Latvijas Sociālistiskā partija


21.02.2017

Ceturtdien, 16.februārī, Latvijas parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja starpvaldību līgumu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbību militārajā jomā. Zem neitrālā nosaukuma slēpjas Latvijas Republikas oficiāla pakļaušanās ASV un sava padotā stāvokļa atzīšana, atļaujot amerikāņiem izmantot Latvijas teritoriju savām militārajām vajadzībām.

Foto: sargs.lv

Šis līgums ietver ne tikai Latvijas masu saziņas līdzekļos jau skaļu ažiotāžu izraisījušo nosacījumu par ASV militārpersonu kriminālo imunitāti Latvijā, bet arī virkni citu skandalozu nosacījumu, piemēram: tiesības ASV armijai neierobežotā daudzumā ievest Latvijā savus spēkus un kravas apejot muitu un robežkontroli, brīvi piekļūt jebkuram objektam Latvijā un izmantot to savām vajadzībām, darboties brīvi no muitas un nodokļiem, bet Latvijas tiesībsargājošās institūcijas nebūs tiesīgas pārbaudīt ne ASV militārpersonas, ne viņu ievestās kravas un pārvaldītos objektus. Turklāt šis līgums nosaka, ka 65 miljoni eiro no Latvijas budžeta, kas atvēlēts ieķīlātajai militārajai infrastruktūrai, nonāks brīvā ASV armijas lietošanā.

Pilnīgi nav saprotama loģika, saskaņā ar kuru, labākie Latvijas armijas zaldāti, kuru bruņojums un ekipējums pirkts par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, karo Irākā un Afganistānā par svešu valstu un rietumu starptautisko korporāciju interesēm, kamēr pati Latvija nostāda sevi tik pazemojošā stāvoklī uzticot savu aizsardzību svešas valsts karaspēkam.

Latvijas Sociālistiskā partija jau vairākkārt brīdinājusi par negatīvajām sekām, kuras uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību atstājusi mākslīgi uzkurinātā kara histērija un svešzemju bruņoto spēku atrašanās Latvijas teritorijā. No 13 cilvēkiem, kuri izskatīja šo līgumu, iebilda tikai trīs-visi Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti: Arturs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja par to. Ironiski, ka tas valdošajai koalīcijai nebūt netraucē ar lielu pompu šķērdēt tautas naudu, gatavojoties Latvijas Republikas neatkarības simtgadei. 


18.07.2016

Sarežģīta situācija ir izveidojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcā. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas darbojas jau 130 gadus, atrodas uz katastrofas robežas. Šobrīd rūpnīcā strādā apmēram 500 cilvēku, un jau ir sākusies masveida atlaišana.  

Šajā sakarā Saeimas deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī Latvijas Socialistiskās partijas biedri Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā uzdeva jautājumu par to, ko Ministru Kabinets ir darījis, lai risinātu šo problēmu, vai valsts plāno veikt rūpnīcas saglabāšanas atbalsta pasākumus, kā valdība plāno palīdzēt rūpnīcas darbiniekiem masveida atlaišanas gadījumā.

Deputātu pieprasījums bija pārsūtīts uz Satiksmes ministriju, kas atbides vēstulē paziņoja, ka ar rūpnīcu ir notikusi sarkste par sadarbību, un tai ir piedāvāti vairāki pasūtījumi. Tā, piemēram, Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums «Ritošā sastāva serviss» noslēdza līgumu par mezglu un agregātu remontu. Turklāt, Valsts Nodarbinātības dienests piedāvāja rūpnīcas vadībai organizēt pasākumu, lai informētu darbiniekus, kā rīkoties gadījumā, ja viņi tiks atbrīvoti no darba. Uz pieprasījumu atbildēja arī Ekonomikas ministrija, paziņojot, ka rūpnīcai ir iespēja piedalīties Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas programmās. 


Lūk tā, kārtējo reizi, pateicoties ierēdņu standarta pļāpāšanai par to, ka nemaz jau tik slikti nav, iet bojā liels uzņēmums. Kopš 1.marta Nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēts 91 bezdarbnieks, kas ir strādājuši šajā rūpnīcā vai citos ar to saistītos uzņēmumos, bet tikai 4 (!) no viņiem ir atraduši darbu. Tas ir arī viss, kas ir jāzina par reālo valsts ekonomikas stāvokli un tās spēju nodrošināt savus iedzīvotājus ar normāliem dzīves apstākļiem. 

Dzīve rāda, ka valdība ir spējīga tikai pieņemt attīstības plānus, bet nav spējīga izveidot nekādus reālus attīstības punktus. Neoliberālās ekonomikas politikas pastāvēšanas 25 gadu laikā, ekonomika ir iedzīta tik dziļā bedrē, ka šodien valsts nevar pasargāt no kraha pat to, ko ir saņēmusi mantojumā, un kas pilda tās budžetu.


03.12.2015

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, kā arī Valērijs Agešins, Jānis Tutins un Boriss Celēvičs bija izbrīnīti par Itālijas un Vācijas 
plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka bēgļu skaits Latvijā ir sasniedzis 10% no iedzīvotāju skaita. Latvija it kā  ir nosūtījusi atskaites par lielo bēgļu skaitu un no dažādām starptautiskajām organizācijām saņēmusi 33 miljonus eiro. Deputātiem vēl likās aizdomīgi, ka bēgļu skaits sakrīt ar Latvijas nepilsoņu skaitu.

3dec.jpg

Lai noskaidrotu situāciju, deputāti nosūtīja Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus par to, kādas atskaites un kādām organizācijām Latvija ir nosūtījusi, kur ir kaut kas minēts par 250 tūkstošiem bēgļu? Kādus līdzekļus Latvija ir saņēmusi pēdējo sešu gadu laikā bēgļu atbalstam?

No Iekšlietu ministrijas tika saņemta atbilde, kur neko skaidri par 250 tūkstoš bēgļiem un 33 miljoniem eiro paskaidrot nevarēja, un uz četrām lapām bija izklāstīts par atskaitēm, kas saistītas ar bēgļiem.



27.10.2015

Jau pirms trīs gadiem Latvijai bija jābūt gatavai bēgļu masveida uzņemšanai.  Lai to varētu paveikt, tika izstrādāts  Rīcības plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Ārkārtas situācija iestātos gadījumā, ja valstī 10 dienu laikā ierastos no 3000 līdz 20 000 patvēruma meklētāju. Tāpēc nav saprotams, ka lēmums  par 250 bēgļu uzņemšanu ministrijām šķiet negaidīts un atbildīgās institūcijas īsti nezina, ko darīt.

Frakcijas „Saskaņa” deputāti, kuru vidū ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Artūrs Rubiks, nosūtīja premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus par to, kas ir devis rīkojumu izstrādāt šo plānu, kas ir kontrolējis rīkojuma izpildi un vai šis plāns vispār ir izstrādāts?

27oct.jpg

Deputātu pieprasījums tika pāradresēts Ārlietu un Iekšlietu ministrijām, kas paziņoja, ka lēmums par šāda plāna izstrādi bija pieņemts Ministru Kabineta sēdē 2011.gada 15.novembrī un saskaņā ar to Iekšlietu ministrijai vajadzēja izveidot darba grupu, kas strādātu pie plāna izveides. Darba izpildes termiņš bija 2012.gada 1.marts. Tas tika veikts laikā, un 2012.gada  4.jūlijā Ministru Kabinets plānu apstiprināja.

Droši vien, lai  izvairītos no pārmetumiem, ministrijas savā atbildē norāda, ka šis rīcības plāns nav saistīts ar tagadējo bēgļu plūsmu ES, tā kā plāns tika izstrādāts, gadījumam, ja Latvijā īsā laikā neparedzēti ieradīsies apmēram 20 tūkstoš bēgļu. Bet tagadējo situāciju var kvalificēt kā plānotu bēgļu uzņemšanu.

Detalizēti ar  ministra atbildi un pašu rīcības plānu var iepazīties šeit.


21.10.2015

Valdošā koalīcija vienojās par tā saucamā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pret kuru kategoriski iebilst uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācija pat draudēja, ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākošā gada, šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Finanšu ministrija uzskata, ka šī nodokļa ieviešana novērsīs nevienlīdzību, kad noteikts personu loks no saviem ienākumiem varēs veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus. Nākotnē, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājiem būs līdzvērtīgs , tā kā valsts sociālās apdrošināšanas nesamaksāto iemaksu daļu aizstās solidaritātes nodoklis. Pēc finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, valsts budžeta ienākumi pēc šī nodokļa ieviešanas turpmākajos trīs gados būs 40,9 miljoni eiro gadā.

21oct.jpg

Tā kā šis jaunais nodoklis ir radījis pretrunīgu reakciju sabiedrībā, tad Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs un Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) nosūtīja premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus, kurus tā pārsūtīja finanšu ministram Jānim Reiram. Saeimas deputāti pauž bažas, ka jaunais nodoklis liks uzņēmumiem izdomāt dažādas shēmas, lai izvairītos no tā samaksas. Un kādus lēmumus, saistībā ar šo jautājumu, gatavojas pieņemt valdība?

Ministrs J.Reirs uzskata, ka problēmu nebūs, jo  viss jau tika izanalizēts iepriekš. Visi, kurus interesē šis jautājums, detalizēti ar ministra atbildēm var iepazīties šeit.


21.09.2015

17. septembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam («VL-TB/LNNK»). Prasību par ministra atkāpšanos iesniedza frakcija «Saskaņa», kurā ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri, deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izkliedējuši mītu par kārtību Latvijas tiesībaizsardzības sistēmā. Pirms dažām nedēļām mums visiem lielu šoku izsauca ziņa par to, ka diviem Liepājas pedofiliem kā sods tika piespriests piespiedu darbs. Pedofilu personas datus slēpj. Tas vairs nevar atkārtoties. D. Rasnačam ir jāatkāpjas no ieņemamā amata.

21sep.jpg

Diemžēl vairākums deputātu neatbalstīja frakciju «Saskaņa». Par ministra atkāpšanos nobalsoja 28 deputāti, viņu vidū bija arī mūsu deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Pret balsoja «Zaļo un zemnieku savienības» deputāti, bet frakcija «Vienotība» atturējās. Tikai «Latvijas Reģionālā apvienība» pievienojās frakcijas «Saskaņa» balsojumam.

Ar detalizētiem balsošanas rezultātiem var iepazīties šeit


18.08.2015

Pirms jaunā mācību gada mēs vēlamies pastāstīt par to, ka mūsu deputāti iestājas par to, lai apmācība atbilstu bērnu vecumam un sagatavotības līmenim. Nevajag bērniem, kas vēl pat  nav sākuši domāt par fizisko tuvību, stāstīt par slimībām, kuras  var iegūt  dzimumakta laikā. Nevajag arī bērniem, kas vēl nav sasnieguši atbilstošu vecumu, stāstīt par viendzimuma attiecībām. Nevajag seksu padarīt par galveno attiecībās. Mēs esam  par  tādu apmācības veidu, kas stāsta par to, kāda ir normāla ģimene, savstarpējās attiecības starp sievu un vīru, rūpes par tuviniekiem. 

25. martā  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja  «Saskaņas » frakcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko ideju, ka izglītības likums ir jāpapildina ar pantu, kas aizliedz mācību iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kuri var negatīvi ietekmēt skolēna tikumisko, intelektuālo un fizisko attīstību. Šoreiz ideju atbalstīja VL-TB/LNNK partija un Latvijas Reģionālā apvienība. Pēc tam Saeimā turpinājās vētrainas debates. Tā visa rezultātā ar balsu vairākumu izdevās daļēji apstiprināt grozījumus Izglītības likumā.

Tika atbalstīts Izglītības likumā noteikt, ka Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Par šo grozījumu nobalsoja 57 deputāti, to vidū bija arī deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret balsoja 14 deputātu. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret , var šeit.

Diemžēl neizdevās savākt balsu vairākumu, lai apstiprinātu otro grozījumu par to, ka Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Par šo grozījumu nobalsoja tikai 35 deputāti, to vidū bija  deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret bija 36 deputāti. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret, var šeit.

Ir vērts atzīmēt, ka ziņu par  grozījuma  neatbalstīšanu Vienotības frakcijas deputāti  sagaidīja ar ovācijām. Par ko te brīnīties? Viņu Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile jau iepriekš aicināja balsot pret šiem grozījumiem.


06.08.2015

Katru gadu pirmajā augusta sestdienā, pēc senas tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni ierodas Vietalvā, Pļaviņu novadā, lai godinātu kaujas biedrus. Latvijas Sociālistiskā partija daudzu gadu garumā morāli un materiāli atbalsta šo piemiņas pasākumu. 1944.gada augustā pie Aiviekstes upes un starp Vietalvas pakalniem notika asiņainas cīņas Madonas operācijas ietvaros. Izšķirošā loma šajās kaujās bija  130. latviešu strēlnieku korpusam. Tur notika ļoti sīvas cīņas. Izmantojot to, ka Lubānas zemienē ir daudz neizbrienamu purvu, liels skaits pakalnu un maz ceļu, fašisti nostiprināja savas pozīcijas pakalnu virsotnēs, no kurienes veica apšaudi. Lai sarkanarmieši nevarētu viņus apiet, vācieši izveidoja spēcīgas aizsargjoslas. Šo kauju laikā  padomju karavīri  parādīja lielu vīrišķību. Tā izlūki, zem ienaidnieka smagās apšaudes, no baznīcas zvanu torņa vadīja mūsu artilēriju. Par šo karaspēka varoņdarbu seržants Jānis Roze tika apbalvots ar trešās pakāpes Slavas ordeni un  kļuva par pirmo šī kara apbalvojuma kavalieri korpusa vēsturē. Sarkanajai armijai izdevās pārraut pretinieka aizsardzību, kaut gan vācieši daudzus kilometrus garos Lubānas purvus uzskatīja par neizbrienamiem. Madonas operācijas cīņas nodrošināja turpmāko uzbrukumu Rīgai. Vietalvas un Aiviekstes apkārtnē gāja bojā apmēram 1600 padomju karavīru. Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā 500 karavīru.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis atstāj lielu iespaidu. Pēc tēlnieku Valda Alberga, Zentas Zvāres un arhitekta Edgara Šenberga ieceres, centrālais tēls Lāčplēsis (padomju karavīrs)  ar zobenu uzveic Melno bruņinieku (nacismu). Blakus ir pret debesīm vērsti durkļa smailēs novietoti trīs zvani, kas aicina būt modriem par savu zemi. Brāļu kapu teritorijā ir liela kārtība. Tas ir vietējās varas un KF vēstniecības nopelns, kas materiāli atbalstīja ansambļa kapitālo remontu.

Pēc memoriāla atklāšanas 1968.gada augustā, Sēru dienā Vietalvā pastāvīgi pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku. Tagad tik liela apmeklētība vairs nav. Tajā pašā laikā tradīcija ir saglabājusies. Karā kritušos karavīrus pieminēja 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterāni, veterānu organizācijas „LAKCA’’  biedri, Krievijas vēstniecības pārstāvis, Latvijas Sociālistiskās partijas biedri ar partijas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku priekšgalā,  Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artūrs Rubiks, kā arī Vietalvas pagasta pārstāvji, kas arī organizēja piemiņas  mītiņu.

130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterānu biedrības vārdā uzstājās biedrības valdes loceklis Osvalds Mačs, kurš aicināja mūžīgi pieminēt karā kritušos dzimtenes aizstāvjus. Mītiņa beigās notika svinīga ziedu nolikšana. Bet noslēgumā visi pulcējās pie uzklāta galda, lai pieminētu karā kritušos.

130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētājs Alberts Pāže  pateicās Latvijas Sociālajai partijai par morālo un materiālo atbalstu un izteica pateicību vietējai pašvaldībai par tās rūpēm, saglabājot Brāļu kapus. Pie galda tika pieminēts briesmīgais kara laiks, cīņas frontē un partizānu vienībās, koncentrācijas nometnēs nomocītie ieslodzītie. Neviens nevēlējās, lai kaut kas tāds atkārtotos.

Latvijas Sociālistiskās partijas biedri arī nevēlas, lai mūsdienu paaudze piedzīvotu kara šausmas. Tāpēc partijas programmā ir skaidri norādīts- partija ir pret Latvijas darbību jebkādos militārajos blokos un savienībās. Tas nozīmē, ka partija ir par Latvijas izstāšanos no agresīvā militārā NATO bloka , jebkādu šī bloka kara bāzu likvidāciju republikas teritorijā. Kā arī par to, lai Latvijas teritorijā aizliegtu izvietot un pārvietot jebkāda veida masu iznīcināšanas  ieročus.