Latvijas Sociālistiskā partija

17.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nodod svarīgu informāciju no Pasaules Arodbiedrību Federācijas, kas pārstāv 90 milj. darbaļaužu 126 valstīs.

Pasaules Arodbiedrību Federācija nosoda NATO provokatorisko rīcību, izvietojot militāro spēku Melnajā jūrā un Krievijas robežu tuvumā. ASV, ES un to sabiedroto Austrumeiropā  agresivitāte var nozīmēt tikai šī reģiona tautām jaunu  nelaimi un asins izliešanu.

Melnajā jūrā 2015.g. 4.martā sākās NATO jūras kara grupas mācības, kurās piedalījās Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas kara kuģi. Vienlaicīgi notiek arī NATO mācības (Crisis Management Exercise – Krīžu situāciju vadība), kas tiek plānotas laika periodā no 4. Līdz 10.martam. Tajā ir iesaistīts civilais un militārais personāls NATO valstu galvaspilsētās,  alianses štābā. Šie manevri neparedz izvietot karaspēku uz vietas. Mācības notiek, lai praktiski izmēģinātu lēmumu pieņemšanas paņēmienus, balstoties uz pilnībā virtuālu scenāriju. 

Ar šiem apstākļiem pilnīgi pietiek, lai būtu skaidrs, ka tiek gatavotas darbības, kas var būt īstenotas, piemēram, sākoties konfliktam starp Krieviju un Ukrainu, vai starp Krieviju un Gruziju, «jūras aspekts », kas notiks Melnajā jūrā.

Pasaules Arodbiedrību Federācija, atbalsta cīņu par mieru un normālu tautu līdzāspastāvēšanu, nosoda ASV un Eiropas Savienības konfrontācijas saasināšanos ar Krieviju, kā arī NATO imperiālistisko politiku, kas pastiprina agresiju Austrumeiropā.


16.03.2015

Šogad apritēs 70 gadi kopš Uzvaras dienas pār hitlerisko Vāciju Otrajā Pasaules karā. Otrais pasaules karš ir pats asiņainākais konflikts pasaules vēsturē. Tajā gāja bojā 65-67miljons cilvēku. PSRS un tās sabiedrotie veda taisnīgu atbrīvošanas svēto karu.

Gadi aizrit, veterānu paliek arvien mazāk. Drīz mūžībā aizies pēdējie. Bet paliks viņu varoņdarbs,  kas audzinās jaunās paaudzes. Tās augs mīlestības un varonības garā pret savu Dzimteni, ar naidu  pret fašismu.

Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar sabiedriskajām un veterānu organizācijām. aktīvi piedalīsies 9.maija svētku pasākumu organizēšanā un vadīšanā.

Laikā, kad turpinās vēstures pārrakstīšana, Latvijas Sociālistiskā partija centīsies parādīt, pirmkārt  jau jaunajai paaudzei, Uzvaras un Latvijas atbrīvošanas no fašistiem lielo nozīmi.

Šoreiz mēs piedāvājam paskatīties uz karu caur plakāta prizmu. Daži plakāti šodien  ir īpaši aktuāli, jo tie raksturo mūsu laiku, un tajos tiek paustas idejas kā iziet no pašreizējās situācijas.

Par to var pārliecināties ikviens.


10.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nosūtīja Latvijas Prezidentam un Ministru kabinetam rezolūciju ar prasību piešķirt tiesības nepilsoņiem vēlēt Eiropas Parlamentu un vietējo pašvaldību deputātus, kā arī prasību, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai. Ar pilnu rezolūciju saturu var iepazīties mūsu mājas lapā.

Un lūk, no Ministru kabineta biroja tika saņemta atbilde, ka ar rezolūciju saturu iepazinās un pieņēma zināšanai. Mēs vēlamies, lai nākamais solis būtu šo rezolūciju īstenošana dzīvē.


08.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija  nodod sveicienus 8.martā no Pasaules Arodbiedrību Federācijas. Šodien  šajā starptautiskajā organizācijā ir apmēram 80 miljoni cilvēku, kas ir apvienojušies vairāk nekā 200 arodbiedrībās no 105 valstīm.

Pasaules Arodbiedrību Federācija sveic strādājošās sievietes no visas pasaules un apstiprina savu atbalstu cīņā par patiesu vienlīdzību, pret ekspluatāciju un kapitālisma barbarismu.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no Ņujorkas  šuvējām un audējām, kas 1857. gadā prasīja darba laika samazināšanu, vienlīdzīgu apmaksu par vienlīdzīgu darbu, labākus un drošākus darba apstākļus.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no visām strādājošām sievietēm, kas  70 gadu laikā, kamēr Pasaules Arodbiedrību Federācija veic aktīvu cīņu, ar pašu spēkiem un apņēmību ir devušas lielu ieguldījumu, lai uzlabotu strādājošo sieviešu un vīriešu stāvokli visā pasaulē.

Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pēc pusotra gadsimta, neskatoties uz zinātniski tehnoloģiskā progresa ātrumu, darba stundas palielinās. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka strādājošo vīriešu un sieviešu darba algas samazinās pretēji lielajai bagātībai, ko mēs saražojam. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pat XXI gadsimtā tiesības uz darbu, izglītību, veselības, mātes tiesību aizsardzību, atbilstošajiem sociālajiem pakalpojumiem un reālu vienlīdzību netiek ievērotas. 


08.03.2015

Lai katrs vārds un katrs zieds, kas 8.martā nāk no sirds, patiesi iepriecina sievietes un kaut uz mirkli liek sajusties īpaši – tā, kā var justies vienīgi svētku reizē.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV – 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ,  tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. 


16.02.2015

Š.g. 15.februārī bijušie „afganistānieši” atzīmē 26. gadadienu, kopš karaspēka izvešanas no Afganistānas. Šī gadadiena ir nozīmīga katram, bijušās PSRS valsts teritorijas nostūrī, kuram nācās būt tajā karā. Arī Ludzā ir tradīcija, ka katru gadu 15. februārī tiek atzīmēta Padomju karaspēka izvešanas no Afganistānas diena, kas kareivji-internacionālisti satiekas, lai atminētu cīņu laiku un bojā gājušos.

Kopš 2010. gada ir īpaša tikšanās vieta. Tad, Ludzā, 2010. gada 25. jūlijā, tika uzstādīts piemineklis tiem, kas cīnījās Afganistānā. Pieminekli uzstādīja pateicoties privātpersonu ziedojumiem, ar Ludzas pašvaldības atbalstu un, protams, pateicoties milzīgam organizatoriskam darbam, ko ieguldīja Afganistānas kara veterāns Vladimirs Abdusmatovs.

Jau no pirmsākumiem, lielu atbalstu veic arī Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedri. Lai gan pa visiem šiem gadiem Latvijas valdība ne reizi nebija atcerējusies Afganistānā karojušos – viņi nesaņem kompensācijas par zaudēto veselību.

„Puišiem, kas ir bijuši tajā Afganistānas karā, visus šos gadus bija nepieciešama palīdzība. Arī tagad tā ir vajadzīga” – ir pārliecināts LSP Ludzas pirmorganizācijas vadītājs Frīdījs Bokišs.

Lai būtu iespējams mainīt situāciju, vismaz Ludzas reģionā, vietējās pašvaldības deputāts Voldemārs Dibaņins (LSP) pagājušajā gadā izvirzīja iniciatīvu par iespēju izmaksāt ikgadējo pabalstu Afganistānā karojušajiem. Viņa ideju ir atbalstījuši arī citi pašvaldības deputāti. Pabalstu 40 EUR apmērā izmaksā reizi gadā. Lai gan tas ir mazs, taču īstenots Latvijas Sociālistiskās Partijas biedru ieguldījums materiālā atbalsta sniegšanā bijušajiem, valsts aizmirstajiem, Afganistānas kara veterāniem.


09.02.2015

Latvijas Sociālistiskā partija ir sagatavojusi un izlaidusi klajā unikālu izdevumu, kurā tiek stāstīts par partijas grūtajiem izveidošanas un darbības gadiem.

Izlasot partijas tagadējā priekšsēdētāja Alfrēda Rubika un partijas pirmā priekšsēdētāja Filipa Stroganova rakstus, jūs uzzināsiet par to:

  • kā mēģināja atrast, taču neizdevās atrast pierādījumus komunistiskās partijas pretvalstiskai darbībai;
  • kā Alfrēds Rubiks tika ieslodzīts cietumā un kā cīnījās par viņa brīvību;
  • kādos apstākļos, no 1993-1994. gadam, tika veidota partija, kurš stāv pie tās pirmsākumiem un kurš lika šķēršļus tās izveidošanai;
  • kā Alfrēdam Rubikam negribēja piešķirt 5. Saeimas deputāta mandātu
  • kā darbojās opozīcijas frakcija „Līdztiesības”
  • kā izveidojās un vēlāk sabruka savienība, ar nosaukumu PCTVL (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā)

Grāmatā ir apkopota vairāk nekā 10 gadu garumā ilgstoša partijas darbības pieredze. Apkopoti un publiskoti dokumenti: pirmie statūti un partijas programma, ziņojumi un partijas kongresu rezolūcijas. 

Šobrīd spraigi tiek strādāts pie grāmatas otrā izdevuma sagatavošanas, kas apkopo partijas darbības vēsturi par laika posmu no X līdz XVII kongresam, tas ir, no 2006. gada 16. decembra līdz 2014. gada 29. novembrim. 


23.01.2015

Š.g. 17. janvārī, Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) valdes sēdē sprieda saņemto vēstuli no Grieķijas KP centrālas komitejas starptautiskās nodaļas, kas tika adresēta komunistiskām un strādnieku partijām.

Valde piekrīt jūsu novērtējumam par notiekošo šodien pasaulē, Eiropā un dažās citās valstīs. Mēs piekrītam, ka kapitālisms maina taktiku, nevis savu būtību. Tas ir un paliek par visas pasaules tautu darba laužu ekspluatatoru un apspiedēju, un tas paliks arvien agresīvāks un vēl vairāk attālināsies no tautas interesēm. 

Attiecībā uz to, kas ir saistīts ar Grieķijas pirmstermiņa vēlēšanām, to jūs labāk zināt un mēs esam pateicīgi par informāciju.

LSP Valde pilnīgi piekrīt GKP lēmumam par apņēmīgu GPK stiprināšanu, tautas kustības reorganizāciju, darba klases un citu tautas spēku savienības formēšanu. Tas ir nepieciešams arī citām kreisajām partijām, ieskaitot Latvijas Sociālistisko partiju. Lai īstenotu šo mērķi, mūsu partijas XVIII kongress ir pieņēmis lēmumu izstrādāt partijas Programmas jauno redakciju līdz 2016. gadam.

Biedri, mēs esam ar jums! Pieņemiet mūsu biedru sveicienu un solidaritāti cīņā par darba ļaužu interesēm!

LSP priekšsēdētājs,
Eiropas Parlamenta VII sanāksmes deputāts
Alfrēds Rubiks

Rīga, 2015. gada 18. janvārī


22.01.2015

Biedri delegāti!

Šis mūsu kongress atšķiras no iepriekšējiem partijas kongresiem ar to, ka tas notiek nevis pēc diviem gadiem, kā parasti, bet gan pusgadu pēc pēdējā partijas ārkārtas kongresa, kas bija XVII un notika, kā jūs noteikti atceraties, š.g. 20.jūlijā. XVII kongresā mēs plaši un detalizēti analizējām visus aspektus, kas attiecas uz LSP XVI kongresa lēmumu izpildi, veltot īpašu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un partijas iekšējiem jautājumiem.

Atgādināšu, ka kongress atzina Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kurās LSP kandidēja ar atsevišķu sarakstu un nepārvarēja 5 procentu barjeru, iegūstot tikai 1,54 procentus vēlētāju balsu, neiegūstot deputāta vietu Eiropas Savienības Parlamentā, rezultātus par neapmierinošiem. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu mūs piespieda apvienības „Saskaņas centrs” partneri, atsakoties kandidēt kopā ar vienotu „Saskaņas centra” sarakstu, kategoriski paziņojot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu, kura nosaukums būs Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”.  Piebildīšu, ka to paziņoja partijas „Saskaņa” bijušais priekšsēdētājs Urbanoviča kungs. „Saskaņas centra” valdē šis jautājums netika apspriests, tā kā pēc Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” izveidošanas „Saskaņas centra” Valdē faktiski palika divi cilvēki: Alfrēds Rubiks- Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Nils Ušakovs- Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs. Ar Nilu Ušakovu mēs tikāmies vairākkārtēji un apspriedām situāciju, kuru Ušakovs neatbalstīja, bet izdarīt neko nevarēja, tā kā par šo jautājumu bija partijas „Saskaņa” kongresa lēmums.

Ziņojums pilnais teksts


21.01.2015

Latvijā kopš 1995.gada likumdošanas līmenī pastāv aizliegums balotēties kā  deputātu kandidātiem personām, kas ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai arī, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas PSR Darbaļaužu Internacionālajā frontē, PSKP, (LKP).

Tajā pašā laikā, Satversmes tiesas 2006. gada 15.jūnija lēmums vērš Saeimas uzmanību uz to, ka pēc iespējas īsākā laikā ir jāizvērtē minētie ierobežojumi un, ja nav iespēju tos atcelt, tad jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru var pieļaut izņēmumus personām, kas, acīmredzami, nevar apdraudēt demokrātiskas vērtības. Tiesa arī norādīja, ka nav pieļaujama balsstiesību ierobežošana tikai politiskās konkurences dēļ.

Latvijas Sociālistiskā partija uzdod no LSP ievēlētajiem Saeimā deputātiem rosināt Saeimā izskatīt jautājumu par  Satversmes tiesas lēmuma izpildi saistībā ar šo jautājumu.

Rezolūcijas pilnais teksts