Latvijas Sociālistiskā partija

31.12.2016

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde sirsnīgi apsveic partijas biedrus un atbalstītājus, draugus un kolēģus Latvijā un ārzemēs ar Jauno 2017. gadu! Jaunajā gadā Jums visiem novēlam būt stipriem, gūt panākumus profesionālajā un sabiedriskajā jomā. Lai Jums ir draudzīga ģimene un tuvinieki, kuri vienmēr būs gatavi sniegt savu atbalstu. Novēlam atrast brīvu laiku saviem draugiem un vaļaspriekiem, kā arī labu veselību. Esiet laimīgi Jaunajā gadā!


28.12.2016

1991.gada 30.oktobrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem». Ko gan tas nozīmēja Latvijas iedzīvotājiem, kas tajā laikā jau veiksmīgi bija sadalīti Latvijas Republikas pilsoņos un «nepilsoņos»?

Mājokļos, sākoties to denacionalizācijai, dzīvoja 220 tūkstoš cilvēku, kas bija 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ar ko gan saskārās šie cilvēki? Ar kādām metodēm tika atdoti mājokļi tā saucamajiem « jaunajiem saimniekiem», kas pēkšņi ieradās no Amerikas Savienotajām valstīm, Kanādas un citām kapitālistiskajām valstīm, uz kurieni viņu senči savā laikā bēga kopā ar hitleriskās Vācijas armiju?

Cilvēki, kas dzīvoja tādos mājokļos, automātiski kļuva par jauno īpašnieku ķīlniekiem. Formāli, saimnieki it kā nevarēja vienpusēji izlikt cilvēku ārā no dzīvokļa uz ielas, toties varēja noteikt nesamērīgi augstu «īres maksu» par dzīvokli. Patiesībā, tika uzsākts īsts terors pret iedzīvotājiem, kas kļuva par jauno namsaimnieku ķīlniekiem.Namsaimnieki atslēdza dzīvošanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus- ūdeni, elektrību, kanalizāciju, apkuri; uzstājīgākos vienkārši izmeta uz ielas, noveda līdz pašnāvībai vai pat noslepkavoja- tas ir fakts, un neviens netika žēlots- ne veci cilvēki, ne invalīdi, ne mazi bērni.

Pēc buržuāziskās kontrevolūcijas, kas notika 1991.gada augustā, Latvijas valdība pastāvīgi ar nicinājumu izturas pret vienkāršās tautas vajadzībām, un visi likumi tiek pieņemti to kungu interesēs, kuri 40.gados bēga no Padomju varas, un, kas atgriežas no emigrācijas un faktiski ir galvenais republikas valdošās klases slānis. 

25 gadu laikā daudzi iedzīvotāji jau ir nomiruši, kādam ir izdevies mainīt dzīves vietu, kāds ir emigrējis, bet lielākā daļa no viņiem vēl joprojām ir šo namīpašnieku ķīlnieki. Bet jau 2018.gadā buržuāziskā vara gatavo kārtējo likumu, kas, par prieku namsaimniekiem, atņems viņu ķīlniekiem pēdējās tiesības, kas tiem vēl ir. 


Bet tiem «veiksminiekiem», ko automātiski neskāra likums par denacionalizāciju, arī gatavoja līdzīgus dzīves apstākļus. Pēc tāda paša principa, 1991.gada 20.novembrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās». Šīs zemes «reformas» mērķis ir tāda pati afēra ar zemes gabalu atdošanu saimniekiem, kas piederēja viņu senčiem līdz Padomju varas pasludināšanai Latvijā 1940.gadā. Patiesībā, šī reforma izvērtās par vēl vienu īstu katastrofu Latvijas iedzīvotājiem. Vairums republikas iedzīvotāju, kas dzīvoja daudzajās pašvaldību ēkās, arī kļuva par jauno namsaimnieku ķīlniekiem. Ir parādījies termins «dalītais privātīpašums», kad iedzīvotāji dzīvo savos privatizētajos dzīvokļos, bet zeme zem mājas pieder saimniekam. Pēc buržuāzijas likumiem, šie jaunie saimnieki var noteikt iedzīvotājiem nodokli par «viņu» zemes īri. Un jāsaka, ka viņi to izmato pilnā apmērā. Pēc ekspertu datiem, tādas prakses nav nekur citur pasaulē, arī valstīs, no kurienes ir atbraukuši šie jaunie īpašnieki .

Lūk, galvenās problēmas, kas visu laiku ir skārušas Latvijas iedzīvotājus dzīvokļu jautājumā:

1) Problēmas ar galveno dzīvojamo fondu Latvijas teritorijā, un pēdējā laikā ļoti bieži izskan doma par to, ka padomju laikā uzceltās daudzstāvu mājas kļūst par dzīvošanai nederīgām. Krīt balkoni, tek jumti... Tadās mājās dzīvot kļūst bīstami. Kāpēc tā notiek? Buržuāziskie ideologi ar sajūsmu skandina par padomju laika māju «slikto kvalitāti».

Ir vērts atzīmēts, ka tiešām, «Hruščova» celtniecības buma laikā paneļu mājas tika celtas kā pagaidu mājokļi. Bija ļoti būtiski maksimāli īsā laikā nodrošināt cilvēkus ar dzīvojamo platību, pretēji tai politikai, ko nosaka mūsdienu buržuāziskā valdība. Bet ko mēs redzam tagad? 25 gadu valdīšanas laikā buržuāziski nacionālistiskā valdība savu atbildību par mājokļu uzturēšanu ir novēlusi uz pašu iedzīvotāju pleciem, liekot «privatizēt» mājokli, arī tur, kur tā ir atdevusi zemi privātīpašumā. Pašvaldības atzīst, ka tām nav konkrēta plāna, lai izietu no šīs situācijas, bet apkalpojošās kompānijas ir ieinteresētas tikai iekasēt naudu no iedzīvotājiem. Teorētiski, tās var atbalstīt māju renovāciju, bet tikai pilnībā uz iedzīvotāju rēķina. 

2) Necilvēcīgā īres maksa- gadu no gada Latvijā paaugstinās dzīvokļu rēķini. Līdz ar elektroenerģijas, gāzes un apkures tarifu paaugstināšanu, daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem komunālo maksājumu veikšana, bez pārspīlējuma, ir kļuvusi par smagu nastu. Kā gan tas var būt, ka pats mājoklis acīm redzot noveco un pat sabrūk, bet cenas par dzīvošanu tajā tikai pieaug? Šī problēma nepārtraukti tiek apspriesta MPL un sadzīves līmenī, bet tikai ne Saeimā (Latvijas buržuāziskajā parlamentā), valdībā vai pašvaldībās, tā kā buržuāziskā režīma 25 gadu pastāvēšanas laikā Latvijā netika nekas darīts, lai atvieglotu dzīvokļu maksājumu slogu šīs valsts iedzīvotājiem.

3) Privātā zeme zem daudzstāvu mājām- kā jau iepriekš tika minēts, tiešas likuma «Par zemes reformu Latvijas Republikā » sekas.

4) Likuma « Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» seku rezultātā cilvēki ir kļuvuši par pilnīgiem un beztiesīgiem mājokļu terorisma, kam viņus pakļauj jaunie namīpašnieki, pamotojoties uz šīs valdības pieņemtajiem likumiem, ķīlniekiem.

Kamēr māju iedzīvotāji lolo buržuāziskās demokrātijas ilūzijas un piedalās melīgās buržuāzisko partiju, kas veiksmīgi ceļ savu demagoģiju, iedalot cilvēkus pēc tautības un «veiksmes» kritērijiem, vēlēšanās, cilpa ap iedzīvotāju kakliem savilksies aizvien ciešāk, kas tikai apstiprina, ka kārtējo reizi tiek pieņemti bargāki likumi pret īrniekiem. Reālu dzīvokļu problēmu risinājumu var sniegt tikai cits sociāli ekonomisks modelis, tas ir- sociālisms.

Andrejs Kudrjašovs, Aleksandrs Petrovs, p.p.o. «Spilve»



15.12.2016

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem 2016.gads beidzas ar pieaugošu trauksmes sajūtu un drūmām prognozēm. Nomāc augošo cenu un tarifu slogs. Satrauc valdības iedomība un nekonsekvence lēmumu pieņemšanā, kas ir ļoti svarīgi tūkstošiem mikrouzņēmumos strādājošajiem. Ļoti mulsina militāro izdevumu pieaugums rekorda tempos uz MPL «ekspertu» un «analītiķu» tiražēto viedokļu fona par «nenovēršamo Krievijas agresiju». Maigi sakot, satraucoša ir ierēdņu uzsāktā kampaņa par pedagogu «lojalitātes pakāpes» noteikšanu, un, kā izrādās, ne tikai pedagogu. Cilvēku izbrīnu un neizpratni rada valsts augstāko amatpersonu atklātie savstarpējie ķīviņi par krievu valodas izmantošanu saskarē ar iedzīvotājiem un iespēju piešķirt pilsonību jaunpiedzimušajiem nepilsoņu bērniem. Ir grūti cerēt, ka pieaugs Latvijas iedzīvotāju ticība ka valsts vadība šādi spēj saliedēt tautu un noteikt pareizo kursu daudzo problēmu risināšanā. Loģiska un pareiza šajā situācijā būtu to partiju, kas ir uzņēmušās politisko atbildību par valsts vadību, vēršanās pie Latvijas tautas. Šajā uzrunā ir jāsniedz saprotams un precīzs skaidrojums, novērtējot reālo situāciju ekonomikā, valsts drošībā, izvirzot skaidru tālākās rīcības plānu. Cilvēki jāaicina apvienoties, lai risinātu problēmas, neraugoties uz dažādajām valodām un tautībām. Tas nav fakts, ka tauta pēc visa tā, kas ar to ir noticis vairāk nekā 25 gadu laikā, noticēs politiķiem, kas pēkšņi ir atraduši veselo saprātu un sirdsapziņu. Visticamāk, ka nenoticēs. Bet pats mēģinājums to darīt jau ir apsveicams.


Realitāte kārtējo reizi ir nogalinājusi ilūzijas. Par realitāti ir kļuvusi valdošās partijas «VL-TB/LNNK» kongresā pieņemtā rezolūcija, kas aicina izsūtīt tos krievvalodīgos iedzīvotājus, kam Latvija nav pieņemama kā nacionāla valsts. Un neviena no pārējām valdošās koalīcijas partijām nepacēla protesta balsi un pat neiebilda pret tik liela Latvijas iedzīvotāju skaita pazemošanu, kas ir ieguldījuši savu darbu, tajā skaitā uzturējuši visas šīs partijas un to izveidoto valdību. Citā situācijā to tradicionāli varētu nosaukt par politisku provokāciju. Bet šajā gadījumā, pastāvot esošajām problēmām un draudiem valstī, tāda rīcība ir jākvalificē kā pretvalstiska. Bet, atstāt to bez nosodījuma, ir līdzdalība.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde aicinu visus atbildīgos Latvijas Republikas Saeimas deputātus nekavējoties izvirzīt jautājumu par neuzticības izteikšanu esošajai valdībai! Šī lēmuma pieņemšanas novilcināšana tikai vairos Latvijas iedzīvotāju bēdas un nopietni apgrūtinās valsts vadībā pieļauto rupjo kļūdu labošanu.  

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
V. Frolovs


10.12.2016

Kongress sākās ar ceremoniju, kurā apbalvoja aizvadītajā gadā centīgākos LSP biedrus un atbalstītājus. Pēc tam tika nolasīti saņemtie sveicieni no sadraudzības partijām un organizācijām, tai skaitā, no partijas "Saskaņa", Grieķijas, Ukrainas komunistiskām partijām, KPS PSKP, KKSP, Horvātijas Sociālistiskās strādnieku partijas, u.c. Tad sekoja kongresa atbildīgo institūciju ievēlēšana.

Daļu no kongresa darbības aizņēma LSP valdes un darba grupu ziņojumi par jaunās LSP partijas programmas izstrādi. Tiem sekoja LSP pirmorganizāciju pārstāvju no dažādām Latvijas pilsētām uzstāšanās par dažādiem jautājumiem: partijas organizatorisko darbu, sociāli ekonomisko situāciju Latvijā, mainīgo ārpolitisko situāciju.

Balsošanas rezultātā LSP priekšsēdētāja amatā Alfrēdu Rubiku nomainīja Vladimirs Frolovs. Par viņa vietniekiem tika izvēlēti Sergejs Hristoļubovs, Ingars Burlaks un Sergejs Treinis. Valdes sastāvā arī  bija ievēlēti Tatjana Apanasova, Inna Belokurova, Fridijs Bokišs, Raimonds Rubiks un Jeļena Jakovleva. Pēc tam tika ievēlēts jaunās Revīzijas komisijas sastāvs.

Bez tam, kongresa delegāti bija apstiprinājuši jauno redakciju esošās partijas Programmai, tika pieņemtas sešas rezolūcijas par aktuāliem politskiem un sociālekonomiskiem jautājumiem. Sīkāk ar šo informāciju varēs iepazīties partijas mājaslapā tuvākajā laikā.



07.12.2016

10.decembrī, plkst. 10:00 Rīgā, Duntes ielā 17a savu darbu sāks XX Latvijas Sociālistiskās partijas kongress. Kongresā notiks uzcītīgāko partijas biedru un atbalstītāju apbalvošana, kā arī uzklausīta LSP valdes atskaite par paveikto darbu. Darba grupas iepazīstinās ar jauno partijas programmu, kuru tās izstrādājušas.

Pēc tam tiks uz diviem gadiem ievēlēts jauns partijas priekšsēdētājs un jaunais valdes sastāvs.Notiks balsošana arī par jauno partijas programmu un rezolūciju pieņemšana par aktuāliem politiskiem notikumiem un sociāli ekonomiskām problēmām.



29.11.2016

Spilgts bija leģendārā Kubas Revolūcijas līdera mūžs. Visu savu dzīvi viņš veltīja cīņai par dzimtās zemes neatkarību, pašaizliedzīgi kalpojot Kubas darba tautai. 

Viņa varonība un drosme, spēja pārliecināt un vest aiz sevis cilvēkus, neizsmeļama ticība sociālā taisnīguma uzvarai, vainagojās ar nīstā proamerikāniskā režīma gāšanu un pirmās sociālistiskās valsts izveidi Rietumu puslodē.


Kastro vadībā tika izveidots viens no labākajiem bezmaksas veselības aprūpes modeļiem Pasaulē, kā arī lieliska izglītības sistēma, ko iedzīvotāji saņem par velti.

Brīvības sala kļuva par cīņas piemēru Dienvidamerikas un Āfrikas apspiestajām un paverdzinātajām tautām, iedvesmoja miljoniem darba cilvēku visos kontinentos.

Neskatoties uz to, ka Kastro kļuva par vienu no spilgtākajiem XX gadsimta politiķiem, saviem tautiešiem viņš vienmēr bija “biedrs Fidels”. Godīgs un cilvēcīgs, pieticīgs un vienkāršs- tādu atceras viņu kubieši. Šīs personības īpašības un viņa nesalaužamais revolucionāra gars iedvesmo varonīgo tautu arī šodien.

Sērojot par Jums, Komandante,

LSP Valde
Rīgā, 26.11.2016.g.