Latvijas Sociālistiskā partija

LSP dibināšanas vēsture

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) ir nodibināta 1994.gada 15.janvārī, piereģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā 1994.gada 14.martā. LSP tika nodibināta uz sabiedriskās organizācijas “Līdztiesība” bāzes, pēc Latvijas Komunistiskās partijas darbības pārtraukšanas.

Latvijas Komunistiskās partijas darbība tika pārtraukta ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lēmumu no 1991.gada 10.septembra.

No dibināšanas dienas līdz LSP V kongresam par partijas priekšsēdētāju strādāja LR Saeimas deputāts, bijušais LKP Ludzas rajona komitejas pirmais sekretārs Filips Stroganovs. LSP V kongresā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Alfrēds Rubiks- bijušais PSKP CK Politbiroja loceklis un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs, kurš no 1991.gada 23.augusta līdz 1997.gada 5.novembrim atradās apcietinājumā, būdams notiesāts par LR valsts varas gāšanas mēģinājumu.

LSP iestājas par sociāli aizsargātas un līdztiesīgas sabiedrības radīšanu, kas balstīta uz marksisma teorijas. LSP ir darba tautas sociālo un politisko tiesību aizstāve un paudēja. Partijas devīze no 1994. līdz 2002. gadam bija: “Par sociālo aizsardzību un vienādām tiesībām visiem!” LSP VIII kongresā 2002.gada 21.decembrī tika apstiprināta LSP Statūtu jaunā redakcija un jaunā partijas devīze: “Vara tautai, nevis kapitālam”, kas darbojas līdz šai dienai.

LSP piedalījās vai nu ar saviem kandidātu sarakstiem vai vienotā sarakstā ar citām partijām visās Latvijas Republikas Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās. LR 6. Saeimā tika ievēlēti 5 deputāti, 7. Saeimas vēlēšanās LSP piedalījās Politisko partiju apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un ieguva 4 mandātus. Apvienība, kuras sastāvā bija četras politiskās partijas, ieguva pavisam 16 mandātus. LR 8. Saeimas vēlēšanās LSP piedalījās kopējā sarakstā Politisko organizāciju apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. No šī saraksta tika ievēlēti 25 deputāti. LSP ieguva 5 mandātus. Turpmāk apvienība pārstāja darboties kopā. Neskatoties uz N.Kabanova nodevību, kurš tūlīt pēc ievēlēšanas un PCTVL sagrāves pārgāja uz deputātu frakciju “Līdztiesību”, LSP savu frakciju LR Saeimā saglabāja. LSP deputātu frakcijā LR Saeimā iestājās deputāts I.Solovjovs, kuru PCTVL sarakstā ievēlēja no Tautas saskaņas partijas.

1994.gadā pieņemtā partijas Programma uzstādīja mērķi saglabāt sociālistisko marksistisko ideju politiskas organizācijas formā. LSP V kongresā 1999.gada 30.oktobrī tika pieņemts partijas Programmatiskais politiskais paziņojums, pēc kura LSP vadījās kā pēc programmas dokumenta līdz partijas jaunās programmas pieņemšanai.

LSP VI kongresā 2000.gada 2.decembrī tika pieņemts lēmums par LSP jaunas programmas un Statūtu jaunas redakcijas izstrādāšanu. Statūti tika izstrādāti un apstiprināti 2002.gada 21.decembrī LSP VIII kongresā. Darbs pie partijas programmas turpinās, to pieņēma 2004.gada 11.decembrī LSP IX kongresā.

Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās LSP piedalījās Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” sastāvā. Apvienība ieguva 17 deputātu mandātus, to skaitā LSP-4 mandātus.

LSP uzskata, ka Latvijas Republikai ir jābūt unitārai daudznacionālai valstij. Latvijai jābūt demokrātiskai valstij, kur visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz brīvību, un kur likumi atbilst Eiropas un pasaules likumdošanas normām. Valstī izmantojamie ekonomiskās kārtības noteikumi nedrīkst aplikt ražošanu ar lieliem nodokļiem un procentu likmēm, kas ekonomiski nav pamatotas ar nodevām un licencēšanu.

Nepieciešama valsts palīdzība un atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai, pieejami kredīti, mērķdotācijas, valsts pasūtījumi un līgumsaistības lauksaimniecības produkcijas ražošanai un realizācijai.

Partija uzskata, ka valsts pašlaik atrodas ekonomiskās krīzes situācijā. Nedrīkst pieļaut tālāku cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanu un sociālo garantiju zaudēšanu. Nedrīkst meklēt izeju no krīzes uz iedzīvotāju apzagšanas rēķina!

Par divkopienu sabiedrības izveidošanās procesa Latvijā pārtraukšanas svarīgu noteikumu partija uzskata nacionālās saskaņas politiku. Latvijas iedzīvotāju dalīšanu pilsoņos un nepilsoņos partija vērtē kā rupju likumdošanas patvaļu. LSP ir pārliecināta, ka Latvijā tiesības uz pilsonību reģistrācijas kārtībā jādod visiem, kas uz 1990.gada 4.maiju dzīvoja pastāvīgi Latvijā, ja viņi vēlas pilsonību.

Latvijas Sociālistiskā partija uzstājās pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Partija uzskata, ka Latvijai ir jāievēro militāri politiskā neitralitāte, tā nedrīkst atļaut savā gaisa un ūdens telpā, kā arī atsevišķā valsts teritorijā, izvietot un transportēt jebkādus masu iznīcināšanas ieročus. 2003.gada 20.septembrī referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par LSP politiku- pret Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 32,26 procenti pilsoņu, kas piedalījās referendumā.

LSP darbu vada LSP valde un Politiskā padome Politiskās padomes locekļu un locekļu kandidātu sastāvā, ko ievēl LSP kongresos. Politiskā padome pulcējas uz sēdēm reizi divos mēnešos. Starp LSP Politiskās padomes sēdēm visu operatīvo darbu veic LSP valde. Visi amati partijā ir sabiedriski.

LSP sastāv no partijas pirmorganizācijām, kas darbībā ir tieši pakļautas valdei.

LSP regulāri un sistemātiski atzīmē 1.Maija svētkus, Uzvaras dienu, dienas, kad pilsētas un ciemi tika atbrīvoti no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Lielā Tēvijas kara (1941.-1945.g.) laikā, partizānu- veterānu tikšanās Draudzības kurgānā, kā arī rīko piketus un mītiņus sakarā ar politiskiem notikumiem- kā protesta akcijas.

LSP ir stabili sakari ar daudzām strādnieku partijām. LR 8.Saeimas deputāts no LSP M.Bekasovs strādāja par novērotāju Eiropas Parlamentā.

No 2003.gada marta līdz 2006.gada decembrim iznāca LSP laikraksti « Социалист Латвии» krievu valodā un “Latvijas Sociālists” latviešu valodā. No 2007.gada iznāk vienota avīze« Социалист Латвии» un “Latvijas Sociālists” krievu un latviešu valodā.

Latvijas Sociālistiskā partija 2007.gada novembrī pārreģistrējās Latvijas Politisko partiju reģistrā.