Latvijas Sociālistiskā partija

08.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija  nodod sveicienus 8.martā no Pasaules Arodbiedrību Federācijas. Šodien  šajā starptautiskajā organizācijā ir apmēram 80 miljoni cilvēku, kas ir apvienojušies vairāk nekā 200 arodbiedrībās no 105 valstīm.

Pasaules Arodbiedrību Federācija sveic strādājošās sievietes no visas pasaules un apstiprina savu atbalstu cīņā par patiesu vienlīdzību, pret ekspluatāciju un kapitālisma barbarismu.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no Ņujorkas  šuvējām un audējām, kas 1857. gadā prasīja darba laika samazināšanu, vienlīdzīgu apmaksu par vienlīdzīgu darbu, labākus un drošākus darba apstākļus.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no visām strādājošām sievietēm, kas  70 gadu laikā, kamēr Pasaules Arodbiedrību Federācija veic aktīvu cīņu, ar pašu spēkiem un apņēmību ir devušas lielu ieguldījumu, lai uzlabotu strādājošo sieviešu un vīriešu stāvokli visā pasaulē.

Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pēc pusotra gadsimta, neskatoties uz zinātniski tehnoloģiskā progresa ātrumu, darba stundas palielinās. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka strādājošo vīriešu un sieviešu darba algas samazinās pretēji lielajai bagātībai, ko mēs saražojam. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pat XXI gadsimtā tiesības uz darbu, izglītību, veselības, mātes tiesību aizsardzību, atbilstošajiem sociālajiem pakalpojumiem un reālu vienlīdzību netiek ievērotas. 


08.03.2015

Lai katrs vārds un katrs zieds, kas 8.martā nāk no sirds, patiesi iepriecina sievietes un kaut uz mirkli liek sajusties īpaši – tā, kā var justies vienīgi svētku reizē.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV – 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ,  tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. 


16.02.2015

Š.g. 15.februārī bijušie „afganistānieši” atzīmē 26. gadadienu, kopš karaspēka izvešanas no Afganistānas. Šī gadadiena ir nozīmīga katram, bijušās PSRS valsts teritorijas nostūrī, kuram nācās būt tajā karā. Arī Ludzā ir tradīcija, ka katru gadu 15. februārī tiek atzīmēta Padomju karaspēka izvešanas no Afganistānas diena, kas kareivji-internacionālisti satiekas, lai atminētu cīņu laiku un bojā gājušos.

Kopš 2010. gada ir īpaša tikšanās vieta. Tad, Ludzā, 2010. gada 25. jūlijā, tika uzstādīts piemineklis tiem, kas cīnījās Afganistānā. Pieminekli uzstādīja pateicoties privātpersonu ziedojumiem, ar Ludzas pašvaldības atbalstu un, protams, pateicoties milzīgam organizatoriskam darbam, ko ieguldīja Afganistānas kara veterāns Vladimirs Abdusmatovs.

Jau no pirmsākumiem, lielu atbalstu veic arī Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedri. Lai gan pa visiem šiem gadiem Latvijas valdība ne reizi nebija atcerējusies Afganistānā karojušos – viņi nesaņem kompensācijas par zaudēto veselību.

„Puišiem, kas ir bijuši tajā Afganistānas karā, visus šos gadus bija nepieciešama palīdzība. Arī tagad tā ir vajadzīga” – ir pārliecināts LSP Ludzas pirmorganizācijas vadītājs Frīdījs Bokišs.

Lai būtu iespējams mainīt situāciju, vismaz Ludzas reģionā, vietējās pašvaldības deputāts Voldemārs Dibaņins (LSP) pagājušajā gadā izvirzīja iniciatīvu par iespēju izmaksāt ikgadējo pabalstu Afganistānā karojušajiem. Viņa ideju ir atbalstījuši arī citi pašvaldības deputāti. Pabalstu 40 EUR apmērā izmaksā reizi gadā. Lai gan tas ir mazs, taču īstenots Latvijas Sociālistiskās Partijas biedru ieguldījums materiālā atbalsta sniegšanā bijušajiem, valsts aizmirstajiem, Afganistānas kara veterāniem.


09.02.2015

Latvijas Sociālistiskā partija ir sagatavojusi un izlaidusi klajā unikālu izdevumu, kurā tiek stāstīts par partijas grūtajiem izveidošanas un darbības gadiem.

Izlasot partijas tagadējā priekšsēdētāja Alfrēda Rubika un partijas pirmā priekšsēdētāja Filipa Stroganova rakstus, jūs uzzināsiet par to:

  • kā mēģināja atrast, taču neizdevās atrast pierādījumus komunistiskās partijas pretvalstiskai darbībai;
  • kā Alfrēds Rubiks tika ieslodzīts cietumā un kā cīnījās par viņa brīvību;
  • kādos apstākļos, no 1993-1994. gadam, tika veidota partija, kurš stāv pie tās pirmsākumiem un kurš lika šķēršļus tās izveidošanai;
  • kā Alfrēdam Rubikam negribēja piešķirt 5. Saeimas deputāta mandātu
  • kā darbojās opozīcijas frakcija „Līdztiesības”
  • kā izveidojās un vēlāk sabruka savienība, ar nosaukumu PCTVL (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā)

Grāmatā ir apkopota vairāk nekā 10 gadu garumā ilgstoša partijas darbības pieredze. Apkopoti un publiskoti dokumenti: pirmie statūti un partijas programma, ziņojumi un partijas kongresu rezolūcijas. 

Šobrīd spraigi tiek strādāts pie grāmatas otrā izdevuma sagatavošanas, kas apkopo partijas darbības vēsturi par laika posmu no X līdz XVII kongresam, tas ir, no 2006. gada 16. decembra līdz 2014. gada 29. novembrim. 


23.01.2015

Š.g. 17. janvārī, Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) valdes sēdē sprieda saņemto vēstuli no Grieķijas KP centrālas komitejas starptautiskās nodaļas, kas tika adresēta komunistiskām un strādnieku partijām.

Valde piekrīt jūsu novērtējumam par notiekošo šodien pasaulē, Eiropā un dažās citās valstīs. Mēs piekrītam, ka kapitālisms maina taktiku, nevis savu būtību. Tas ir un paliek par visas pasaules tautu darba laužu ekspluatatoru un apspiedēju, un tas paliks arvien agresīvāks un vēl vairāk attālināsies no tautas interesēm. 

Attiecībā uz to, kas ir saistīts ar Grieķijas pirmstermiņa vēlēšanām, to jūs labāk zināt un mēs esam pateicīgi par informāciju.

LSP Valde pilnīgi piekrīt GKP lēmumam par apņēmīgu GPK stiprināšanu, tautas kustības reorganizāciju, darba klases un citu tautas spēku savienības formēšanu. Tas ir nepieciešams arī citām kreisajām partijām, ieskaitot Latvijas Sociālistisko partiju. Lai īstenotu šo mērķi, mūsu partijas XVIII kongress ir pieņēmis lēmumu izstrādāt partijas Programmas jauno redakciju līdz 2016. gadam.

Biedri, mēs esam ar jums! Pieņemiet mūsu biedru sveicienu un solidaritāti cīņā par darba ļaužu interesēm!

LSP priekšsēdētājs,
Eiropas Parlamenta VII sanāksmes deputāts
Alfrēds Rubiks

Rīga, 2015. gada 18. janvārī


22.01.2015

Biedri delegāti!

Šis mūsu kongress atšķiras no iepriekšējiem partijas kongresiem ar to, ka tas notiek nevis pēc diviem gadiem, kā parasti, bet gan pusgadu pēc pēdējā partijas ārkārtas kongresa, kas bija XVII un notika, kā jūs noteikti atceraties, š.g. 20.jūlijā. XVII kongresā mēs plaši un detalizēti analizējām visus aspektus, kas attiecas uz LSP XVI kongresa lēmumu izpildi, veltot īpašu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un partijas iekšējiem jautājumiem.

Atgādināšu, ka kongress atzina Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kurās LSP kandidēja ar atsevišķu sarakstu un nepārvarēja 5 procentu barjeru, iegūstot tikai 1,54 procentus vēlētāju balsu, neiegūstot deputāta vietu Eiropas Savienības Parlamentā, rezultātus par neapmierinošiem. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu mūs piespieda apvienības „Saskaņas centrs” partneri, atsakoties kandidēt kopā ar vienotu „Saskaņas centra” sarakstu, kategoriski paziņojot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu, kura nosaukums būs Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”.  Piebildīšu, ka to paziņoja partijas „Saskaņa” bijušais priekšsēdētājs Urbanoviča kungs. „Saskaņas centra” valdē šis jautājums netika apspriests, tā kā pēc Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” izveidošanas „Saskaņas centra” Valdē faktiski palika divi cilvēki: Alfrēds Rubiks- Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Nils Ušakovs- Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs. Ar Nilu Ušakovu mēs tikāmies vairākkārtēji un apspriedām situāciju, kuru Ušakovs neatbalstīja, bet izdarīt neko nevarēja, tā kā par šo jautājumu bija partijas „Saskaņa” kongresa lēmums.

Ziņojums pilnais teksts


21.01.2015

Latvijā kopš 1995.gada likumdošanas līmenī pastāv aizliegums balotēties kā  deputātu kandidātiem personām, kas ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai arī, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas PSR Darbaļaužu Internacionālajā frontē, PSKP, (LKP).

Tajā pašā laikā, Satversmes tiesas 2006. gada 15.jūnija lēmums vērš Saeimas uzmanību uz to, ka pēc iespējas īsākā laikā ir jāizvērtē minētie ierobežojumi un, ja nav iespēju tos atcelt, tad jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru var pieļaut izņēmumus personām, kas, acīmredzami, nevar apdraudēt demokrātiskas vērtības. Tiesa arī norādīja, ka nav pieļaujama balsstiesību ierobežošana tikai politiskās konkurences dēļ.

Latvijas Sociālistiskā partija uzdod no LSP ievēlētajiem Saeimā deputātiem rosināt Saeimā izskatīt jautājumu par  Satversmes tiesas lēmuma izpildi saistībā ar šo jautājumu.

Rezolūcijas pilnais teksts


21.01.2015

2015. gada maijā Latvija svinēs neatkarības atjaunošanas 25.gadadienu. Diemžēl, 25 neatkarības gados sasniegtie rezultāti nav iepriecinoši. Šo gadu laikā Latvija ir zaudējusi gandrīz  30% savu iedzīvotāju. Starp aizbraucējiem vairums ir jauniešu, pilsoņu un latviešu tautības cilvēku. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir spiests dzīvot uz nabadzības robežas.

Pietiek atsaukties uz «vēsturiskām grūtībām» un «padomju okupācijas sekām» - ir pagājusi ceturtdaļa gadsimta. LSP prasa, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai; lai atdotu «nozagto» iedzīvotājiem ar nodokļiem neapliekamo minimālo algu (90 latu) 129 eiro; lai nenodarbotos ar tirgus attiecību imitāciju enerģētikas jomā, bet atceltu «zaļās» enerģijas obligāto iepirkšanas komponentu, kas par trešdaļu samazinātu elektroenerģijas izmaksas patērētājiem.

Rezolūcijas pilnais teksts


20.01.2015

Latvijas Sociālistiskā partija aicina visus politiskos spēkus, jautājumos saistītus ar attieksmi pret Otrā pasaules kara rezultātiem, sekot ANO Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas 2014.gada 20.novembra rezolūcijai, kurā, atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumu, ir teikts, ka «Ģenerālā Asambleja pauž dziļas bažas saistībā ar nacistiskās kustības un bijušo «Waffen-SS» organizācijas biedru slavināšanu, tostarp arī par pieminekļu un memoriālu atklāšanu un publisku demonstrāciju organizēšanu, kuru mērķis ir slavināt nacisma pagātni, nacisma kustību un neofašismu, kā arī pasludināt vai mēģināt pasludināt tādus biedrus un tos, kas cīnījās pret antihitlerisko koalīciju un sadarbojās ar nacisma kustību, par  nacionālās atbrīvošanas kustības dalībniekiem».

Rezolūcijas pilnais teksts


20.01.2015

2014.gadā Latvijā notika divas vēlēšanas: maijā - Eiropas Parlamenta un oktobrī - Saeimas. Tās tika rīkotas «saīsinātā» variantā- bez 286 tūkstošu nepilsoņu dalības, bet tas ir 13% valsts iedzīvotāju.  Turklāt, šo iedzīvotāju skaits tika ņemts vērā, nosakot deputātu skaitu, kas tiek ievēlēti Eiroparlamentā, bet nodokļi, ko tie ir iemaksājuši Valsts kasē, ir iztērēti arī vēlēšanu organizēšanai.

Mēs vēršamies pie 12.Saeimas deputātiem beidzot parādīt politiski saprātīgu rīcību un ar likumu piešķirt tiesības nepilsoņiem ievēlēt Eiroparlamenta un vietējo pašvaldību deputātus.

Rezolūcijas pilnais teksts