Latvijas Sociālistiskā partija

09.03.2017

Starptautiskās Sieviešu dienas aizsākumi meklējami ASV 19.gs.beigās, to atzīmē sociālisti, komunisti un feministes visā pasaulē saistībā ar sieviešu cīņu par dzimumu līdztiesību, pēc tam, kad 1857.gadā Ņujorkā tika notika plaša sieviešu demonstrācija protestējot pret mazajām algām un garajām darba stundām, kā arī nevienlīdzīgo atalgojumu, kad sievietēm par to pašu darbu maksāja pulka mazāk nekā vīriešiem. Demonstrācija izvērtās sadursmēs ar policiju un grautiņos, kuros traģiski gāja bojā vairākas demonstrantes. Kopš tā laika Amerikas sociālisti un cīnītāji par dzimumu līdztiesību sāka 8.martu atzīmēt kā sēru dienu. Pamazām to pārņēma kreisās partijas visā pasaulē.

1975. gada 8. martā ANO sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja ar rezolūciju Nr. A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Šodien Latvijā mums pat grūti iedomāties, ka pirms mazāk nekā simts gadiem sievietes nedrīkstēja balsot, ieņemt vadošus amatus, studēt un iegūt augstāko izglītību, pretendēt uz bērnu aizbildniecības tiesībām laulību šķiršanas gadījumā, brīvi pārvaldīt savu īpašumu, kā arī strādāt virknē profesiju-pirms simts gadiem sieviete-jurists vai šoferis vairumam cilvēku likās kaut kas tikpat nesasniedzams, kā lidojums uz Mēnesi vai bezvadu telefons. 

Tomēr arī Latvijā viss nepavisam nav kārtībā. Pats kliedzošākais-reālā statistika uzrāda, ka joprojām vairums darbinieču-sieviešu, saņem ievērojami mazākas algas, nekā par to pašu darbu saņem vīrieši. Šāda darba devēju politika nav saprotama un ir apkaunojoša gan Latvijai, gan Eiropas civilizācijai. Atklāts paliek jautājums-vai šo sērgu, tāpat, kā aplokšņu algas, vispār ir iespējams iznīdēt? Starptautiskā Sieviešu diena nav tikai sārto tulpīšu un neļķu svētki vien-tā ir aicinājums ikvienam Latvijā, īpaši darbadevējiem, nopietni padomāt par to.

Vēlreiz sirsnīgi sveicam Latvijas sievietes šajā vēsturiski un sabiedriski tik nozīmīgajā dienā!


08.03.2017

Lai katrs vārds un katrs zieds, kas 8.martā nāk no sirds, patiesi iepriecina sievietes un kaut uz mirkli liek sajusties īpaši – tā, kā var justies vienīgi svētku reizē.

Pie mums ari pievienojās 130. Latvijas strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība.


06.03.2017

Rīt, 7.martā plkst.17:00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) notiks dzejas lasījumi, veltīti Starptautiskajai Sieviešu dienai, pavasara un mīlestības tēmām. Pasākuma ietvaros notiks dzejas lasījumi gan latviešu, gan krievu valodās. Ar dzejas autorlasījumiem krievu valodā uzstāsies Jeseņina Zelta medaļas un Dzintara spalvas prēmijas laureāts Pjotrs Antropovs, savukārt latviešu valodā Antropova kunga dzeju lasīs tās tulkotāja Māra Rubīne. Ar dzejas autorlasījumiem latviešu valodā uzstāsies arī jaunais dzejnieks Nauris Gekišs. Ieeja brīva. Laipni aicināti visi dzejas cienītāji!



21.02.2017

Ceturtdien, 16.februārī, Latvijas parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja starpvaldību līgumu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbību militārajā jomā. Zem neitrālā nosaukuma slēpjas Latvijas Republikas oficiāla pakļaušanās ASV un sava padotā stāvokļa atzīšana, atļaujot amerikāņiem izmantot Latvijas teritoriju savām militārajām vajadzībām.

Foto: sargs.lv

Šis līgums ietver ne tikai Latvijas masu saziņas līdzekļos jau skaļu ažiotāžu izraisījušo nosacījumu par ASV militārpersonu kriminālo imunitāti Latvijā, bet arī virkni citu skandalozu nosacījumu, piemēram: tiesības ASV armijai neierobežotā daudzumā ievest Latvijā savus spēkus un kravas apejot muitu un robežkontroli, brīvi piekļūt jebkuram objektam Latvijā un izmantot to savām vajadzībām, darboties brīvi no muitas un nodokļiem, bet Latvijas tiesībsargājošās institūcijas nebūs tiesīgas pārbaudīt ne ASV militārpersonas, ne viņu ievestās kravas un pārvaldītos objektus. Turklāt šis līgums nosaka, ka 65 miljoni eiro no Latvijas budžeta, kas atvēlēts ieķīlātajai militārajai infrastruktūrai, nonāks brīvā ASV armijas lietošanā.

Pilnīgi nav saprotama loģika, saskaņā ar kuru, labākie Latvijas armijas zaldāti, kuru bruņojums un ekipējums pirkts par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, karo Irākā un Afganistānā par svešu valstu un rietumu starptautisko korporāciju interesēm, kamēr pati Latvija nostāda sevi tik pazemojošā stāvoklī uzticot savu aizsardzību svešas valsts karaspēkam.

Latvijas Sociālistiskā partija jau vairākkārt brīdinājusi par negatīvajām sekām, kuras uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību atstājusi mākslīgi uzkurinātā kara histērija un svešzemju bruņoto spēku atrašanās Latvijas teritorijā. No 13 cilvēkiem, kuri izskatīja šo līgumu, iebilda tikai trīs-visi Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti: Arturs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja par to. Ironiski, ka tas valdošajai koalīcijai nebūt netraucē ar lielu pompu šķērdēt tautas naudu, gatavojoties Latvijas Republikas neatkarības simtgadei. 


20.02.2017

Ar šo rakstu mēs aizsākam ciklu, kas ir veltīts simts gadu seniem notikumiem. Mūsu mērķis ir radīt pilnīgu priekšstatu par 1917.gada notikumiem Krievijā: par impēriju, kura cīnījās I pasaules karā un tās iekšējām pretrunām, dažādām sociālajām un politiskajām grupām, kuras aizstāvēja savas intereses, sociālekonomiskajā struktūrā ietvertajiem mehānismiem, kuri lēnām, bet nepielūdzami virzīja vēsturi uz priekšu. Tas viss būs mūsu diskusijas pamatā šī gada laikā, bet sāksim ar situācijas raksturojumu Krievijas impērijā XX gadsimta sākumā.

XIX gadsimta beigās Krievijā izveidojās diezgan sarežģīta sociālekonomiskā situācija. Apmēram 80% iedzīvotāju bija zemnieki, un lauksaimniecības nozare ieņēma svarīgu vietu tautsaimniecībā, bet virkne zemnieku problēmu, kas radās līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu (atkarība no muižniekiem, lauku vadīšanas demokratizācija) nebija atrisinātas, kas radīja spriedzi. 

Tajā pašā laikā diezgan strauji attīstījās industrija, daudzi zemnieki pārcēlās uz pilsētām, iekārtojās strādāt rūpnīcās. Tas veicināja divu šķiru veidošanos: buržuāzija- ražotņu īpašnieki un pilsētu industrializācijas strādnieki. Turklāt, pati valsts bija vēlīnā feodālisma, absolūtās monarhijas klasiskais veidojums, kas neapmierināja nevienu no šķirām.


Pirmā problēma šajā stabilajā konstrukcijā bija daudzās krīzes XX gadsimta sākumā: ekonomiskā krīze 1900.-1903. g., tai sekojošā ilgstošā recesija, Krievijas- Japānas karš, Pirmā Krievijas revolūcija 1905.-1907.g. Šo notikumu gaitā zemnieki (Viskrievijas zemnieku savienība), strādnieki (partijas Eseri un KSDSP) un buržuāzija (Kadetu un Oktobristu partijas) izvirzīja valstij dažādas prasības. Sākotnēji cars apmierināja prasības, izdodot manifestu 1905.gada 17.oktobrī, bet vēlāk atlaida pirmo Domi, tad-1907.gada 3.jūnijā, arī otro Domi, kas būtiski izmainīja pārstāvniecības dalībnieku skaita proporcijas par labu muižniekiem un buržuāzijai. Tādejādi tika nosprausts kurss uz jebkuras neapmierinātības izpausmju apspiešanu.

Atsevišķa tēma ir stāvoklis Krievijā ārpolitikas arēnā. Neskatoties uz savu lielo teritoriju, vareno armiju, ekonomikas jomā Krievija bija pasaules imperiālistiskās sistēmas viduvējība, turklāt lielā mērā atkarīga no ārvalstu kapitāla un tehnoloģijām. Pasaules imperiālistiskās sistēmas pieaugošo pretrunu apstākļos valsts tika iesaistīta liela mēroga militārajos konfliktos.

Tas arī notika līdz ar I Pasaules kara iesākšanos. Iesaistoties šajā karā ar visām neatrisinātajām problēmām ārpolitikā, cariskā valdība ar pašas rokām radīja visus apstākļus revolucionārai situācijai. 

Saasinoties situācijai frontēs un nogurstot no pastāvīgajām karadarbībām, iedzīvotāju vidū pieauga neapmierinātība visos Krievijas sabiedrības slāņos, tostarp arī valdošajā grupās. 

Latvija 1917.gada sākumā bija sadalīta frontes līnijas divās daļās, kas atradās uz dienvidiem no Slokas, pie Rīgas, tālāk pa Daugavu līdz Jēkabpils dienvidu pusi un tālāk cieši gar Daugavpili. Dienvidrietumu pusē bija izvietojies vācu karaspēks, ziemeļaustrumos atradās cara armija. 

Tāds stāvoklis nevarēja neizraisīt vietējo iedzīvotāju vidū asu reakciju un neapmierinātību ar karadarbību. Vietējā sociāldemokrātija, kura atšķirībā no mūsdienu liberālajiem reformistiem, kas darbojas tās vārda aizsegā, ievērojot proletariāta idejas, saprata, ka karš nenotiek vienkāršo darbaļaužu un viņu ģimeņu interesēs, viņu bērni tika nogalināti vairākus desmitus kilometrus no mājām, bet gan antagonistu klases- mirstošā feodālisma, stiprinot savas buržuāzijas pozīcijas. 

Būdami norūdīti kaujās, integrēti cara armijā, Latvijas sociāldemokrāti nodarbojās ar aktīvu propagandu, kas bija tik veiksmīga, ka Ziemeļu frontes galvenais komandieris, ģenerālis N. Ruzskis paziņoja: “Rīga un Dvinska ir Ziemeļu frontes nelaime, sevišķi Rīga. Tās ir divas boļševiku propagandas izdaudzinātas ligzdas ”. Būtiska loma bija arī vietējo sociāldemokrātu ciešajai saiknei ar visu revolucionāro kustību Krievijā, ar tās galveno daļu- Petrogradas strādniekiem, kuru vidū tajā laikā darbojās P. Stučka. Viņš sekoja notikumiem Latvijā, nodarbojās ar boļševiku literatūras piegādes organizēšanu uz Latviju. 

Laipni lūdzam šajā notikumiem bagātajā gadā, kas iezīmē veselu virkni svarīgu notikumu, kuri kardināli maina pasaules vēstures skatījumu, kļūs par jauna laikmeta vēstnesi darbaļaužu cīņā par savām interesēm, darbaļaužu, bet nevis kapitāla varu.


17.02.2017

15.februārī tika atzīmēta 28.gadskārta kopš Padomju Savienības armija pameta Afganistānu. Pieminot šo notikumu, Rīgā ''Klusajā dārzā'' notika ziedu nolikšana, kurā piedalījās Latvijas Sociālistiskās partijas biedri. Tāds pats piemiņas pasākums tradicionāli norisinājās Ludzā pie 2010.gadā atklātā monumenta, kurš uzcelts par tautas ziedojumiem un Ludzas pašvaldības līdzekļiem.

  • 1

    Foto: Grigorijs Fedkins

  • 2

    Foto: Grigorijs Fedkins

  • 3
  • 4

16.01.2017

Intervija ar Rīgas pilsētas Ziemeļu izpilddirekcijas direktoru, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Hristoļubovu "Baltkom Radio".


05.01.2017

Trešdien, 4. janvārī, notika, ikgadējie Latvijas Sociālistiskās partijas organizētie, atceres pasākumi Audriņos, Ančupānu mežā un Rēzeknē, kas veltīti Audriņu traģēdijas upuru piemiņai, lai paaudze paaudzei nodotu to dienu traģiskos notikumus un, lai tādas melnās dienas vēsturē neatkārtotos! Svarīgi zināt, mācīties un nepieļaut traģedijas.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19

1941. gada decembrī Audriņu ciema iedzīvotāja Aņisja Glušneva savā mājā slēpj un kopj piecus, vārgus sarkanarmiešus, kuri bija bēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes. Viens no bēgušajiem bija mājas īpašnieces vecākais dēls Radions, kurš vēl pirms kara strādāja padomju milicijā. 18. decembrī, nedaudz atlabstot, kareivji nolēma doties uz mežu pie partizāniem. Tieši tad, Rēzeknes 2. iecirkņa policistu Ludborža un Uļjanova patruļas laikā, tika pamanīti bēgļi. Aizturēšanas laikā, sarkanarmieši pretojās, kā rezultātā gāja bojā viens policists un viens sarkanarmietis, pārējiem izdodas bēgt. Daļa policistu devās uz mežu bēgušo meklējumos. Policistiem izdevās tos panākt, taču apšaudes laikā tika zaudēti 3 cilvēki, soda veicēji atgriezās atpakaļ. Neveiksme viņus saniknoja.

Atriebjoties hitlerieši rīkoja iebiedēšanas akciju: 1942. gada 2. janvārī līdz pamatiem nodedzināja Audriņu ciematu, visus ciema iedzīvotājus aizveda uz Rēzeknes cietumu. Nākamajā dienā visi 170 ciema iedzīvotāji tika nošauti Ančupānu mežā, bet 4. janvārī, Rēzeknes tirgus laukumā tika īstenots paraugsods, kur tika nošauti 30 ciema vīrieši.


02.01.2017

4. janvārī notiks atceres pasākumi, kas veltīti Audriņu ciema traģisko notikumu 75. gadskārtai, kad fašistiskie iebrucēji un vietējie līdzskrējēji nežēlīgi izrēķinājās ar visiem tā iedzīvotājiem, bet pašu ciemu sadedzināja. 


Jau 15 gadus pēc kārtas Latvijas Sociālistiskā partija organizē piemiņas braucienus uz šīm traģiskajām vietām. Pēc tradīcijas, 4.janvārī, autobusi dodas uz Audriņiem, lai pie pieminekļa noliktu ziedus 200 traģiski bojā gājušiem ciema iedzīvotājiem. Tālāk ceļš ved uz Ančupānu memoriālu (Ančupāna mežā), kur masveidā tika nogalināti cilvēki. Jāatzīmē, ka tikai Rēzeknes novadā kopumā fašisti ir atņēmuši dzīvību 15 199 iedzīvotājiem, tai skaitā 2045 bērniem. Šeit netiek ņemti vērā kara gūstekņi, kuri arī tika slepkavoti tūkstošiem. Pēdējā piemiņas pieturvieta ir pie Rēzeknes Tirgus laukuma (kādreizējais cietums), kur publiski tika nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji.

Pasākumi sāksies Audriņos, plkst. 11:00, ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie pieminekļa fašisma upuriem.


31.12.2016

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde sirsnīgi apsveic partijas biedrus un atbalstītājus, draugus un kolēģus Latvijā un ārzemēs ar Jauno 2017. gadu! Jaunajā gadā Jums visiem novēlam būt stipriem, gūt panākumus profesionālajā un sabiedriskajā jomā. Lai Jums ir draudzīga ģimene un tuvinieki, kuri vienmēr būs gatavi sniegt savu atbalstu. Novēlam atrast brīvu laiku saviem draugiem un vaļaspriekiem, kā arī labu veselību. Esiet laimīgi Jaunajā gadā!