Latvijas Sociālistiskā partija

03.03.2016

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā atkal plaši tiek apspriests nepilsoņu jautājums. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar «Pilsoņu un nepilsoņu savienības» portālā ManaBalss.lv organizēto parakstu vākšanu par balss tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.

Valdošās koalīcijas partijas «Latvijas Reģionu apvienība» pārstāvji jau ir paspējuši paust savu negatīvo attieksmi pret nepilsoņiem atņemto politisko tiesību daļēju atdošanu.Tā, piemēram, «Nacionālās Apvienības» līdzpriekšsēdētājs nosauca iniciatīvu par «pretvalstisku un pretkonsticionālu».

Gribētos atgādināt šiem kungiem, ka jēdziens «nepilsonis» ir maldinošs, t.k. tas nav cilvēks bez pilsonības, bet gan Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kas dzīvo un strādā šeit un viņam ir Latvijas Republikas pase, un viņš ir šīs valsts nodokļu rezidents, bet mākslīgi tiek ierobežotas personas politiskās tiesības. 

Objektīvi, nepilsoņi ir Latvijas tautas pārstāvji, kam saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes otro pantu, pieder suverēnā vara valstī. Tad, kas šeit ir «antikonsticionāls»: Latvijas iedzīvotāju daļas tiesību ierobežošana vai prasība atdot vismaz daļu no šīm tiesībām?


Vienīgais reālais iemesls tam, kāpēc šobrīd vēl ir nepilsoņi, ir vadošo partiju bailes zaudēt savas pozīcijas: mūžīgi musinošā «padomju okupācijas» tēma, ārējie un iekšējās piektās kolonas draudi novērš cilvēku domas par sociālajām problēmām, ko valsts nav spējīga atrisināt. Atteikšanās no šī diskursa, kopā ar vēl 260 tūkstošiem jauniem vēlētājiem, kas jau vairākus gadus mākslīgi tiek turēti ārpus politiskajiem procesiem, protams, rada esošajai varai nopietnas problēmas. 

Šīs bailes ir saprotamas, bet nav skaidrs, kāpēc no tā ir jābūt atkarīgam vairāku simtu cilvēku liktenim. Kaimiņos Lietuvā nepilsoņu nav un nekad nav bijis, Igaunijā to ir tikai 83000 un viņiem ir atļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ko tādu valstij ir nodarījuši 260 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji, kad pat sarunas par dažu pilsonisko tiesību atdošanu tiek uzskatītas par «pretvalstiskām »?

Par diskreminējošu attieksmi pret nepilsoņiem no valsts puses vairākkārtēji ir ziņojušas vairākas starptautiskas organizācijas: ANO Cilvēktiesību komiteja, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, EDSO Parlamentārā asambleja un pat Eiropas Parlaments 2015.gada septembrī atzina nepilsoņu tiesību pārkāpumus. Kādi gan vēl argumenti «par» ir vajadzīgi?

Latvijas Sociālistiskā partija vairākkārtēji ir izteikusi savu viedokli par nepilsoņu problēmām, un turpina to atbalstīt. Tas ir izteikts arī LSP XVIII rezolūcijā "Par vēlēšanu tiesību piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem", un mēs arī atbalstām nepilsoņu institūta vienkāršošanu, piešķirot pilsonību visiem, kam ir nepilsoņa statuss, bez jebkādiem papildus nosacījumiem. Kā pagaidu variants mūs apmierinātu balss tiesību pišķiršana nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, tāpēc aicinām visus mūsu atbalstītājus parakstīt šo aicinājumu.


01.03.2016

Latvijas Republikas Saeimas valdošā koalīcija 11.februārī ar balsu vairākumu apstiprināja jauno valdību Māra Kunčinska vadībā. Kaut gan par «jaunu» to nevar nosaukt: koalicīja ir palikusi iepriekšējā, un tās sastāvā ir parādījušies tikai trīs jauni uzvārdi.

Saskaņā ar pēdējo DNB Latvijas Barometrs veikto aptauju, apmēram 80% iedzīvotāju negatīvi vērtē valdības darbu. Laikam jau pēc valdošo partiju domām viss negatīvais ir saistīts ar trīs iepriekšējiem ministriem, bet pārējie no visas sirds ir strādājuši valsts labā. 

Tikai neizpratni rada koalīcijas sarunu process, kas sākās pēc Laimdotas Straujumas kabineta demisijas. Neviena no valdošajām partijām neizvirzīja nozares attīstības programmu, uz kuras vadību viņi pretendēja, nenotika publiska kandidatūru apspriešana un atlase, ņemot vērā kandidātu profesionālo kompetenci.


Cīņa par Satiksmes ministristrijas kontroli starp «ZZK» un «Vienotību» bija tik acīmredzama, ka vienkārši nav saprotams kā šīs divas partijas varēs strādāt vienas valdības ietvaros.

Īpaši nepatīkami ir tas, ka speciāli «Vienotībai» tika izveidots premjera vietnieka amats, lai saglabātu tās pieprasīto amatu skaitu. Ar ko šis cilvēks nodarbosies? Par ko atbildēs? Kāds labums no viņa darbības būs valstij un sabiedrībai? 

Protams, šajā situācijā rodas būtiski jautājumi. Kāpēc pat netika izskatīti citas koalīcijas varianti? Kāpēc prezidents neuzstāja, lai koalīcijā iesaistītu vismaz tās opozīcijas partijas, kas balsoja par viņa ievēlēšanu?

Bet vissvarīgākais jautājums ir, kā intereses pārstāvēs šī valdība? Valdības deklarācijā ir ļoti daudz neskaidru formulējumu, kuru vienīgā reālā jēga ir atteikšanās no kaut kādām būtiskām izmaiņām Latvijas sociāli ekonomiskajā politikā.

Tā vietā tika nolemts kārtējo reizi spēlēt uz nacionāli noskaņoto iedzīvotāju jūtām, izvirzot priekšplānā bēgļu un mazākumtautību skolu jautājumu. It kā tajā slēpjas visa iedzīvotāju neapmierinātības ar iepriekšējo valdību darbu ļaunuma sakne, bet šo izdomāto problēmu atrisināšana varētu atjaunot ekonomiku, samazināt bezdarba un nabadzības līmeni, palīdzēt izrāpties no demogrāfijas bedres un atrisināt citas sociālās sfēras problēmas.

Latvijas Sociālistiskā partija ir pārliecināta, ka reāls šo problēmu risinājums ir iespējams tikai, atsakoties no neoliberālās ekonomiskās politikas, kas ir pierādījusi savu neefiktivitāti. Neviena no Latvijas valdībām pēdējo 25 gadu laikā šādus uzdevumus nav pat izvirzījusi, un arī M.Kučinska valdības nav izņēmums. 


24.02.2016

23. februārī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri piedalījās ziedu nolikšanā pie Rīgas atbrīvotāju pieminekļa.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg
  • 10.jpg

23.02.2016

Latvijas Republikas Saeimas deputāti 11.februārī galīgajā lasījumā apstiprināja enerģētikas likuma grozījumus, kuru pamatā ir t.s. Latvijas gāzes tirgus «liberalizācija » un uzņēmuma «Latvijas Gāze» sadalīšana.

Pateicoties elektroenerģijas tirgus «liberalizācijai», Latvijā cilvēki jau ir paspējuši izjust, kas slēpjas aiz šī skaistā nosaukuma. Lielu iedzīvotāju daļu skāra banāls cenu kāpums, kā rezultātā ir samazinājies viņu labklājības līmenis, un daļa no ienākumiem ir pārgājusi to nedaudzo rokās, kuru interesēs reāli tiek veikta šī «liberalizācija ».

Mēs jau esam ziņojuši par pieprasījumu, kas tika nosūtīts gan mūsu deputātiem, Ekonomikas ministrijai, par riskiem, kas ir saistīti ar plānotajām izmaiņām gāzes nozarē. Ministra atbilde pēc savas būtības ir lieliska: Latvija, pieņemot šo lēmumu, pat neņem vērā pseido zinātniski ekonomiskos aprēķinus, bet tikai ievēro Eiropas Savienības atsūtītās direktīvas, un jebkura informācija, kas ir saistīta ar paredzamo seku novērtējumu ir slepena.

Tagad Latvijas dabas gāzes tirgū uzņēmums «Latvijas Gāze» ir absolūts monopolists, un tas īsteno gāzes iepirkšanu, glabāšanu, nodošanu un pārdošanu. Vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai ir Krievija, bet vienīgā fiziski iespējamā alternatīva uz šo brīdi Krievijas gāzei ir regazificētā sašķidrinātā gāze (SDG) no Klaipēdas termināļa Lietuvā.

Jau pats fakts, ka šī gāze tiek sašķidrināta, transportēta ar tankeri un pēc tam regazificēta liecina par to, ka tās pašizmaksa nevar būt zemāka par gāzes cauruļvada gāzi. Turklāt gāzes cauruļvads jau ir uzbūvēts un Latvija to ir ieguvusi pilnīgi bezmaksas, bet nauda par Lietuvas termināli vēl ilgi būs jāatmaksā.

 «Latvijas Gāze» reformu veikšanas rezultātā tiks sadalīta divos uņēmumos: nodošanas sistēmu operators un dabas gāzes sadales sistēmas operators, t.i., lai gāzi nogādātu no piegādātāja pie patērētāja, mākslīgi tiks izmantoti starpnieka pakalpojumi, kura izveidošana un uzturēšana gulsies uz ierindas patērētāja pleciem.

Ir skaidrs, ka šodien ar maksimālu valsts atbalstu notiek banāla Latvijas gāzes tirgus pārdale, kur galvenā loma ir SDG gāzes piegādātāju korporācijām no Rietumiem. Latvijas ierindas iedzīvotājs to izjutīs kā sadzīves gāzes, apkures un citu pakalpojumu cenu pieaugumu. Tad rodas jautājums, kā intereses aizstāv šī valsts?


10.02.2016

Kā mēs jau ziņojām, pagājušajā gadā pie Viļņas notika poļu, lietuviešu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības, kuru laikā, saskaņā ar izdomātu leģendu, notika bruņota sacelšanās apspiešana «Latgalas» rajonā, kas atrodas izdomātā Baltijas valstī «Amberlenda». Nepārprotamo mājienu uz Latgali Latvijas Sociālistiskā partija uzskata par nepieļaujamu ārvalstu rīcību pret tās iedzīvotājiem.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam rakstisku pieprasījumu, lai noskaidrotu Latvijas Ārlietu ministrijas viedokli par šo situāciju, kā arī, lai uzzinātu kādi soļi ir sperti, lai nākotnē nepieļautu šādu situāciju. Plašāku informāciju par Rinkevičam uzdotajiem jautājumiem var izlasīt iepriekšējā rakstā. 

No Ārlietu ministrijas saņemto atbildi var nosaukt par birokrātijas liekvārdības paraugu. Lielāko vēstules daļu aizņem jau zināmu faktu pārstāstījums: kur notika šīs mācības, kāds ir to nosaukums, kas tajās piedalījās, tika pieminēts, ka Latvija tajās nepiedalījās. Un pašās beigās Edgars Rinkēvičs raksta, ka viņš neredz vajadzību sniegt paskaidrojumus Latgales iedzīvotājiem par šo pasākumu tāpēc, ka bruņoto mācību scenārijā tika izmantoti neesoši geogrāfiski nosaukumi. Acīmredzot, ministra kungs zina citus Baltijas valstu apgabalus, kas asociējas ar vārdu «Latgala», un Latgales iedzīvotājiem, pēc viņa domām, nevajag satraukties. 

Tikmēr Lielbritānijas valsts tele-radio korporācija «BBC» 3.februārī parādīja filmu «World War Three: Inside the War Room». Filmas sižets sāpīgi atgādina iepriekš minēto mācību sižetu, bet tajā jau vairs nav nekādu divejādi interpretējamu nosaukumu. Ārlietu ministrs par šo situāciju joprojām nesatraucas.


05.02.2016

Pagājušā gada beigās Latvijas Sociālistiskā partija sagatavoja un izdeva grāmatas «LSP: vēsture dokumentos» 2.sējumu. Tas ietver periodu no LSP X (2006.gads) līdz XVIII kongresam, kas notika 2014.gada 29.novembrī, un tajā ir Valdes atskaites ziņojumi, pieņemtās rezolūcijas un paziņojumi, paziņojumi, sadarbības partiju sveicieni un citi dokumenti par partijas darbu šajā periodā.

Šīs grāmatas unikalitāte ir tā, ka tajā pirmo reizi publiski tika publicēti visu partijas pirmorganizāciju saraksti, deputātu uzvārdi, kas ir bijuši ievēlēti no LSP saraksta Eiropas Parlamentā, Saeimā un pašvaldībās. Grāmata ir pieejama šeit.


03.02.2016

Pagājušā gada beigās netālu no Viļņas notika vispārējās lietuviešu, poļu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības. Saskaņā ar leģendu, izdomātas Baltijas valsts «Amberlenda» robežas ir pārkāpis agresīvs austrumu kaimiņš «Redlenda». Izmantojot propogandas metodes, iebrucēji mākslīgi stimulēja un atbalstīja separātisko kustību reģionā, kas noveda pie prettiesiskas teritorijas daļas atdalīšanas no «Amberlendas» un neatzītas valsts «Latgales» izveidošanas, kas uzsāka bruņotu cīņu ar «Amberlendu».

3feb.jpg

Saskaņā ar šādu vienkāršu leģendu, notiek trešo valstu militārās apmācības, kur tās nekautrējoties mācās karot ar Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt, Ukraina pat nav NATO dalībvalsts, un tās teritorijā notiek pilsoņu karš, ir simtiem kara noziegumu faktu, ko Ukrainas karavīri ir veikuši pret savas valsts mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet valdošās Latvijas partijas, acīmredzot, šis fakts ne ļoti uztrauc. Tās ir aizņemtas ar ministru portfeļu dalīšanu.

Latvijas Sociālistiskā partija šādus atklātus uzbrukumus Latgalei un tās iedzīvotājiem uzskata par nepieļaujamiem. Lai noskaidrotu šo situāciju Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja pieprasījumu Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Viņi lūdza atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  1. Vai Ārlietu ministrija bija informēta par šīm militārajām mācībām un to leģendu?
  2. Vai Ārlietu ministrija ir izteikusi paziņojumu par šādas provokatīvas informācijas nepieļaujamību?
  3. Ko ministrija ir darījusi, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem izveidojušos situāciju un novērstu šādu ļaunprātīgu trešo valstu rīcību nākotnē?

Līdz šim brīdim neviena atbilde no ministra vēl nav saņemta.


01.02.2016

2016.gada 20.janvārī Viļņā no sirds nepietiekamības nomira bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Mikolass Burokjavičus.

1946.gadā 19 gadīgais Mikolass iestājās VK(b)P un palika uzticīgs savai izvēlei visu dzīvi. Papildus partijas darbam vēl nodarbojās arī ar pētniecisko un mācību darbību, viņš bija vēstures zinātņu doktors un Viļņas Valsts pedagoģiskā institūta zinātniskā komunisma un politoloģijas katedras profesors.

1feb.jpg

1999.gadā tika apsūdzēts par traģisko 1991.gada janvāra notikumu organizēšanu Viļņā un notiesāts uz 12 gadiem. Viņam bija iespēja tikt atbrīvotam pirms termiņa, ja viņš uzrakstīs lūgumu par apžēlošanu, bet Burkjavičus noraidīja šo priekšlikumu, paziņojot, ka viņš nav vainīgs Dzimtenes priekšā.

Latvijas Sociālistiskā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību radiniekiem.



20.01.2016

Noslēdzoties 2015. gadam, ir krasi saasinājusies starptautiskā militāri politiskā situācija. Aktīvā fāzē ir militārie konflikti Ukrainā, Sīrijā, Lībijā, Irākā, Afganistānā, Jemenā. Aiz katra no tiem saskatāmas NATO un tās sabiedroto pēdas. Pēdējos 20 gados ar NATO līdzdalību ir izraisīta virkne ievērojamu militāro konfliktu, tajā skaitā bez ANO Drošības padomes sankcijas, kas izraisījuši simtiem tūkstošu mierīgu iedzīvotāju upuru.

Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotājiem visiem spēkiem ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un oficiālu personu runās tiek kultivēts ienaidnieka tēls Krievijas Federācijas personā. Tādā vai citādā veidā militārā konflikta ar Krieviju tematika nepamet sabiedriskās apziņas ietekmēšanu. Latvijas teritorijā regulāri notiek militārās mācības ar ārvalstu karaspēka līdzdalību. Rīgā atvērts NATO stratēģisko komunikāciju centrs; veidojot nacionālo budžetu, aizsardzībai paredzētie izdevumi kļūst par galveno prioritāti; tiek iepirkta militārā tehnika; regulāri tiek pilnveidoti atbilstošas ievirzes informatīvie izlēcieni.

Uz šāda fona Latvijas valdībai savas darbības aklās pārliecības vietā nebūtu lieki padomāt par Latvijas lomu potenciālajā konfliktā starp NATO un KDLO (Kolektīvās drošības līguma organizācija). No visām NATO valstīm tiešas robežas ar Krieviju ir tikai Baltijas valstīm, Polijai un vēl šaura josla Norvēģijai aiz Polārā loka. Nav jābūt militāram ekspertam, lai noteiktu pirmā trieciena vietu, ja kāda no pusēm izraisītu šādu konfliktu. Tāpat nav grūti prognozēt šāda trieciena sekas Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas infrastruktūrai. Tad kāda mērķa dēļ paši radām sev draudus?

Pašlaik Latvijas teritorijā izvietots jau vairāk nekā simts smagās kaujas tehnikas vienību no ASV un Vācijas, sabūvētas NATO militārās bāzes. Savus plānus karaspēka izvietošanā Baltijā publiskojusi arī Lielbritānija, turklāt darot to Latvijai apzināti pazemojošā veidā – pat nesaskaņojot ar mūsu valsts aizsardzības ministru.

Latvijas Sociālistiskā partija allaž ir iestājusies un iestājas pret jebkādu ārvalstu karaspēka izvietojumu Latvijas teritorijā un nosoda NATO agresīvo politiku, kas rada spriedzi Austrumeiropas reģionā. Mēs pieprasām, lai Latvijas valdība nekavējoties pārtrauktu jaunu karaspēka vienību pārvietošanu uz valsts teritoriju, atteiktos rīkot Latvijā  trešo valstu militārās mācības un saskaņotu ar ASV, Vāciju un Lielbritāniju Latvijas teritorijā izvietotā karaspēka izvešanas grafikus.