Latvijas Sociālistiskā partija

10.12.2016

Kongress sākās ar ceremoniju, kurā apbalvoja aizvadītajā gadā centīgākos LSP biedrus un atbalstītājus. Pēc tam tika nolasīti saņemtie sveicieni no sadraudzības partijām un organizācijām, tai skaitā, no partijas "Saskaņa", Grieķijas, Ukrainas komunistiskām partijām, KPS PSKP, KKSP, Horvātijas Sociālistiskās strādnieku partijas, u.c. Tad sekoja kongresa atbildīgo institūciju ievēlēšana.

Daļu no kongresa darbības aizņēma LSP valdes un darba grupu ziņojumi par jaunās LSP partijas programmas izstrādi. Tiem sekoja LSP pirmorganizāciju pārstāvju no dažādām Latvijas pilsētām uzstāšanās par dažādiem jautājumiem: partijas organizatorisko darbu, sociāli ekonomisko situāciju Latvijā, mainīgo ārpolitisko situāciju.

Balsošanas rezultātā LSP priekšsēdētāja amatā Alfrēdu Rubiku nomainīja Vladimirs Frolovs. Par viņa vietniekiem tika izvēlēti Sergejs Hristoļubovs, Ingars Burlaks un Sergejs Treinis. Valdes sastāvā arī  bija ievēlēti Tatjana Apanasova, Inna Belokurova, Fridijs Bokišs, Raimonds Rubiks un Jeļena Jakovleva. Pēc tam tika ievēlēts jaunās Revīzijas komisijas sastāvs.

Bez tam, kongresa delegāti bija apstiprinājuši jauno redakciju esošās partijas Programmai, tika pieņemtas sešas rezolūcijas par aktuāliem politskiem un sociālekonomiskiem jautājumiem. Sīkāk ar šo informāciju varēs iepazīties partijas mājaslapā tuvākajā laikā.


06.08.2015

Katru gadu pirmajā augusta sestdienā, pēc senas tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni ierodas Vietalvā, Pļaviņu novadā, lai godinātu kaujas biedrus. Latvijas Sociālistiskā partija daudzu gadu garumā morāli un materiāli atbalsta šo piemiņas pasākumu. 1944.gada augustā pie Aiviekstes upes un starp Vietalvas pakalniem notika asiņainas cīņas Madonas operācijas ietvaros. Izšķirošā loma šajās kaujās bija  130. latviešu strēlnieku korpusam. Tur notika ļoti sīvas cīņas. Izmantojot to, ka Lubānas zemienē ir daudz neizbrienamu purvu, liels skaits pakalnu un maz ceļu, fašisti nostiprināja savas pozīcijas pakalnu virsotnēs, no kurienes veica apšaudi. Lai sarkanarmieši nevarētu viņus apiet, vācieši izveidoja spēcīgas aizsargjoslas. Šo kauju laikā  padomju karavīri  parādīja lielu vīrišķību. Tā izlūki, zem ienaidnieka smagās apšaudes, no baznīcas zvanu torņa vadīja mūsu artilēriju. Par šo karaspēka varoņdarbu seržants Jānis Roze tika apbalvots ar trešās pakāpes Slavas ordeni un  kļuva par pirmo šī kara apbalvojuma kavalieri korpusa vēsturē. Sarkanajai armijai izdevās pārraut pretinieka aizsardzību, kaut gan vācieši daudzus kilometrus garos Lubānas purvus uzskatīja par neizbrienamiem. Madonas operācijas cīņas nodrošināja turpmāko uzbrukumu Rīgai. Vietalvas un Aiviekstes apkārtnē gāja bojā apmēram 1600 padomju karavīru. Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā 500 karavīru.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis atstāj lielu iespaidu. Pēc tēlnieku Valda Alberga, Zentas Zvāres un arhitekta Edgara Šenberga ieceres, centrālais tēls Lāčplēsis (padomju karavīrs)  ar zobenu uzveic Melno bruņinieku (nacismu). Blakus ir pret debesīm vērsti durkļa smailēs novietoti trīs zvani, kas aicina būt modriem par savu zemi. Brāļu kapu teritorijā ir liela kārtība. Tas ir vietējās varas un KF vēstniecības nopelns, kas materiāli atbalstīja ansambļa kapitālo remontu.

Pēc memoriāla atklāšanas 1968.gada augustā, Sēru dienā Vietalvā pastāvīgi pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku. Tagad tik liela apmeklētība vairs nav. Tajā pašā laikā tradīcija ir saglabājusies. Karā kritušos karavīrus pieminēja 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterāni, veterānu organizācijas „LAKCA’’  biedri, Krievijas vēstniecības pārstāvis, Latvijas Sociālistiskās partijas biedri ar partijas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku priekšgalā,  Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artūrs Rubiks, kā arī Vietalvas pagasta pārstāvji, kas arī organizēja piemiņas  mītiņu.

130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterānu biedrības vārdā uzstājās biedrības valdes loceklis Osvalds Mačs, kurš aicināja mūžīgi pieminēt karā kritušos dzimtenes aizstāvjus. Mītiņa beigās notika svinīga ziedu nolikšana. Bet noslēgumā visi pulcējās pie uzklāta galda, lai pieminētu karā kritušos.

130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētājs Alberts Pāže  pateicās Latvijas Sociālajai partijai par morālo un materiālo atbalstu un izteica pateicību vietējai pašvaldībai par tās rūpēm, saglabājot Brāļu kapus. Pie galda tika pieminēts briesmīgais kara laiks, cīņas frontē un partizānu vienībās, koncentrācijas nometnēs nomocītie ieslodzītie. Neviens nevēlējās, lai kaut kas tāds atkārtotos.

Latvijas Sociālistiskās partijas biedri arī nevēlas, lai mūsdienu paaudze piedzīvotu kara šausmas. Tāpēc partijas programmā ir skaidri norādīts- partija ir pret Latvijas darbību jebkādos militārajos blokos un savienībās. Tas nozīmē, ka partija ir par Latvijas izstāšanos no agresīvā militārā NATO bloka , jebkādu šī bloka kara bāzu likvidāciju republikas teritorijā. Kā arī par to, lai Latvijas teritorijā aizliegtu izvietot un pārvietot jebkāda veida masu iznīcināšanas  ieročus. 



28.07.2014

Š.g. 20. jūlijā notika LSP XVII kongress. Atbilstoši kongresa darbas kārtībai tika nolasīti, apspriesti un apstiprināti sekojoši ziņojumi: Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti (LSP priekšsēdētāja vietnieks I. Burlaks), Par LR Saeimas vēlēšanām (LSP priekšsēdētājs A. Rubiks), Par LSP sociālās bāzes izpētes rezultātiem (Vēstures zinātņu doktors A. Ivanovs), Par LSP Statūtu izmaiņām (LSP priekšsēdētāja vietnieks V.Frolovs).

LSP kongresā tika pieņemts lēmums par partijas nepiedalīšanos kārtējās LR XII Saeimas vēlēšanās.




15.07.2013

Latvijas Sociālistiskās partijas mītiņš Draudzības Kurgānā 2013.g. 7.jūlijā