Latvijas Sociālistiskā partija


28.02.2019

Kominterne (III Internacionāle)- starptautiskā komunistisko un strādnieku partiju organizācija. Tās pirmais, dibināšanas kongress notika 1919.g. 2.-6. martā (Maskavā), kad turpinājās II Internacionāles idejiskā sabrukšana, sociāldemokrātisko partiju nostāšanās savu, buržuāzisko valstu pozīcijās, atbalstot piedalīšanos 1. pasaules karā. Tajā piedalījās 52 delegāti no 35 partijām un politiskajām grupām, pārstāvot 21 valsti. Vairākiem delegātiem nācās braukt uz Kongresu ar gadījuma transportu, vai doties kājām, šķērsojot policijas slazdus, blokādes un pilsoņu kara frontes līnijas. 

Pirmā kongresa svarīgākais dokuments bija V.Ļeņina tēzes un referāts par buržuāzisko demokrātiju un proletariāta diktatūru, kas kļuva par Kominternes platformu. 

Otrajā kongresā (1920.g. Petrograda, Maskava) tika pieņemts “Divdesmit viens noteikums” komunistisko partiju uzņemšanai Kominternē. Tie paredzēja proletariāta diktatūras un demokrātiskā centrālisma atzīšanu, nepieciešamību būt uzticīgam proletāriskajam internacionālismam. Kongresā tika izvirzīts lēmums apvienot strādnieku kustības cīņu ar nacionālo atbrīvošanas kustību. 


Kominternes 3. (1921.g. Petrograda, Maskava), 4. (1922.g., Maskava) un 5. (1924.g., Maskava) kongress notika kapitālisma stabilizācijas apstākļos, kad komunistiskajām partijām nācās strādāt revolūcijas atplūdu apstākļos. Šajā etapā III internacionāle pievērsa uzmanību partiju idejiskai nostiprināšanai, nepieciešamībai iekarot proletariāta masas, asi nosodīja trockistu opozīciju KK(b)P.

Komunistiskās internacionāles 6. kongress (1928.g., Maskavā) noteica galveno uzdevumu- cīnīties pret fašismu un jaunā kara draudiem, atbalstīt nacionālo atbrīvošanas kustību.

7. kongresa (1935.g., Maskavā) laikā Kominternē ietilpa 76 kompartijas un organizācijas, tajā darbojās Starptautiskās organizācijas palīdzības sniegšana revolucionāriem, Komunistiskā Jaunatnes Organizācija, Sarkanās Arodbiedrību internacionāles u.c. Kongress izstrādāja komunistisko partiju stratēģiju un taktiku, cīņā pret fašismu, izvirzot uzdevumu izveidot vienotu strādnieku un antifašistu strādnieku fronti.

Sākoties 2. pasaules karam, komunistiskās kustības vadīšana no viena centra kļuva praktiski neiespējama, bija pārtraukti sakari starp vairākām partijām. Šādos apstākļos, pēc Kominternes Izpildkomitejas (KIIK) prezidija lēmuma, III Internacionāles darbība tika izbeigta 1943.g. 15. maijā. 

Kominterne savas pastāvēšanas laikā veica milzīgu darbu starptautiskās komunistiskās kustības organizēšanā un saliedēšanā, bagātināja marksistisko teoriju. Varonīgo cīņu pret fašismu Francijā un Spānijā vadīja antifašistiskās tautas frontes. Komunistu skaits 1919.-1939.g. pasaulē palielinājās no 340-360 tūkstošiem, līdz 4.2 milj. cilvēku.

Viena no Kominternes sekcijām 1920.-1940.g. bija Latvijas Komunistiskā partija (LKP). LKP pārstāvis KIIK līdz 1932.g. bija Pēteris Stučka. Latvijas sekcijas sekretariātu 1920.-1937.g. vadīja K.Krastiņš, J.Krūmiņš.


27.02.2019

Foto atskaite no Latvijas Sociālistiskās partijas piketa, atbalstot prasību Satversmes tiesai atzīt skolu reformu par neatbilstošu un atceļamu.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

25.02.2019

Š.g. 7.-8.februārī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis piedalījās Eiropas Parlamenta “Eiropas apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo” frakcijas (GUE/NGL) organizētajā konferencē “Sociālais progress un pretošanās fašismam”. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Vācijas, Grieķijas, Beļģijas, Zviedrijas, Īrijas un Spānijas.

LSP pārstāvis pasvītroja: «Сīņa par sociālo progresu un pretošanās fašismam nav atdalāma no cīņas par sabiedrību, kura būs brīva no ekspluatācijas. Fašisms rodas tikai kapitālistiskajā iekārtā, kalpo cīņai ar strādnieku un kreiso kustību. Arī mūsdienās fašistiskās un galēji labējās partijas ir kapitālistu finansētas, ir to “rezerves” ierocis».


22.02.2019

Š.g. 26. februārī Satvesrmes tiesa nozīmēja lietas izskatīšanu, pēc LR 12. Saeimas 20 deputātu (frakcija “Saskaņa”) iesnieguma. Deputāti uzskata, ka Izglītības likuma labojumi, kuri nosaka visā apmācības procesā izmantot tikai valsts valodu, neatbilst četriem Satversmes pantiem. 

Šis jau nav pirmais iesniegums Satversmes tiesā, saistībā ar valodas izglītības reformu mazākumtautību skolās. 2005.g. tika pieņemts lēmums par 20 Saeimas deputātu (“Tautas saskanas partija”, apvienība “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociālistiskā partija). 

Skolenu vecāki, pedagoģikas un izglītības jomas eksperti, Saeimā pārstāvētās un nepārstāvētās politiskās partijas regulāri uzstājas un pauž kategorisku protestu pret mazākumtautību faktisku asimilācijas politiku, kuru realizē valdošie politiķi. Šim saspringumam, kurš turpinās kopš neatkarības atjaunošanas, līdzās nāk arī pilnīga, vismaz trešdaļas valsts nodokļu maksātāju, prasību ignorēšana no valdošo puses.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

26. februāra Satversmes tiesas lēmums rādīs, cik ir iespējama svarīgāko mazākumtautību tiesību, t.i. iespēja iegūt bērniem izglītību dzimtajā valodā, konstitucionāla aizstāvēšana.

Latvijas Sociālistiskā partija aicina atbalstīt piketu ar prasību atzīt labojumus Izglītības likumā, kuri dod ceļu skandalozajai “Šadurska reformai” par Satversmei neatbilstošu un atcelt tos.  

Pikets notiks 26. februārī, no plkst. 10:00-11:00, pretī Satversmes tiesai (Kalpaka Bulvāra trotuārs, no Kongresa nama puses, pretī ēkai J.Alunāna ielā 1).

Latvijas Sociālistiskās partijas valde


20.02.2019

Š.g. 18. februārī, vairāki simti Jelgavas 2. pamatskolas skolēnu vecāku pulcējās mītiņā, protestējot pret skolas topošo reorganizāciju. “Mēs protestējam pret ierēdņu patvaļu un neapdomīgu rīcību, liedzot mūsu bērniem apmeklēt šo skolu,” komentēja situāciju viena no pasākuma dalībniecēm “Latvijas Sociālista” korespondentam. 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

Foto- O.Suržikova


07.02.2019

Kungi atņēma Tev pilsonību! Veica darbības, lai sasaukt referendumu nebūtu iespējams. Tagad viņi grib atcelt mūsu balsojumu. Apturēsim patvaļu! Iziesim protesta mītiņā š.g. 9. februārī, plkst. 12:00, Rīgā, Rātslaukumā!

LSP Valde



07.02.2019

Venecuēla ir kārtējā, neatkarīgā valsts, kurā valda ASV prasmīgi iniciēta un izplānota krīze. Šīs akcijas mērķis netiek slēpts: nesen ievēlētajam un inaugurācijas ceremoniju izgājušajam prezidentam Nikolasam Maduro jānodod savas pilnvaras nesen ievēlētajam Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam Huanam Gvaido. Tādas rokādes jēga arī ar caurskatāma- nodrošināt ASV kontroli pār valsti, kurai pieder milzīgi naftas krājumi. Iepriekšējam prezidentam Ugo Čavesam gardā naftas pīrāga nocelšana no ASV galda maksāja dzīvību. Tagadējais Venecuēlas prezidents secinājumus nav izdarījis, un viņam par to nāksies samaksāt. Daudz saprotošāka persona jau ir izvēlēta un ieņēma topošajai operācijai nepieciešamo vietu, kā arī pienāca īstais brīdis, lai gāztu esošo likumīgi ievēlēto Venecuēlas prezidentu. Kā jau pienākas līdzīgos gadījumos, pēc viena rokas mājiena jau ir izveidojusies vairāku valstu koalīcija, kura atbalsta ASV iejaukšanos citas suverēnas valsts iekšējās lietās. Malā nepalika arī Eiropas Parlaments, kurš atzina Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Huanu Gvaido par “Venecuēlas pagaidu prezidentu”. Arī Latvijas Republikas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, savas darba vizītes laikā ASV, ieņēma stingru pozīciju par “demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā”. Bet par Venecuēlas pilsoņu izvēli, ievēlot prezidentu, “demokrātiskā koalīcija” cenšas nedomāt.   

Latvijas Sociālistiskā partija ir solidāra ar pozīciju, kura nosoda iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, bez attiecīga, uz starptautiskām tiesību normām balstīta mandāta. Venecuēlas tautai ir jānodrošina konstitucionālas tiesības pašiem risināt savas valsts problēmas. 


04.02.2019

Š.g. 30.-31.janvārī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis piedalījās Eiropas Parlamenta “Eiropas apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo” frakcijas (GUE/NGL) organizētajā konferencē “Lokāla pretošanās labēji radikālām Eiropas kustībām”. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Francijas, Vācijas, Itālijas, Grieķijas, Polijas, Ungārijas, Spānijas un citām valstīm. 

LSP pārstāvis pasvītroja, ka labēji radikālās un fašistiskās kustības nerodas pašas no sevis, bet tiek sponsorētas un kalpo lielā kapitāla interesēm. Tās tiek izmantotas, lai sašķeltu algotā darba cilvēkus pēc nacionālās un etniskās piederības, it īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos, kalpo par ieroci pret visu kreiso kustību.


31.01.2019

Trīs mēnešu laikā politiskās partijas, kuras novilka sev priekšā tā dēvētās sarkanās līnijas, nodalot “pareizos” un “nepareizos” demokrātus, beidzot vienojās par valdības veidošanu. Pēc “pareizo” centieniem, frakcija, kuru atbalstīja lielākais vēlētāju skaits, turpinās pārstāvēt iedzīvotāju intereses dziļā opozīcijā. Vadoties pēc tiem pašiem principiem, par valdības vadītāju izvēlējās politiķi no partijas, kura brīnumainā kārtā pārvarēja vēlētāju minimālo uzticības robežu. Kaut viņš arī nepiedalījās vēlēšanās, un nenes savas otrās dzimtenes vēlētāju “svītrojumu” un “plusiņu” nastu, viņam pieder pase no pirmās tēvijas, kura, domājams, savu sūtni novārtā neatstās. Droši vien, ka koalīcijas partneri apbrīnoja arī jaunizvēlētā premjera partijas priekšvēlēšanu tēriņus. Tomēr, 42 tūkstoši par vietu Saeimā- tas ir vareni! Attaisnot tādus ieguldījumus bez valdības vadītāja krēsla nebūs viegli. Bet būs jārēķinās arī ar pārējiem partneriem- kur tad premjers liksies? Sākums jau ir- kopīgā atteikšanās no priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem neizbēgami pārvērta bijušos sāncenšus par sabiedrotajiem.

Lūk, kāds ir kārtējais Latvijas vēlētāju gribas izpausmes rezultāts, ievēlot Saeimu. Neskatoties uz atsevišķām sīkām detaļām, priekš balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī tiem, kuriem tādu tiesību nav, rezultāts bija visai prognozējams un radīja vilšanos. Balso vai nebalso, bet pie varas nāk tie paši politiskie spēki, kuri kalpo vietējā un ārzemju kapitāla interesēm, tikai nedaudz savādākā salikumā, salīdzinot ar pagājušo reizi. 

Latvijas vēlēšanu sistēma jau sen neatbilst cilvēku reālajām, nevis deklarētajām vajadzībām pēc izmaiņām visā valsts dzīvē, profesionālai, kompetentai ekonomikas pārvaldei, sociāliem, starpnacionāliem un demogrāfiskiem procesiem iedzīvotāju vairākuma interesēs. Ar katrām vēlēšanām samazinās pie urnām atnākušo skaits, pie kam, šo procesu neietekmē arī neprātīgā abu pušu nacionālistu vaimanāšana. Situācija neatlaidīgi tuvojas tam, ka izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits izlīdzināsies ar tiem, kuri palika. Bet valdošie tajā nesaskata neko sliktu, izmanto iespējas izveidot sev jaunus amatus, ar mērķi likumīgā kārtā “sazāģēt” budžeta līdzekļus. “Pareizo” demokrātu bezatbildība un neaizskaramība ļauj viņiem izmantot savtīgās interesēs valsts pārvaldes iespējas, tai skaitā valdības un Latvijas Bankas, radot zaudējumus katrai ģimenei, katram uzņēmumam, kā tas arī notika saistībā ar OIK afēru.

Latvijas Sociālistiskā partija aicina darba cilvēkus, arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas un atbildīgos politiķus apvienot centienus, īstenās tautas pārvaldes vēlēšanu sistēmas izveidošanai, kas par galvenajām politiķu centienu prioritātēm izvirzīs to darba darītāju intereses, kuri veido nacionālo bagātību, nevis to tērē.  

Latvijas Sociālistiskās partijas valde