Latvijas Sociālistiskā partija


11.04.2017

Latvijas Saeima praktiski bez debatēm otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu par ‘’Sadarbību starp Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu valdībām militārās aizsardzības jomā.’’ Likumprojekta saturs, kurš parlamentā nesaskārās ar gandrīz nekādu pretestību, izraisīja asas debates Latvijas sabiedrībā. Gan no ekspertu, gan no tautas puses izskanēja viedoklis, ka šis likums faktiski nozīmē valsts varas nodošanu svešās rokās, bet tajā pašā laikā citi bārstīja kalambūrus, ka ‘’labāk ēst amerikāņu hamburgerus, nekā krievu belašus.’’

Šajā sakarā visskaļāk izskan secinājums, ka Latvija ziedojusi savu suverenitāti ASV interesēm. Ir tikusi ierobežota Latvijas jurisdikcija tās teritorijā, lai pasargātu amerikāņu militārpersonas no kriminālatbildības. Jaunais likumprojekts paredz, ka turpmāk amerikāņu militārpersonas Latvijas teritorijā varēs saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja notiks politiska vienošanās starp Latvijas un ASV valdībām.

Par piemēru tam, kā tas notiks, kalpo labi zināmais notikums, kad Latvijas Ārlietu ministrija atvainojās britu karavīram, kurš piekāva Latvijas pilsoni, un ļāva viņam netraucēti atgriezties dzimtenē, nevis aizstāvēja cietušā Latvijas pilsoņa intereses. Spriežot pēc neskaitāmajiem nesodītajiem pārkāpumiem, kurus Japānā un vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Itālijā un citur, veikuši tur dienējošie amerikāņu karavīri, Latvijas valdība ir radījusi nopietnus drošības draudus saviem iedzīvotājiem.

Patiesi mulsinoša ir šāda likumprojekta bezierunu apstiprināšana Saeimā, kad valsts ar tādu patosu gatavojas atzīmēt neatkarīgas Latvijas Republikas simto gadskārtu.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
Vladimirs Frolovs


06.04.2017

2017.gada 23.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegti grozījumi Latvijas Republikas Darba likumā. Jaunajā likumprojekta redakcijā paredzētas izmaiņas Darba likuma 68.pantā ‘’Piemaksa par darbu virsstundās un svētku dienās,’’ kas uzliek darba devējam par pienākumu apmaksāt strādājošajiem pirmās divas darba virsstundas 50% apmērā no pamatalgas. Pašreizējā likumdošanas norma liek darbadevējam apmaksāt pirmās divas darba virsstundas 100% apmērā no pamatalgas.

Pašreizējā likumdošana nosaka arī iespēju strādājošajam noslēgt darba līgumu ar vairākiem darbadevējiem, kas ļauj nodrošināt ģimeni maiņu darbā strādājošiem darbiniekiem. Ierosinātās izmaiņas piešķirs darbadevējam tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbadevējs uzskatīs, ka viņa interesēm kaitē darbinieka noslēgtais darba līgums ar citu darbadevēju. Par darba ņēmēja interesēm Latvijas valsts kā jau vienmēr domā vismazāk.

Jaunajā likumprojektā paredzētas izmaiņas 145.pantā, kas pieļautu iespēju darbadevējam neieskaitīt un neapmaksāt arī pusdienu pārtraukumu. Pašreizējā likumdošana noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu atpūtas laiku, ja darbdiena pārsniedz sešas stundas, savukārt aizliegumam pamest darbavietu darba laikā ir jābūt pamatotam un norādītam darba līgumā.

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka iesniegtās izmaiņas Darba likumā ir atklāti vērstas pret darba ņēmēju interesēm un aicina visus strādājošos, arodbiedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas apvienoties organizētā protestā pret šo izmaiņu ieviešanu.


04.04.2017

Latvijas Sociālistiskā partija izsaka dziļu līdzjūtību vakardienas Pēterburgas metropolitēnā teroristiskā aktā bojāgājušo un cietušo radiniekiem un tuviniekiem!

Dažreiz visi pasaules vārdi,
Ko visās valodās varam rast,
Nespēj izsacīt sāpi,
Jo katrā valodā to ir par maz.

Nesmaida šodien saule
Baznīcu zelta kupolos,
Kā salts vējš sirdis drebina bailes,
Žņaudz bezspēcīgs kliedziens: ‘’Par ko?’’

Mākoņi tumši un drēgni
Pēterpils debesis klāj,
Vai caur tiem grūti saredzēt zemi,
Ja tur augšā mūs uzmana kāds?

Vai pienāks diena, ko minēja Rainis,
Kad pasaules tautas vairs nekaros,
Bet visas kopā pasauli mainīs,
Nīdīs tumsu, ne viena otru?



27.03.2017

Latvijas Sociālistiskā partija aicina piebiedroties Tautas sanāksmei, kas notiks šodien, 2017.gada 27.martā pl.18:00 pie Saeimas ēkas. Smagos sociāli-ekonomiskos apstākļos, kas ir "pateicoties" ilggadējai, bezatbildīgai labo partiju politikai, uzskatām par pilnīgi taisnīgu prasību nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanai par vienīgo dzīvesvietu. Papildus aicinām parakstīt iniciatīvu portālā manabalss.lv.



21.03.2017

Sākoties 1917.gadam, Krievijas Impērija jau vairākus gadus bija iesaistīta I Pasaules karā, kas negatīvi ietekmēja gan valsts ekonomiku, gan arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Protams, tas radīja neapmierinātību, kā rezultātā notika ielu protesti.

Tā februāra beigās, saasinoties pārtikas situācijai Pēterburgā, galvaspilsētas ielās izgāja apmēram 300000 strādnieku. Cara valdība centās ar spēku izklīdināt demonstrantus, noslepkavojot apmēram 20000 galvaspilsētas garnizona karavīru. Bet jau 28.februārī situāciju galvaspilsētā pilnībā kontrolēja nemiernieki, ieskaitot 125.garnizonu, kas pārgāja viņu pusē. Tajā pašā dienā Pēterburgas padomes Izpildkomitejas vadība uzsāka pārrunas ar Valsts Domes Pagaidu Komiteju par Pagaidu valdības izveidošanu.

Vienlaicīgi pieauga neapmierinātība ar caru arī viņa apkārtējo vidū. Nikolajs II centās glābt situāciju un devās uz Petrogradu, bet ceļu jau bija bloķējis nemiernieku karapulks. Būdams spiests atkāpties pie Pleskavas, Nikolajs mēģināja vēlreiz saglabāt varu, izdodot 1.martā Manifestu par «tautas uzticības valdības izveidošanu». Bet jau nākamajā dienā, lielāko politisko partiju līderu spiediena rezultātā, bija spiests parakstīt atkāpšonos no troņa. Tajā pašā dienā beidzot tika izveidots Pagaidu valdības pirmais sastāvs.

Galvenais spēks izveidotajā Pagaidu valdībā bija Konstitucionālo demokrātu (kadetu) partija, kas, kā parādīja vēsture, nespēja atrisināt virkni problēmu: strādāt spējīgas valdības izveidošana, Satversmes sapulces sasaukšana, ekonomikas atjaunošana, jautājums par mieru uz zemes. Kas pusgada laikā izraisīja virkni krīžu.


Runājot par pirmsrevolūcijas laiku Latvijā, ir jāatzīmē tās klašu sastāvu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tirdzniecībā un rūpniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija 31,7%, bet tajā pašā laikā ar lauksaimniecību nodarbojās 59,3%- salīdzinot ar Krieviju tajā pašā laikā šie cipari vidēji bija atbilstoši 17.3% un 77,2%. Dominējoša, bet salīdzinoši neliela daļa lauksaimniecībā bija muižnieki un stiprā lauku buržuāzija, kuriem piederēja 85% zemes, un lielākā tās daļa piederēja vācu baroniem. Rīgā bija labi attīstīta smagā mašīnbūve, vagonbūve, ķīmijas, gumijas un tekstila rūpniecība. Bija vērojama iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām. 

Rūpniecības uzņēmumu evakuācija, ar sev raksturīgo proletariāta aizplūšana, izejvielu trūkums, iedzīvotāju nabadzība un lielas valsts teritorijas daļas okupācija noveda pie tā, ka pilsētas bija pārpildītas ar nabadzīgiem cilvēkiem un bezdarbniekiem. Tas kļuva par labu augsni masveidīgai un nežēlīgai šo cilvēku ekspluatācijai no baronu, muižnieku un fabrikantu puses. Prolitariāts bija novājināts, bet tajā pašā laikā bija motivēts darboties- klašu cīņa aizvien saasinājās.

Ar dažu dienu starpību neokupētajās Latvijas daļās- Vidzemē un Latgalē, revolucionārās darbības attīstīstījās paralēli Petrogradas notikumiem. Strādnieki un karavīri aizvien biežāk organizēja sanāksmes, masu demostrācijas, nonāca arī līdz sadursmēm ar policija. 4. (17.) martā Rēzeknē, Petrogradas strādnieku vadībā, vietējais garnizons atbruņoja policiju, atbrīvoja arestantus. Nākamajā dienā Rīgā, Valmierā, Cesīs un Daugavpilī karavīri godināja revolūcijas uzvaru, bet vakarā Latviešu strēlnieku un Krievijas armijas daļas pārstāvji ievēlēja delegāciju, kuras sastāvā bija četri LNSD (Latvijas Novada Sociāldemokrātija) pārstāvji un viens bezpartejiskais, un aizsūtīja uz Petrogradas Strādnieku un karavīru deputātu padomi.

Jau 7. (22.) martā uz Latviju sāka sūtīt boļševiku avīzi “Pravda”, “Sociāldemokrāts” un izdot populāro avīzi “Cīņa”, kas nostiprināja bolševiku pozīcijas darbaļaužu vidū. Marta sākumā tika izveidota Rīgas Strādnieku deputātu padome, kas kā pirmo pieņēma lēmumu par tautas policijas izveidošanu. Aprīļa vidū Padome pieņēma lēmumu par 8 stundu darba dienu, kas tiek īstenota 1917.gada jūnijā, neskatoties uz uzņēmēju protestiem. Šī un citas revolucionārās un progresīvās Padomes darbības noveda pie tā, ka guva strādnieku atbalstu un autoritāti, kļuva par Revolucionārās Padomes centru visā Latvijas teritorijā.

Viens no svarīgākajiem elemtentiem, no kā ir atkarīga revolūcijas gaita, ir armija. 12.armija, kas bija dislocēta Rīgas rajonā, un 5.armija, Daugavpils rajonā, marta sākumā izveidoja savas pārstāvniecības. Tās ir 12.armijas Karavīru deputātu padome un tās Izpildkomiteja (Iskosol) un 5.armijas Karavīru deputātu padome (Armiskom). Pateicoties karavīru revolucionārajam noskaņojumam, vadību šajās komitejās pārņēma menševiki un eseri. LNSD izveidoja nodaļu, kas atbildēja par partijas darbu Ziemeļu frontē, virkne partijas organizāciju Latviešu strēlnieku pulkos. Šīs organizācijas piesaistīja daudz biedru, kas galu galā ļāva izveidot Apvienotās Latviešu strēlnieku pulku padomes izpildkomiteju- Iskolastrel.

Latvijas buržuāzija centās izmantot Februāra revolūciju, lai nostiprinātu savas pozīcijas, pirms revolucionārie spēki ir paspējuši organizēties.1917.gada martā organizēja “nacionālo” centru, kur izveidoja Sabiedrisko organizāciju padomi- Latvijas pilsētu buržuāzijas biedrība. Lauku buržuāzija izveidoja Vidzemes Pagaidu Provinces padomi, kurā darbojās kulaki, baznīcu kalpotāji un Latvijas buržuāzijas sabiedriskie darbinieki.

Ir redzams, ka Februāra revolūcijas sekas Latvijā daudzējādā ziņā atgādināja notikumus Krievijā- divvaldības izveidošana neokupētajā teritorijā. Darbaļaužu un laukstrādnieku pusē bija Strādnieku un karavīru deputātu padomes, kuras pastiprināja Iskolastrel. Šīs organizācijas jau savas darbības sākumā īstenoja pasākumus darbaļaužu interesēs. Buržuāzijas intereses pārstāvēja Pagaidu valdības iestādes pārstāvji, vietējās buržuāzijas organizācijas, ko atbalstīja Iskosol

Tuvākajos mēnešos mēs izsekosim notikumiem cariskajā Krievijā, kur divvvaldība straujos tempos uzkrāj iekšējās pretrunas, redzēsim pie kā tās noved, īpašu uzmanību veltīsim tam, kā šie notikumi ietekmē situāciju Latvijā, kur, savukārt, cīnās par savām interesēm vietējā buržuāzija un darbaļaudis. Aicinām jūs arī sekot notikumu lenšu atjauninājumiem, kur tiks atspoguļoti svarīgi tā laika Latvijas dzīves momenti, citāti no avīzēm, parādīsies atsauces par jauniem rakstiem.


09.03.2017

Starptautiskās Sieviešu dienas aizsākumi meklējami ASV 19.gs.beigās, to atzīmē sociālisti, komunisti un feministes visā pasaulē saistībā ar sieviešu cīņu par dzimumu līdztiesību, pēc tam, kad 1857.gadā Ņujorkā tika notika plaša sieviešu demonstrācija protestējot pret mazajām algām un garajām darba stundām, kā arī nevienlīdzīgo atalgojumu, kad sievietēm par to pašu darbu maksāja pulka mazāk nekā vīriešiem. Demonstrācija izvērtās sadursmēs ar policiju un grautiņos, kuros traģiski gāja bojā vairākas demonstrantes. Kopš tā laika Amerikas sociālisti un cīnītāji par dzimumu līdztiesību sāka 8.martu atzīmēt kā sēru dienu. Pamazām to pārņēma kreisās partijas visā pasaulē.

1975. gada 8. martā ANO sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja ar rezolūciju Nr. A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Šodien Latvijā mums pat grūti iedomāties, ka pirms mazāk nekā simts gadiem sievietes nedrīkstēja balsot, ieņemt vadošus amatus, studēt un iegūt augstāko izglītību, pretendēt uz bērnu aizbildniecības tiesībām laulību šķiršanas gadījumā, brīvi pārvaldīt savu īpašumu, kā arī strādāt virknē profesiju-pirms simts gadiem sieviete-jurists vai šoferis vairumam cilvēku likās kaut kas tikpat nesasniedzams, kā lidojums uz Mēnesi vai bezvadu telefons. 

Tomēr arī Latvijā viss nepavisam nav kārtībā. Pats kliedzošākais-reālā statistika uzrāda, ka joprojām vairums darbinieču-sieviešu, saņem ievērojami mazākas algas, nekā par to pašu darbu saņem vīrieši. Šāda darba devēju politika nav saprotama un ir apkaunojoša gan Latvijai, gan Eiropas civilizācijai. Atklāts paliek jautājums-vai šo sērgu, tāpat, kā aplokšņu algas, vispār ir iespējams iznīdēt? Starptautiskā Sieviešu diena nav tikai sārto tulpīšu un neļķu svētki vien-tā ir aicinājums ikvienam Latvijā, īpaši darbadevējiem, nopietni padomāt par to.

Vēlreiz sirsnīgi sveicam Latvijas sievietes šajā vēsturiski un sabiedriski tik nozīmīgajā dienā!


08.03.2017

Lai katrs vārds un katrs zieds, kas 8.martā nāk no sirds, patiesi iepriecina sievietes un kaut uz mirkli liek sajusties īpaši – tā, kā var justies vienīgi svētku reizē.

Pie mums ari pievienojās 130. Latvijas strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība.


06.03.2017

Rīt, 7.martā plkst.17:00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) notiks dzejas lasījumi, veltīti Starptautiskajai Sieviešu dienai, pavasara un mīlestības tēmām. Pasākuma ietvaros notiks dzejas lasījumi gan latviešu, gan krievu valodās. Ar dzejas autorlasījumiem krievu valodā uzstāsies Jeseņina Zelta medaļas un Dzintara spalvas prēmijas laureāts Pjotrs Antropovs, savukārt latviešu valodā Antropova kunga dzeju lasīs tās tulkotāja Māra Rubīne. Ar dzejas autorlasījumiem latviešu valodā uzstāsies arī jaunais dzejnieks Nauris Gekišs. Ieeja brīva. Laipni aicināti visi dzejas cienītāji!