Latvijas Sociālistiskā partija

21.10.2015

Valdošā koalīcija vienojās par tā saucamā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pret kuru kategoriski iebilst uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācija pat draudēja, ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākošā gada, šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Finanšu ministrija uzskata, ka šī nodokļa ieviešana novērsīs nevienlīdzību, kad noteikts personu loks no saviem ienākumiem varēs veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus. Nākotnē, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājiem būs līdzvērtīgs , tā kā valsts sociālās apdrošināšanas nesamaksāto iemaksu daļu aizstās solidaritātes nodoklis. Pēc finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, valsts budžeta ienākumi pēc šī nodokļa ieviešanas turpmākajos trīs gados būs 40,9 miljoni eiro gadā.

21oct.jpg

Tā kā šis jaunais nodoklis ir radījis pretrunīgu reakciju sabiedrībā, tad Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs un Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) nosūtīja premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus, kurus tā pārsūtīja finanšu ministram Jānim Reiram. Saeimas deputāti pauž bažas, ka jaunais nodoklis liks uzņēmumiem izdomāt dažādas shēmas, lai izvairītos no tā samaksas. Un kādus lēmumus, saistībā ar šo jautājumu, gatavojas pieņemt valdība?

Ministrs J.Reirs uzskata, ka problēmu nebūs, jo  viss jau tika izanalizēts iepriekš. Visi, kurus interesē šis jautājums, detalizēti ar ministra atbildēm var iepazīties šeit.


21.09.2015

17. septembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam («VL-TB/LNNK»). Prasību par ministra atkāpšanos iesniedza frakcija «Saskaņa», kurā ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri, deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izkliedējuši mītu par kārtību Latvijas tiesībaizsardzības sistēmā. Pirms dažām nedēļām mums visiem lielu šoku izsauca ziņa par to, ka diviem Liepājas pedofiliem kā sods tika piespriests piespiedu darbs. Pedofilu personas datus slēpj. Tas vairs nevar atkārtoties. D. Rasnačam ir jāatkāpjas no ieņemamā amata.

21sep.jpg

Diemžēl vairākums deputātu neatbalstīja frakciju «Saskaņa». Par ministra atkāpšanos nobalsoja 28 deputāti, viņu vidū bija arī mūsu deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Pret balsoja «Zaļo un zemnieku savienības» deputāti, bet frakcija «Vienotība» atturējās. Tikai «Latvijas Reģionālā apvienība» pievienojās frakcijas «Saskaņa» balsojumam.

Ar detalizētiem balsošanas rezultātiem var iepazīties šeit


18.08.2015

Pirms jaunā mācību gada mēs vēlamies pastāstīt par to, ka mūsu deputāti iestājas par to, lai apmācība atbilstu bērnu vecumam un sagatavotības līmenim. Nevajag bērniem, kas vēl pat  nav sākuši domāt par fizisko tuvību, stāstīt par slimībām, kuras  var iegūt  dzimumakta laikā. Nevajag arī bērniem, kas vēl nav sasnieguši atbilstošu vecumu, stāstīt par viendzimuma attiecībām. Nevajag seksu padarīt par galveno attiecībās. Mēs esam  par  tādu apmācības veidu, kas stāsta par to, kāda ir normāla ģimene, savstarpējās attiecības starp sievu un vīru, rūpes par tuviniekiem. 

25. martā  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja  «Saskaņas » frakcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko ideju, ka izglītības likums ir jāpapildina ar pantu, kas aizliedz mācību iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kuri var negatīvi ietekmēt skolēna tikumisko, intelektuālo un fizisko attīstību. Šoreiz ideju atbalstīja VL-TB/LNNK partija un Latvijas Reģionālā apvienība. Pēc tam Saeimā turpinājās vētrainas debates. Tā visa rezultātā ar balsu vairākumu izdevās daļēji apstiprināt grozījumus Izglītības likumā.

Tika atbalstīts Izglītības likumā noteikt, ka Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Par šo grozījumu nobalsoja 57 deputāti, to vidū bija arī deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret balsoja 14 deputātu. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret , var šeit.

Diemžēl neizdevās savākt balsu vairākumu, lai apstiprinātu otro grozījumu par to, ka Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Par šo grozījumu nobalsoja tikai 35 deputāti, to vidū bija  deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret bija 36 deputāti. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret, var šeit.

Ir vērts atzīmēt, ka ziņu par  grozījuma  neatbalstīšanu Vienotības frakcijas deputāti  sagaidīja ar ovācijām. Par ko te brīnīties? Viņu Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile jau iepriekš aicināja balsot pret šiem grozījumiem.


06.08.2015

Katru gadu pirmajā augusta sestdienā, pēc senas tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni ierodas Vietalvā, Pļaviņu novadā, lai godinātu kaujas biedrus. Latvijas Sociālistiskā partija daudzu gadu garumā morāli un materiāli atbalsta šo piemiņas pasākumu. 1944.gada augustā pie Aiviekstes upes un starp Vietalvas pakalniem notika asiņainas cīņas Madonas operācijas ietvaros. Izšķirošā loma šajās kaujās bija  130. latviešu strēlnieku korpusam. Tur notika ļoti sīvas cīņas. Izmantojot to, ka Lubānas zemienē ir daudz neizbrienamu purvu, liels skaits pakalnu un maz ceļu, fašisti nostiprināja savas pozīcijas pakalnu virsotnēs, no kurienes veica apšaudi. Lai sarkanarmieši nevarētu viņus apiet, vācieši izveidoja spēcīgas aizsargjoslas. Šo kauju laikā  padomju karavīri  parādīja lielu vīrišķību. Tā izlūki, zem ienaidnieka smagās apšaudes, no baznīcas zvanu torņa vadīja mūsu artilēriju. Par šo karaspēka varoņdarbu seržants Jānis Roze tika apbalvots ar trešās pakāpes Slavas ordeni un  kļuva par pirmo šī kara apbalvojuma kavalieri korpusa vēsturē. Sarkanajai armijai izdevās pārraut pretinieka aizsardzību, kaut gan vācieši daudzus kilometrus garos Lubānas purvus uzskatīja par neizbrienamiem. Madonas operācijas cīņas nodrošināja turpmāko uzbrukumu Rīgai. Vietalvas un Aiviekstes apkārtnē gāja bojā apmēram 1600 padomju karavīru. Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā 500 karavīru.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis atstāj lielu iespaidu. Pēc tēlnieku Valda Alberga, Zentas Zvāres un arhitekta Edgara Šenberga ieceres, centrālais tēls Lāčplēsis (padomju karavīrs)  ar zobenu uzveic Melno bruņinieku (nacismu). Blakus ir pret debesīm vērsti durkļa smailēs novietoti trīs zvani, kas aicina būt modriem par savu zemi. Brāļu kapu teritorijā ir liela kārtība. Tas ir vietējās varas un KF vēstniecības nopelns, kas materiāli atbalstīja ansambļa kapitālo remontu.

Pēc memoriāla atklāšanas 1968.gada augustā, Sēru dienā Vietalvā pastāvīgi pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku. Tagad tik liela apmeklētība vairs nav. Tajā pašā laikā tradīcija ir saglabājusies. Karā kritušos karavīrus pieminēja 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterāni, veterānu organizācijas „LAKCA’’  biedri, Krievijas vēstniecības pārstāvis, Latvijas Sociālistiskās partijas biedri ar partijas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku priekšgalā,  Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artūrs Rubiks, kā arī Vietalvas pagasta pārstāvji, kas arī organizēja piemiņas  mītiņu.

130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterānu biedrības vārdā uzstājās biedrības valdes loceklis Osvalds Mačs, kurš aicināja mūžīgi pieminēt karā kritušos dzimtenes aizstāvjus. Mītiņa beigās notika svinīga ziedu nolikšana. Bet noslēgumā visi pulcējās pie uzklāta galda, lai pieminētu karā kritušos.

130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētājs Alberts Pāže  pateicās Latvijas Sociālajai partijai par morālo un materiālo atbalstu un izteica pateicību vietējai pašvaldībai par tās rūpēm, saglabājot Brāļu kapus. Pie galda tika pieminēts briesmīgais kara laiks, cīņas frontē un partizānu vienībās, koncentrācijas nometnēs nomocītie ieslodzītie. Neviens nevēlējās, lai kaut kas tāds atkārtotos.

Latvijas Sociālistiskās partijas biedri arī nevēlas, lai mūsdienu paaudze piedzīvotu kara šausmas. Tāpēc partijas programmā ir skaidri norādīts- partija ir pret Latvijas darbību jebkādos militārajos blokos un savienībās. Tas nozīmē, ka partija ir par Latvijas izstāšanos no agresīvā militārā NATO bloka , jebkādu šī bloka kara bāzu likvidāciju republikas teritorijā. Kā arī par to, lai Latvijas teritorijā aizliegtu izvietot un pārvietot jebkāda veida masu iznīcināšanas  ieročus. 


05.08.2015

Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs un Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) 23.aprīlī nosūtīja satiksmes ministram Anrijam Matīsam jautājumus, kas ir saistīti ar dzelzceļa Rail Baltica celtniecības ekonomisko pamatojumu.

No aprīļa līdz jūnijam ministrs tā arī nav varējis atrast laiku, lai mutiski atbildētu uz deputātu jautājumiem. Laiks tika novilkts līdz 18.jūnijam, Saeimas pēdējai sēdei. Bet tā kā tā ir pēdējā sesijas sēde, tad deputātu pieprasījums uz nākošo sēdi netiek pārcelts.

Deputātiem nācās samierināties tikai ar dažiem dokumentiem, ko atsūtīja ministrija. Jāatzīmē, ka tas nav pirmais deputātu pieprasījums par šo tēmu. Martā bija nosūtīts analoģisks, bet uz šiem pirmajiem jautājumiem deputāti saņēma neskaidras atbildes, kas neatklāj lietas būtību. 

Ar pilnu jautājumu sarakstu, uz kuriem ministrs tik ļoti nevēlējās atbildēt, var iepazīties šeit.


13.07.2015

Pēc 45 deputātu parakstu savākšanas, bija sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, ar mērķi uzdot valdībai sniegt skaidrojumu saistībā ar lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Par sēdes sasaukšanu parakstījās arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri, deputāti Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Bija paredzēts Ministru kabinetam uzdots līdz 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas triju gadu periodā. Tāpat bija paredzēts līdz 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kuras ietvaros Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Valdība vēl joprojām izskata jautājumu par bēgļu uzņemšanu tikai aiz slēgtām durvīm.


FOTO: Saeimas Kanceleja, Ernests Dinka

Parlamenta sēde tika pārtraukta, pateicoties Vienotības un ZZS deputātu viltīgajam gājienam. Lai gan uz Saeimas  sēdi bija ieradušies 68 deputāti, tomēr balsojumā par to, ka nākamajā sēdē varētu tikt iekļauts uzdevums valdībai sniegt izvērstu ziņojumu par bēgļiem, kvoruma nepietika. Par to nobalsoja tikai 41 deputāts, starp viņiem bija  mūsu deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Atturējās divi deputāti no VL-TB/LNNK, bet klātesošie „Vienotības” un ZZS deputāti nebalsoja vispār.

Ar konkrētiem balsojuma rezultātiem var iepazīties šeit


11.06.2015

Līdz 2017. gada aprīlim Latvijai ir jāatver savs gāzes tirgus. Saskaņā ar valdības lēmumu, tirgus liberalizācija notiks vairākos etapos. Rezultātā uzņēmums AS  Latvijas gāze tiks sadalīta divās kompānijās: viena nodarbosies ar gāzes pārdošanu un izvietošanu, bet otra - ar infrastruktūru.

Ekonomijas ministrija piedāvā pieņemt lēmumu par LG meitas uzņēmuma izveidošanu jau šogad, bet 2016.gadā atrast tam investitoru, vai arī pieņemt lēmumu par to, ka tā daļas iegādājas valsts.

Latvijas Republiaks Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Jānis Tutins, Ivans Ribakovs pauž satraukumu par to vai šī liberalizācija nenotiek, lai atrisinātu atsevišķas problēmas un neradīs papildus izdevumus, kurus segs Latvijas iedzīvotāji. Deputāti sagatavoja un nosūtīja ekonomikas ministrei Danai Reizniece- Ozolai virkni jautājumu.

Savā atbildē ministre paziņoja, ka viņas ministrija darbojas saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem. Latvijai, kā ES dalībvalstij, ir jāpilda Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības. Viena no tādām prasībām ir vienota enerģētikas tirgus izveidošana ES ietvaros.

Uz deputātu jautājumu - kas konkrēti novērtē dabas gāzes tirgus atvēršanas riskus un sekas, ekonomikas ministre atbildēja, ka bija uzaicināti eksperti.  Informācija tika iesniegta Ministru kabinetam, un tā ir valsts noslēpums. 

Ar pilnu ministres atbildi var iepazīties šeit.


02.06.2015

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Andrejs Elksniņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) un Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) ir norūpējušies par stāvokli, kādā  atrodas Daugavpils reģionālā slimnīca. Lai noskaidrotu radušo situāciju, viņi nosūtīja pieprasījumu, uz ko atbildi sniedza veselības ministrs Guntis Belevičs.

Deputāti interesējās vai slimnīcai nedraud maksātnespēja, uz ko ministrs viņiem atbildēja, ka ministrijai nav pieejama pilna operatīvā informācija par slimnīcas finansiālo stāvokli. Tāpēc konkrētu atbildi nevar sniegt.

Deputātus satrauc katastrofālais ārstu trūkums. Tā visa rezultātā, cilvēki nevar saņemt medicīnisko palīdzību. Ko ministrija plāno darīt?

— Slimnīca periodiski ir informējusi Nacionālais veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par atsevišķu speciālistu pakalpojumu ierobežoto pieejamību neatliekamās palīdzības sniegšanai noteiktos datumos ar formulējumu “ sakarā ar speciālistu trūkumu” - neirologa, otolaringologa un citu. Šādos gadījumos  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādā pacientus uz citu tuvāko ārstniecības iestādi un uz Rīgas stacionāriem- savā atbildē raksta ministrs.

Tikpat izvairīgi ministrs atbildēja arī uz citiem jautājumiem, kas skar ārstu darba apmaksu. 

Ar pilnu ministra atbildes tekstu var iepazīties šeit.


20.05.2015

Deputātu grupa no Saskaņas Saeimas frakcijas: Andrejs Elksniņš, Valērijs Agešins, Zenta Tretjaka, Mihails Zemļinskis un Artūrs Rubiks (Latvijas sociālistiskā partija) iesniedza likumprojektu kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) «maisu» saturu. Kad pērnā gada maijā Saeima grozīja likumu par VDK maisiem, aktuāls bija jautājums, ko darīt - nodot visus dokumentus atklātībā, noslepenot vēl uz trīsdesmit gadiem vai iznīcināt? Lēmums pēc būtības netika pieņemts, tā vietā nolemts izveidot zinātnisku izpētes komisiju.

Skaidrs, ka informācija, kas šobrīd tiek slēpta, ir neglaimojoša valdošajiem spēkiem un viņiem pietuvinātām personām. Acīmredzot ir arī bailes uzzināt to, ko zināt nemaz negribas. Šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu cilvēku rīcību. Tāpēc SASKAŅA frakcija uzskata, ka situācija jāmaina un maisu saturs jāatklāj, piemēram, tā, kā to izdarīja Lietuva pirms vairākiem gadiem. 

Bet Saeima noraidīja deputātu iesniegto likumprojektu. Pret balsoja VIENOTĪBA, ZZS , VL-TB/LNNK. 


30.03.2015

Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu  kategoriski nostājas pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Sadarbības grupas vadītājs, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāts Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), grupas vārdā nosūtīja aicinājumu Latvijas Valsts prezidentam, Ārlietu ministrijai un Eiropas Parlamentam.

Mēs, Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu, izsakām šaubas, vai atbalsts ekonomisko sankciju pret Baltkrievijas Republiku turpināšanai būs efektīva metode politisko jautājumu risinājumam valstī. Baltkrievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Uzskatām, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls nav izsmelts. Par perspektīvākajām sadarbības nozarēm var uzskatīt transportu un tranzītu, investīcijas kopīgās ražotnēs un inovācijās.

Mēs saprotam, ka Latvija atrodas vienā laivā ar valstīm, kas ietilpst Eiropas Savienībā. Par ko Latvija kļūs globālas konkurences ietvaros: vai tā būs Eiropas Savienības skatlogs vai nabadzīgs Eiropas Savienības nostūris? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no mūsu valsts ekonomisko interešu aizsardzības visos Eiropas līmeņos.

Sadarbība ar Baltkrieviju mums dod iespēju sadarboties ar Muitas Savienību vienotā triju valstu ekonomiskā platformā: Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas. Baltkrievija nav NATO dalībvalsts, bet atrodas Eiropas ģeopolitisko interešu zonā. Baltkrievija var būt Baltijas reģiona partnere stabilas energosistēmas izveidē. Mēs esam pārliecināti, ka ekonomisko sankciju pielietojums negatīvi ietekmē demokrātiskās reformas un pārmaiņas Baltkrievijas Republikā.

Faktiskā Baltkrievijas izgrūšana no kopējiem Eiropas procesiem neko labu nedod ne Eiropai, ne Baltkrievijai. Mēs arī esam pret politisko izolāciju. Jau tagad notiek dažādas Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu politiskās tikšanās, bet tās ir ierobežotas, jo daudziem augsta ranga politiķiem un ierēdņiem tiek liegta iespēja piedalīties svarīgos Eiropas līmeņa procesos. Baltkrievijas valdība ir parādījusi, ka grib un var piedalīties sarežģītu Eiropas jautājumu risināšanā. Kā piemērs tam ir Minskā notikušās starptautiskās sarunas, kas veltītas miera jautājumam Ukrainā. Pieredze rāda, ka sankcijas nav labākais veids, lai atrisinātu šāda veida jautājumus.

Mēs ticam Baltkrievijas eiropeiskajai nākotnei un kategoriski nostājamies pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Tikai dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm dod pozitīvus rezultātus visos līmeņos.