadu valdošo partiju varai, arī būtu nepareizi. Sākumā izdarīsim minimālo-balsojot atstādināsim no varas politiski bankrotējušos politiķus!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde