Latvijas Sociālistiskā partija

03.03.2016

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā atkal plaši tiek apspriests nepilsoņu jautājums. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar «Pilsoņu un nepilsoņu savienības» portālā ManaBalss.lv organizēto parakstu vākšanu par balss tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.

Valdošās koalīcijas partijas «Latvijas Reģionu apvienība» pārstāvji jau ir paspējuši paust savu negatīvo attieksmi pret nepilsoņiem atņemto politisko tiesību daļēju atdošanu.Tā, piemēram, «Nacionālās Apvienības» līdzpriekšsēdētājs nosauca iniciatīvu par «pretvalstisku un pretkonsticionālu».

Gribētos atgādināt šiem kungiem, ka jēdziens «nepilsonis» ir maldinošs, t.k. tas nav cilvēks bez pilsonības, bet gan Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kas dzīvo un strādā šeit un viņam ir Latvijas Republikas pase, un viņš ir šīs valsts nodokļu rezidents, bet mākslīgi tiek ierobežotas personas politiskās tiesības. 

Objektīvi, nepilsoņi ir Latvijas tautas pārstāvji, kam saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes otro pantu, pieder suverēnā vara valstī. Tad, kas šeit ir «antikonsticionāls»: Latvijas iedzīvotāju daļas tiesību ierobežošana vai prasība atdot vismaz daļu no šīm tiesībām?


Vienīgais reālais iemesls tam, kāpēc šobrīd vēl ir nepilsoņi, ir vadošo partiju bailes zaudēt savas pozīcijas: mūžīgi musinošā «padomju okupācijas» tēma, ārējie un iekšējās piektās kolonas draudi novērš cilvēku domas par sociālajām problēmām, ko valsts nav spējīga atrisināt. Atteikšanās no šī diskursa, kopā ar vēl 260 tūkstošiem jauniem vēlētājiem, kas jau vairākus gadus mākslīgi tiek turēti ārpus politiskajiem procesiem, protams, rada esošajai varai nopietnas problēmas. 

Šīs bailes ir saprotamas, bet nav skaidrs, kāpēc no tā ir jābūt atkarīgam vairāku simtu cilvēku liktenim. Kaimiņos Lietuvā nepilsoņu nav un nekad nav bijis, Igaunijā to ir tikai 83000 un viņiem ir atļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ko tādu valstij ir nodarījuši 260 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji, kad pat sarunas par dažu pilsonisko tiesību atdošanu tiek uzskatītas par «pretvalstiskām »?

Par diskreminējošu attieksmi pret nepilsoņiem no valsts puses vairākkārtēji ir ziņojušas vairākas starptautiskas organizācijas: ANO Cilvēktiesību komiteja, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, EDSO Parlamentārā asambleja un pat Eiropas Parlaments 2015.gada septembrī atzina nepilsoņu tiesību pārkāpumus. Kādi gan vēl argumenti «par» ir vajadzīgi?

Latvijas Sociālistiskā partija vairākkārtēji ir izteikusi savu viedokli par nepilsoņu problēmām, un turpina to atbalstīt. Tas ir izteikts arī LSP XVIII rezolūcijā "Par vēlēšanu tiesību piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem", un mēs arī atbalstām nepilsoņu institūta vienkāršošanu, piešķirot pilsonību visiem, kam ir nepilsoņa statuss, bez jebkādiem papildus nosacījumiem. Kā pagaidu variants mūs apmierinātu balss tiesību pišķiršana nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, tāpēc aicinām visus mūsu atbalstītājus parakstīt šo aicinājumu.


01.03.2016

Latvijas Republikas Saeimas valdošā koalīcija 11.februārī ar balsu vairākumu apstiprināja jauno valdību Māra Kunčinska vadībā. Kaut gan par «jaunu» to nevar nosaukt: koalicīja ir palikusi iepriekšējā, un tās sastāvā ir parādījušies tikai trīs jauni uzvārdi.

Saskaņā ar pēdējo DNB Latvijas Barometrs veikto aptauju, apmēram 80% iedzīvotāju negatīvi vērtē valdības darbu. Laikam jau pēc valdošo partiju domām viss negatīvais ir saistīts ar trīs iepriekšējiem ministriem, bet pārējie no visas sirds ir strādājuši valsts labā. 

Tikai neizpratni rada koalīcijas sarunu process, kas sākās pēc Laimdotas Straujumas kabineta demisijas. Neviena no valdošajām partijām neizvirzīja nozares attīstības programmu, uz kuras vadību viņi pretendēja, nenotika publiska kandidatūru apspriešana un atlase, ņemot vērā kandidātu profesionālo kompetenci.


Cīņa par Satiksmes ministristrijas kontroli starp «ZZK» un «Vienotību» bija tik acīmredzama, ka vienkārši nav saprotams kā šīs divas partijas varēs strādāt vienas valdības ietvaros.

Īpaši nepatīkami ir tas, ka speciāli «Vienotībai» tika izveidots premjera vietnieka amats, lai saglabātu tās pieprasīto amatu skaitu. Ar ko šis cilvēks nodarbosies? Par ko atbildēs? Kāds labums no viņa darbības būs valstij un sabiedrībai? 

Protams, šajā situācijā rodas būtiski jautājumi. Kāpēc pat netika izskatīti citas koalīcijas varianti? Kāpēc prezidents neuzstāja, lai koalīcijā iesaistītu vismaz tās opozīcijas partijas, kas balsoja par viņa ievēlēšanu?

Bet vissvarīgākais jautājums ir, kā intereses pārstāvēs šī valdība? Valdības deklarācijā ir ļoti daudz neskaidru formulējumu, kuru vienīgā reālā jēga ir atteikšanās no kaut kādām būtiskām izmaiņām Latvijas sociāli ekonomiskajā politikā.

Tā vietā tika nolemts kārtējo reizi spēlēt uz nacionāli noskaņoto iedzīvotāju jūtām, izvirzot priekšplānā bēgļu un mazākumtautību skolu jautājumu. It kā tajā slēpjas visa iedzīvotāju neapmierinātības ar iepriekšējo valdību darbu ļaunuma sakne, bet šo izdomāto problēmu atrisināšana varētu atjaunot ekonomiku, samazināt bezdarba un nabadzības līmeni, palīdzēt izrāpties no demogrāfijas bedres un atrisināt citas sociālās sfēras problēmas.

Latvijas Sociālistiskā partija ir pārliecināta, ka reāls šo problēmu risinājums ir iespējams tikai, atsakoties no neoliberālās ekonomiskās politikas, kas ir pierādījusi savu neefiktivitāti. Neviena no Latvijas valdībām pēdējo 25 gadu laikā šādus uzdevumus nav pat izvirzījusi, un arī M.Kučinska valdības nav izņēmums. 


24.02.2016

23. februārī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri piedalījās ziedu nolikšanā pie Rīgas atbrīvotāju pieminekļa.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg
  • 10.jpg

23.02.2016

Latvijas Republikas Saeimas deputāti 11.februārī galīgajā lasījumā apstiprināja enerģētikas likuma grozījumus, kuru pamatā ir t.s. Latvijas gāzes tirgus «liberalizācija » un uzņēmuma «Latvijas Gāze» sadalīšana.

Pateicoties elektroenerģijas tirgus «liberalizācijai», Latvijā cilvēki jau ir paspējuši izjust, kas slēpjas aiz šī skaistā nosaukuma. Lielu iedzīvotāju daļu skāra banāls cenu kāpums, kā rezultātā ir samazinājies viņu labklājības līmenis, un daļa no ienākumiem ir pārgājusi to nedaudzo rokās, kuru interesēs reāli tiek veikta šī «liberalizācija ».

Mēs jau esam ziņojuši par pieprasījumu, kas tika nosūtīts gan mūsu deputātiem, Ekonomikas ministrijai, par riskiem, kas ir saistīti ar plānotajām izmaiņām gāzes nozarē. Ministra atbilde pēc savas būtības ir lieliska: Latvija, pieņemot šo lēmumu, pat neņem vērā pseido zinātniski ekonomiskos aprēķinus, bet tikai ievēro Eiropas Savienības atsūtītās direktīvas, un jebkura informācija, kas ir saistīta ar paredzamo seku novērtējumu ir slepena.

Tagad Latvijas dabas gāzes tirgū uzņēmums «Latvijas Gāze» ir absolūts monopolists, un tas īsteno gāzes iepirkšanu, glabāšanu, nodošanu un pārdošanu. Vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai ir Krievija, bet vienīgā fiziski iespējamā alternatīva uz šo brīdi Krievijas gāzei ir regazificētā sašķidrinātā gāze (SDG) no Klaipēdas termināļa Lietuvā.

Jau pats fakts, ka šī gāze tiek sašķidrināta, transportēta ar tankeri un pēc tam regazificēta liecina par to, ka tās pašizmaksa nevar būt zemāka par gāzes cauruļvada gāzi. Turklāt gāzes cauruļvads jau ir uzbūvēts un Latvija to ir ieguvusi pilnīgi bezmaksas, bet nauda par Lietuvas termināli vēl ilgi būs jāatmaksā.

 «Latvijas Gāze» reformu veikšanas rezultātā tiks sadalīta divos uņēmumos: nodošanas sistēmu operators un dabas gāzes sadales sistēmas operators, t.i., lai gāzi nogādātu no piegādātāja pie patērētāja, mākslīgi tiks izmantoti starpnieka pakalpojumi, kura izveidošana un uzturēšana gulsies uz ierindas patērētāja pleciem.

Ir skaidrs, ka šodien ar maksimālu valsts atbalstu notiek banāla Latvijas gāzes tirgus pārdale, kur galvenā loma ir SDG gāzes piegādātāju korporācijām no Rietumiem. Latvijas ierindas iedzīvotājs to izjutīs kā sadzīves gāzes, apkures un citu pakalpojumu cenu pieaugumu. Tad rodas jautājums, kā intereses aizstāv šī valsts?


05.02.2016

Pagājušā gada beigās Latvijas Sociālistiskā partija sagatavoja un izdeva grāmatas «LSP: vēsture dokumentos» 2.sējumu. Tas ietver periodu no LSP X (2006.gads) līdz XVIII kongresam, kas notika 2014.gada 29.novembrī, un tajā ir Valdes atskaites ziņojumi, pieņemtās rezolūcijas un paziņojumi, paziņojumi, sadarbības partiju sveicieni un citi dokumenti par partijas darbu šajā periodā.

Šīs grāmatas unikalitāte ir tā, ka tajā pirmo reizi publiski tika publicēti visu partijas pirmorganizāciju saraksti, deputātu uzvārdi, kas ir bijuši ievēlēti no LSP saraksta Eiropas Parlamentā, Saeimā un pašvaldībās. Grāmata ir pieejama šeit.


15.01.2016

Nākamgad Latvijas Republika atzīmēs  savas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Visā šajā periodā, sākot ar Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības,  Latvijas valsti pārvaldīja politiskās koalīcijas, kuras ekonomikā neatlaidīgi vadījās no radikālā liberālisma kanoniem, ārpolitikā bez ierunām pilnīgi pakļaujoties ASV, ES un NATO interesēm, bet valsts iekšpolitikā neatlaidīgi tiecās realizēt „nacionālās valsts” koncepciju.

Kur noveda šie „labie nodomi”? Pat vadošajām aprindām visvairāk  pietuvināto ekspertu vidē atklāti tiek akcentētas trīs galvenās problēmas, kas šodien pastāv  valstī:  1) negatīva demogrāfija, 2)zemais labklājības līmenis un – 3)izpratnes trūkums par to, kas sagaida valsti. Zudušās cerības, ka, ja nebūs komunistu, darbosies brīvais tirgus un iestāsies laimes laiki, nu izgaisušas kā salds sapnis. Īstenībā „pašregulējošā” brīvā ekonomika Latvijai kļuva par bumbu ar ieslēgtu laika degļa mehānismu. Republikas milzīgais saimnieciskais potenciāls,  iedzīvotāju vairākumam pieejamie sociālie labumi, kultūras vērtības, visas tautas  sabiedriskā īpašuma   steidzīgi veiktās  „prihvatizācijas”  neapvaldītas laupīšanas apstākļos   gāja zudumā. Sevišķi postoši tas viss atsaucās uz  mūsu valsts galveno resursu – cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāju  skaits, par atskaites punktu ņemot 1991.gadu, neatkarības atjaunošanas gadu, līdz šāgada sākumam ir samazinājies par 20% vai – par 672 065 cilvēkiem. Šobrīd galvenie iedzīvotāju depopulācijas   cēloņi – stabils mirstības pārsvars  pār dzimstību un masveida emigrācija uz ārzemēm.

Latvijas buržuāziskās valdības, cita citu nomainot, negrib un nespēj uzlabot darba tautas stāvokli. Dzīve kļūst aizvien grūtāka un dārgāka. Latvijas iedzīvotāju algas caurmērā ir par 40% zemākas nekā pārējā Eiropā, bet labklājības līmenis no ES vidējā sasniedz tik tikko 65%.  Pat uz tik nabadzīga dzīves līmeņa fona Džini koeficients – sociālās noslāņotības rādītāja – pie mums ir viens no visaugstākajiem Eiropā – 0,35. Divi salīdzinājumi: Skandināvijā – ap 0,2, bet Āfrikas visnabadzīgākajās valstīs – 0,7.

Tas viss novedis pie tā, ka sabiedrība negatīvi vērtē valsts varu, bet apmēram puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts iet nepareizā virzienā. Latvijas Sociālistiskā partija kategoriski protestē pret Latvijas varas   darba tautu vērsto  postošo sociāli ─  ekonomisko politiku. Mēs aicinām kreisās orientācijas politiskās partijas, arodbiedrības un sabiedriskās organizācijas, kas aizstāv valsts  iedzīvotāju intereses, apvienot un koordinēt pūliņus cīņā pret Latvijas tālāku grimšanu nabadzībā un valsts izmiršanu.


14.01.2016

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP), vadoties pēc savas Programmas, analizējot notikumus pasaulē un Latvijā, vairāk kārt pieņēma rezolūcijas un kongresa lēmumus, kuros aicināja cīnīties pret visāda veida mēģinājumiem  nomazgāt baltus un attaisnot fašistu kā arī viņu rokaspuišu pastrādātos noziegumus pret cilvēciskumu Otrā pasaules kara gados kauju norises vietās un fašistiskās Vācijas okupētajās teritorijās.

No Latvijas valsts oficiālajām varas iestādēm nekāda konkrēta rīcība šo LSP prasību atbalstīšanai nesekoja un neseko. Latvija acīmredzot neuzskata par saistošiem daudzus ANO un citu starptautisko organizāciju dokumentus, kuri aicina nepieļaut pat mēģinājumus attaisnot fašistu rīcību Otrajā pasaules karā attiecībā pret karagūstekņiem un mierīgiem iedzīvotājiem, pret ebrejiem, čigāniem un miljoniem citu tautību cilvēkiem.

Latvijas valdošās politiskās elites oficiālā ideoloģija nelieto vārdu sakārtojumu „Lielais Tēvijas karš”, nav valsts dokumenta, kas nosaka Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu. Antihitleriskās koalīcijas veterāni  nesaņem nekādus atvieglojumus. Toties ir priekšrocības tiem, kas kalpoja „Waffen SS” divīzijās un hitlerisko okupantu policijas bataljonos. Latvijā ir pieņemta parlamenta deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kas pilnīgi atmasko autoru centienus attaisnot leģionāru rīcību, cīnoties „Waffen SS” divīzijās. Latvijas valdošā vara neatzīst par vispasaules nozīmes svētkiem hitleriskās Vācijas bezierunu kapitulāciju 1945.gada 8(9) maijā. Pie šiem faktiem jāpievieno savulaik Latvijas tiesas iesāktais process pret Latvijas padomju partizānu Vasīliju Kononovu, kas nenoslēdzās, jo tiesājamais nomira.

Ņemot vērā visu augstāk teikto, ir ne tikai saskatāma tendence kaut kā nebūt, bet par katru cenu aizbilst kādu labu vārdu par fašistu ļaundarībām un atdalīt „Waffen SS” leģionārus no hitleriešu nacistu līdzskrējējiem, kā  arī radīt sistēmu un oficiālu Latvijas valsts ideoloģiju šajā jautājumā. Šāds secinājums pamatots ar Latvijas uzvedību starptautiskā arēnā. 

ANO Ģenerālā Asambleja 2014.g. 18.decembrī pieņēma Rezolūciju par cīņu pret nacisma  heroizāciju, kuru Latvija neparakstīja. Acīmredzot rezolūcijas teksts, kas izsaka rūpes sakarā ar „nebeidzamiem mēģinājumiem zaimot un sagraut pieminekļus, kas uzcelti pieminot tos, kas cīnījās pret nacismu Otrā pasaules kara gados,” neapmierina Latvijas valdošo politisko buržuāzisko eliti. ANO Ģenerālā Asamblejas līdzīgu Rezolūciju pieņēma 2012.gadā, kurā izteica „dziļu satraukumu sakarā ar nacistiskās kustības un bijušo „Waffen SS” dalībnieku slavināšanu, tai skaitā ceļot pieminekļus un memoriālus un organizējot publiskas demonstrācijas ar nolūku slavēt nacistisko pagātni, nacistisko kustību un neonacismu”, nelika Latvijas oficiālās ideoloģijas autoriem ieklausīties šajā brīdinājumā.

Acīmredzot, nesastopot  šķēršļus, fašistu un viņu rokaspuišu  noziegumu „balināšanā”, virkne nacionālistiski noskaņotu personu un angažētu Latvijas zinātnieku droši gāja tālāk: sāka veikt pasākumus un „zinātniski” pārskatīt visu, kas notika Salaspils fašistiskajā koncentrācijas nometnē, kur necilvēciskos apstākļos tika ieslodzīti desmiti tūkstoši cilvēku, kur katru dienu nogalināja (pakāra, nošāva) cilvēkus, kur mātēm atņēma mazgadīgus bērnus, kur no bērniem ņēma asinis līdz viņu pilnīgai novājēšanai. Bet Latvijas premjerministre Laimdota Straujumas kundze, uzstājoties starptautiskā konferencē par Salaspils fašistisko koncentrācijas nometni, ne reizi nepieminēja, ka nometni izveidoja vācu nacisti un to apsargāja viņu vietējie līdzskrējēji, tādi kā bēdīgi slavenais Herberts Cukurs. (Вести сегодня, 2015.g..28.sept.)

Jā, pēc tā asiņainā kara ir pagājuši jau 70 gadi. To, kas tika pakļauti pazemojumiem, spīdzināšanai un iznīcināšanai, izdzīvojušo līdz šodienai ir ļoti maz. Bet dzīvas ir šo cilvēku atmiņas, dzejoļi, memuāri un citas liecības par to, kas ar viņiem un tūkstošiem citu ieslodzīto, ar mazgadīgajiem ieslodzītajiem notika Salaspils fašistu nometnē. Tā vien gribas kliegt: atjēdzieties, kungi! Pirms padarīt baltus noziedzniekus, palasiet to cilvēku dzīvas liecības, kuri tika ieslodzīti šajā nometnē, šīs nometnes ieslodzīta Eižena Vēvera dzejoļus, kas publicēti dzejoļu krājumā „Iedēstiet rozes zemē nolādētā” , ārsta Miervalda Birzes aprakstus un simtiem citu materiālu.

Latvijas Sociālistiskās partijas XIX kongresa delegāti stingri nosoda angažēto zinātnieku, un Latvijas valdības vadītāju mēģinājumus pārskatīt Salaspils nāves nometnes vēsturi, pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, padarīt fašismu  baltu, aizstāvēt viņu rokaspuišus. Izbeidziet, kungi, ņirgāties par tiem, kuri cieta no fašisma, vācu okupantiem un viņu vietējiem līdzskrējējiem! Neapkaunojiet savus zinātniskos  grādus un augstos ieņemtos valsts amatus! Padomājiet, ko jūs mācāt jaunajai paaudzei? Vai cerat ar jauniešu rokām realizēt to, kam nepietika visas jūsu dzīves: panākt revanšu par nacisma sagrāvi 1945.gadā?! Un kas jums noticēs, ka ar vēstures patiesības kropļošanu var izaudzināt valsts patriotus?