Latvijas Sociālistiskā partija

08.06.2016

Apmēram pirms mēneša lielu rezonansi sabiedrībā izsauca «Padomju okupācijas Latvijā seku zaudējumu aprēķināšanas komisijas» pārstāves Rutas Pazderes nosauktās summas, par kādām viņa novērtē «padomju okupācijas» radītos zaudējumus— 185 miljardi eiro. 

Šajā rakstā mēs nevērtēsim tos vai citus notikumu avotus, nesalīdzināsim statistikas datus. Pamēģināsim palūkoties uz šo situāciju bez liekām emocijām un ievērojot mūsdienu Latvijas sabiedrības intereses. 

Mēs varam domāt, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos lielākā mūsu sabiedrības daļa ir ieinteresēta pienācīgi dzīvot un strādāt savā Dzimtenē, plānot savu nākotni un būt pārliecinātiem par to, audzināt bērnus, būt drošiem par savām vecumdienām. Bet vai valsts ievēro šīs intereses savā ikdienas darbā?


Kopumā par šīs komisijas darbību kopš 2005.gada ir iztērēti vairāki simti tūkstoši eiro. 2009.gadā komisijas darbību pārtrauca finansēt un to apstādināja, turklāt sabiedrība netika informēta par tās ilggadējās darbības rezultātiem. Vai arī par to, ka kāds bija atstādināts par līdzekļu izšķērdēšanu? Nē, 2013.gadā komisija atsāka savu darbu.

Turklāt, uzrādītie šajā gadā 185 miljardi eiro- tas vēl nav komisijas darba izmaksu beigu rezultāts, bet tikai starpposma cipars. Lai iegūtu beigu rezultātu, pēc komisijas priekšsēdētāja Edmunda Stankeviča teiktā, vēl būs nepieciešami 5-7 gadi. Tas nozīmē, ka lai varētu saskaitīt kopējos zaudējumus, kas Latvijai ir radušies 46 gadus atrodoties PSRS sastāvā, būs nepieciešams komisijas 16-18 gadu ilgs darbs, kas tiks apmaksāts no valsts iedzīvotāju kabatas, kuru skaits šajos 25 postpadomijas gados ir kļuvis par 20% mazāks.

Šīs komisijas darbs plaši tiek atspoguļots sakarā ar lielās intereses izrādīšanu par tēmu, ar ko tā nodarbojas. Bet cik vēl tādu komisiju, kas nodarbojas ar zemas kvalifikācijas zinātniskā darba imitāciju, uztur valsts uz mūsu rēķina? Kādus panākumus valsts pēdējos gados vispār ir guvusi? Kādi ir 25 gadu neoliberālās ekonomikas politikas rezultāti? 

Stabilais bezdarba līmenis un lielā nodokļu slodze pieaug ar katru gadu. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam. Cilvēku skaita samazināšanās emigrācijas dēļ ir gandrīz tikpat liels kā mirušo skaits. Ir acīmredzamas krīzes pazīmes veselības aizsardzībā, izglītībā un zinātnē, kultūrā un lauksaimniecībā.

Kas un kad risinās šīs problēmas? Un kādā veidā šādu komisiju veiktie aprēķini to veicinās? 


06.06.2016

No šā gada 1. jūlija Latvijā namu apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā. Valdība izskaidro šīs Eiropas Komisijas prasības nepieciešamību, kaut gan patiesībā runa ir par rekomendācijām, bet nevis par stingrām prasībām.

12 gadu laikā, kamēr Latvija ir ES sastāvā, neviens no valdošās koalīcijas neko nav izdarījis, lai iestātos par PNV atcelšanu, vai arī tā likmes samazināšanu šajā nozarē. Un tagad valsts kārtējo reizi ir atradusi veidu kā papildināt budžetu uz tautas rēķina.

2016. gada 9.jūnijā pulksten 8:30 pie Saeimas ēkas notiks Latvijas Sociālistiskās partijas pikets par šī nodokļa atcelšanu, kas acīmredzami sāpīgi ietekmēs lielas valsts iedzīvotāju daļas jau tā mazo budžetu. Mēs aicinām piedalīties piketā visus, kas nav vienaldzīgi.


13.05.2016

6.aprīlī Ministru prezidents Māris Kučinskis izdeva rīkojumu veikt korumpēto VID darbinieku rotāciju uz citām valsts struktūrām. Savukārt, finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola lika VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei veikt rotāciju līdz 1.maijam.

Visu aprīli VID steidzamā kārtā izstrādāja korumpēto darbinieku rotācijas kārtību uz citām valsts struktūrām. Neskatoties uz sabiedrības sašutumu, valdība tā arī neatteicās no domas par rotāciju, kam kopumā jāskar 39 VID darbiniekui, tajā skaitā 22 dažāda līmeņa vadītāji.

13may.jpg

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka tas ir pilnībā nepieņemams lēmums. Ja tiek pierādīta ierēdņa korumpētība, tad par šādu rīcību viņam ir jāatbild saskaņā ar krimināllikumu. Par kādu tiesisku valsti vispār var būt runa, ja Ministru prezidents, pieņemot lēmumus, vadās nevis no likumdošanas, bet gan no valsts ietekmīgo grupu interesēm?

Rotācija nozīmē, ka negodīgie ierēdņi paliks ne tikai nesodīti, bet arī turpinās dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina, jo līdzekļu zagšana tiek atbalstīta. LSP uzskata, ka, lai labotu šo situāciju, vainīgās VID amatpersonas ir jāatbrīvo no darba bez tiesībām strādāt Latvijas Republikas valsts struktūrās.




09.05.2016

Padomju Savienības Lielais Tēvijas karš pret fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā, taisnīgs karš. Otrā pasaules kara, kas sākās starp divām kapitālistiskām koalīcijām, netaisnīgs – galvenā sastāvdaļa. Bruņotās cīņās mainījās kara raksturs. No buržuāzisko valstu puses, kas stājās pretī fašistiskajiem grupējumiem, tas arī sāka pārvērsties par atbrīvošanas, tātad taisnīgu karu. Par galveno un izšķirošo faktoru Otrā pasaules kara rakstura maiņā kļuva PSRS iesaistīšanās tajā. To izraisīja hitleriskās Vācijas iebrukums Padomju Savienībā. Tā kļuva par centru, kas pievilka visus mieru mīlošos spēkus, par kodolu, ap kuru apvienojās visas zem fašisma jūga nokļuvušās tautas, kā arī tās, kam draudēja šāds paverdzinājums.

Uzvara pār fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem tika panākta ar Antihitleriskās koalīcijas, ar tautu, kas cīnījās pret okupantiem un to atbalstītājiem, kopīgiem spēkiem. Taču izšķirošā loma šajā bargajā progresīvo un reakcionāro spēku kaujā piederēja Padomju Savienībai. Padomju un vācu fronte Otrajā pasaules karā bija galvenā fronte. Šeit laika posmā no 1941. līdz 1945. gadam atradās fašistiskās Vācijas galvenie bruņotie spēki.

Radikāls lūzums visā Otrā pasaules kara gaitā notika padomju un vācu frontē. Graujošā hitlerisko spēku sakāve pie Staļingradas satricināja visu hitlerisko kara mašīnu un fašistisko Vāciju kopumā. Kauja Kurskas lokā noveda vācu fašistisko armiju līdz katastrofai. Vermahta labāko spēku sagrāve pie Kurskas neļāva fašistu armijai vairs saņemties. Šo faktu apstiprināja arī Čerčils savā vēstījumā Staļinam 1944. gada 27. septembrī: „Izmantošu gadījumu, lai Apakšnama palātā atkārtotu to, ko esmu teicis agrāk: ka tieši krievu armija izlaida zarnas vācu kara mašīnai un pašreizējā brīdī savā frontē savalda nesalīdzināmi lielākus pretinieka spēkus.”

Viens no Padomju valsts lielākajiem kaujas spēju un izturības faktoriem Lielajā Tēvijas karā bija padomju sabiedrības sociāli politiskā vienotība. To neplosīja šķiru antagonisms un tā bija iekšēji viendabīga. Ar pēkšņo uzbrukumu Padomju Savienībai hitlerieši cerēja uz drīzām nesaskaņām starp strādniekiem un zemniekiem, starp krieviem un citām PSR Savienības tautībām. Taču ienaidnieka cerības neattaisnojās. Lielais Tēvijas karš vēl ciešāk saliedēja padomju sabiedrību. Neviena nācija nedrebēja okupantu „pātagas” priekšā, nevienu nevarēja iekārdināt ar „kliņģeri”. Hitlerieši nespēja izveidot sagrābtajās padomju republikās marionešu valdības. Tajā pat laikā visu Padomju Savienības tautu dēli cīnījās Tēvijas kara frontēs. Sarkanās Armijas sastāvā bija arī nacionālie formējumi: azerbaidžāņu, armēņu, gruzīnu, latviešu, lietuviešu, igauņu un citi.

Izcila loma cīņā ar ienaidnieku bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijai, kam 1942. gada 5. oktobrī tika piešķirts Gvardes nosaukums un tā kļuva par 43. Latviešu strēlnieku Gvardes divīziju. 1944. gada jūnijā tika izveidots 130. Latviešu strēlnieku korpuss, kura sastāvā iekļāvās 43. Gvardes, kā arī 308. Latviešu strēlnieku divīzija. Korpusam bija visaktīvākā līdzdalība Latvijas atbrīvošanā no hitleriskajiem iebrucējiem. 1944. gada 16. oktobrī 130. Latviešu strēlnieku korpusa daļas, iedzīvotāju sirsnīgi sveiktas, iesoļoja atbrīvotajā Rīgā.

Lielu ieguldījumu cīņā ar fašistiskajiem okupantiem deva partizānu kustība. Ap 1944. gadu tā aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju. Bruņotās cīņās aktīvi piedalījās 24 partizānu vienības, 33 apakšvienības, liels skaits vadu un grupu. Pavisam Latvijā partizānu vienībās piedalījās ap 20 tūkstošiem cilvēku. Latvijas partizānu vienības un pagrīdes organizācijas bija internacionāli kolektīvi, tajos cīnījās daudzu Latviju apdzīvojošu tautību pārstāvji. Kopējās kaujās auga un rūdījās latviešu, krievu, baltkrievu partizānu draudzība. Kā vienotības simbols pēc kara uz triju republiku robežas tapa Draudzības kurgāns.

Galvenais, no Otrā pasaules kara izrietošais secinājums, kas ir nenoliedzami nozīmīgs Latvijai, ir: tikai pašu spēkiem vien tai nebūtu bijis iespējams nomest hitleriešu jūgu, uzveikt fašistiskās Vācijas gigantisko kara mašīnu un nodrošināt latviešu tautas tālāko eksistenci. 

Dziļā cieņā pateicamies visiem tiem, kasi Lielajā Tēvijas karā cīnījās pret fašistisko Vāciju un tās satelītiem, un uzvarēja. To karotāju pēcteči, kuri cīnījās Padomju Armijas regulārajās daļās,piedalījās partizānu kustībā, kaldināja savas valsts uzvaru darba frontē, nekad neaizmirsīs to neizmērojamo cenu, ko maksāja Uzvara. Pagājuši gadu desmiti, ies gadsimti, bet neizdzisīs no tautu atmiņas Dzimtenes aizstāvju varoņdarbi.

Mūžīga piemiņa kritušajiem, gods un cieņa Lielā Tēvijas kara veterāniem! Sveicu Uzvaras svētkos!

V. Frolovs,
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja
pienākumu izpildītājs.

06.05.2016

78 gadu vecumā viņsaulē aizgājis cilvēks, kuru neizsakāmi cienīja tautieši. Dzimis 1937. gada 27. oktobrī Andrupenes pagasta Andzeļos. Bijis būvinženieris, un šī nodarbe visu mūžu bija viņa sirdsprieks un darbības joma. Politiķis, Latvijas Augstākās padomes deputāts – tas cilvēka lēmums, kurš skaidri apzinājās šī nebūt ne vieglā ceļa grūtības un šķēršļus. 

Visa viņa apzinātā dzīve pagāja, darbojoties cilvēku labā, pirmkārt, viņam un viņa ģimenei mīļās Rēzeknes pilsētas labā. Būvēt mājas un palīdzēt cilvēkiem – tie bija pamatmērķi viņa liktenī. Pretī tiem viņš veda arī savus dēlus, izaudzinot tos par čakliem, godīgiem un atbildīgiem un smagi pārdzīvojot visus “ērkšķus” viņu ceļā. Viņš apzinājās, ka nepamatoti pārmetumi un apvainojumi nepalīdz uzlabot dzīvi, savukārt uzticams atbalsts spārno jauniem sasniegumiem. 

6may.jpg

1994. gadā Anatolijs Bartaševičs bija viens no Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātājiem un palika tajā līdz savas dzīves pēdējam mirklim. Tāpat šis cilvēks, kura bērnība iekrita briesmīgajos kara gados, aktīvi atbalstīja biedrību “LAKCA” kā viens no šīs organizācijas locekļiem. Vairākus gadus bijis Rēzeknes Starpkolhozu celtniecības organizācijas priekšgalā. Desmitiem ēku Rēzeknē un arī visā Latgalē celtas viņa vadībā un viņam piedaloties. 90. gadu sākumā viņš izveidoja savu būvuzņēmumu – firmu “Latgalija”, kas nodrošināja ar darbavietām daudzus pilsētas iedzīvotājus. 

Savā dzīvē viņš pierādīja, ka cilvēka vērtība mērāma nevis nodzīvoto gadu skaitā, bet gan ar to, ko viņš savā dzīvē darīja citu labā, lai dzīve kaut uz mirkli kļūtu priecīgāka un apkārtējiem būtu iemesls pateikties par šo unikālo dāvanu – dzīvi. Bet galvenais – šīs neapšaubamās un mūžīgās vērtības viņš spēja nodot mantojumā saviem bērniem un mazbērniem. Tas nozīmē, ka dzīve turpinās, viņa dzīve... 


04.05.2016

Aicinam visus nevienaldzīgus 5 maijā 11:00 pieminēt Biķernieku mežā 1943. gada naktī no 5 uz 6 maiju nobendētus latviešu komjauniešus pagrīdniekus-antifašistus no Arvīda Rendnieka, Ernesta Saulīša un Viktorijas Misas vadītās “Latvijas Antifašistiskās Organizācijas”. Tajā naktī kopā ar viņiem tika nošauti arī viņu ģimeņu locekļi un citi Padomju Latvijas patrioti. Pēc kara Biķernieku mežā tika uzstadīts piemineklis kritušajiem latviešu komjauniešiem.

Kā atrast šo vietu un pieminekli?

Piemineklis atrodas netālu no Holakausta Upuru Memoriāla, tajā pašā Biķernieku ielas pusē, mežā (ielas labajā pusē, ja skatīties gar Biķernieku ielu virzienā no Rīgas centra uz Mežciemu). Pretējā ielas pusē atrodas Biķernieku Sacīkšu trase.

Ceļiņš, kas ved līdz piemineklim, atiet no Biķernieku ielas, pie pagrieziena atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Nāves Ceļš - Piemiņas Ceļš” (vienā no bildēm šīs pagrieziens ir atzīmēts ar treknu sarkanu bultu. Ielas pretējā pusē atrodas pietura Kapi (virzienā no Mežciema uz pilsētas centru). Attālums no Biķernieku ielas līdz piemineklim apmēram 100 m.

  • 1.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg

Ceļš līdz piemineklim ir atzīmēts uz satelītkartes, bildēs var redzēt, kā izskatas piemiņas akmens pie pagrieziena un pats piemineklis.

Tikt līdz vietai no pilsētas centra var ar 11 trolejbusu (braukt līdz galapunktam Ieriķu ielā, tālākais ceļš ir atzīmēts uz satelītkartes), 18 trolejbusu vai 16 autobusu braucot līdz pieturai Kapi (tālākais ceļš is atzīmēts uz satelītkartes).

No Ķengaraga, Pļavniekiem, Juglas var aizbraukt ar 15 vai 31 autobusu līdz tai pašai pieturai Kapi.

Mums visu laiku atkārto par latviešu Waffen SS leģionu, taču bija arī citi latvieši, un viņu bija daudz. Lielākā daļa viņu atdeva savas dzīvības nevienādā cīņā pret vācu okupantiem un viņu vietējiem rokaspuišiem tālajā ienaidnieku aizmugurē, nežēlīgas nacistiskās okupācijas apstākļos. Cīņā par savu Padomju Latviju.