Latvijas Sociālistiskā partija

13.10.2015

1944.gada 13. oktobrī Padomju Armija atbrīvoja Rīgu. Šajā dienā  beidzās viens no drūmākajiem periodiem  Rīgas vēsturē, kas ilga gandrīz trīs ar pusi gadus, fašistiskās okupācijas laiks. Savu ieguldījumu šajā uzvarā deva Rīgas pagrīdes darbinieki.

Uzreiz pēc fašistu ienākšanas Rīgā, savu darbību uzsāka pagrīdes organizācijas. Cīņas bija ļoti smagas.  Ilgstošās cīņās pagrīdes darbinieki cieta lielus zaudējumus. Hitlerieši okupācijas gados Rīgā arestēja apmēram 12 tūkstošus antifašistiskās pagrīdes un izlūkošanas grupu dalībniekus.

Pēdējos okupācijas mēnešos ļoti aktīvi noritēja mazo pagrīdes grupu un to cilvēku, kas nevēlējās nekādā veidā palīdzēt fašistiem, darbība.  Liela nozīme bija arī tam, ka Rīgas strādnieki atteicās pildīt fašistu pavēles, kas noteica obligātu pilsētas iedzīvotāju piedalīšanos nocietinājumu veidošanā pie pilsētas robežām. Tas notika, neskatoties  uz to, ka par šādu rīcību draudēja nāvessods.

Strādnieki neļāva izzagt dzimto Rīgu.  Patriotu grupas darbojās visās rūpnīcas VEF darbnīcās. Tie bija strādnieki, kas strādāja J.Freimaņa vadībā un, neskatoties uz apsardzi, pamanījās izņemt no sūtīšanai sagatavotajām kastēm vērtīgas mašīnas.

Līdzīgā veidā rīkojās Rīgas kuģu remonta rūpnīcas strādnieku grupa. Strādnieki J.Andersons, A.Gailītis un citi paslēpa bedrēs  zem  grīdas vērtīgus instrumentus.

Rīgas gāzes rūpnīca neuzgāja gaisā tikai tāpēc, ka tur strādāja drosmīgi cilvēki. Meistari Šmits un Bricis, strādnieki Točas un Latuns , mūrnieks Mihelsons, sajutuši kaut ko nelāgu, rūpnīcā noorganizēja slepenas diennakts dežūras. Pirms Padomju Armijas ienākšanas, lai apmānītu hitleriešus, uz rūpnīcas vārtiem uzrakstīja- mīnēts un, to redzot spridzināšanas komandas devās prom.

13oct.jpg

Ienaidnieka mīnētājus spēja apmānīt arī konditorijas fabrikas „Laima” strādnieki. Vienam no viņiem, uzvelkot vācu armijas formu, izdevās pārliecināt fašistu spridzinātājus par to, ka uzņēmums jau ir mīnēts.

Fašisti, uzsākot atkāpšanos, centās iznīcināt ēku, kurā padomju laikā atradās LPSR Rakstnieku savienības nams.  To paredzot, naktī  uz 13.oktobri, sētniece Karlsone kopā ar Ragaini un apkopēju Putniņu aizbarikādēja durvis, bet mūrnieks Millers, bruņojies ar automātu, ko viņš paņēma līdzi bēgot no Latviešu SS brīvprātīgo leģiona, gatavojās apšaudei. Hitlerieši veltīgi lauzās durvīs. Parādoties mīnētājiem, tika uzsākta apšaude, un viņi bija spiesti bēgt.

Tādus piemērus varētu minēt daudz. Tas viss liecina par to, ka liela iedzīvotāju daļa neatbalstīja fašistus, bija atbildīga par savu dzimteni un gaidīja Sarkanās Armijas atnākšanu.  

P.S. Raksts ir sagatavots, izmantojot vēsturnieka Jāņa Dzintara grāmatu „Rīgas pagrīdes noslēpumi”, kuru mēs iesakām izlasīt. Jānis Dzintars ir arī grāmatas „Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā” līdzautors.


23.09.2015

Septembrī savu 95. jubileju nosvinēja ilggadējais Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Dominiks Čudars. Viņš dzīvo Rēzeknes novada Kaunatu pagastā. Liktenis ir devis viņam iespēju dzīvot Latvijā gan Ulmaņa laikos, gan arī Padomju varas gados. Un kā saka pats D.Čudars, tieši Padomju vara ļāva viņam  no parasta, neizglītota puišeļa izaugt līdz Kaunatas sovhoza vadītājam. Visu savu dzīvi viņš ir bijis pārliecināts komunists un nav mainījis savus politiskos uzskatus par labu pašreizējai varai.

21. septembrī pie jubilāra ciemos ieradās Latvijas Sociālistiskās partijas Rēzeknes pirmorganizācijas biedri, kā arī partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kas partijas vārdā D.Čudaram pasniedza pateicības rakstu par atbildīgu un ilggadēju sabiedriski politisko darbu, kas tika veikts Latvijas Sociālistiskās partijas rindās.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg

«Jūs esat paraugs jaunajai paaudzei. Jūs simbolizējat Latvijas tautas drosmi, varonību un Dzimtenes mīlestību pasaules karā un pēckara gados ar godprātīgu darbu Latgales novada un savas dzimtās Kaunatas labā» — pateicības rakstā. Biedri no visas sirds novēlēja Dominikam Čudaram sagaidīt savu simtgadi tikpat modram.



27.07.2015

Latvijas Sociālistiskās partija 2014.gadā sagatavoja un izdeva unikālu izdevumu, kurā ir stāstīts par  avīzes „Cīņa” izveidošanu un darbu -- “Slāpētais, vajātais vārds”. Grāmatas izdošana ir veltīta 110 gadadienai kopš avīzes „Cīņa”  pirmā  numura iznākšanas. Šajā darbā ir atspoguļots viss avīzes dzīves ceļš no 1904 gada līdz 1991.gadam:  kādos apstākļos vajadzēja strādāt pagrīdē, kara laikā, padomju laikā. Grāmatā ir savākti un publicēti dokumenti un fotogrāfijas par vairāk nekā gadsimtu ilgu laika periodu, kā arī redakcijas darbinieku atmiņas. Izlasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet kā avīzi slēdza 1991.gadā , un kas aiz tā visa stāvēja.

- Iesākot savu ceļu pie lasītājiem kā nelegāls Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas laikraksts, tā nogāja slavenu ceļu, līdz tika slēgta 1991.gadā, reizē ar Latvijas Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu. Pasaulē nav daudz laikrakstu ar tādu bagātu vēsturi kā „Cīņai”

„Cīņa” bija iecienīts laikraksts un guva atbalstu tieši darbaļaužu vidū. Par to liecina fakts, ka 1980.gadā avīzes tirāža bija 220 tūkstoši eksemplāru dienā.
Acīmredzot, tieši  ar to „Cīņa” bija bīstama tiem, kas nāca pie varas, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības, un laikraksts tika slēgts. Kad Latvijas Sociālistiskā partija domāja par sava laikraksta dibināšanu, avīzes „Cīņa” nosaukumu tai aizliedza pārmantot.- ievadā raksta Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks.

Tagad šī grāmata ir pieejama elektroniskā veidā.


09.06.2015

Piedzima un uzauga Rīgā. Pēc skolas beigšanas iestājās Sanktpēterburgas valsts universitātes Vēstures fakultātē, tāpēc piecus gadus dzīvoja un mācījās Sanktpēterburgā. Pēc universitātes beigšanas 2012.gadā atgriezās Rīgā un uzreiz iestājās Latvijas Sociālistiskajā partijā. 

«Mani nevajadzēja aģitēt, es ļoti labi zināju uz kurieni un kāpēc eju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma, Latvijai kapitālisma sistēmā bija sagatavota protams ne pati pēdējā vieta, uz Āfrikas valstu fona mums būtu grēks žēloties. Bet šī vieta mums atnesa daudz bēdu: iedzīvotāju izmiršanu, jaunatnes emigrāciju, bezdarbu, veselas ražošanas nozaru zaudējumu. Bet tas nav pats būtiskākais, bet svarīgi ir tas - vai mēs ejam pareizā virzienā?  Tie taču nav kapitālisma uzbūves ekscesi, kas konkrēti saistīti ar Latviju, mēs kļuvām par sistēmas daļu, kur daudzām valstīm ir sava preču un pakalpojumu noieta tirgus daļa  no vairākām bagātajām valstīm.  Šīs sistēmas ietvaros darba tauta nedzīvos labāk nekad. Vienīgā partija Latvijā , kas iestājas pret šo kursu - Latvijas Sociālistiskā partija», —saka Sergejs.

treinis.jpg

Partijas  XVIII kongresā  tika ievēlēts Valdē, kur atbild par partijas darbu internetā. Turklāt, ir darba grupā, kas atbild par jaunās partijas programmas redakcijas sagatavošanu, kuras projektu iesniegts XIX kongresā šā gada beigās.  

Neskatoties uz iegūto specialitāti, vēsture ir palikusi tikai kā svarīgs vaļasprieks. Iztikas līdzekļus Sergejs pelna, strādājot par programmētāju. Viņš ir precējies, audzina meitu.


29.05.2015

Latgalietis, Ludzas iedzīvotājs, ar plašām zināšanām dažādās jomās un atklātu vēlēšanos pielietot savas zināšanas cilvēku labā - tas ir Fridijs Bokišs. Šobrīd Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks.

Dzimis 1956. gadā. 1983. gadā pabeidza Siktivkaras celtniecības tehnikumu un pēc profesijas ir celtnieks. Pēc tam atgriezās dzimtajā pusē. 1994. gadā absolvējis Daugavpils Pedagoģisko universitāti un kļuva par vēstures skolotāju. 1995. gadā pabeidza Nīderlandes sabiedriskās pārvaldes institūtu.

Lielāko dzīves daļu ir strādājis pašvaldībā. Bija gan Ludzas pašvaldības vadītājs, gan mēra vietnieks, bāriņtiesas priekšsēdētājs,  gan izpilddirektors, gan izpilddirektora vietnieks. Tagad strādā Ludzas skolā.

bokiss.jpg

Fridijs Bokišs ir viens no retajiem politiķiem, kurš savu politisko pārliecību nav mainījis līdz ar valsts iekārtas maiņu, pat neskatoties uz to, ka viņa dzīves uzskati bija par šķērsli politiskajai karjerai. 2007. gadā viņš ar tiesas lēmumu zaudēja Ludzas domes deputāta mandātu, jo tika pierādīta viņa sadarbība ar komunistisko partiju pēc 1991. gada 13. janvāra. Viņam tika liegts balotēties Saeimas un  pašvaldības velēšanas. 

“Diemžēl, mūsu valstī cilvēki tiek dalīti ne tikai pilsoņos un nepilsoņos. Arī pilsoņi tiek šķiroti pirmās un otrās šķiras cilvēkos” — saka Fridijs.

Viņš, kopš Latvijas Sociālistiskās partijas pirmsākumiem, savu dzīvi ir saistījis ar to. Bija viens no 20 cilvēkiem, kurš dibināja partiju. Fridijs Bokišs ir precējies. Ir divu bērnu tēvs. Tagad jau arī vectēvs.


19.05.2015

8.maijā Grieķijā ieradās kreiso partiju pārstāvji no Grieķijas, Ungārijas, Spānijas, Itālijas, Slovākijas, Turcijas, Francijas, Zviedrijas un Latvijas. Mūsu valsti pārstāvēja Latvijas Sociālistiskās partijas Valdes loceklis Raimonds Rubiks (Latvijas Republikas Saeimas deputāts). Visi delegāti pulcējās „Eiropas Komunistiskās iniciatīvas” Sekretariāta sanāksmē.

Sanāksmes laikā tika novērtēts starptautiskais stāvoklis un pieņemtas vairākas rezolūcijas: par Lielās Uzvaras pār fašismu 70. gadadienu, par bīstamajiem notikumiem Ukrainā un par antikomunisma palielināšanos. Tika arī izstrādāta darba programma turpmākajam periodam. Pieņēma arī lēmumu par solidaritātes izrādīšanu no „INICIATĪVAS” puses Spānijas Komunistiskajai partijai reģionālo vēlēšanu priekšvakarā 24.maijā un Turcijas Komunistiskajai partijai pirms vēlēšanām 7.jūnijā.

„INICIATĪVAS” Sekretariāta sanāksmes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt svētku pasākumus, kas veltīti Uzvaras Dienai. 9.maijā, pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas, notika lieli politiski pasākumi Kaisariani pilsētā. Tur 1944.gada 1.maijā nacisti nošāva 200 komunistu, lai atriebtos par partizānu armijas darbību.

Pirms pasākuma tika nolikti vainagi pie pieminekļa kritušajiem karavīriem, kur kopā ar Grieķijas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Dimitru Kucumbasu piedalījās arī viesi. Viņiem  bija arī iespēja apmeklēt lielu izstādi, kas notika pilsētas mērijas ēkā, kur varēja redzēt Grieķijas Komunistiskās partijas arhīva materiālus par pretošanās kustību pret fašismu.

Pats mītiņš bija ļoti interesants. Darbaļaudis godināja šo Lielo Uzvaru, parādot, ka vēstures falsifikācija nebeigsies. Kaisarinas pilsētas, kur mēra amatu pilda komunists, ceļus piepildīja tūkstošiem cilvēkiem. Visus iedvesmoja Grieķijas komunistu līdera Dimitra Kucumbasu uzstāšanās. Pēc uzstāšanās varēja noskatīties muzikāli teatrālu uzvedumu.



14.05.2015

Uzvaras dienas priekšvakarā Maskavā ieradās sešu starptautisko organizāciju pārstāvji no 18 valstīm, kuru vēsture ilgst jau septiņus gadu desmitus. Delegātu vidū bija arī Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Frolovs.

Viņi pulcējās pie Starptautiskā apaļā galda, lai apspriestu tēmu: «1945. – 2015. cīņu gadi, jauni izaicinājumi», ko organizēja Krievijas Federācijas Komunistiskā partija. Tikšanās bija veltīta tam, lai kopēji novērtētu demokrātisko kustību darbību, kolektīvi apspriestu turpmākā darba virzienus. Tajā tika arī apspriesta fašisma atdzimšanas problēma Eiropā un nepieciešamība apvienot pasaules antifašistiskos spēkus, lai nepieļautu kara atkārtošanos, kas izdzēsa desmitiem miljonu cilvēku dzīvības. Pasākuma gaitā KFKP līderis Genādijs Zjuganovs apbalvoja ārzemju viesus ar KFKP CK piemiņas medaļu  «Uzvaras 70.gadadiena».

Dalībniekiem bija iespēja piedalīties svētku pasākumos, kas šajās dienās notika Maskavā, ko viņi labprāt arī  izmantoja. 

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg

13.05.2015

Saeima apstiprināja deputāta pilnvaras Latvijas Sociālistiskas partijas (LSP) biedram Igoram Zujevam (frakcija "Saskaņa"). I. Zujevs parlamentā strādās deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas ("Saskaņa") vietā. Viņš darbosies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, kā arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija.

zuev.jpg

I. Zujevs jau iepriekš bijis deputāts gan 10., gan 11 Saeimas laikā. Tagad Saeimā ir trīs LSP deputāti: Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.