Latvijas Sociālistiskā partija



28.04.2015

Rīgā, Cēsu ielā 17, koka mājā jau vairākus gadus atrodas V.I.Ļeņina muzejs. Muzeja īpašnieks un idejas autors ir Andris Švaglis.  Vietas izvēle nav nejauša. Izkārtne pie mājas fasādes vēsta- Šajā namā, 1900.gada pavasarī, apmeklējot Rīgu, dzīvoja V.I.Ļeņins.

Latvijas Sociālistiskā  partija nolēma nodot  V.I.Ļeņina muzejam bez atlīdzības vairākus vēsturiskus materiālus. Tas ir V.I.Ļeņina vara bareljefs, kas līdz 1991.gadam atradās Latvijas Komunistiskās partijas CK Biroja sēžu zālē, bet pēc tam tika nodots glabāšanā Sociālistiskās partijas Valdei. Avīzes «Pravda» pirmā numura, kas tika izdots 1912.gada 22.aprīlī, kopija. Tāpat arī muzejam tika nodots rets V.I.Ļeņina kopoto rakstu, kurā bija 30 sējumi, izdevums (1928.gads). Padomju laikā grāmata  atradās  bija Latvijas Komunistiskās partijas  CK Partijas vēstures institūta bibliotēkā, bet pēc tam- Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta direktora vietnieka V.Miškes bibliotēkā, bet kopš 1998.gada  Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika personīgajā bibliotēkā. Nākošais materiāls, kas tagad  būs muzejā, ir albums- avīzes «Dzirkstele» 
(«Искра») (no № 1 līdz № 51), kas tika izdots 1970.gadā Bulgārijā un bija veltīts V.I.Ļeņina 100. dzimšanas dienai.

Materiālu nodošana muzejam notika 23.aprīlī.  Pasākumā piedalījās Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Frolovs, partijas biedri, kā arī cilvēki, kam ir dārga Ļeņina piemiņa. 


08.04.2015

Starptautiskajās fašistiskajās koncentrācijas nometnēs ieslodzīto atbrīvošanas dienas priekšvakarā vēlamies vērst uzmanību uz situāciju, kas ir saistīta ar Salaspils koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometni, no kurienes Otrā pasaules kara laikā Vērmahta karavīriem piegādāja bērnu asinis, grib parādīt kā starpposmu pirms nosūtīšanas tālāk. Tiesībsargājošo iestāžu reakcija uz to ir ļoti pavirša. Spriediet paši.

Pēc tam, kad „Latvijas avīzē” 2014.gada 3.oktobrī bija publicēts Viestura Sprūdes raksts par Salaspili, Latvijas Sociālās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks uzrakstīja Drošības policijai iesniegumu par to, ka rakstā ir mēģināts mazināt fašistu izdarīto noziegumu nozīmi šajā nometnē un lūdza sniegt juridisku novērtējumu V.Sprūdes izteikumiem:
«Mēs uzskatām par nepieņemamu un  lūdzam sniegt atbilstošu juridisku vērtējumu raksta autora mēģinājumam mazināt noziegumu, kurus nacisti izdarīja pret Salaspils nometnē ieslodzītajiem pieaugušajiem un bērniem, smagumu. Neskatoties uz  lielo dokumentālo materiālu un izdzīvojošo ieslodzīto liecībām par fašistu zvērībām, V.Sprūde savā rakstā  cenšas mazināt  nometnē izdarīto zvērību nozīmi: «Salaspils nebija sanatorija, bet tajā pašā laikā režīms mums bija vieglāks nekā Rīgas centrālajā cietumā, kur tika izpildīti nāves sodi, vai arī īstajās koncentrācijas nometnēs Dahavā, Mauthauzenā, Štuthovā…  Cilvēki nometnē parasti pavadīja vairākus mēnešus, pirms viņi tika  nosūtīti tālāk uz citām Eiropas nometnēm, atbrīvoti vai nosūtīti uz lauksaimniecības darbiem, kā to izdarīja ar baltkrievu bērniem». Kā izsmiekls un apvainojums visiem tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika nomocīti un nogalināti Salaspils nāves nometnē, skan raksta autora piekrišana kāda vēsturnieka secinājumam, ka “Salaspilī nebija nāves nometne.”   

Drošības policija šajā rakstā neko pretlikumīgu nesaskatīja:
«Publikācijā tiek apšaubīti atsevišķi fakti par nacistiskās Vācijas pastrādāto noziegumu daudzumu konkrētajā vietā un laikā, bet ne fakts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas režīms ir pastrādājis noziegumu. Demokrātiskā valstī ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie nepārkāpj normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Šīs tiesības ir attiecināmas arī uz uzskatiem, kas var radīt negatīvu rezonansi.» - savā atbildē raksta Drošības policija.

Bijušajiem koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem ir smagi dzirdēt tādu atbildi. 


02.04.2015

Fašisti nogalināja ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Otrā Pasaules kara laikā gāja bojā 13 miljonu bērnu. Osvencimas koncentrācijas nometnē iznīcināja 800 tūkst. bērnu, bet Salaspilī - 7 tūkstošus.

Šie briesmīgie cipari ir ņemti no grāmatas „Bērni un karš”, ko ir sagatavojusi Ludmila Timoščenko. Autore pati ir  izgājusi cauri fašistu koncentrācijas nometņu šausmām un desmit gadu vākusi  materiālus, meklējusi ieslodzīto adreses un ir publicējusi tos atmiņas šajā grāmatā.

Šodien, kad tiek pārskatīta vēsture, kad Salaspils koncentrācijas nometni cenšas parādīt kā nevainīgu darbaudzināšanas nometni, svarīgi balstīties uz cilvēku, kas ir bijuši šo traģisko notikumu dalībnieki, liecībām.

Krievu valodā grāmata tika izdota 1999.gadā, bet pateicoties Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika materiālajam atbalstam vēlāk to iztulkoja un izdeva latviešu valodā. Tagad grāmata ir pieejama elektroniskā veidā. 


25.03.2015

Visas savas darbības laikā Latvijas Sociālistiskā partija pastāvīgi paplašina savus sakarus ar ārzemju politiskajiem spēkiem ar mērķi  aizsargāt darbaļaužu tiesības.  Visu šo laiku starp partijas struktūrām tika rīkotas kopējas vizītes un realizēti savstarpējās sadarbības projekti.

Tuvākajā laikā tiek gatavots brauciens uz Poliju. Polijas Komunistiskās partijas vadītājs Kšištovs Švejs uzaicināja apmeklēt viņu partijas kongresu, kas notiks 28.martā.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks 16.martā tikās Eiroparlamentā ar Eiropas apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu zaļi kreiso (GUE/NGL) frakcijas pārstāvjiem.  Tika nolemts turpināt sadarbību. Aprīlī uz Briseli uz frakcijas sēdi dosies viens no Partijas valdes locekļiem.

2013.gada oktobrī Eiropas Parlamenta ēkā pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas notika organizatoriska sanāksme "Komunistisko un darbaļaužu partiju iniciatīva Eiropas jautājumu izpētei un izstrādei un savas darbības koordinēšanai ». Tad vēlmi paplašināt savu sadarbību izteica 29 partijas. To vidū ir arī Latvijas Sociālistiskā partija.  2015.gada 8.martā  Atēnās notika sekretariāta “INICIATĪVAS» sanāksme. Latvijas Sociālistiskās partijas valde pieņēma lēmumu piedalīties “INICIATĪVAS» sanāksmē, lai izpētītu Eiropas jautājumus un koordinētu savu darbību.

Tika saņemts ielūgums no Kipras. Darbaļaužu progresīvā partija (AKEL) jūnija sākumā rīkos partijas kongresu. Šai partijai ir  sena vēsture. Krīzi sociālistiskajā  nometnē  90.gados tā pārcieta bez nopietniem zaudējumiem, saglabājot marksismu kā savas ideoloģijas galveno daļu.  Un šīs partijas līderi 2001.gadā ievēlēja par Kipras parlamenta priekšsēdētāju, bet 2008.gadā prezidenta vēlēšanās  viņš guva uzvaru un kļuva par valsts prezidentu. Kongresā pulcēsies daudzu darbaļaužu partiju priekšsēdētāji, un Latvijas Sociālistiskās partijas valde nolēma, ka būtu lietderīgi iepazīties ar kreiso partiju darba pieredzi. 

Sīkāku informāciju par braucienu rezultātiem mēs sniegsim atsevišķi. Sekojiet jaunumiem!


09.02.2015

Latvijas Sociālistiskā partija ir sagatavojusi un izlaidusi klajā unikālu izdevumu, kurā tiek stāstīts par partijas grūtajiem izveidošanas un darbības gadiem.

Izlasot partijas tagadējā priekšsēdētāja Alfrēda Rubika un partijas pirmā priekšsēdētāja Filipa Stroganova rakstus, jūs uzzināsiet par to:

  • kā mēģināja atrast, taču neizdevās atrast pierādījumus komunistiskās partijas pretvalstiskai darbībai;
  • kā Alfrēds Rubiks tika ieslodzīts cietumā un kā cīnījās par viņa brīvību;
  • kādos apstākļos, no 1993-1994. gadam, tika veidota partija, kurš stāv pie tās pirmsākumiem un kurš lika šķēršļus tās izveidošanai;
  • kā Alfrēdam Rubikam negribēja piešķirt 5. Saeimas deputāta mandātu
  • kā darbojās opozīcijas frakcija „Līdztiesības”
  • kā izveidojās un vēlāk sabruka savienība, ar nosaukumu PCTVL (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā)

Grāmatā ir apkopota vairāk nekā 10 gadu garumā ilgstoša partijas darbības pieredze. Apkopoti un publiskoti dokumenti: pirmie statūti un partijas programma, ziņojumi un partijas kongresu rezolūcijas. 

Šobrīd spraigi tiek strādāts pie grāmatas otrā izdevuma sagatavošanas, kas apkopo partijas darbības vēsturi par laika posmu no X līdz XVII kongresam, tas ir, no 2006. gada 16. decembra līdz 2014. gada 29. novembrim. 


22.01.2015

Biedri delegāti!

Šis mūsu kongress atšķiras no iepriekšējiem partijas kongresiem ar to, ka tas notiek nevis pēc diviem gadiem, kā parasti, bet gan pusgadu pēc pēdējā partijas ārkārtas kongresa, kas bija XVII un notika, kā jūs noteikti atceraties, š.g. 20.jūlijā. XVII kongresā mēs plaši un detalizēti analizējām visus aspektus, kas attiecas uz LSP XVI kongresa lēmumu izpildi, veltot īpašu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un partijas iekšējiem jautājumiem.

Atgādināšu, ka kongress atzina Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kurās LSP kandidēja ar atsevišķu sarakstu un nepārvarēja 5 procentu barjeru, iegūstot tikai 1,54 procentus vēlētāju balsu, neiegūstot deputāta vietu Eiropas Savienības Parlamentā, rezultātus par neapmierinošiem. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu mūs piespieda apvienības „Saskaņas centrs” partneri, atsakoties kandidēt kopā ar vienotu „Saskaņas centra” sarakstu, kategoriski paziņojot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu, kura nosaukums būs Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”.  Piebildīšu, ka to paziņoja partijas „Saskaņa” bijušais priekšsēdētājs Urbanoviča kungs. „Saskaņas centra” valdē šis jautājums netika apspriests, tā kā pēc Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” izveidošanas „Saskaņas centra” Valdē faktiski palika divi cilvēki: Alfrēds Rubiks- Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Nils Ušakovs- Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs. Ar Nilu Ušakovu mēs tikāmies vairākkārtēji un apspriedām situāciju, kuru Ušakovs neatbalstīja, bet izdarīt neko nevarēja, tā kā par šo jautājumu bija partijas „Saskaņa” kongresa lēmums.

Ziņojums pilnais teksts


20.08.2014

Š.g. 2. augustā notika ikgadējie, Latvijas Sociālistiskās partijas organizētie atceres pasākumi Vietalvas Brāļu kapos. Kritušo 130. latviešu strēlnieku korpusa kareivju un virsnieku piemiņu godināja Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, LR Saeimas deputāts no LSP Artūrs Rubiks, partijas aktīvisti, 130. Latviešu strēlnieku korpusa un Latvijas partizānu brigāžu veterāni, kā arī Vietalvas pagasta priekšsēdētāja un Pļaviņu novada domes deputāti.


28.07.2014

Š.g. 20. jūlijā notika LSP XVII kongress. Atbilstoši kongresa darbas kārtībai tika nolasīti, apspriesti un apstiprināti sekojoši ziņojumi: Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti (LSP priekšsēdētāja vietnieks I. Burlaks), Par LR Saeimas vēlēšanām (LSP priekšsēdētājs A. Rubiks), Par LSP sociālās bāzes izpētes rezultātiem (Vēstures zinātņu doktors A. Ivanovs), Par LSP Statūtu izmaiņām (LSP priekšsēdētāja vietnieks V.Frolovs).

LSP kongresā tika pieņemts lēmums par partijas nepiedalīšanos kārtējās LR XII Saeimas vēlēšanās.