Latvijas Sociālistiskā partija


01.05.2020

Mūsu pozīcija- internacionālisms un draudzība starp tautām!

Mēs vienmēr stāsimies pretim mēģinājumiem sašķelt Latvijas iedzīvotājus pēc etniskās piederības!


Liberālās pārvaldīšanas rezultāts- nespēja nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus Latvijā!

Nē- kariem un militarizācijai! Jā- mieram un sociālai aizsardzībai!

Mūsu devīze paliek nemainīga- Varu darbam, nevis kapitālam!


30.04.2020

Starp diviem gadskaitļiem mūžs. Sūrst svaiga rēta, vēl negrib ticēt prāts, ka nenovēršama Maldai atnākusi aiziešanas diena. Šajā dīvainajā pavasarī, kad pār pasauli soļo sērga un nekas vairs nebūs, kā bijis. Gluži kā pēc kara, kas Maldai atņēma mīļākos cilvēkus – māti un vecmāmuļu. Karš bija tikai vairogs, aiz kura slēpdamies latviešu nacionālisti  noslepkavoja bērnam tuvākos cilvēkus.

Talsu pusē, Lībagu ciemā, viņas dzimtā puse. Lībagu pamatskolā iesākās zinību ceļš. Tad Talsu vidusskola, Laidzes tehnikums, līdzstrādniece laikrakstā “Padomju Karogs”, ilgi gadi laikrakstā “Cīņa” un galvenā redaktore pēdējā “Cīņas” periodā.


“Un tad – notikumi risinās strauji. …“Cīņa” tiek slēgta un aizliegta. … Palikusi prātā šī duālā sajūta – rēna, saulaina, vēla rudens diena un jaunās varas izrēķināšanās ar citu patiesību paudēju avīzi. Demokrātija? Uz brīdi apstājies laiks – kad stāvam uz kāpnēm. Bet varbūt tas rit paralēli un apvieno mūs ar “Cīņas” iepriekšējo redaktoru un korespondentu sajūtām šādos brīžos  laiks rit, nekur jau viņš nepaliks, bet cilvēku tikumi paliek tie paši.  Gan humānisms, gatavība ziedoties līdzcilvēku labā, gan zvēriskums, alkatība… ( Cīņa. Slāpētais vajātais vārds, Rīga, 2014.g.)

Malda bija sastādītāja  šim publikāciju un atmiņu krājumam par “Cīņas” vēsturi 414 lappušu apjomā, tāpat arī grāmatai  “No Daugavas līdz Vjatkai” (Avots, 1987.)  -  “pateicība ļaudīm, kas deva ūdens malku, maizes šķēli un vietu sev līdzās, kur apsēsties, viņiem pašiem bija grūti, bet vēl nācās mūs pieciest – tāda doma atkārtojas atmiņu stāstos, kad runājam par tiem laikiem, kad pieminam kiroviešus, Vjatkas novadu, ko no mūsu Daugavas krastiem šķir vairāk nekā “trīstūkstoš jūdžu”.”

Aizgājis gaišs, vieds un sirdī dāsns cilvēks. Līdzjūtība dzīvesbiedram Maksimilianam, meitai Janai, mazdēlam Ērikam, mazmeitai un visiem pārējiem tuviniekiem.



06.01.2020

Katru gadu janvāra sākumā Audriņu un Rēzeknes iedzīvotāji, kā arī cilvēki, kuri ierodas no citām Latvijas vietām, piemin šajā pusē risinājušos traģiskos 1941.-1942. gada ziemas notikumus - vairāk nekā 200 mierīgo ciema iedzīvotāju nošaušanu un 42 bez ļaudīm palikušo sētu nodedzināšanu. Tiek nolikti sēru vainagi un ziedu pušķi pie masu izrēķināšanās un upuru apbedījumu vietām. Piemiņas pasākumu dalībnieki izteic sēras par mūsu zemes ļaužu mocekļu nāvi un nikni nosoda viņu slepkavas, kas arī bija tādi paši vietējie iedzīvotāji, bet brīvprātīgi kļuvuši par viņu Dzimteni okupējušo fašistisko iebrucēju uzticamiem atbalstītājiem. Otrais pasaules karš atnesa daudz traģēdiju, līdzīgu Audriņu traģēdijai. Visa pasaule zina par upuriem Čehijas Lidicē, Baltkrievijas Hatiņā, Francijas ciematā Oradūrā. Nacisti un viņu atbalstītāji plaši praktizēja masveida izrēķināšanos ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Pēc kara šie noziegumi guva pienācīgu novērtējumu, gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī.


Notika arī Audriņu slepkavu tiesa. 1965.gadā Rīgā tiesa izskatīja lietu vairāk nekā 40 sējumos par masu slepkavībām ne tikai Audriņos, bet arī Rēzeknē, Kaunatā, Viļakā, Ludzā, Riebiņos. Liecinieku un cietušo liecībās atklājās šausminošas detaļas no izrēķināšanās ar saviem līdzpilsoņiem, ko izdarīja hitleriešu rokaspuiši policisti A. Eihelis, B. Maikovskis, H. Puntulis, J. Basankovičs, J. Krasovskis un P. Vaičuks. Pirmajiem trim piesprieda nāvessodu aizmuguriski, jo ASV, Kanādas un VFR valdības viņus neizdeva tiesāšanai. Tiesas priekšā stājušos Basankoviču un Krasovski notiesāja uz nāvessodu, Vaičukam piesprieda ieslodzījumu stingra režīma labošanas darbu kolonijā uz 15 gadiem. Spriedums bija bargs, bet fašistiskās okupācijas šausmas pārdzīvojušo ļaužu paaudzei saprotams un taisnīgs. Neskatoties uz to, ka atriebība aizsniedzās līdz mūsu pašu līdzpilsoņiem, tā nevis sašķēla, bet, gluži pretēji, vēl vairāk saliedēja sabiedrību viennozīmīgā nosodījumā pret savas valsts okupantu atbalstītājiem. Šāda reakcija uz spriedumu ir saglabājusies laikabiedru atmiņās un citos tā laika informācijas avotos. Cilvēki to uzskatīja par dabisku un nepieciešamu priekšnoteikumu starpnacionālās uzticēšanās nostiprināšanai un republikas turpmākai attīstībai. Vēlākie tautsaimniecības panākumi un Latvijas daudznacionālās kultūras sasniegumi to nepārprotami apliecināja.

Šodien arvien manāmāki kļūst mēģinājumi šo traģisko notikumu gluži dabisko un vēsturiski attaisnoto vērtējumu skaidrot kā padomju propagandas rezultātu. Pat Audriņu traģēdijā vainīgo tiesāšanu, kas notika 1965.gadā, šodien mēģina iztēlot par padomju varas uzbrukumu Latvijas brīvības cīnītājam, latviešu diasporas ASV aktīvistam Maikovskim. Citas jūtas, kā vien neizpratni un nožēlu, šāda rīcība nevar izraisīt. Latvijas Sociālistiskā partija stingri nosoda izveidojušos tendenci noklusēt vai attaisnot aktīvas līdzdarbības hitleriskajiem iebrucējiem republikas teritorijā, okupantu vietējo pakalpiņu dalības masu izrēķināšanās ar mierīgajiem iedzīvotājiem un patriotiem, kuri pretojās okupantiem antifašistiskās pagrīdes un partizānu kustības sastāvā faktus. Šīs tendences saglabāšanās un nostiprināšanās ir nekas cits kā revanšistiska vēstures pārrakstīšana, kura mērķēta uz tālāku Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Aicinām sargāt un aktīvi aizstāvēt gaišo piemiņu par fašistisko ļaundarību upuriem, un par to cilvēku varonību, kuri atbrīvoja Latviju no nacistiskajiem iebrucējiem un to vietējiem atbalstītājiem.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


02.01.2020

2019. gada 14. decembrī norisinājās Latvijas Sociālistiskās partijas XXIII kongress. Lietišķā gaisotnē apspriedām tekošos uzdevumus un nospraudām mērķus tālākajam darbam. Strikti nosodījām atklāti neobjektīvu un pretpadomju EP rezolūciju "Par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei". Apstiprinājām savu atbalstu parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11

18.12.2019

Š.g. 8. decembrī Latvijas Sociālistiskā partija piedalījās atceres pasākumos, pieminot nacistu nobendētos Zlēku iedzīvotājus.

1944.g.5.-9. decembrī hitleriešu soda ekspedīcija Zlēku pagasta (Ventspils novads) nošāva vai sadedzināja dzīvus vairāk nekā 160 cilvēkus, viņu vidū 22 bērnus.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

04.12.2019

Piektdien, 15.novembrī sākās parakstu vākšana par iniciatīvu atlaist Saeimu, kura ir nostrādājusi knapi vienu gadu. Parakstu vākšanas sākums izdevās sprādzienveidīgs - divu dienu laikā tika savākti aptuveni 20 tūkstoši parakstu. Vēl ir likumā noteiktie nepilni 12 mēneši laika, bet, pie šādas aktivitātes, iespējams, vajadzēs daudz mazāk, lai savāktu nepieciešamos 155 tūkstošus. Vēl nesen šķita nereāli izpildīt likumdevēja noteikto prasību vispārēja referenduma sarīkošanai. Tagad rodas cerība, ka nepārvaramais ir pārvarams. Un šo cerību radījuši, lai cik pārsteidzoši tas būtu, ir paši likumdevēji, kuri ar saviem lēmumiem ir izraisījuši taisnīgu sašutumu.

Latvijas vēlētājiem vilšanās pēc Saeimas vēlēšanām nav nekas neparasts. Tāpēc katrās nākamajās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits arvien samazinās. Pagājušajā gadā viņu bija kļuvis par 5% mazāk. Tomēr labi apmaksātie polittehnologi to neuzskata par problēmu, un prasmīgi nodrošina pieprasīto rezultātu, pretstatot savā starpā vēlētājus, kurus politiķi ir sadalījuši konfliktējošās grupās. Tomēr tik totāliem un ciniskiem meliem no 13. Saeimas deputātu un viņu apstiprinātās valdības puses pat mūsu pacietīgais vēlētājs nebija gatavs. Iespējams, par pēdējo pilienu pēc mediķu, pedagogu, bezdarbnieku, skolēnu vecāku, pašvaldību iedzīvotāju un citu cerības norakušā budžeta pieņemšanas kļuva Saeimas priekšsēdētājas un nozaru ministru atvainošanās dežūrfrāzes kopā ar nevainīgiem smaidiņiem, aiz kuriem jau vairs nevar noslēpt nicinājumu pret ierindas vēlētāja vajadzībām.


Latvijas Sociālistiskā partija izsaka savu atbalstu 13.Saeimas atlaišanas iniciatoru aktivitātēm. Valdošie politiķi ir pilnā mērā pelnījuši šādu novērtējumu no saviem vēlētājem. Mūs viltīgi sašķeļ vēlēšanās, tad apvienosimies un stingri novērtēsim bezatbildīgos politiķus! Tajā pat laikā , vēršam Latvijas sabiedrības uzmanību uz to, ka daudzkārt ir apstiprinājusies mūsu valstī pastāvošās vēlēšanu sistēmas neefektivitāte. Reizi pēc reizes vēlētāji paliek vīlušies un neizpratnē no to politiķu rīcības, kuriem paši savām rokām iedevuši varu. Izlabot neveiksmīgas izvēles rezultātu ir ārkārtīgi sarežģīti, dēļ procedūras, kādu noteikuši tālredzīgie "tautas kalpi".

Mēs aicinām nelolot ilūzijas par iespēju pastāvošajos apstākļos ievēlēt Saeimu, kura būtu spējīga par stūrakmeni likt valsts darbaļaužu intereses. Bet, ja tiks parādīta stingrība un uzstājība pelnīti negatīva vērtējuma izteikšanā mēra sajūtu zaudējušajiem politiķiem, tas kļūs par pagaidām vēl retu, bet nepieciešamu piemēru mūsu vienotībai, par spīti politiķu centieniem skaldīt un valdīt.

Varu darbam, nevis kapitālam!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


25.11.2019

Stādot priekšā Latvijas budžetu 2020.gadam, premjers K. Kariņš nosauca to par rekordlielu valsts pastāvēšanas vēsturē un, ka tas tiek pieņemts ekonomikas augšupejas laikā, pēc iziešanas no krīzes.

Budžeta projekta apspriešana Saeimā arī varēja uzstādīt rekordu, ja valdošie deputāti nebūtu samazinājuši līdz vienai minūtei laiku, kas atvēlēts opozīcijas runām. Šo rekordu mūsu bezkompromisa tiesiskuma demokrātija tomēr nespēja pacelt, bet budžeta kritiķi, negribēdami palikt un piedalīties atklātā farsā, izgāja no Saeimas sēžu zāles, tā arī nepanākuši neviena viņu iesniegtā labojuma pieņemšanu. Palikušajiem pietika 57 balsu, lai projekts kļūtu par likumu. Nu jau ne premjers vien var šo budžetu saukt par rekorda budžetu. Par tādu tas kļuva mediķiem, kurus nekrietni piemānīja ar valdības solījumiem. Viņus var atbalstīt arī vairāk kā 52 tūkstoši bezdarbnieku, kuriem jaunais budžets samazina pabalsta apmēru un saņemšanas periodu, ar visu to, ka 47% no viņiem atrod darbu ne ātrāk kā pēc pusgada. Aiz budžeta robežām palika arī solījumi par minimālo algu 500 eiro apmērā, kuri bija nodrošinājuši vietas Saeimā Jaunās konservatīvās partijas un apvienības "Attīstībai / Par" deputātiem. Kā gan varēja nesolīt naivajiem vēlētājiem?


Valdošajiem politiķiem nelika nokaunēties arī tas, ka tiesībsargs J. Jansons vērsās Satversmes tiesā, cenšoties pievērst varas uzmanību, kādā katastrofālā situācijā valstī ar"veiksmes stāstu" atrodas trūcīgie iedzīvotāji. Prasmīga manipulācija ar budžeta skaitļiem ir devusi rezultātu, pēc kura, kā uzskata tiesībsargs: "... statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies"

Uz visa iepriekšminētā fona, par rekordsmaili kļuva 7(!!)kārtīgs valsts finansējuma palielinājums politiskajām partijām, sākot jau no nākamā gada 1. janvāra. Tagad vēlētāji zinās, kur mīt visdāsnākie "Salatētiņi" ar viņu Jaungada dāvanām.

Vērtējot 2020.gada budžeta izstrādes gaitu, pieņemšanas procedūru un galīgo variantu, Latvijas Sociālistiskā partija uzskata to par divkosīgu un krāpniecisku attiecībā pret valsts iedzīvotāju vairākuma reālajām vajadzībām. Pēc sastāva jaunā vara ir pārliecinoši apstiprinājusi savas apetītes prioritāti pār pārējās tautas interesēm, gluži tāpat, kā tas bija vērojams agrāk.

Nav uzticības divkošiem!

Varu darbam, nevis kapitālam!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


23.11.2019

Latvijas Sociālistiskā partija pauž neizpratni, sakarā ar Valda Dombrovska kandidatūras izvirzīšanu Eiropas komisāra postenim, kura pārziņā būs “ekonomika, kas strādā priekš cilvēkiem”. Iepriekšējā sasaukuma laikā V.Dombrovskis bija atbildīgs par ne mazāk mulsinošo lietu “eiro un sociālais dialogs”.

Šobrīd aizvien aktuālāka kļūst priekšlikumu izstrāde cīņā ar izvairīšanos no nodokļiem. Tas varētu veicināt nabadzības mazināšanos Eiropas Savienībā, kur ap 100 miljoniem.cilvēku dzīvo zem vai pie nabadzības sliekšņa. Tai pašā laikā, līdz šim īstenotā politika skaidri parāda, ka Eiropas Komisija ir starpnacionālo koncernu pusē, nevis parasto cilvēku pusē. Joprojām nav izstrādāts saraksts visām Eiropā esošām ofšoru zonām, kā piemēram Luksemburga, Džersija vai Šveice, kuras pat plāno izslēgt no t.s.”pelēko” zonu saraksta.


Mēs nosodām priekšlikumu trūkumu esošās degradējošās ekomiskās sistēmas reformēšanai, sociālās un reģionālās nevienlīdzības likvidācijai. Tieši sociālās nevienlīdzības jautājums nekad netiek pieminēts V.Dombrovska runās.

Ir vērts pieminēt, ka 2016.gadā V.Dombrovskis uzstājās ar priekšlikumu par ES pilsoņu pensiju privatizāciju. Tas nozīmētu cilvēku grūti nopelnīto pensiju atdošanu investīciju fondiem, kuri turpinātu riskantu spēli komercprojektos, bez jēbkādām garāntijām par izmaksu nākotnē. Iegūtā pieredze, sakarā ar 2008.g. krīzes laikā atklātiem banku un investīcijas fondu noziegumie, netika ņemta vērā.

Eiropas Komisija savā 2014.-2019.g. sasaukumā tā arī nespēja piedāvāt pienācīgu risinājumu krīzei, kas skāra Eirozonas valstis, it sevišķi Dienvideiropā. Bezdarba samazinājumam, nabadzības apkārošanai, kā arī reģionu vienlīdzīgākai attīstībai, tika piedāvāti V.Dombrovska iemīļotie budžeta konsolidācijas un budžeta disciplīnas stiprināšanas pasākumi, kas viņaprāt, spēj nodrošināt “veiksmes stāstu”. Šajos nolūkos tika slāvētas ES dalībvalstu iespējas dzēst budžeta deficītu uz saņemto kredītu rēķina, noklusējot to faktu, ka tas noved līdz sociālām problēmām.

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka tādi labējo partiju kandidāti, kā Valdis Dombrovskis, nav spējīgi nodrošināt labklājību Eiropas Savienības algotā darba darītājiem.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde.