Latvijas Sociālistiskā partija

09.12.2015

2015.gada 5.decembrī notika Latvijas Sociālistiskās partijas XIX kongress. Tajā piedalījās dalībnieki no visas Latvijas. Delegātu nacionālais sastāvs (bija pārstāvētas astoņas tautības) pilnībā atspoguļo Sociālistiskās partijas internacionālo veidošanas principu.

Apsveikuma vēstuli delegātiem atsūtīja Saskaņas partijas valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Tajā viņš rakstīja, ka mūsu sadarbība ir izturējusi laika pārbaudi, un mēs esam pārliecināti- uz mums var paļauties. Mēs kopā izvirzām mērķus un kopā tos sasniedzam. N.Ušakovs izteica arī visdziļāko cieņas apliecinājumu savam draugam Alfrēdam Rubikam. Saskaņā ar dienas kārtību, tika nolasīts partijas valdes ziņojums. Ar ziņojumu uzstājās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg

Pirmajā ziņojuma daļā viņš pievērsa uzmanību  saspīlētajai starptautiskajai situācijai pasaulē. A.Rubiks runāja arī par to, ka Latvijas Sociālistiskā partija pastāvīgi iestājas pret ASV imperiālistu, ES un NATO iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās.  Sociālistiskā partija piekrīt tam, ka cilvēkus, kas meklē patvērumu  no kara, ir jāglābj un jāuzņem, tāpat kā Lielā Tēvijas kara gados latviešus uzņēma Krievija un citas PSRS republikas, tāpat kā Eiropa tagad uzņem Latvijas ekonomiskos bēgļus.  Tajā pašā laikā partija pieprasa valdībām un ANO izstrādāt rīcības plānu, lai nevarētu uzsākt karu pret tautām, kā tas bija Irākā, Afganistānā, Sīrijā, Ēģiptē. Kara uzsākšanas novēršana ir galvenais veids, kā cīnīties ar bēgļu pieplūdumu.

Ziņojumā tika skartas tēmas, kas ir saistītas ar partijas darbu un tās biedru skaita palielināšanu. Piemēram, tika runāts par partijas biedriem, kas ir devušies darba meklējumos uz ārzemēm un, tāpēc nevar pildīt partijas uzdevumus. Varbūt vajag padomāt par partijas biedra, kas uz laiku strādā ārpus Latvijas, statusa ieviešanu. Kritiski tika novērtēta pašreizējā valsts valdība. Latvijā aizvien vairāk un vairāk naudu tērē aizsardzībai, it kā mums tūlīt kāds gatavotos uzbrukt. Tajā paša laikā izglītību, medicīnu un zinātni finansē no pāri palikušajiem līdzekļiem.

Ziņojumā tika izvirzīti četri uzdevumi partijas nākotnes darbam:

  1. Pabeigt partijas Programmas jaunās redakcijas izstrādi. Programmas pamatā ir jābūt partijas redzējumam uz situāciju pasaulē, Latvijā un partijā, un jāizvirza tādi konkrēti uzdevumi, kas radīs cilvēkiem vēlmi iet kopā ar Sociālistisko partiju.
  2. Rūpīgi jāizvēlas deputāti kandidāti nākošajām vēlēšanām gan no partijas rindām, gan no tās atbalstītāju vidus. Ziņojumā tika arī runāts par to, ka  partijas valde uzskata- ir mērķtiecīgi turpināt tradīciju un 2017.gada pašvaldību vēlēšanās sadarboties ar partiju Saskaņa, apvienību Saskaņas Centrs un citām kreisajām un  kreisi centriskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām. 
  3. Pastiprināt savu darbu darbaļaužu, jaunatnes vidū, kā arī veikt aktīvu darbību arodbiedrībās.
  4. Izveidot nelielas darba grupas, lai sagatavotu pirmsvēlēšanu programmas par dažādiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem. 

Pēc tam ar ziņojumu uzstājās partijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Hristoļubovs. Ziņojuma tēma- partijas Programmas jaunās redakcijas projekts. Tā ir partijai svarīga tēma, un tai jāvelta atsevišķi panti. Debates, pēc šiem diviem ziņojumiem, parādīja, ka partijas biedri ir  ieinteresēti partijas attīstībā un jaunu darbības veidu meklēšanā. Izskanēja dažādi priekšlikumi un kritiskas piezīmes. Kongresa izskaņā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, un ar to pilnu tekstu mēs jūs iepazīstināsim tuvākajā laikā. Ar ziņojumu par Revīzijas komisijas darbu uzstājās tās priekšsēdētāja Inna Jakšta. 



07.12.2015

5. decembrī notikušajā Latvijas Sociālistiskās partijas XIX kongresā partijas priekššēdētājs Alfrēds Rubiks iesniedza iesniegumu par partijas priekššēdētāja un Valdes locekļa pilnvaru nolikšanu, motivējot to ar vecumu un veselības stāvokli. Kongress un partijas Valde ar sarūgtinājumu, bet tomēr atbalstīja Alfrēdu Rubiku viņa tieksmē dot ceļu jaunajai maiņai.

Pēc iesnieguma oficiālas pasludināšanas un neilgas diskusijas šajā sakarā absolūti visi kongresa delegāti pateicās Alfrēdam Rubikam par godīgu un panākumiem bagātu darbu partijas un Latvijas strādājošās tautas labā visas dzīves garumā. Alfrēds Rubiks zelta burtiem ierakstīja savu vārdu Latvijas Sociālistiskās partijas vēsturē, kuru vadīja 16 gadus. Bez tam, viņš īpaši uzsvēra, ka no partijas neaiziet, paliek tās aktīvs loceklis un ir gatavs arī turpmāk iespēju robežās strādāt ar kopīgiem uzdevumiem.

Partijas pienākumu izpildītāju, saskaņā ar Statūtiem, līdz priekšēdētāja vēlēšanām kārtējā, LSP XX kongresā, 2016.gadā, uzņēmās partijas pirmais priekšēdētāja vietnieks Vladimirs Frolovs.


11.11.2015

Rīgā notika Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 98.gadadienai veltīts mītiņš, kuru organizēja Latvijas Sociālistiskā partija. Tajā bija uzaicināti piedalīties Veselības un Labklājības ministriju pārstāvji, lai pastāstītu par svarīgiem sociāliem jautājumiem.Neviens no viņiem neieradās. Bet atnāca vienkāršie darbaļaudis, kas izjūt visas Veselības un Labklājības ministriju «rūpes par sevi».

Pirmā mītiņā uzstājās Latvijas Sociālistiskās partijas biedre un Rīgas domes  Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa: «Tagad mēs dzīvojam kapitālisma apstākļos un varam salīdzināt kā mēs dzīvojām agrāk un, ko esam zaudējuši. Man to izdarīt ir daudz vienkāršāk, jo pie manis katru dienu nāk cilvēki ar savām nelaimēm». Viņa aicināja cilvēkus apvienoties kopējai cīņai par savām tiesībām.

Pēc tam uzstājās Latvijas Sociālistikās partijas biedrs un Latvijas aviāciācijas darbinieku arodbiedrības vadītājs Vladimirs Goļakovs: « Mūsu arodbiedrībās ir ļoti mazs cilvēku skaits. Tajās ir mazāk nekā 10% strādājošo. Mums jautā- bet ko jūs varat izdarīt? Un es uzdodu pretjautājumu- bet vai jūs esat gatavi kļūt par arodbiedrības biedru? Vai esat gatavi aizstāvēt sevi?  Diemžēl, strādājoši atceras par arodbiedrību tikai tad, kad viņus atlaiž no darba».  V.Goļakovs arī aicināja cilvēkus būt aktīvākiem.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg

Sveicienus no Latgales nodeva Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Frīdis Bokišs, kas bijas noorganizējis nelielas grupas ierašanos mītiņā no Ludzas. 

Dzejnieks Fēlikss Katcs lasīja dzejoļus par aktuālām tēmām. 

Latvijas antihitleriskās koalīcijas asociācijas valdes loceklis  Alberts Krusts atgādināja klātesošajiem, ka vēl 1994.-1995. gados 7.novembra mītiņā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.

Kā norādīja Latviajs Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks- ja jau tik maz cilvēku piedalās mītiņā, tad varbūt nemaz nav tik daudz to, kam ir jāuzlabo savs sociālais stāvoklis? 
– Par visu ir jācīnās. Un jācīnās ir ne tikai vārdos, bet arī ar darbos. Jāstājās kreisi noskaņotajās partijās. Jāpiedalās mītiņos un tālāk jāpopularizē tajos izskanējušās idejas. Mums ir jācīnās par savām tiesībām, nevis tikai jāgaužas- es neko nevaru. Kamēr neradīsies  vēlme cīnīties, labāk nebūs» - tā savā uzstāšanās laikā norādīja sociālistu līderis. 


30.09.2015

1944.gada  septembra beigās Salaspils koncentrācijas nometnē tika izpildīti pēdējie nāvessodi, nošaujot. Fašisti nošāva 17 smagi slimos ieslodzītos.  Pārējos izveda uz Vāciju, bet barakas nodedzināja, slēpjot pastrādāto noziegumu pēdas.

Nometnē bija nogalināti apmēram 100 tūkstoši cilvēki, kuru vidū 7 tūkstoši bērni.   1967.gadā nometnes vietā uzcēla Fašisma upuru piemiņai veltīto memoriālo kompleksu. Kopš tā brīža katru gadu septembra pēdējā svētdienā Salaspils memoriālā pulcējas bijušie ieslodzītie un viņu pēcteči, kā arī visi tie, kam nav vienaldzīgi daudzu tūkstošu cilvēku likteņi, kas ir gājuši bojā vai cietuši šajā nāves nometnē.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg

Šā gada 27. septembrī  Krievijas un Baltkrievijas vēstniecības diplomāti, kara veterāni, Latvijas Salaspils koncentrācijas nometnes bijušo ieslodzīto biedrības pārstāvji, kā arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri piedalījās svinīgajā vainagu un ziedu nolikšanas ceremonijā. Atceres pasākuma dalībnieki pieminēja ar klusuma brīdi šajā nometnē nacistu nomocītos ieslodzītos.

25.septembrī Salaspils kultūras namā notika starptautiskā zinātniskā konference: «Salaspils koncentrācijas nometne, 1941–1944. Vēsture un piemiņa», kura tika organizēta, pateicoties Salaspils domes, Latvijas Okupācijas muzeja un Daugavas muzeja atbalstam. Konferencē uzstājās dažādi Latvijas un ārzemju vēsturnieki, vairākums no kuriem savos ziņojumos izvirzīja mērķi  atmaskot mūsdienu sabiedrībā valdošos «mītus un melus» par Salaspils nometni, kas „radās padomju okupācijas laikā”. Tas nozīmē, ka pasākuma rīkošanas mērķis nebija patiesības meklējumi, bet kārtējais mēģinājums ar visiem spēkiem nomelnot padomju laikus.

Šodien, kad tiek pārskatīta vēsture, ir svarīgi balstīties uz to cilvēku liecībām, kas bija tiešie šo traģisko notikumu liecinieki. Mēs iesakām izlasīt grāmatu „Bērni un karš”, kuru ir sagatavojusi Ludmila Timoščenko, kas  pati ir izgājusi cauri fašistiskajām koncentrācijas nometnēm, desmit gadus vākusi materiālus, meklējusi ieslodzīto adreses un apkopojusi viņu atmiņas šajā grāmatā. Krievu valodā grāmata tika izdota 1999.gadā, bet pateicoties Alfrēda Rubika ( tajā laikā Eiropas Parlamenta deputāta), materiālajam atbalstam, to iztulkoja un izdeva arī latviešu valodā. Tagad grāmata ir kļuvusi pieejama elektroniskā veidā partijas mājas lapas sadaļā- mūsu grāmatas. 


24.09.2015

Šajā dienā, tieši 80 gadus atpakaļ, pasaulē dzima cilvēks, kuram bija lemts kļūt par vienu no slavenākajiem valstsvīriem Latvijas vēsturē — Alfrēds Rubiks. Savas politiskās karjeras laikā viņš ir kāpis pa karjeras kāpnēm, sākot no komjaunatnes darbinieka līdz PSKP CK politbiroja biedram un LKP CK pirmajam sekretāram, politisku iemeslu dēļ ir bijis cietumā, bet vēlāk bija ievēlēts arī par Eiropas Parlamenta deputātu.

24sep.jpg

Par savu nesavtīgu un pašaizliedzīgu darbu Latvijas tautas labā, Alfrēds Rubiks ir pelnījis īstu tautas cieņu. Šis cilvēks nekad nav melojis pats sev: nav mainījis savus dzīves principus un uzskatus. Nekad nav baidījies turēties pie saviem uzskatiem, neskatoties neuzko, pat to viņu ciena ne tikai atbalstītāji, bet arī pretinieki. Šajā īpašajā dienā, Latvijas Socialistiskās partijas vārdā vēlam jubilāram visu vislabāko un īpaši vēlam ilgus dzīves gadus!


23.09.2015

Septembrī savu 95. jubileju nosvinēja ilggadējais Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Dominiks Čudars. Viņš dzīvo Rēzeknes novada Kaunatu pagastā. Liktenis ir devis viņam iespēju dzīvot Latvijā gan Ulmaņa laikos, gan arī Padomju varas gados. Un kā saka pats D.Čudars, tieši Padomju vara ļāva viņam  no parasta, neizglītota puišeļa izaugt līdz Kaunatas sovhoza vadītājam. Visu savu dzīvi viņš ir bijis pārliecināts komunists un nav mainījis savus politiskos uzskatus par labu pašreizējai varai.

21. septembrī pie jubilāra ciemos ieradās Latvijas Sociālistiskās partijas Rēzeknes pirmorganizācijas biedri, kā arī partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kas partijas vārdā D.Čudaram pasniedza pateicības rakstu par atbildīgu un ilggadēju sabiedriski politisko darbu, kas tika veikts Latvijas Sociālistiskās partijas rindās.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg

«Jūs esat paraugs jaunajai paaudzei. Jūs simbolizējat Latvijas tautas drosmi, varonību un Dzimtenes mīlestību pasaules karā un pēckara gados ar godprātīgu darbu Latgales novada un savas dzimtās Kaunatas labā» — pateicības rakstā. Biedri no visas sirds novēlēja Dominikam Čudaram sagaidīt savu simtgadi tikpat modram.


06.08.2015

Katru gadu pirmajā augusta sestdienā, pēc senas tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni ierodas Vietalvā, Pļaviņu novadā, lai godinātu kaujas biedrus. Latvijas Sociālistiskā partija daudzu gadu garumā morāli un materiāli atbalsta šo piemiņas pasākumu. 1944.gada augustā pie Aiviekstes upes un starp Vietalvas pakalniem notika asiņainas cīņas Madonas operācijas ietvaros. Izšķirošā loma šajās kaujās bija  130. latviešu strēlnieku korpusam. Tur notika ļoti sīvas cīņas. Izmantojot to, ka Lubānas zemienē ir daudz neizbrienamu purvu, liels skaits pakalnu un maz ceļu, fašisti nostiprināja savas pozīcijas pakalnu virsotnēs, no kurienes veica apšaudi. Lai sarkanarmieši nevarētu viņus apiet, vācieši izveidoja spēcīgas aizsargjoslas. Šo kauju laikā  padomju karavīri  parādīja lielu vīrišķību. Tā izlūki, zem ienaidnieka smagās apšaudes, no baznīcas zvanu torņa vadīja mūsu artilēriju. Par šo karaspēka varoņdarbu seržants Jānis Roze tika apbalvots ar trešās pakāpes Slavas ordeni un  kļuva par pirmo šī kara apbalvojuma kavalieri korpusa vēsturē. Sarkanajai armijai izdevās pārraut pretinieka aizsardzību, kaut gan vācieši daudzus kilometrus garos Lubānas purvus uzskatīja par neizbrienamiem. Madonas operācijas cīņas nodrošināja turpmāko uzbrukumu Rīgai. Vietalvas un Aiviekstes apkārtnē gāja bojā apmēram 1600 padomju karavīru. Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā 500 karavīru.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis atstāj lielu iespaidu. Pēc tēlnieku Valda Alberga, Zentas Zvāres un arhitekta Edgara Šenberga ieceres, centrālais tēls Lāčplēsis (padomju karavīrs)  ar zobenu uzveic Melno bruņinieku (nacismu). Blakus ir pret debesīm vērsti durkļa smailēs novietoti trīs zvani, kas aicina būt modriem par savu zemi. Brāļu kapu teritorijā ir liela kārtība. Tas ir vietējās varas un KF vēstniecības nopelns, kas materiāli atbalstīja ansambļa kapitālo remontu.

Pēc memoriāla atklāšanas 1968.gada augustā, Sēru dienā Vietalvā pastāvīgi pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku. Tagad tik liela apmeklētība vairs nav. Tajā pašā laikā tradīcija ir saglabājusies. Karā kritušos karavīrus pieminēja 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterāni, veterānu organizācijas „LAKCA’’  biedri, Krievijas vēstniecības pārstāvis, Latvijas Sociālistiskās partijas biedri ar partijas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku priekšgalā,  Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artūrs Rubiks, kā arī Vietalvas pagasta pārstāvji, kas arī organizēja piemiņas  mītiņu.

130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterānu biedrības vārdā uzstājās biedrības valdes loceklis Osvalds Mačs, kurš aicināja mūžīgi pieminēt karā kritušos dzimtenes aizstāvjus. Mītiņa beigās notika svinīga ziedu nolikšana. Bet noslēgumā visi pulcējās pie uzklāta galda, lai pieminētu karā kritušos.

130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētājs Alberts Pāže  pateicās Latvijas Sociālajai partijai par morālo un materiālo atbalstu un izteica pateicību vietējai pašvaldībai par tās rūpēm, saglabājot Brāļu kapus. Pie galda tika pieminēts briesmīgais kara laiks, cīņas frontē un partizānu vienībās, koncentrācijas nometnēs nomocītie ieslodzītie. Neviens nevēlējās, lai kaut kas tāds atkārtotos.

Latvijas Sociālistiskās partijas biedri arī nevēlas, lai mūsdienu paaudze piedzīvotu kara šausmas. Tāpēc partijas programmā ir skaidri norādīts- partija ir pret Latvijas darbību jebkādos militārajos blokos un savienībās. Tas nozīmē, ka partija ir par Latvijas izstāšanos no agresīvā militārā NATO bloka , jebkādu šī bloka kara bāzu likvidāciju republikas teritorijā. Kā arī par to, lai Latvijas teritorijā aizliegtu izvietot un pārvietot jebkāda veida masu iznīcināšanas  ieročus.