Latvijas Sociālistiskā partija

29.03.2019

Š.g. 16. martā notika Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātāju un veterānu tikšanās, par godu LSP 25 gadu jubilejai. LSP aktīvu un pirmorganizāciju sekretārus uzrunāja partijas dibinātāji- Ivans Ivanovs, Fridijs Bokišs, Nikolajs Rižņikovs, Osvalds Mačs, Jānis Treikals, kā arī ilggadējais LSP priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks un partijas veterāni Malda Kvite un Alma Zusāne.

  • 1
  • 2



22.03.2019

Sirsnīgi sveicam Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedrus ar LSP 25 gadu jubileju! Pateicoties Jūsu atbalstam un ikdienas neatlaidīgam darbam esam saglabājuši kreiso ideju un marksistisko partiju Latvijā.


Biedri!

Kopīgiem spēkiem turpināsim cīnīties par īsteno mūsu valsts neatkarību, tautu draudzību un algotā darba cilvēka pamatinterešu aizstāvību. Stāsimies pretim militarizācijai, kā arī vēstures pārrakstīšanas, falsifikācijas un brūnā revanša centieniem! 

Stipru veselību partijas dibinātājiem un veterāniem!

Mūsu pozīcija bija un paliek nemainīga- 

Varu darbam, nevis kapitālam!

LSP Valde


19.03.2019

Ir savākti 10 tūkstoši parakstu, lai nodotu LR Saeimas izskatīšanai Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanas iniciatīvu. Šīs idejas aktīvisti sper augstākminēto soli absolūti apzināti. Viņi ir lietas kursā, par Latvijas un Krievijas noslēgtajiem savstarpējiem līgumiem, kuri nosaka kara apbedījuma vietu un pieminekļu uzturēšanu. Viņi apzinās arī to, ka valdība nevar atļauties atbalstīt tik atklātu un bīstamu provokāciju. Ir skaidrs, ka šādas iniciatīvas realizācija viennozīmīgi uzspridzinās mūsu sabiedrības starpnacionālo mieru, kurš jau tā tiek grauts daudzu gadu garumā. Pat negribas prognozēt tādas rīcības sekas. Tās nav aptveramas veselam saprātam. 

 Par tādas iniciatīvas loģiskām un likumsakarīgām sekām, sabiedrībā, kurā dažādu iedzīvotāju grupu intereses tiktu aizsargātas vienādā mērā, būtu strikta un konsekventa tiesībsargājošo iestāžu reakcija. Tomēr, jāņem vērā, ka parakstu vākšanas akcija notiek jau no 2017.gada, tādas reakcijas parādīšanās iespējas izraisa aizdomas. 

 Mūsu Saeimai, kura tika ievēlēta mazāk nekā pusgadu atpakaļ, ar visdemokrātiskākās procedūras palīdzību, jākļūst par drošu šķērsli jebkādiem mēģinājumiem destabilizēt mieru valstī. Bet tas vieglums, ar kuru jaunievēlētie deputāti izmeta miskastē savus priekšvēlēšanu solījumus, liek aizdomāties par viņu spējām pieņemt lēmumus, kas atbilstu tam lielajam uzticības kredītam, kuru viņi saņēma no vēlētājiem. 


 Tādos apstākļos cerēt tikai uz attiecīgo valsts struktūru profesionalitāti, saprātīgumu un neatkarīgu pieeju, pēc mūsu uzskatiem, nevar. Mums ir jāiesaistās. 

 LSP Valde aicina visas politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, kuras ar cieņu izturas pret Rīgas atbrīvotāju no fašistiskajiem okupantiem, varoņdarbu, apvienoties kopīgā akcijā, pret Saeimas iespējamo atbalstu iesniegtajai iniciatīvai. Kad būs zināms attiecīgās sēdes datums un laiks, esam gatavi pieteikt, vai atbalstīt citu pieteikumu protesta akcijai pie LR Saeimas ēkas.  

 Par mūsu piedāvājuma atbalstu un tālāko koordināciju var ziņot, izmantojot e-pasta adresi latsocpartija@inbox.lv, vai izmantot FB profilu.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde


18.03.2019

Š.g. 19. martā LR Sarversmes tiesā turpināsies 12. Saeimas 20 deputātu iesnieguma izskatīšana par “Izglītības likuma” izmaiņu neatbilstību konstitūcijai. Šīs izmaiņas pilnībā aizliedz izmantot Latvijas izglītības sistēmā jebkuru, izņemot valsts, valodu.

Latvijas Sociālistiskā partija nosoda šīs likuma izmaiņas, un uzskata, ka tās ir diskriminējošas un politiski motivētas. Izsakām cerību, ka Satversmes tiesa pieņems tiesisku un godīgu lēmumu. Aicinām atbalstīt piketu par aicinājumu Satversmes tiesai atzīt labojumus “Izglītības likumā” par nekonstitucionāliem un nekavējoties atcelt tos.  

Pikets notiks š.g. 19.martā, plkst. 9:30-10:30, pretī Satversmes tiesai (Kalpaka bulvāra trotuārs no Kongresa nama puses, pretī ēkai J.Alunāna ielā 1).

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde



28.02.2019

Kominterne (III Internacionāle)- starptautiskā komunistisko un strādnieku partiju organizācija. Tās pirmais, dibināšanas kongress notika 1919.g. 2.-6. martā (Maskavā), kad turpinājās II Internacionāles idejiskā sabrukšana, sociāldemokrātisko partiju nostāšanās savu, buržuāzisko valstu pozīcijās, atbalstot piedalīšanos 1. pasaules karā. Tajā piedalījās 52 delegāti no 35 partijām un politiskajām grupām, pārstāvot 21 valsti. Vairākiem delegātiem nācās braukt uz Kongresu ar gadījuma transportu, vai doties kājām, šķērsojot policijas slazdus, blokādes un pilsoņu kara frontes līnijas. 

Pirmā kongresa svarīgākais dokuments bija V.Ļeņina tēzes un referāts par buržuāzisko demokrātiju un proletariāta diktatūru, kas kļuva par Kominternes platformu. 

Otrajā kongresā (1920.g. Petrograda, Maskava) tika pieņemts “Divdesmit viens noteikums” komunistisko partiju uzņemšanai Kominternē. Tie paredzēja proletariāta diktatūras un demokrātiskā centrālisma atzīšanu, nepieciešamību būt uzticīgam proletāriskajam internacionālismam. Kongresā tika izvirzīts lēmums apvienot strādnieku kustības cīņu ar nacionālo atbrīvošanas kustību. 


Kominternes 3. (1921.g. Petrograda, Maskava), 4. (1922.g., Maskava) un 5. (1924.g., Maskava) kongress notika kapitālisma stabilizācijas apstākļos, kad komunistiskajām partijām nācās strādāt revolūcijas atplūdu apstākļos. Šajā etapā III internacionāle pievērsa uzmanību partiju idejiskai nostiprināšanai, nepieciešamībai iekarot proletariāta masas, asi nosodīja trockistu opozīciju KK(b)P.

Komunistiskās internacionāles 6. kongress (1928.g., Maskavā) noteica galveno uzdevumu- cīnīties pret fašismu un jaunā kara draudiem, atbalstīt nacionālo atbrīvošanas kustību.

7. kongresa (1935.g., Maskavā) laikā Kominternē ietilpa 76 kompartijas un organizācijas, tajā darbojās Starptautiskās organizācijas palīdzības sniegšana revolucionāriem, Komunistiskā Jaunatnes Organizācija, Sarkanās Arodbiedrību internacionāles u.c. Kongress izstrādāja komunistisko partiju stratēģiju un taktiku, cīņā pret fašismu, izvirzot uzdevumu izveidot vienotu strādnieku un antifašistu strādnieku fronti.

Sākoties 2. pasaules karam, komunistiskās kustības vadīšana no viena centra kļuva praktiski neiespējama, bija pārtraukti sakari starp vairākām partijām. Šādos apstākļos, pēc Kominternes Izpildkomitejas (KIIK) prezidija lēmuma, III Internacionāles darbība tika izbeigta 1943.g. 15. maijā. 

Kominterne savas pastāvēšanas laikā veica milzīgu darbu starptautiskās komunistiskās kustības organizēšanā un saliedēšanā, bagātināja marksistisko teoriju. Varonīgo cīņu pret fašismu Francijā un Spānijā vadīja antifašistiskās tautas frontes. Komunistu skaits 1919.-1939.g. pasaulē palielinājās no 340-360 tūkstošiem, līdz 4.2 milj. cilvēku.

Viena no Kominternes sekcijām 1920.-1940.g. bija Latvijas Komunistiskā partija (LKP). LKP pārstāvis KIIK līdz 1932.g. bija Pēteris Stučka. Latvijas sekcijas sekretariātu 1920.-1937.g. vadīja K.Krastiņš, J.Krūmiņš.


27.02.2019

Foto atskaite no Latvijas Sociālistiskās partijas piketa, atbalstot prasību Satversmes tiesai atzīt skolu reformu par neatbilstošu un atceļamu.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5

25.02.2019

Š.g. 7.-8.februārī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis piedalījās Eiropas Parlamenta “Eiropas apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo” frakcijas (GUE/NGL) organizētajā konferencē “Sociālais progress un pretošanās fašismam”. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Vācijas, Grieķijas, Beļģijas, Zviedrijas, Īrijas un Spānijas.

LSP pārstāvis pasvītroja: «Сīņa par sociālo progresu un pretošanās fašismam nav atdalāma no cīņas par sabiedrību, kura būs brīva no ekspluatācijas. Fašisms rodas tikai kapitālistiskajā iekārtā, kalpo cīņai ar strādnieku un kreiso kustību. Arī mūsdienās fašistiskās un galēji labējās partijas ir kapitālistu finansētas, ir to “rezerves” ierocis».