Latvijas Sociālistiskā partija

06.03.2017

Rīt, 7.martā plkst.17:00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) notiks dzejas lasījumi, veltīti Starptautiskajai Sieviešu dienai, pavasara un mīlestības tēmām. Pasākuma ietvaros notiks dzejas lasījumi gan latviešu, gan krievu valodās. Ar dzejas autorlasījumiem krievu valodā uzstāsies Jeseņina Zelta medaļas un Dzintara spalvas prēmijas laureāts Pjotrs Antropovs, savukārt latviešu valodā Antropova kunga dzeju lasīs tās tulkotāja Māra Rubīne. Ar dzejas autorlasījumiem latviešu valodā uzstāsies arī jaunais dzejnieks Nauris Gekišs. Ieeja brīva. Laipni aicināti visi dzejas cienītāji!



21.02.2017

Ceturtdien, 16.februārī, Latvijas parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja starpvaldību līgumu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbību militārajā jomā. Zem neitrālā nosaukuma slēpjas Latvijas Republikas oficiāla pakļaušanās ASV un sava padotā stāvokļa atzīšana, atļaujot amerikāņiem izmantot Latvijas teritoriju savām militārajām vajadzībām.

Foto: sargs.lv

Šis līgums ietver ne tikai Latvijas masu saziņas līdzekļos jau skaļu ažiotāžu izraisījušo nosacījumu par ASV militārpersonu kriminālo imunitāti Latvijā, bet arī virkni citu skandalozu nosacījumu, piemēram: tiesības ASV armijai neierobežotā daudzumā ievest Latvijā savus spēkus un kravas apejot muitu un robežkontroli, brīvi piekļūt jebkuram objektam Latvijā un izmantot to savām vajadzībām, darboties brīvi no muitas un nodokļiem, bet Latvijas tiesībsargājošās institūcijas nebūs tiesīgas pārbaudīt ne ASV militārpersonas, ne viņu ievestās kravas un pārvaldītos objektus. Turklāt šis līgums nosaka, ka 65 miljoni eiro no Latvijas budžeta, kas atvēlēts ieķīlātajai militārajai infrastruktūrai, nonāks brīvā ASV armijas lietošanā.

Pilnīgi nav saprotama loģika, saskaņā ar kuru, labākie Latvijas armijas zaldāti, kuru bruņojums un ekipējums pirkts par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, karo Irākā un Afganistānā par svešu valstu un rietumu starptautisko korporāciju interesēm, kamēr pati Latvija nostāda sevi tik pazemojošā stāvoklī uzticot savu aizsardzību svešas valsts karaspēkam.

Latvijas Sociālistiskā partija jau vairākkārt brīdinājusi par negatīvajām sekām, kuras uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību atstājusi mākslīgi uzkurinātā kara histērija un svešzemju bruņoto spēku atrašanās Latvijas teritorijā. No 13 cilvēkiem, kuri izskatīja šo līgumu, iebilda tikai trīs-visi Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti: Arturs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja par to. Ironiski, ka tas valdošajai koalīcijai nebūt netraucē ar lielu pompu šķērdēt tautas naudu, gatavojoties Latvijas Republikas neatkarības simtgadei. 


20.02.2017

Ar šo rakstu mēs aizsākam ciklu, kas ir veltīts simts gadu seniem notikumiem. Mūsu mērķis ir radīt pilnīgu priekšstatu par 1917.gada notikumiem Krievijā: par impēriju, kura cīnījās I pasaules karā un tās iekšējām pretrunām, dažādām sociālajām un politiskajām grupām, kuras aizstāvēja savas intereses, sociālekonomiskajā struktūrā ietvertajiem mehānismiem, kuri lēnām, bet nepielūdzami virzīja vēsturi uz priekšu. Tas viss būs mūsu diskusijas pamatā šī gada laikā, bet sāksim ar situācijas raksturojumu Krievijas impērijā XX gadsimta sākumā.

XIX gadsimta beigās Krievijā izveidojās diezgan sarežģīta sociālekonomiskā situācija. Apmēram 80% iedzīvotāju bija zemnieki, un lauksaimniecības nozare ieņēma svarīgu vietu tautsaimniecībā, bet virkne zemnieku problēmu, kas radās līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu (atkarība no muižniekiem, lauku vadīšanas demokratizācija) nebija atrisinātas, kas radīja spriedzi. 

Tajā pašā laikā diezgan strauji attīstījās industrija, daudzi zemnieki pārcēlās uz pilsētām, iekārtojās strādāt rūpnīcās. Tas veicināja divu šķiru veidošanos: buržuāzija- ražotņu īpašnieki un pilsētu industrializācijas strādnieki. Turklāt, pati valsts bija vēlīnā feodālisma, absolūtās monarhijas klasiskais veidojums, kas neapmierināja nevienu no šķirām.


Pirmā problēma šajā stabilajā konstrukcijā bija daudzās krīzes XX gadsimta sākumā: ekonomiskā krīze 1900.-1903. g., tai sekojošā ilgstošā recesija, Krievijas- Japānas karš, Pirmā Krievijas revolūcija 1905.-1907.g. Šo notikumu gaitā zemnieki (Viskrievijas zemnieku savienība), strādnieki (partijas Eseri un KSDSP) un buržuāzija (Kadetu un Oktobristu partijas) izvirzīja valstij dažādas prasības. Sākotnēji cars apmierināja prasības, izdodot manifestu 1905.gada 17.oktobrī, bet vēlāk atlaida pirmo Domi, tad-1907.gada 3.jūnijā, arī otro Domi, kas būtiski izmainīja pārstāvniecības dalībnieku skaita proporcijas par labu muižniekiem un buržuāzijai. Tādejādi tika nosprausts kurss uz jebkuras neapmierinātības izpausmju apspiešanu.

Atsevišķa tēma ir stāvoklis Krievijā ārpolitikas arēnā. Neskatoties uz savu lielo teritoriju, vareno armiju, ekonomikas jomā Krievija bija pasaules imperiālistiskās sistēmas viduvējība, turklāt lielā mērā atkarīga no ārvalstu kapitāla un tehnoloģijām. Pasaules imperiālistiskās sistēmas pieaugošo pretrunu apstākļos valsts tika iesaistīta liela mēroga militārajos konfliktos.

Tas arī notika līdz ar I Pasaules kara iesākšanos. Iesaistoties šajā karā ar visām neatrisinātajām problēmām ārpolitikā, cariskā valdība ar pašas rokām radīja visus apstākļus revolucionārai situācijai. 

Saasinoties situācijai frontēs un nogurstot no pastāvīgajām karadarbībām, iedzīvotāju vidū pieauga neapmierinātība visos Krievijas sabiedrības slāņos, tostarp arī valdošajā grupās. 

Latvija 1917.gada sākumā bija sadalīta frontes līnijas divās daļās, kas atradās uz dienvidiem no Slokas, pie Rīgas, tālāk pa Daugavu līdz Jēkabpils dienvidu pusi un tālāk cieši gar Daugavpili. Dienvidrietumu pusē bija izvietojies vācu karaspēks, ziemeļaustrumos atradās cara armija. 

Tāds stāvoklis nevarēja neizraisīt vietējo iedzīvotāju vidū asu reakciju un neapmierinātību ar karadarbību. Vietējā sociāldemokrātija, kura atšķirībā no mūsdienu liberālajiem reformistiem, kas darbojas tās vārda aizsegā, ievērojot proletariāta idejas, saprata, ka karš nenotiek vienkāršo darbaļaužu un viņu ģimeņu interesēs, viņu bērni tika nogalināti vairākus desmitus kilometrus no mājām, bet gan antagonistu klases- mirstošā feodālisma, stiprinot savas buržuāzijas pozīcijas. 

Būdami norūdīti kaujās, integrēti cara armijā, Latvijas sociāldemokrāti nodarbojās ar aktīvu propagandu, kas bija tik veiksmīga, ka Ziemeļu frontes galvenais komandieris, ģenerālis N. Ruzskis paziņoja: “Rīga un Dvinska ir Ziemeļu frontes nelaime, sevišķi Rīga. Tās ir divas boļševiku propagandas izdaudzinātas ligzdas ”. Būtiska loma bija arī vietējo sociāldemokrātu ciešajai saiknei ar visu revolucionāro kustību Krievijā, ar tās galveno daļu- Petrogradas strādniekiem, kuru vidū tajā laikā darbojās P. Stučka. Viņš sekoja notikumiem Latvijā, nodarbojās ar boļševiku literatūras piegādes organizēšanu uz Latviju. 

Laipni lūdzam šajā notikumiem bagātajā gadā, kas iezīmē veselu virkni svarīgu notikumu, kuri kardināli maina pasaules vēstures skatījumu, kļūs par jauna laikmeta vēstnesi darbaļaužu cīņā par savām interesēm, darbaļaužu, bet nevis kapitāla varu.


17.02.2017

15.februārī tika atzīmēta 28.gadskārta kopš Padomju Savienības armija pameta Afganistānu. Pieminot šo notikumu, Rīgā ''Klusajā dārzā'' notika ziedu nolikšana, kurā piedalījās Latvijas Sociālistiskās partijas biedri. Tāds pats piemiņas pasākums tradicionāli norisinājās Ludzā pie 2010.gadā atklātā monumenta, kurš uzcelts par tautas ziedojumiem un Ludzas pašvaldības līdzekļiem.

  • 1

    Foto: Grigorijs Fedkins

  • 2

    Foto: Grigorijs Fedkins

  • 3
  • 4

16.01.2017

Intervija ar Rīgas pilsētas Ziemeļu izpilddirekcijas direktoru, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Hristoļubovu "Baltkom Radio".


05.01.2017

Trešdien, 4. janvārī, notika, ikgadējie Latvijas Sociālistiskās partijas organizētie, atceres pasākumi Audriņos, Ančupānu mežā un Rēzeknē, kas veltīti Audriņu traģēdijas upuru piemiņai, lai paaudze paaudzei nodotu to dienu traģiskos notikumus un, lai tādas melnās dienas vēsturē neatkārtotos! Svarīgi zināt, mācīties un nepieļaut traģedijas.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19

1941. gada decembrī Audriņu ciema iedzīvotāja Aņisja Glušneva savā mājā slēpj un kopj piecus, vārgus sarkanarmiešus, kuri bija bēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes. Viens no bēgušajiem bija mājas īpašnieces vecākais dēls Radions, kurš vēl pirms kara strādāja padomju milicijā. 18. decembrī, nedaudz atlabstot, kareivji nolēma doties uz mežu pie partizāniem. Tieši tad, Rēzeknes 2. iecirkņa policistu Ludborža un Uļjanova patruļas laikā, tika pamanīti bēgļi. Aizturēšanas laikā, sarkanarmieši pretojās, kā rezultātā gāja bojā viens policists un viens sarkanarmietis, pārējiem izdodas bēgt. Daļa policistu devās uz mežu bēgušo meklējumos. Policistiem izdevās tos panākt, taču apšaudes laikā tika zaudēti 3 cilvēki, soda veicēji atgriezās atpakaļ. Neveiksme viņus saniknoja.

Atriebjoties hitlerieši rīkoja iebiedēšanas akciju: 1942. gada 2. janvārī līdz pamatiem nodedzināja Audriņu ciematu, visus ciema iedzīvotājus aizveda uz Rēzeknes cietumu. Nākamajā dienā visi 170 ciema iedzīvotāji tika nošauti Ančupānu mežā, bet 4. janvārī, Rēzeknes tirgus laukumā tika īstenots paraugsods, kur tika nošauti 30 ciema vīrieši.


02.01.2017

4. janvārī notiks atceres pasākumi, kas veltīti Audriņu ciema traģisko notikumu 75. gadskārtai, kad fašistiskie iebrucēji un vietējie līdzskrējēji nežēlīgi izrēķinājās ar visiem tā iedzīvotājiem, bet pašu ciemu sadedzināja. 


Jau 15 gadus pēc kārtas Latvijas Sociālistiskā partija organizē piemiņas braucienus uz šīm traģiskajām vietām. Pēc tradīcijas, 4.janvārī, autobusi dodas uz Audriņiem, lai pie pieminekļa noliktu ziedus 200 traģiski bojā gājušiem ciema iedzīvotājiem. Tālāk ceļš ved uz Ančupānu memoriālu (Ančupāna mežā), kur masveidā tika nogalināti cilvēki. Jāatzīmē, ka tikai Rēzeknes novadā kopumā fašisti ir atņēmuši dzīvību 15 199 iedzīvotājiem, tai skaitā 2045 bērniem. Šeit netiek ņemti vērā kara gūstekņi, kuri arī tika slepkavoti tūkstošiem. Pēdējā piemiņas pieturvieta ir pie Rēzeknes Tirgus laukuma (kādreizējais cietums), kur publiski tika nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji.

Pasākumi sāksies Audriņos, plkst. 11:00, ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie pieminekļa fašisma upuriem.


31.12.2016

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde sirsnīgi apsveic partijas biedrus un atbalstītājus, draugus un kolēģus Latvijā un ārzemēs ar Jauno 2017. gadu! Jaunajā gadā Jums visiem novēlam būt stipriem, gūt panākumus profesionālajā un sabiedriskajā jomā. Lai Jums ir draudzīga ģimene un tuvinieki, kuri vienmēr būs gatavi sniegt savu atbalstu. Novēlam atrast brīvu laiku saviem draugiem un vaļaspriekiem, kā arī labu veselību. Esiet laimīgi Jaunajā gadā!


28.12.2016

1991.gada 30.oktobrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem». Ko gan tas nozīmēja Latvijas iedzīvotājiem, kas tajā laikā jau veiksmīgi bija sadalīti Latvijas Republikas pilsoņos un «nepilsoņos»?

Mājokļos, sākoties to denacionalizācijai, dzīvoja 220 tūkstoš cilvēku, kas bija 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ar ko gan saskārās šie cilvēki? Ar kādām metodēm tika atdoti mājokļi tā saucamajiem « jaunajiem saimniekiem», kas pēkšņi ieradās no Amerikas Savienotajām valstīm, Kanādas un citām kapitālistiskajām valstīm, uz kurieni viņu senči savā laikā bēga kopā ar hitleriskās Vācijas armiju?

Cilvēki, kas dzīvoja tādos mājokļos, automātiski kļuva par jauno īpašnieku ķīlniekiem. Formāli, saimnieki it kā nevarēja vienpusēji izlikt cilvēku ārā no dzīvokļa uz ielas, toties varēja noteikt nesamērīgi augstu «īres maksu» par dzīvokli. Patiesībā, tika uzsākts īsts terors pret iedzīvotājiem, kas kļuva par jauno namsaimnieku ķīlniekiem.Namsaimnieki atslēdza dzīvošanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus- ūdeni, elektrību, kanalizāciju, apkuri; uzstājīgākos vienkārši izmeta uz ielas, noveda līdz pašnāvībai vai pat noslepkavoja- tas ir fakts, un neviens netika žēlots- ne veci cilvēki, ne invalīdi, ne mazi bērni.

Pēc buržuāziskās kontrevolūcijas, kas notika 1991.gada augustā, Latvijas valdība pastāvīgi ar nicinājumu izturas pret vienkāršās tautas vajadzībām, un visi likumi tiek pieņemti to kungu interesēs, kuri 40.gados bēga no Padomju varas, un, kas atgriežas no emigrācijas un faktiski ir galvenais republikas valdošās klases slānis. 

25 gadu laikā daudzi iedzīvotāji jau ir nomiruši, kādam ir izdevies mainīt dzīves vietu, kāds ir emigrējis, bet lielākā daļa no viņiem vēl joprojām ir šo namīpašnieku ķīlnieki. Bet jau 2018.gadā buržuāziskā vara gatavo kārtējo likumu, kas, par prieku namsaimniekiem, atņems viņu ķīlniekiem pēdējās tiesības, kas tiem vēl ir. 


Bet tiem «veiksminiekiem», ko automātiski neskāra likums par denacionalizāciju, arī gatavoja līdzīgus dzīves apstākļus. Pēc tāda paša principa, 1991.gada 20.novembrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās». Šīs zemes «reformas» mērķis ir tāda pati afēra ar zemes gabalu atdošanu saimniekiem, kas piederēja viņu senčiem līdz Padomju varas pasludināšanai Latvijā 1940.gadā. Patiesībā, šī reforma izvērtās par vēl vienu īstu katastrofu Latvijas iedzīvotājiem. Vairums republikas iedzīvotāju, kas dzīvoja daudzajās pašvaldību ēkās, arī kļuva par jauno namsaimnieku ķīlniekiem. Ir parādījies termins «dalītais privātīpašums», kad iedzīvotāji dzīvo savos privatizētajos dzīvokļos, bet zeme zem mājas pieder saimniekam. Pēc buržuāzijas likumiem, šie jaunie saimnieki var noteikt iedzīvotājiem nodokli par «viņu» zemes īri. Un jāsaka, ka viņi to izmato pilnā apmērā. Pēc ekspertu datiem, tādas prakses nav nekur citur pasaulē, arī valstīs, no kurienes ir atbraukuši šie jaunie īpašnieki .

Lūk, galvenās problēmas, kas visu laiku ir skārušas Latvijas iedzīvotājus dzīvokļu jautājumā:

1) Problēmas ar galveno dzīvojamo fondu Latvijas teritorijā, un pēdējā laikā ļoti bieži izskan doma par to, ka padomju laikā uzceltās daudzstāvu mājas kļūst par dzīvošanai nederīgām. Krīt balkoni, tek jumti... Tadās mājās dzīvot kļūst bīstami. Kāpēc tā notiek? Buržuāziskie ideologi ar sajūsmu skandina par padomju laika māju «slikto kvalitāti».

Ir vērts atzīmēts, ka tiešām, «Hruščova» celtniecības buma laikā paneļu mājas tika celtas kā pagaidu mājokļi. Bija ļoti būtiski maksimāli īsā laikā nodrošināt cilvēkus ar dzīvojamo platību, pretēji tai politikai, ko nosaka mūsdienu buržuāziskā valdība. Bet ko mēs redzam tagad? 25 gadu valdīšanas laikā buržuāziski nacionālistiskā valdība savu atbildību par mājokļu uzturēšanu ir novēlusi uz pašu iedzīvotāju pleciem, liekot «privatizēt» mājokli, arī tur, kur tā ir atdevusi zemi privātīpašumā. Pašvaldības atzīst, ka tām nav konkrēta plāna, lai izietu no šīs situācijas, bet apkalpojošās kompānijas ir ieinteresētas tikai iekasēt naudu no iedzīvotājiem. Teorētiski, tās var atbalstīt māju renovāciju, bet tikai pilnībā uz iedzīvotāju rēķina. 

2) Necilvēcīgā īres maksa- gadu no gada Latvijā paaugstinās dzīvokļu rēķini. Līdz ar elektroenerģijas, gāzes un apkures tarifu paaugstināšanu, daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem komunālo maksājumu veikšana, bez pārspīlējuma, ir kļuvusi par smagu nastu. Kā gan tas var būt, ka pats mājoklis acīm redzot noveco un pat sabrūk, bet cenas par dzīvošanu tajā tikai pieaug? Šī problēma nepārtraukti tiek apspriesta MPL un sadzīves līmenī, bet tikai ne Saeimā (Latvijas buržuāziskajā parlamentā), valdībā vai pašvaldībās, tā kā buržuāziskā režīma 25 gadu pastāvēšanas laikā Latvijā netika nekas darīts, lai atvieglotu dzīvokļu maksājumu slogu šīs valsts iedzīvotājiem.

3) Privātā zeme zem daudzstāvu mājām- kā jau iepriekš tika minēts, tiešas likuma «Par zemes reformu Latvijas Republikā » sekas.

4) Likuma « Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» seku rezultātā cilvēki ir kļuvuši par pilnīgiem un beztiesīgiem mājokļu terorisma, kam viņus pakļauj jaunie namīpašnieki, pamotojoties uz šīs valdības pieņemtajiem likumiem, ķīlniekiem.

Kamēr māju iedzīvotāji lolo buržuāziskās demokrātijas ilūzijas un piedalās melīgās buržuāzisko partiju, kas veiksmīgi ceļ savu demagoģiju, iedalot cilvēkus pēc tautības un «veiksmes» kritērijiem, vēlēšanās, cilpa ap iedzīvotāju kakliem savilksies aizvien ciešāk, kas tikai apstiprina, ka kārtējo reizi tiek pieņemti bargāki likumi pret īrniekiem. Reālu dzīvokļu problēmu risinājumu var sniegt tikai cits sociāli ekonomisks modelis, tas ir- sociālisms.

Andrejs Kudrjašovs, Aleksandrs Petrovs, p.p.o. «Spilve»