Latvijas Sociālistiskā partija

08.04.2015

Starptautiskajās fašistiskajās koncentrācijas nometnēs ieslodzīto atbrīvošanas dienas priekšvakarā vēlamies vērst uzmanību uz situāciju, kas ir saistīta ar Salaspils koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometni, no kurienes Otrā pasaules kara laikā Vērmahta karavīriem piegādāja bērnu asinis, grib parādīt kā starpposmu pirms nosūtīšanas tālāk. Tiesībsargājošo iestāžu reakcija uz to ir ļoti pavirša. Spriediet paši.

Pēc tam, kad „Latvijas avīzē” 2014.gada 3.oktobrī bija publicēts Viestura Sprūdes raksts par Salaspili, Latvijas Sociālās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks uzrakstīja Drošības policijai iesniegumu par to, ka rakstā ir mēģināts mazināt fašistu izdarīto noziegumu nozīmi šajā nometnē un lūdza sniegt juridisku novērtējumu V.Sprūdes izteikumiem:
«Mēs uzskatām par nepieņemamu un  lūdzam sniegt atbilstošu juridisku vērtējumu raksta autora mēģinājumam mazināt noziegumu, kurus nacisti izdarīja pret Salaspils nometnē ieslodzītajiem pieaugušajiem un bērniem, smagumu. Neskatoties uz  lielo dokumentālo materiālu un izdzīvojošo ieslodzīto liecībām par fašistu zvērībām, V.Sprūde savā rakstā  cenšas mazināt  nometnē izdarīto zvērību nozīmi: «Salaspils nebija sanatorija, bet tajā pašā laikā režīms mums bija vieglāks nekā Rīgas centrālajā cietumā, kur tika izpildīti nāves sodi, vai arī īstajās koncentrācijas nometnēs Dahavā, Mauthauzenā, Štuthovā…  Cilvēki nometnē parasti pavadīja vairākus mēnešus, pirms viņi tika  nosūtīti tālāk uz citām Eiropas nometnēm, atbrīvoti vai nosūtīti uz lauksaimniecības darbiem, kā to izdarīja ar baltkrievu bērniem». Kā izsmiekls un apvainojums visiem tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika nomocīti un nogalināti Salaspils nāves nometnē, skan raksta autora piekrišana kāda vēsturnieka secinājumam, ka “Salaspilī nebija nāves nometne.”   

Drošības policija šajā rakstā neko pretlikumīgu nesaskatīja:
«Publikācijā tiek apšaubīti atsevišķi fakti par nacistiskās Vācijas pastrādāto noziegumu daudzumu konkrētajā vietā un laikā, bet ne fakts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas režīms ir pastrādājis noziegumu. Demokrātiskā valstī ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie nepārkāpj normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Šīs tiesības ir attiecināmas arī uz uzskatiem, kas var radīt negatīvu rezonansi.» - savā atbildē raksta Drošības policija.

Bijušajiem koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem ir smagi dzirdēt tādu atbildi. 


07.04.2015

1941.g. jūlija pirmajās nedēļās tika īstenota plaša mēroga nežēlīgu pasākumu virkne pret ebrejiem. 4 jūlija  tika sadedzināta Lielā Horālā sinagoga ar cilvēkiem Gogoļa iela 25. Rīgas pievārtē Biķernieku mežā jau 7.jūlijā bija nogalināti tūkstošiem ebreju. Slepkavas komandēja SS brīgadenfirers Valters Štālekers, melno “darbu” īstenoja Viktora Arāja komanda.

Cilvēkus uz ielām piekāva un arestēja, izmeta no darba un mājvietām, dzena vergu darbos un apģērba viņiem bija jānēsā dzeltena Dāvida zvaigzne, lai atšķirtu no pārējas sabiedrības. Sākot ar 1941 g. augustu ebrejiem Rīgā lika atstāt savas mājas un pārcelties Maskavas priekšpilsētā (forštati).

Šīgeto teritorija ietvēra Maskavas ielas kreiso pusi, sākot no Lāčplēša ielas, ieskaitot Jersikas ielu līdz Ebreju ielai (tieši blakus vecajai ebreju kapsētai). No turienes stiepās tālāk caur Lauvas ielu līdz Lielajai Kalna ielai; tad no Lielās Kalna ielas labās puses, ieskaitot Daugavpils, Jēkabpils, Katoļu, Lāčplēša ielu, atpakaļ līdz lielajai Maskavas ielai. Ap 30 000 ebreju tika izmitināti 12 kvartālos. Līdz šim geto rajonā dzīvoja 7 000 cilvēku.

1941.g. 25 oktobrī geto tika slēgts no pasaules. Neievērojot šādus nosacījums geto ieslodzītiem  draudēja nāves sods:

  • ebreju īpašumā nedrīkst būt vērtslietas;
  • ebreji nedrīkst atrasties ārpus geto teritorijas;
  • ebreji caur dzeloņdrāšu žogu nekāda veidā nedrīkst sazināties ar civiliedzīvotājiem;
  • ebreji nedrīkst nodarboties ar apmaiņu ( barteru);
  • ebreji nedrīkst dzemdēt bērnus;
  • ebreji nedrīkst saņemt vai nosūtīt pastu.

Rīgas oberbirgermeistara vācieša Hugo Vitroka virs vadībā grūta un nežēlības pilna dzīve geto turpinājās tikai līdz 30 novembrim, kad notika pirmā ebreju masveidā slepkavošana Rumbulā .Pēc tam geto tika sadalīts dīvās daļas. Viena atrādās no Vācijas ievestie ebreji, bet otrā dzīvi palikušie Latvijas ebreji. Geto strauji tukšojās sakarā ar nogalināšanu un  pārvešanu  uz citām nometnēm, vēlāk uz Mežaparka nometni ( Kaiserwald), līdz visbeidzot 1943. g. novembri tika likvidēts.

Rakstu sagatavoja - Inna Jakštas
Izmantotie avoti:
1. Stāstiet par to saviem bērniem.  Grāmata par Holokaustu Eiropā 1933-1945.g., Stokholma 1999.g. (latviešu tulkojumu)
2. Holokausts. Mācību materiālu kopojums. Rīga, 2001.g.


02.04.2015

Fašisti nogalināja ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Otrā Pasaules kara laikā gāja bojā 13 miljonu bērnu. Osvencimas koncentrācijas nometnē iznīcināja 800 tūkst. bērnu, bet Salaspilī - 7 tūkstošus.

Šie briesmīgie cipari ir ņemti no grāmatas „Bērni un karš”, ko ir sagatavojusi Ludmila Timoščenko. Autore pati ir  izgājusi cauri fašistu koncentrācijas nometņu šausmām un desmit gadu vākusi  materiālus, meklējusi ieslodzīto adreses un ir publicējusi tos atmiņas šajā grāmatā.

Šodien, kad tiek pārskatīta vēsture, kad Salaspils koncentrācijas nometni cenšas parādīt kā nevainīgu darbaudzināšanas nometni, svarīgi balstīties uz cilvēku, kas ir bijuši šo traģisko notikumu dalībnieki, liecībām.

Krievu valodā grāmata tika izdota 1999.gadā, bet pateicoties Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika materiālajam atbalstam vēlāk to iztulkoja un izdeva latviešu valodā. Tagad grāmata ir pieejama elektroniskā veidā. 


30.03.2015

Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu  kategoriski nostājas pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Sadarbības grupas vadītājs, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāts Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), grupas vārdā nosūtīja aicinājumu Latvijas Valsts prezidentam, Ārlietu ministrijai un Eiropas Parlamentam.

Mēs, Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu, izsakām šaubas, vai atbalsts ekonomisko sankciju pret Baltkrievijas Republiku turpināšanai būs efektīva metode politisko jautājumu risinājumam valstī. Baltkrievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Uzskatām, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls nav izsmelts. Par perspektīvākajām sadarbības nozarēm var uzskatīt transportu un tranzītu, investīcijas kopīgās ražotnēs un inovācijās.

Mēs saprotam, ka Latvija atrodas vienā laivā ar valstīm, kas ietilpst Eiropas Savienībā. Par ko Latvija kļūs globālas konkurences ietvaros: vai tā būs Eiropas Savienības skatlogs vai nabadzīgs Eiropas Savienības nostūris? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no mūsu valsts ekonomisko interešu aizsardzības visos Eiropas līmeņos.

Sadarbība ar Baltkrieviju mums dod iespēju sadarboties ar Muitas Savienību vienotā triju valstu ekonomiskā platformā: Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas. Baltkrievija nav NATO dalībvalsts, bet atrodas Eiropas ģeopolitisko interešu zonā. Baltkrievija var būt Baltijas reģiona partnere stabilas energosistēmas izveidē. Mēs esam pārliecināti, ka ekonomisko sankciju pielietojums negatīvi ietekmē demokrātiskās reformas un pārmaiņas Baltkrievijas Republikā.

Faktiskā Baltkrievijas izgrūšana no kopējiem Eiropas procesiem neko labu nedod ne Eiropai, ne Baltkrievijai. Mēs arī esam pret politisko izolāciju. Jau tagad notiek dažādas Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu politiskās tikšanās, bet tās ir ierobežotas, jo daudziem augsta ranga politiķiem un ierēdņiem tiek liegta iespēja piedalīties svarīgos Eiropas līmeņa procesos. Baltkrievijas valdība ir parādījusi, ka grib un var piedalīties sarežģītu Eiropas jautājumu risināšanā. Kā piemērs tam ir Minskā notikušās starptautiskās sarunas, kas veltītas miera jautājumam Ukrainā. Pieredze rāda, ka sankcijas nav labākais veids, lai atrisinātu šāda veida jautājumus.

Mēs ticam Baltkrievijas eiropeiskajai nākotnei un kategoriski nostājamies pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Tikai dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm dod pozitīvus rezultātus visos līmeņos.


27.03.2015

Rīga, Latgales priekšpilsēta. Agrāk saukta – Maskavas forštate. Šeit, Ivana kapos atrodas īpaši karā kritušo apbedījumi. Te guldīti kritušie karavīri, kas cīnījās par Latvijas galvaspilsētu kara pirmajās dienās.

Devītā diena kopš kara sākuma. Vecrīga jau kritusi.Turējās vēl tikai Maskavas forštate. No Daugavas kreisā krasta (Pārdaugavas) vācieši šāva uz to visai trāpīgi. Viņiem atlika vienīgi sagrābt Maskavas priekšpilsētas ielas, lai noslēgtu loku un neļautu simtiem Rīgas strādnieku, kas bija iesaistījušies pašaizsardzības vienībās un vilcieniem ar bēgļiem, kuri atstāja Rīgu caur Juglu Valkas virzienā, pamest Rīgu un palikt dzīviem.

Lai noturētos pret loka noslēgšanu, cīņas gāja gar Ivana kapiem, gar dzelzceļu un Maskavas puses tramvaju depo. Tieši Maskavas forštatē notika vissmagākās Rīgas aizsardzības cīņas 1941.gadā. Šeit aizturēja vācu tanku un kājnieku uzbrukumus, ložmetēju uguni. Zaudējumi bija milzīgi. Pirmos kritušos kareivjus apglabāja jau 30.jūnijā. 1.jūlija rītā kļuva skaidrs, ka zem svelmainās saules uz dzelzceļa uzbēruma, tramvaja sliedēm, kapos starp apbedījumiem guļ kritušie zēni, kuru skaits sniedzas ne desmitos, bet simtos.

No abām pusēm kopā kritušo bija ne mazāk par 2000 cilvēku. Vācieši savējos uzreiz savāca.  (vācu fašistiskie okupanti pilnībā ieņēma Rīgu 1941.gada 1.jūlijā.) Un uz ielām gulēja vienīgi vakardienas cīnītāju, jauno zēnu – Rīgas aizstāvju līķi. Tad Ivana baznīcas mācītājs – tēvs Nikolajs Šalfejevs kopā ar Grebenščikovas vecticībnieku draudzes pārzini Ļvovu Murņikovu devās uz vāciešu komandantūru. Vāciešiem nebija iebildumu – glabājiet savus kritušos.

Apglabāšana izvērsās kā masu pasākums. Dažviet atradās rati, citiem bija zirgi, lietoja arī rokas ķeras. No katras mājas Maskavas forštatē nāca ar lāpstām. Vecticībnieki savā kapsētas daļā no dzelzceļa puses apglabāja 800 kritušos. Atpazīt viņus nebija iespējams. Pareizticīgo kapsētas daļā no Lielā Kalna ielas puses apglabāja vēl 150 kritušos. Viņu vārdus saglabāja tēvs Nikolajs Šalfejevs, uzrakstot uz paša izgatavotām kartiņām: „Kritis pilsētā Rīgā. Pamests kaujas laukā.”

Par krievu baznīcu draudžu piederīgo savākto naudu jau 1942.gadā, vāciešu okupētajā Rīgā, viens no tolaik veiksmīgākajiem arhitektiem Vladimirs Šervinskis izgatavoja pieminekļus kritušajiem karavīriem. Divus iespaidīgu izmēru slāvu krustus – apglabāšanas vietām pareizticīgo un vecticībnieku Ivana kapsētas daļās. Šis ir vienīgais zināmais tāds gadījums visā Otrā Pasaules kara vēsturē.

P.S. Pagāja gandrīz mēnesis, iekams Maskavas forštate ar asarām un pašaizliedzību apglabāja pēdējos pilsētas aizstāvjus. Un tad nāca jauna nelaime. Viss forštates centrs no Lāčplēša ielas līdz Sarkanajam kalniņam tika noteikts kā ebreju geto ... 

Pēc tā laika notikumu acu liecinieka rīdzinieka Aleksandra Timofejeviča Jemeļjanova atmiņām. 1941.gadā viņam tad bija 12 gadu.
Rakstā ir izmantoti 2013.gada 10.oktobra avīzē «Vesti » publicētie materiāli (8.-9.lpp.) 
Rakstu sagatavoja Inna Jakšta
latviešu valodā tulkoja - Jānis Treikals. 


25.03.2015

Visas savas darbības laikā Latvijas Sociālistiskā partija pastāvīgi paplašina savus sakarus ar ārzemju politiskajiem spēkiem ar mērķi  aizsargāt darbaļaužu tiesības.  Visu šo laiku starp partijas struktūrām tika rīkotas kopējas vizītes un realizēti savstarpējās sadarbības projekti.

Tuvākajā laikā tiek gatavots brauciens uz Poliju. Polijas Komunistiskās partijas vadītājs Kšištovs Švejs uzaicināja apmeklēt viņu partijas kongresu, kas notiks 28.martā.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks 16.martā tikās Eiroparlamentā ar Eiropas apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu zaļi kreiso (GUE/NGL) frakcijas pārstāvjiem.  Tika nolemts turpināt sadarbību. Aprīlī uz Briseli uz frakcijas sēdi dosies viens no Partijas valdes locekļiem.

2013.gada oktobrī Eiropas Parlamenta ēkā pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas notika organizatoriska sanāksme "Komunistisko un darbaļaužu partiju iniciatīva Eiropas jautājumu izpētei un izstrādei un savas darbības koordinēšanai ». Tad vēlmi paplašināt savu sadarbību izteica 29 partijas. To vidū ir arī Latvijas Sociālistiskā partija.  2015.gada 8.martā  Atēnās notika sekretariāta “INICIATĪVAS» sanāksme. Latvijas Sociālistiskās partijas valde pieņēma lēmumu piedalīties “INICIATĪVAS» sanāksmē, lai izpētītu Eiropas jautājumus un koordinētu savu darbību.

Tika saņemts ielūgums no Kipras. Darbaļaužu progresīvā partija (AKEL) jūnija sākumā rīkos partijas kongresu. Šai partijai ir  sena vēsture. Krīzi sociālistiskajā  nometnē  90.gados tā pārcieta bez nopietniem zaudējumiem, saglabājot marksismu kā savas ideoloģijas galveno daļu.  Un šīs partijas līderi 2001.gadā ievēlēja par Kipras parlamenta priekšsēdētāju, bet 2008.gadā prezidenta vēlēšanās  viņš guva uzvaru un kļuva par valsts prezidentu. Kongresā pulcēsies daudzu darbaļaužu partiju priekšsēdētāji, un Latvijas Sociālistiskās partijas valde nolēma, ka būtu lietderīgi iepazīties ar kreiso partiju darba pieredzi. 

Sīkāku informāciju par braucienu rezultātiem mēs sniegsim atsevišķi. Sekojiet jaunumiem!


20.03.2015

Šodien mums ir grūti iedomāties, bet pirms 70 gadiem maijs kļuva par vienu no laimīgākajiem mēnešiem vēsturē. Karš beidzās un kopā ar to bombardēšana, ložu svilpoņa,  rūgtums par zaudētajiem cīņas biedriem. Mēs, kas zina par tā laika notikumiem no vēstures mācību grāmatām un vecmāmiņu un vectētiņu stāstiem, kara atbalsi vēl joprojām  redzam fotogrāfijās, kuras ir uzņēmuši  bezbailīgie fotožurnālisti. Ikviena Lielā Tēvijas kara fotogrāfija ir unikāla, kaut vai tāpēc, ka tā ir nofotografēta grūtos apstākļos. 

Fašistiskās Vācijas uzbrukums bija pēkšņs. Frontes līnija pārvietojās ātri. Tādēļ kaujas ar hitleriešiem 1941.gada vasarā Latvijā fotogrāfijās praktiski neatspoguļojās. Pašiem  sevi fotografēt karaspēka daļās bija aizliegts. Aizliegums neattiecās vienīgi   uz portretu un grupu fotogrāfijām. Korespondenti gāja līdzi armijas grupējumam un visu fiksēja. Tā lielu daļu uzņēmumu, kas ataino aktīvo karadarbību Latvijas teritorijā 1944. gadā , veica  korespondenti, kuri pārvietojās kopā  ar Baltijas fronti.

Fotokorespondenti strādāja arī Latviešu strēlnieku daļās. Strautmanis – strādājis Atsevišķajā strēlnieku rezerves pulkā, 308. un 201. latviešu gvardes strēlnieku divīzijās. Ž.Zvirgzdiņš -  strādājis  Atsevišķajā strēlnieku rezerves pulkā. I.Edvartovs  strādājis 201 latviešu strēlnieku divīzijā. O.Špronks aktīvi nodarbojies ar fotografēšanu 1. aviācijas pulkā. Miķelsons un N.Auziņš uzņēmis daudzus kadrus laikā, kad  Sarkanā Armija atbrīvoja Latviju 1944. gadā. Latviešu kara korespondenti ir ieguldījuši savu daļu milzīgajā Otra pasaules kara  foto arhīvā. 

Ja jūsu ģimenē ir tā laika fotogrāfijas un jūs vēlaties tās parādīt arī citiem, tad sūtiet mums. Mēs tās noteikti publicēsim.


19.03.2015

Janvārī Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja galēji kreiso partiju koalīcija (SYRIZA). SYRIZA panākumi pārspēja visas cerības, kaut gan tie neļāva izveidot vienas partijas valdību. SYRIZA  izveidoja koalīciju kopā ar partiju «Neatkarīgie grieķi».

SYRIZA līderis Aleksis Cipras kļuva par jauno Grieķijas ministru prezidentu. SYRIZA nākšana pie varas notika vienlaicīgi ar solījumiem pārtraukt grūto ekonomikas politiku, ko grieķiem uzspiež starptautiskie kreditori, apmaiņā pret finanšu palīdzību. Reālajā dzīvē šie solījumi izrādījās ne tik vienkārši izpildāmi. 

Kā mums vēsta Grieķijas Komunistiskā partija, kas arī iekļuva parlamentā, bet netika iekļauta valdošajā koalīcijā- Jaunā Grieķijas valdība ved pārrunas ar ārzemju kreditoriem ( ES, Eiropas Centrālo banku, Starptautisko Valūtas Fondu), ko dēvē par «trijnieku » vai «trīs institūtiem ».  «Trijnieks » izdara spiedienu uz Grieķijas valdību.  Valdība atkāpjas, apgalvojot, ka veic manevrus tāpēc, ka pēc ministru prezidenta A.Ciprasa vārdiem  «Eiropas cīņā mums tika sagatavotas lamatas(…), ar mērķi panākt finanšu asfiksijas un valdības gāšanu». Tajā pašā laikā finanšu ministrs Janis Varufakis paziņoja, ka valdība atkāpjoties, ievēro savu  "plāno sarkano līniju", kuru tā nedomā pārkāpt. 

Izanalizējot sarunu gaitu, Grieķijas Komunistiskā partija secina, ka jaunais līgums starp valdību un  «trīs institūtiem», balstoties uz kuru tiks turpināta jau pieņemto anticilvēcisko likumu realizēšana, ko papildinās ar jauniem, jauno saistību ietvaros, ko uzņemas jaunā koalīcijas valdība, nebūs izeja  darbaļaudīm. Izeja strādājošiem cilvēkiem nav darījumi ar ES vai PVF, kas tiek īstenoti it kā, lai izbeigtu «grūto ekonomiku ", bet īstenībā paver plašas iespējas sniegt valsts atbalstu kapitālistiskās ekonomikas atjaunošanai.

Pēc Grieķijas Komunistiskās partijas domām , lai izietu no radušās situācijas darba tautai ir aktīvāk jācīnās, lai atjaunotu visu to, kas tika pazaudēts pēdējos gados. Tā arī ir tā  "plānā sarkanā līnija" darba tautai, kas ietver sadursmi un plaisu ar imperiālistiskajām aliansēm, tādām kā ES un NATO, kā arī ar tiem, kas tur savās rokās patieso varu un ražošanas līdzekļus ar kapitālu.


18.03.2015

No 24.februāra Maskavas namā notiek piemiņas medaļas „70 gadi Uzvarai Lielajā Tēvijas karā” pasniegšanas LTK veterāniem. Pasākumu rīko Krievijas Federācijas vēstniecība kopā ar Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomi, kas, savukārt, pieaicināja brīvprātīgos, tai skaitā arī Latvijas Sociālistiskās Partijas (LSP) pārstāvjus. Partijas biedri palīdzēja veterāniem orientēties lielajā ēkā, nokļūt līdz apbalvošanas vietai, vajadzības gadījumā organizēta transportu apbalvoto nokļūšanai mājās. Pasākums notiek svinīgā gaisotnē, partijas biedri ir priecīgi par iespēju apliecināt cieņu veterāniem, aprunāties ar viņiem, sniegt un gūt pozitīvas emocijas.

Latvijas Sociālistiskās partija
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pirmorganizācija


17.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nodod svarīgu informāciju no Pasaules Arodbiedrību Federācijas, kas pārstāv 90 milj. darbaļaužu 126 valstīs.

Pasaules Arodbiedrību Federācija nosoda NATO provokatorisko rīcību, izvietojot militāro spēku Melnajā jūrā un Krievijas robežu tuvumā. ASV, ES un to sabiedroto Austrumeiropā  agresivitāte var nozīmēt tikai šī reģiona tautām jaunu  nelaimi un asins izliešanu.

Melnajā jūrā 2015.g. 4.martā sākās NATO jūras kara grupas mācības, kurās piedalījās Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas kara kuģi. Vienlaicīgi notiek arī NATO mācības (Crisis Management Exercise – Krīžu situāciju vadība), kas tiek plānotas laika periodā no 4. Līdz 10.martam. Tajā ir iesaistīts civilais un militārais personāls NATO valstu galvaspilsētās,  alianses štābā. Šie manevri neparedz izvietot karaspēku uz vietas. Mācības notiek, lai praktiski izmēģinātu lēmumu pieņemšanas paņēmienus, balstoties uz pilnībā virtuālu scenāriju. 

Ar šiem apstākļiem pilnīgi pietiek, lai būtu skaidrs, ka tiek gatavotas darbības, kas var būt īstenotas, piemēram, sākoties konfliktam starp Krieviju un Ukrainu, vai starp Krieviju un Gruziju, «jūras aspekts », kas notiks Melnajā jūrā.

Pasaules Arodbiedrību Federācija, atbalsta cīņu par mieru un normālu tautu līdzāspastāvēšanu, nosoda ASV un Eiropas Savienības konfrontācijas saasināšanos ar Krieviju, kā arī NATO imperiālistisko politiku, kas pastiprina agresiju Austrumeiropā.