Latvijas Sociālistiskā partija

16.11.2015

Kā pareizi izteikt savu neapmierinātību darba devējam un vienlaikus neciest vēl vairāk, uzdod sev jautājumu strādnieks? Vai tas Latvijā vispār ir iespējams?

Ir skaidrs, ka ar politisko valdību ir  neapmierināts arvien lielāks strādnieku skaits, īpaši ražošanas sfērā, kas 25 gadu laikā, kamēr Latvijā pastāv kapitālisms, ir cietuši un cieš visvairāk. Galvenā darba tautas problēma un tratģēdija ir tā, ka viņi nav vienoti.  Viņi ir sadalīti pēc nacionālā, egoistiskā un idealoģiskā principa. Nav kolektīvās solidaritātes.  Nav kopējas un vienotas sadarbības. 

Pirmkārt, mūsdienu darbaļaudis nav vienoti, viņi neizprot savas klases intereses. Atsevišķas protestu akcijas mēs varam vērot pastāvīgi, bet tās negūst nekādus  panākumu.  Vienu cilvēku ir viegli iebiedēt, apspiest, sodīt.  Nomāc arī tas, ka nav nekāda atbalsta no pašu strādnieku vidus. Viņu domas, diemžēl, ir saistītas ar dažādiem niekiem, masu “kultūru”, mūžīgajām sadzīves problēmām.

Darbaļaužu spēks ir viņu vienotībā, apziņā, ka neviens cits viņiem nepalīdzēs, kā vienīgi paši sev. Jebkurš dievs, masu “kultūra”, valdība, Saeima, prezidents, kapitālists, nacionālists dzīvo un strādā, lai arī turpmāk apspiestu darba tautu.
Turpinātu to šķelt. Jūs neesat aizdomājušies par to, ka jebkuras kapitālistiskās krīzes laikā no tumšajiem skapjiem valdība un kapitāls velk ārā visus parazītiskos instinktus- nacionālismu, futbola fanātismu, pop mūzikas  koncertus, dažādas izklaides, meklē kādu iekšējo vai ārējo ienaidnieku. Bet ienainieks nav paslēpies kādā nezināmā vietā, bet tas ir tepat, tā ir eksplutatoru klase. Viņu princips: skaldi un valdi, un pēc iespējas vairāk centies atņemt pievienoto vērtību. 

16nov.jpg

Kopš 1991.gada valdība apzināti, īstenojot valdošās šķiras intereses, ir likvidējusi lielus darba kolektīvus. Tie ir VEF, Alfa, RVR, RAF un daudzus citus, bet tagad vēl  arī «Liepājas metalurgu ». Tādos apstākļos ir grūti izveidot pat neatkarīgu arodbiedrību. Mazos autoritatīvos uzņēmumos tas vispār nav iespējams, jo tur parasti īpašnieks ir kā mazs tirāns, un mēnesi gari atvaļinājumi ir kā skaista utopija. Kā tādā  gadījumā rīkoties darbaļaudīm un zemniekiem, kas pēc kolhozu un sovhozu likvidēšanas ir palikuši pie sasistas siles?
Strādnieku šķiras spēks ir vienotībā, izveidojot proletāristiskā avangardu, apzinoties savas klases stāvokli šķiru sabiedrībā, pastāvot eksplutatoru iekārtai. Latvijā darbaļaužu intereses pārstāv Latvijas Sociālistiskā partija. Mēs aicinām stāties šajā partijā un  būt proletariāta partijas priekšgalā. 

Ar kolektīvu vienmēr ir grūtāk vienoties, īpaši, ja tā ir labi organizēta un disciplinēta, kas sava biedra dēļ ir gatava aizstāvēt tā intereses, rīkot demonstrācijas un mītiņus, sniegt juridisku palīdzību. Bet bez jums, darbaļaudis, partija nav nekas, tā ir kā vājš politikas piedēklis valstī.  Jums ir jāapzinās savas klases intereses.

Stipra partija, kuras sastāvā ir apzinīgs proletariāts, strādnieki un zemnieki, var uzvarēt buržuāzisko režīmu, vienmēr ir gatava sadarboties ar saviem sabiedrotajiem- ar tādām pašām proletariāta partijām no citām valstīm. Briselē notiek starptautiskās Komunistisko un Strādnieku partiju tikšanās,  ko parasti organizē Grieķijas Komunistiskā partija. Jau starptautiskā līmenī izskan svarīgas proletariāta problēmas, kas ir aktuālas viņu valstī. 

Apzinīgs strādnieks, iestājoties partijā un ieņemot aktīvu nostāju vienā vai otrā jautājumajau, var  daudz labāk pavēstīt par savas šķiras problēmām gan pašai partijai, gan starptautiskajos proletārisko partiju forumos.

Biedri, atceraties, mūsu spēks var būt tikai vienotībā. Un šī vienotība var tikt īstenota, sadarbojoties ar Latvijas Sociālistisko Partiju. 

Andrejs Kudrjašovs



11.11.2015

Rīgā notika Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 98.gadadienai veltīts mītiņš, kuru organizēja Latvijas Sociālistiskā partija. Tajā bija uzaicināti piedalīties Veselības un Labklājības ministriju pārstāvji, lai pastāstītu par svarīgiem sociāliem jautājumiem.Neviens no viņiem neieradās. Bet atnāca vienkāršie darbaļaudis, kas izjūt visas Veselības un Labklājības ministriju «rūpes par sevi».

Pirmā mītiņā uzstājās Latvijas Sociālistiskās partijas biedre un Rīgas domes  Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa: «Tagad mēs dzīvojam kapitālisma apstākļos un varam salīdzināt kā mēs dzīvojām agrāk un, ko esam zaudējuši. Man to izdarīt ir daudz vienkāršāk, jo pie manis katru dienu nāk cilvēki ar savām nelaimēm». Viņa aicināja cilvēkus apvienoties kopējai cīņai par savām tiesībām.

Pēc tam uzstājās Latvijas Sociālistikās partijas biedrs un Latvijas aviāciācijas darbinieku arodbiedrības vadītājs Vladimirs Goļakovs: « Mūsu arodbiedrībās ir ļoti mazs cilvēku skaits. Tajās ir mazāk nekā 10% strādājošo. Mums jautā- bet ko jūs varat izdarīt? Un es uzdodu pretjautājumu- bet vai jūs esat gatavi kļūt par arodbiedrības biedru? Vai esat gatavi aizstāvēt sevi?  Diemžēl, strādājoši atceras par arodbiedrību tikai tad, kad viņus atlaiž no darba».  V.Goļakovs arī aicināja cilvēkus būt aktīvākiem.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg

Sveicienus no Latgales nodeva Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Frīdis Bokišs, kas bijas noorganizējis nelielas grupas ierašanos mītiņā no Ludzas. 

Dzejnieks Fēlikss Katcs lasīja dzejoļus par aktuālām tēmām. 

Latvijas antihitleriskās koalīcijas asociācijas valdes loceklis  Alberts Krusts atgādināja klātesošajiem, ka vēl 1994.-1995. gados 7.novembra mītiņā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.

Kā norādīja Latviajs Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks- ja jau tik maz cilvēku piedalās mītiņā, tad varbūt nemaz nav tik daudz to, kam ir jāuzlabo savs sociālais stāvoklis? 
– Par visu ir jācīnās. Un jācīnās ir ne tikai vārdos, bet arī ar darbos. Jāstājās kreisi noskaņotajās partijās. Jāpiedalās mītiņos un tālāk jāpopularizē tajos izskanējušās idejas. Mums ir jācīnās par savām tiesībām, nevis tikai jāgaužas- es neko nevaru. Kamēr neradīsies  vēlme cīnīties, labāk nebūs» - tā savā uzstāšanās laikā norādīja sociālistu līderis. 


09.11.2015

Pasākums notika Rīgā Grīziņkalnā, 1905.gada parkā. Mītiņa laikā tika aktualizēti jautājumi par problēmām sociālajā jomā Latvijā, tostarp par bezdarbu, masveida darbaspēka emigrāciju, maternitātes un bērnu sociālās aizsardzības problēmām, par medicīnas pakalpojumu nepieejamību, par niecīgām pensijām. Mītiņā piedalījās Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas, Rīgas Domes deputāti, kā arī strādnieki, studenti, pensionāri.

1.jpg

Mītiņā laikā tika pieņemta deklarācija:

  1. Sastādot gada budžetu, atzīt sociālo sfēru par primāro. Valstij ir jāaizstāv tās iedzīvotāju intereses, nevis transnacionālo kapitālu.
  2. Uzlikt par pienākumu ar likumu nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni visiem valsts iedzīvotājiem, no viņiem iekasētajiem nodokļiem. Tai skaitā: atjaunot izdzīvošanas minimuma aprēķina sistēmu, pretstatā neadekvātai koncepcijai “minimālā ienākuma līmenis” noteikt minimālo algu un pensijas līmeni ne zemāku par izdzīvošanas minimumu.
  3. Mainīt valsts lomu ekonomikā. Situācijā, kad izmirst veseli reģioni, valstij nav tiesību būt par sveša privātīpašumu sargu. Valsts var un tai būtu jāizstrādā reģionu un ekonomikas nozaru attīstības programmas, tai jāpiedalās labumu ražošanā un darba vietu radīšanā, valdībai būtu jāformējas pēc profesionālās principa, bet nevis pēc partijas piederības principa.

03.11.2015

2015. gada 7. novembrī pl. 12:00, Grīziņkalnā, 1905. gada parkā notiks Latvijas Sociālistiskās partijas mītiņš “Par sociālo taisnīgumu”.

listovka2_lv.jpg


02.11.2015

Latvijas Sociālistiskā partija izsaka dziļu līdzjūtību "Kogalimavia" lainera "Airbus A-321" bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem.

2nov.png


27.10.2015

Jau pirms trīs gadiem Latvijai bija jābūt gatavai bēgļu masveida uzņemšanai.  Lai to varētu paveikt, tika izstrādāts  Rīcības plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Ārkārtas situācija iestātos gadījumā, ja valstī 10 dienu laikā ierastos no 3000 līdz 20 000 patvēruma meklētāju. Tāpēc nav saprotams, ka lēmums  par 250 bēgļu uzņemšanu ministrijām šķiet negaidīts un atbildīgās institūcijas īsti nezina, ko darīt.

Frakcijas „Saskaņa” deputāti, kuru vidū ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Artūrs Rubiks, nosūtīja premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus par to, kas ir devis rīkojumu izstrādāt šo plānu, kas ir kontrolējis rīkojuma izpildi un vai šis plāns vispār ir izstrādāts?

27oct.jpg

Deputātu pieprasījums tika pāradresēts Ārlietu un Iekšlietu ministrijām, kas paziņoja, ka lēmums par šāda plāna izstrādi bija pieņemts Ministru Kabineta sēdē 2011.gada 15.novembrī un saskaņā ar to Iekšlietu ministrijai vajadzēja izveidot darba grupu, kas strādātu pie plāna izveides. Darba izpildes termiņš bija 2012.gada 1.marts. Tas tika veikts laikā, un 2012.gada  4.jūlijā Ministru Kabinets plānu apstiprināja.

Droši vien, lai  izvairītos no pārmetumiem, ministrijas savā atbildē norāda, ka šis rīcības plāns nav saistīts ar tagadējo bēgļu plūsmu ES, tā kā plāns tika izstrādāts, gadījumam, ja Latvijā īsā laikā neparedzēti ieradīsies apmēram 20 tūkstoš bēgļu. Bet tagadējo situāciju var kvalificēt kā plānotu bēgļu uzņemšanu.

Detalizēti ar  ministra atbildi un pašu rīcības plānu var iepazīties šeit.


26.10.2015

Ceļojumu klubs “GEO”, kura dalībnieku lielāka daļa ir Latvijas Sociālistiskās Partijas pirmsorganizācijas “Spilve” locekļi, eksistē jau vairākus gadus. Viena no kluba aktivitāšu ievirzēm ir Latvijas vēsturisku vietu pētīšana. It īpaši dalībnieki interesējas par latviešu darbaļaužu cīņu pret ekspluatatoriem – dzimtbūtniekiem un muižniekiem, kapitālistiem, ierēdņiem, baltgvardiem, buržuāziskiem nacionālistiem, kā arī pret starptautiskā kapitāla izaudzētiem fašistiem un nacistiem un viņu noziegumiem Latvijas teritorijā. Pēc informācijas savākšanas un vietu apmeklējumiem visa informācija tiek publicēta atklātajos avotos. 

Daudzi jau droži vien dzirdēja, ka katru gadu Latvijas Sociālistiskā Partija un Sociālistiskā Jaunatne rīko piemiņas pasākumus memoriālā, kas tika uzbūvēts bijušās nacistu nāves nometnes “Salaspils” (Kurtenhof) vietā. 
Nesen kluba “GEO” pētnieki ir atraduši informāciju par to, ka, izrādās, šai nometnei bija sava “filiāle” Stopiņu pagastā, Sauriešu ciematā.
Nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji no vietējo iedzīvotāju skaita izmantoja Salaspils nāves nometnes ieslodzīto vergu darbu Sauriešu ģīpša karjeru raktuvēs.
Šeit joprojām rok ģipsi un strādā rūpnīca, kas ražo ģipškartona plāksnes un citus būvmateriālus. Likteņa ironijas pēc šī rūpnīca tagad pieder 1932. gadā Vācijā dibinātam uzņēmumam KNAUF. 

Vietā, kur devās pētnieki, ir vairākas pamestas applūdinātas karjeras. Vienas karjeras krastā savā laikā tika lemts uzstādīt piemiņas akmeņus par godu tiem, kas šeit gāja bojā noplicināti, grūtā vergu darbā vai dēļ slimībām. Akmeņu noformēšanas darbam tika pieaicināts vietējais tēlnieks, kura tēvs arī bija Salaspils nāves nometnes ieslodzītais. Akmeņi tika uzstādīti uz nelilelas pussalas. Piemiņas vietā bija nelilels ar elektriskiem lukturiem apgaismots laukums, bet tālāk ievietoja divus akmeņus. Uz viena ir uzrakstīti tie baigie gadi – 1942-1944, bet uz otra – teksts: ”Salaspils nāves nometnes filiāle Saurieši“.
2000-jos gados ģipša rakšanu šajā karjerā pārtrauca, līdz ar to tika pārtraukta arī gruntsūdeņu atsūknēšana. Rezultātā ūdens līmenis karjerā strauji pacēlies.

Kad pētnieku grupa atbrauca uz šo vietu pētniecisko darbu veikšanai, viņi ieraudzīja tikai mirušo applūdināto koku un lukturu stabu galotnes, kā arī 3-5 cm augstu virs ūdens viena no piemiņas akmeņiem augšējo daļu, kas bija praktiski nesaredzama. Pētnieki zem ūdens izpētīja laukumu un akmeņus, kas tagad atrodas ap 70 m tālu no krasta, nofilmēja un nofotografēja visu, kas likās interesants. Dotajā brīdī laukums un akmeņi atrodas apmēram 1.7-1.8 m dziļumā. Ūdens karjerā ir ļoti dzidrs un labā laikā, kad nav vēja un viļņu, uzrakstus var lieliski saskatīt, tiekot pie akmeņiem peldus vai ar laivu.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg

Ūdens līmenis karjerās pie Sauriešiem pakāpeniski paceļas, applūdināšanai tiek pakļauta ne tikai šī piemiņu vieta, bet arī kotedžu ciemats, kas strauji izaudzis “treknajos gados” Sauriešu karjeru krastos. Tur pārsvarā dzīvo latvijas buržuāzija un ierēdņi. “Biezo” iecienītā apbūves vieta, kas likās tik pievilcīga, izrādījās ne pārāk veiksmīga hidroģeoloģijas ziņā. Augsts gruntsūdeņu līmenis, kura dēļ karjeras tika strauji un nekontrolējami piepildītas pēc to atsūknēšanas pārtraukšanas, izraisīja kotedžu pagrabu applūdināšanu.

Teorētiski šo problēmu varētu atrisināt izrokot ūdens atvadu līdz tuvākai upei, lai izvairītos no liekā ūdens. Bet šeit par galveno šķērsli kļuva, lai cik jocīgi tas neskanētu, jauno saimnieku pārspīlēts buržuāziskums un privātīpašnieciskie ieradumi. Plānotajam ūdens atvadam būtu jāiet caur kaimiņu pagasta privātajiem zemes īpašumiem, un vienoties ar to īpašniekiem nekādīgi neizdodas.

Pēc piemiņu vietas izpētes “GEO” ekspedīcijas dalībnieki pagodināja kritušos Salaspils nāves nometnes Sauriešu filiāles ieslodzītos ar klusuma minūti. 

Aktīvās atpūtas kluba “GEO” ģeogrāfijas biedrība 


21.10.2015

Valdošā koalīcija vienojās par tā saucamā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pret kuru kategoriski iebilst uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācija pat draudēja, ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākošā gada, šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Finanšu ministrija uzskata, ka šī nodokļa ieviešana novērsīs nevienlīdzību, kad noteikts personu loks no saviem ienākumiem varēs veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus. Nākotnē, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājiem būs līdzvērtīgs , tā kā valsts sociālās apdrošināšanas nesamaksāto iemaksu daļu aizstās solidaritātes nodoklis. Pēc finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, valsts budžeta ienākumi pēc šī nodokļa ieviešanas turpmākajos trīs gados būs 40,9 miljoni eiro gadā.

21oct.jpg

Tā kā šis jaunais nodoklis ir radījis pretrunīgu reakciju sabiedrībā, tad Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs un Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) nosūtīja premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus, kurus tā pārsūtīja finanšu ministram Jānim Reiram. Saeimas deputāti pauž bažas, ka jaunais nodoklis liks uzņēmumiem izdomāt dažādas shēmas, lai izvairītos no tā samaksas. Un kādus lēmumus, saistībā ar šo jautājumu, gatavojas pieņemt valdība?

Ministrs J.Reirs uzskata, ka problēmu nebūs, jo  viss jau tika izanalizēts iepriekš. Visi, kurus interesē šis jautājums, detalizēti ar ministra atbildēm var iepazīties šeit.


20.10.2015

Rēzeknē darbojas labdarības fonds „Radīšana”, kura vadītājs Andrejs Pokuļs nesen kļuva par Latvijas Sociālistiskās partijas biedru. Mēs nolēmām pajautāt A.Pokuļam par to, kā viņš uzzināja par Latvijas Sociālistiskās partijas darbu un kāpēc nolēma iestāties tajā?

- “Par Sociālistisko partiju, protams, zināju jau sen, bet parunāties ar partijas biedriem sanāca tikai 2014.gada vasarā Draudzības Kurgānā, uz kurieni mēs nolēmām aizbraukt kopā ar sievu. Pēc brauciena uz «Draudzības Kurgānu », es sāku sekot  partijas darbam, iepazinos ar tās idejām, kas lielā mērā sakrīt ar manu viedokli. Dažreiz rodas vēlme izteikt savas domas par mūsu politiķu darbību vai bezdarbību, bet viena cilvēka balss ir pārāk vāja, lai būtiski ietekmētu notiekošo. Tāpēc radās vēlme atrast domubiedru grupu, kam ir līdzīgas idejas par dažādiem politikas un dzīves jautājumiem”- atbildēja A.Pokuļs.

2011.gadā tika reģistrēts labdarības fonds  „Radīšana”. Fonds izvirzīja mērķi sniegt  palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā ir nepieciešama. Šobrīd fondam ir neliela telpa Rēzeknē, Dārza ielā 65, kur notiek grūtā dzīves situācijā  nonākušu cilvēku pieņemšana, un iespēju robežās sniegta viņiem palīdzība. Fonds regulāri rīko labdarības akcijas.  2014.-2015.gada Ziemassvētku laikā tika sagatavotas saldas dāvaniņas bērniem, kas ārstējās Rēzeknes slimnīcas bērnu nodaļā, bet uz 1.septembri savākti un izdalīti kancelejas piederumi maznodrošināto ģimeņu bērniem.

20oct.jpg

Fonds plāno arī atvērt nelielu veļas mazgātavu, kurā būtu 2-3 veļas mašīnas un vismaz viens „žāvētājs”, lai cilvēki, kam tas ir nepieciešams,  par nelielu samaksu varētu izmazgāt vajadzīgās lietas. “Vēl ir ideja veikt nelielus remontdarbus maznodrošināto, daudzbērnu ģimeņu un vientuļo pensionāru dzīvokļos.  Tā varētu būt bezmaksas krāna vai rozetes nomaiņa. It kā sīkums, bet līdzekļu trūkuma dēļ daži cilvēki tā arī dzīvo ar šīm problēmām, bet esošos līdzekļus tērē pašam nepieciešamākajam” – ar saviem plāniem dalās A.Pokuļs.

Viss fonda darbs ir balstīts uz entuziasmu, un jūtams pastāvīgs līdzekļu trūkums. Tāpēc A.Pokuļs lūdz atsaukties tos cilvēkus, kas var ziedot bērnu pārtiku, autiņus un jebkuras citas lietas, kas vēlāk varētu noderēt ģimenēm ar maziem bērniem vai vientuļajām māmiņām, kam tās ir nepieciešamas.

- «Pieņemsim no cilvēkiem visas derīgas lietas, pagaidām gan tikai mazos izmērus, ko pēc tam izdalīsim par simboliskiem ziedojumiem. Lielāko daļu nopelnītās naudas ieguldīsim jaunu labdarības akciju rīkošanā, bet nelielu daļu- fonda administratīvajiem izdevumiem (īres, komunālo  pakalpojumu maksa).  Iespējams, ka ar laiku atradīsim sponsoru, kas pastāvīgi palīdzēs mums nomaksāt administratīvos izdevumus, bet pagaidām ir tā kā ir… “- nopūša A.Pokuļs.

Visi, kas vēlas palīdzēt A.Pokuļam šajā cēlajā lietā, bet nedzīvo Rēzeknē, var rakstīt viņam uz fonda e-pastu: lf-radisana@inbox.lv  vai lfradisana@gmail.com un atrunāt visus jautājumus par palīdzības sniegšanu.