Latvijas Sociālistiskā partija

19.06.2015

Es, Artūrs Borancis, Latvijas pilsonis un nodokļu maksātājs pieprasu aizliegt netikļu gājienus 2015. gada 20. jūnijā, jo tie ir vērsti pret Latviešu tautas tikumību un senču tradīcijām.

Homoseksuālisms ir pret kārtību dabā. Homoseksuāļi sev nelikumīgi piesavina minoritātes tiesības. Minoritātei var piesaistīt tos, kuri no vairākuma cilvēku atšķiras ar valodu, tautību un ādas krāsu, bet ne pēc morālā vērtējuma.

Tāpēc viņu akcijas ir jānobremzē. Lai ievērotu demokrātiju un cilvēka tiesības, ārzemju viesiem, homoseksuāļiem, piedāvāju valdībai noīrēt Nacionālajā bibliotēkā zāli, kur notiek ES samiti un nodrošināt viņiem apsardzi, kārtību un mieru.

Latvijas galvaspilsētā, Rīgā, gājieni ielās tas ir pazemojums latviešu tautai, mūsu dainām, dziesmu un deju svētkiem. Un visbeidzot, manuprāt, tas ir pazemojums Latvijas valsts himnai, Dieva vārdam un tautas gudrībai.

18.06.2015

LSP biedrs
Artūrs Borancis


18.06.2015

Sestdien, 13.jūnijā, Latvijā notika LTK veterānu tikšanās. Pasākumā piedalījās pa diviem pārstāvjiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas- tiešie to notikumu dalībnieki, kas LTK gados dienēja ar Suvorova ordeni apbalvotajā  130. Latviešu strēlnieku korpusā, 8. Gvardes igauņu strēlnieku pulkā un ar Sarkanā karoga ordeni apbalvotajā Klaipēdas lietuviešu strēlnieku divīzijā.

Tikšanās organizatori bija Latvijas Sociālistiskā partija, Igaunijas kara  vēstures klubs „Front Lain” un Lietuvas kara vēstures apvienība „Aizmirstie Karavīri”.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg

Pasākuma laikā dalībnieki nolika ziedus un aizdedzināja piemiņas sveces Igaunijas strēlnieku korpusa brāļu kapos Tušķos, Lietuvas divīzijas brāļu kapos Liekņos, Latvijas korpusa brāļu kapos Vaiņodē un Dobelē un citās vietās. Vēl arī Bunkas ciematā apmeklēja memoriālo akmeni, kas atrodas tajā vietā, kur tika pieņemta fašistiskā grupējuma „Kurland”  kapitulācija.  

Tikšanās noslēdzās ar svētku vakariņām. Delegācijas apmainījās ar piemiņas dāvanām,  frontinieki atcerējās cīņu epizodes, dalījās atmiņās savā starpā un ar jaunatni par saviem pārdzīvojumiem, par pieredzēto pirms 70 gadiem. Izdevās arī apspriest  visu trīs valstu veterānu organizāciju kopējās sadarbības nākotnes plānus.


17.06.2015

Kipras galvaspilsētā Nikosijā notika Kipras Darbaļaužu progresīvās partijas (АКEL) 22. kongress, kurā  piedalījās Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja vietnieks Frīdis Bokišs.

Jāatzīmē, ka pirms Kongresa notika Starptautiskā konference. Konferencē piedalījās apmēram 50 komunistisko un darba partiju pārstāvju no 40 pasaules valstīm. Galvenās sarunu tēmas, kas tika apspriestas šajā pasākumā, bija par pieaugušajiem fašisma draudiem un darbaļaužu cīņu pret totālo Starptautiskā Valūta Fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kundzību. 

Savā runā F. Bokišs sveica delegātus un viesus, kā arī pateicās par ielūgumu uz šo pasākumu. Viņš informēja klātesošos par esošo situāciju Latvijā un par Latvijas Sociālistiskās partijas darbu.

Kipras Darbaļaužu progresīvā partija ir otra lielākā frakcija savā parlamentā. Eiropas Parlamentā  ievēlēti divi pārstāvji. Partijā ir vairāk nekā 14 tūkstoš cilvēku.


15.06.2015

Pagājušā gada martā Maskavā notika starptautiskais apaļais galda pasākums, kura tēma bija «Komunisti parlamentā un klašu cīņa ». Pasākumā piedalījās kreiso partiju pārstāvji no 21 valsts, kas darbojas Baltkrievijas, Grieķijas, Sīrijas, Vjetnamas, Japānas, Čīles, Francijas, Čehijas un Morāvijas, Portugāles un citu valstu parlamentos. Latviju  pārstāvēja Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Hristoļubovs.

Tikšanās mērķis bija apspriest svarīgas problēmas, kas ir saistītas ar kreiso partiju darbību parlamentos dažādā līmenī. Dalībnieki vienbalsīgi piekrita ļeņiniskajai pieejai, balstoties uz kuru, komunistiem ir jāstrādā parlamentos.  V.Ļeņins arī uzsvēra, ka  galvenais uzdevums- cīņa par sociālismu, par proletariāta varu, tāpēc ieteica netiekties pēc vietām parlamentā, bet nodarboties ar aģitāciju, izmantot buržuāzijas izveidoto aparātu, tās  noteiktās vēlēšanas, lai iepazīstinātu tautu ar sociālisma idejām. Svarīga parlamenta darbības forma ir darbs vietējās pašvaldības instancēs. Diskusija pie «apaļā galda » parādīja, ka kreisās partijas lielu uzmanību pievērš darbam šajā līmenī.

Kā ir norādīts Latvijas Sociālistiskās partijas programmā - partija izmantos visdažādākās parlamenta un ārpusparlamenta darbības formas, lai uzlabotu mūsdienu strādnieku, zemnieku, strādājošās inteliģences, jaunatnes, pensionāru, piespiedu bezdarbnieku ekonomisko,  sociālo un morālo stāvokli. Tajā pašā laikā partija neizvirza mērķi iesakņoties buržuāziskajā valdībā. Pamatīgs darbs tautas stāvokļa uzlabošanā notiks tikai tad, kad vara nonāks darba tautas rokās, kad tam radīsies objektīvi apstākļi.

Tagad šī pasākuma zinātniski analītiskais pārskats ir pieejams elektroniskā veidā. Un ikviens interesents var iepazīties ar partiju interesanto pieredzi no visdažādākajām valstīm.


11.06.2015

Līdz 2017. gada aprīlim Latvijai ir jāatver savs gāzes tirgus. Saskaņā ar valdības lēmumu, tirgus liberalizācija notiks vairākos etapos. Rezultātā uzņēmums AS  Latvijas gāze tiks sadalīta divās kompānijās: viena nodarbosies ar gāzes pārdošanu un izvietošanu, bet otra - ar infrastruktūru.

Ekonomijas ministrija piedāvā pieņemt lēmumu par LG meitas uzņēmuma izveidošanu jau šogad, bet 2016.gadā atrast tam investitoru, vai arī pieņemt lēmumu par to, ka tā daļas iegādājas valsts.

Latvijas Republiaks Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Jānis Tutins, Ivans Ribakovs pauž satraukumu par to vai šī liberalizācija nenotiek, lai atrisinātu atsevišķas problēmas un neradīs papildus izdevumus, kurus segs Latvijas iedzīvotāji. Deputāti sagatavoja un nosūtīja ekonomikas ministrei Danai Reizniece- Ozolai virkni jautājumu.

Savā atbildē ministre paziņoja, ka viņas ministrija darbojas saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem. Latvijai, kā ES dalībvalstij, ir jāpilda Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības. Viena no tādām prasībām ir vienota enerģētikas tirgus izveidošana ES ietvaros.

Uz deputātu jautājumu - kas konkrēti novērtē dabas gāzes tirgus atvēršanas riskus un sekas, ekonomikas ministre atbildēja, ka bija uzaicināti eksperti.  Informācija tika iesniegta Ministru kabinetam, un tā ir valsts noslēpums. 

Ar pilnu ministres atbildi var iepazīties šeit.


09.06.2015

Piedzima un uzauga Rīgā. Pēc skolas beigšanas iestājās Sanktpēterburgas valsts universitātes Vēstures fakultātē, tāpēc piecus gadus dzīvoja un mācījās Sanktpēterburgā. Pēc universitātes beigšanas 2012.gadā atgriezās Rīgā un uzreiz iestājās Latvijas Sociālistiskajā partijā. 

«Mani nevajadzēja aģitēt, es ļoti labi zināju uz kurieni un kāpēc eju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma, Latvijai kapitālisma sistēmā bija sagatavota protams ne pati pēdējā vieta, uz Āfrikas valstu fona mums būtu grēks žēloties. Bet šī vieta mums atnesa daudz bēdu: iedzīvotāju izmiršanu, jaunatnes emigrāciju, bezdarbu, veselas ražošanas nozaru zaudējumu. Bet tas nav pats būtiskākais, bet svarīgi ir tas - vai mēs ejam pareizā virzienā?  Tie taču nav kapitālisma uzbūves ekscesi, kas konkrēti saistīti ar Latviju, mēs kļuvām par sistēmas daļu, kur daudzām valstīm ir sava preču un pakalpojumu noieta tirgus daļa  no vairākām bagātajām valstīm.  Šīs sistēmas ietvaros darba tauta nedzīvos labāk nekad. Vienīgā partija Latvijā , kas iestājas pret šo kursu - Latvijas Sociālistiskā partija», —saka Sergejs.

treinis.jpg

Partijas  XVIII kongresā  tika ievēlēts Valdē, kur atbild par partijas darbu internetā. Turklāt, ir darba grupā, kas atbild par jaunās partijas programmas redakcijas sagatavošanu, kuras projektu iesniegts XIX kongresā šā gada beigās.  

Neskatoties uz iegūto specialitāti, vēsture ir palikusi tikai kā svarīgs vaļasprieks. Iztikas līdzekļus Sergejs pelna, strādājot par programmētāju. Viņš ir precējies, audzina meitu.


04.06.2015

Dažu pēdējo mēnešu laikā vairākos lielos ražošanas uzņēmumos ir notikušas masu atlaišanas. Tādas bija Ventspils konservu rūpnīcā, Daugavpils lokomotīvju rūpnīcā, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā, konservu fabrikā "Brīvais Vilnis". Cerīgas ziņas pienāca no "Liepājas Metalurgs", kur gada sākumā it kā atjaunoja ražošanu un atlaistos darbiniekus uzaicināja atpakaļ. Un tagad "Metalurgā" atkal ir masu atlaišana. Pēc dažādiem ziņu avotiem, atbrīvoti vai nu 150, vai nu vēl vairāk cilvēku no tēraudkausēšanas ceha un tiek solīta štatu samazināšana velmēšanas cehā, kā arī administrācijā.

Viss, kas notika pēc „Metalurga” bankrota (2013.), šķiet aizdomīgi. Aizdomīgais  pircējs un aizkavēšanās ar uzņēmuma darba uzsākšanu rada  šaubas par uzņēmuma iepriekšējās darbības atjaunošanu. Ilgās dīkstāves laikā tika  zaudēta daļa speciālistu, kā arī pozīcijas noieta  tirgū.  Šogad darbu atsāka tikai velmēšanas cehs, tēraudkausēšanas cehs palika iekonservēts. Tēraudu velmēšanai nopirka jau gatavu, it kā Baltkrievijā, bet nezin kāpēc veda pa jūru un izkrāva ostā. Tiklīdz palaida krāsnis, sekoja štatu samazināšana tēraudkausēšanas cehos. Kā paziņoja žurnāli, Metalurga darbinieku atlaišanas brīdī, viņi nesaņēma „aprēķinu” (tā ir tāda tradīcija, Latvijas un Ukrainas buržuāzijai pārkāpt likumus). Vienīgais, ko tagadējie „Metalurga” īpašnieki (firma „KVV Group”) izdarīja precīzi un rūpīgi, tas ir nomainīja izkārtni galvenajā caurlaidē: agrāk bija rakstīts "Liepājas Metalurgs", bet tagad - "KVV Liepājas Metalurgs".

"Liepājas Metalurgs" bija, laikam, vislielākais darba devējs Liepājā, un viens no vislielākajiem Latvijā ( nevalstiskajā sektorā, protams), tā ka uzņēmuma sabrukums nepaliks bez nopietinām sekām. Jaunie rūpnīcas īpašnieki uzreiz atteicās no „neprofila” izdevumiem, likvidējot vai noveļot tos uz pilsētas pašvaldības pleciem: uzņēmuma muzeju, metalurgu sporta komandas, metalurgu „Ledus halli” un „Olimpisko centru” (bijušo Kultūras namu „Metalurgs”) Pilsēta sabiedriskais transports, īpaši tramvajs, zaudēja daļu ikdienas pasažieru. Tirdzniecība zaudēja pircējus- bezdarbnieks daudz neiztērēs. Konkurence darba tirgū palielinājās, kas izraisīja vidējās darba algas samazināšanos un darba apstākļu pasliktināšanos. Darba vietu Liepājā ir kļuvis jūtami mazāk, kaut gan tajā pašā laikā ir pieaudzis piespiedu virsstundu darbs.

Pirms tika atjaunota ražošana, pagājušā gada rudenī, uzņēmuma īpašnieki aicināja bijušos metalurgus atgriezties. Daži pēc bankrota bija paspējuši atrast citu darba vietu, bet tomēr atsaucās uz „Metalurga” jauno īpašnieku aicinājumu, atgriezās atpakaļ un tagad palika pie sasistas siles. Kopš 2013. gada daudzi bijušie Metalurga darbinieki ir izklīduši gan pa citiem  uzņēmumiem, gan devušies uz citām valstīm. Kāds aizgāja pensijā, kāds kļuva par bezdarbnieku. 

Tajā pašā laikā mums turpina stāstīt pasakas par „darba roku trūkumu” Latvijā, tāpēc, it kā vajag aicināt viesstrādniekus. Taču pagaidām  pēc Eiropas vadības rīkojuma, viesstrādnieku vietā pie mums brauc bēgļi.

Bija viena iespēja saglabāt vērtīgo uzņēmumu - nacionalizēt to. Prakse rāda, ka tas ir iespējams pat Latvijā. Nacionalizētā banka "Citadele" strādāja ar peļņu, nerunājot jau par pilnībā dzīvotspējīgo valsts uzņēmumu "Latvenergo". Vajadzētu arī parūpēties par solīdas juridiskas bāzes izveidošanu, lai varētu nacionalizēt un vadīt nacionalizētos uzņēmumus.

Tikai valdībai ir citas rūpes: vajag ķert Ganopenko un Lindermani, ieviest homoseksuālismu un iegādāties lietotu bruņutehniku. Buržuāzija arī  nav ļoti ieinteresēta plaša mēroga un augstas tehnoloģijas ražošanas funkcionēšanā,  Latvijas kapitālistiem tas nav pa spēkam. Un tāpēc ekonomijas degradācija turpinās, līdz ar to degradējas arī zinātne, medicīna, izglītība, māksla- un  "Liepājas Metalurgs" šeit ir visspilgtākais simbols.

Informāciju sagatavoja mūsu Liepājas biedri


02.06.2015

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Andrejs Elksniņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) un Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) ir norūpējušies par stāvokli, kādā  atrodas Daugavpils reģionālā slimnīca. Lai noskaidrotu radušo situāciju, viņi nosūtīja pieprasījumu, uz ko atbildi sniedza veselības ministrs Guntis Belevičs.

Deputāti interesējās vai slimnīcai nedraud maksātnespēja, uz ko ministrs viņiem atbildēja, ka ministrijai nav pieejama pilna operatīvā informācija par slimnīcas finansiālo stāvokli. Tāpēc konkrētu atbildi nevar sniegt.

Deputātus satrauc katastrofālais ārstu trūkums. Tā visa rezultātā, cilvēki nevar saņemt medicīnisko palīdzību. Ko ministrija plāno darīt?

— Slimnīca periodiski ir informējusi Nacionālais veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par atsevišķu speciālistu pakalpojumu ierobežoto pieejamību neatliekamās palīdzības sniegšanai noteiktos datumos ar formulējumu “ sakarā ar speciālistu trūkumu” - neirologa, otolaringologa un citu. Šādos gadījumos  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādā pacientus uz citu tuvāko ārstniecības iestādi un uz Rīgas stacionāriem- savā atbildē raksta ministrs.

Tikpat izvairīgi ministrs atbildēja arī uz citiem jautājumiem, kas skar ārstu darba apmaksu. 

Ar pilnu ministra atbildes tekstu var iepazīties šeit.


29.05.2015

Latgalietis, Ludzas iedzīvotājs, ar plašām zināšanām dažādās jomās un atklātu vēlēšanos pielietot savas zināšanas cilvēku labā - tas ir Fridijs Bokišs. Šobrīd Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks.

Dzimis 1956. gadā. 1983. gadā pabeidza Siktivkaras celtniecības tehnikumu un pēc profesijas ir celtnieks. Pēc tam atgriezās dzimtajā pusē. 1994. gadā absolvējis Daugavpils Pedagoģisko universitāti un kļuva par vēstures skolotāju. 1995. gadā pabeidza Nīderlandes sabiedriskās pārvaldes institūtu.

Lielāko dzīves daļu ir strādājis pašvaldībā. Bija gan Ludzas pašvaldības vadītājs, gan mēra vietnieks, bāriņtiesas priekšsēdētājs,  gan izpilddirektors, gan izpilddirektora vietnieks. Tagad strādā Ludzas skolā.

bokiss.jpg

Fridijs Bokišs ir viens no retajiem politiķiem, kurš savu politisko pārliecību nav mainījis līdz ar valsts iekārtas maiņu, pat neskatoties uz to, ka viņa dzīves uzskati bija par šķērsli politiskajai karjerai. 2007. gadā viņš ar tiesas lēmumu zaudēja Ludzas domes deputāta mandātu, jo tika pierādīta viņa sadarbība ar komunistisko partiju pēc 1991. gada 13. janvāra. Viņam tika liegts balotēties Saeimas un  pašvaldības velēšanas. 

“Diemžēl, mūsu valstī cilvēki tiek dalīti ne tikai pilsoņos un nepilsoņos. Arī pilsoņi tiek šķiroti pirmās un otrās šķiras cilvēkos” — saka Fridijs.

Viņš, kopš Latvijas Sociālistiskās partijas pirmsākumiem, savu dzīvi ir saistījis ar to. Bija viens no 20 cilvēkiem, kurš dibināja partiju. Fridijs Bokišs ir precējies. Ir divu bērnu tēvs. Tagad jau arī vectēvs.


26.05.2015

Latvijas Republikas Saeiams deputāti Andrejs Elksniņš, Jānis Urbanovičs, Sergejs Potapkins, Raimonds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Vitālijs Orlovs nosūtīja finanšu ministram Jānim Reiram pieprasījumu ar prasību sniegt paskaidrojumu par АО Liepājas Metalurgā valsts ieguldīto līdzekļu atdošanas plānu.

Atgādināsim, ka Finanšu ministrija, kā АS Liepājas Metalurgs galvotājs 2013.gadā pārskaitīja 73 593 512 eiro Itālijas bankai UniCredit. Vēl arī maksātnespējas procesa laikā tika pārskaitīti vēl 7 094 440 eiro.

Savā atbildē finanšu ministrs J.Reirs raksta: Avansētos Liepājas Metalurga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izdevumus valsts ir atguvusi pilnā apmērā š.g. 12.janvārī, kopā 7 094 440 eiro apmērā. Papildus valsts ir atguvusi vēl 2 704 132 eiro. 72 206 268 eiro no Liepājas Metalurga pamatražosnas pārdošanas pirkuma maksas AS “KVV Liepājas Metalurgs” samaksās Finanšu ministrijai desmit gadu laikā – līdz 2024. gada 27.decembrim 

Vēl deputāti interesējās vai tika novērtēta amatpersonu atbildība par valsts piešķirtā galvojuma uzraudzību, un vai tika konstatēti pārkāpumi šīs uzraudzības laikā? 
Izrādījās, ka tāds novērtējums tika veikts, un bija izveidota speciāla komisija, bet pārkāpumi netika konstatēti.

Ar pilnu ministra atbildes tekstu var iepazīties šeit.

Reaģējot uz situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas Metalurgs”, frakcija SASKAŅA sagatavojuši un 21.maijā iesnieguši jaunus jautājumus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Ārvalstu investors KVV Group 2014.gada beigās iegādājās “Liepājas Metalurga” ražotni un bija paredzējis atjaunot uzņēmuma darbību pilnā apjomā, tomēr ir paziņojis par nepieciešamību sašaurināt ražošanu un atlaist darbiniekus. Kā galvenais iemesls tiek minēta produkcijas pašizmaksa, kas nenodrošina konkurētspēju. Savukārt pašizmaksas būtisku īpatsvaru veido augsta elektrības obligātā iepirkuma komponente.

Pamatojoties uz minēto, deputāti lūdza Ministru prezidenti sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem.