Latvijas Sociālistiskā partija

25.03.2015

Visas savas darbības laikā Latvijas Sociālistiskā partija pastāvīgi paplašina savus sakarus ar ārzemju politiskajiem spēkiem ar mērķi  aizsargāt darbaļaužu tiesības.  Visu šo laiku starp partijas struktūrām tika rīkotas kopējas vizītes un realizēti savstarpējās sadarbības projekti.

Tuvākajā laikā tiek gatavots brauciens uz Poliju. Polijas Komunistiskās partijas vadītājs Kšištovs Švejs uzaicināja apmeklēt viņu partijas kongresu, kas notiks 28.martā.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks 16.martā tikās Eiroparlamentā ar Eiropas apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu zaļi kreiso (GUE/NGL) frakcijas pārstāvjiem.  Tika nolemts turpināt sadarbību. Aprīlī uz Briseli uz frakcijas sēdi dosies viens no Partijas valdes locekļiem.

2013.gada oktobrī Eiropas Parlamenta ēkā pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas notika organizatoriska sanāksme "Komunistisko un darbaļaužu partiju iniciatīva Eiropas jautājumu izpētei un izstrādei un savas darbības koordinēšanai ». Tad vēlmi paplašināt savu sadarbību izteica 29 partijas. To vidū ir arī Latvijas Sociālistiskā partija.  2015.gada 8.martā  Atēnās notika sekretariāta “INICIATĪVAS» sanāksme. Latvijas Sociālistiskās partijas valde pieņēma lēmumu piedalīties “INICIATĪVAS» sanāksmē, lai izpētītu Eiropas jautājumus un koordinētu savu darbību.

Tika saņemts ielūgums no Kipras. Darbaļaužu progresīvā partija (AKEL) jūnija sākumā rīkos partijas kongresu. Šai partijai ir  sena vēsture. Krīzi sociālistiskajā  nometnē  90.gados tā pārcieta bez nopietniem zaudējumiem, saglabājot marksismu kā savas ideoloģijas galveno daļu.  Un šīs partijas līderi 2001.gadā ievēlēja par Kipras parlamenta priekšsēdētāju, bet 2008.gadā prezidenta vēlēšanās  viņš guva uzvaru un kļuva par valsts prezidentu. Kongresā pulcēsies daudzu darbaļaužu partiju priekšsēdētāji, un Latvijas Sociālistiskās partijas valde nolēma, ka būtu lietderīgi iepazīties ar kreiso partiju darba pieredzi. 

Sīkāku informāciju par braucienu rezultātiem mēs sniegsim atsevišķi. Sekojiet jaunumiem!


18.03.2015

No 24.februāra Maskavas namā notiek piemiņas medaļas „70 gadi Uzvarai Lielajā Tēvijas karā” pasniegšanas LTK veterāniem. Pasākumu rīko Krievijas Federācijas vēstniecība kopā ar Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomi, kas, savukārt, pieaicināja brīvprātīgos, tai skaitā arī Latvijas Sociālistiskās Partijas (LSP) pārstāvjus. Partijas biedri palīdzēja veterāniem orientēties lielajā ēkā, nokļūt līdz apbalvošanas vietai, vajadzības gadījumā organizēta transportu apbalvoto nokļūšanai mājās. Pasākums notiek svinīgā gaisotnē, partijas biedri ir priecīgi par iespēju apliecināt cieņu veterāniem, aprunāties ar viņiem, sniegt un gūt pozitīvas emocijas.

Latvijas Sociālistiskās partija
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pirmorganizācija


16.03.2015

Šogad apritēs 70 gadi kopš Uzvaras dienas pār hitlerisko Vāciju Otrajā Pasaules karā. Otrais pasaules karš ir pats asiņainākais konflikts pasaules vēsturē. Tajā gāja bojā 65-67miljons cilvēku. PSRS un tās sabiedrotie veda taisnīgu atbrīvošanas svēto karu.

Gadi aizrit, veterānu paliek arvien mazāk. Drīz mūžībā aizies pēdējie. Bet paliks viņu varoņdarbs,  kas audzinās jaunās paaudzes. Tās augs mīlestības un varonības garā pret savu Dzimteni, ar naidu  pret fašismu.

Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar sabiedriskajām un veterānu organizācijām. aktīvi piedalīsies 9.maija svētku pasākumu organizēšanā un vadīšanā.

Laikā, kad turpinās vēstures pārrakstīšana, Latvijas Sociālistiskā partija centīsies parādīt, pirmkārt  jau jaunajai paaudzei, Uzvaras un Latvijas atbrīvošanas no fašistiem lielo nozīmi.

Šoreiz mēs piedāvājam paskatīties uz karu caur plakāta prizmu. Daži plakāti šodien  ir īpaši aktuāli, jo tie raksturo mūsu laiku, un tajos tiek paustas idejas kā iziet no pašreizējās situācijas.

Par to var pārliecināties ikviens.


10.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nosūtīja Latvijas Prezidentam un Ministru kabinetam rezolūciju ar prasību piešķirt tiesības nepilsoņiem vēlēt Eiropas Parlamentu un vietējo pašvaldību deputātus, kā arī prasību, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai. Ar pilnu rezolūciju saturu var iepazīties mūsu mājas lapā.

Un lūk, no Ministru kabineta biroja tika saņemta atbilde, ka ar rezolūciju saturu iepazinās un pieņēma zināšanai. Mēs vēlamies, lai nākamais solis būtu šo rezolūciju īstenošana dzīvē.


08.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija  nodod sveicienus 8.martā no Pasaules Arodbiedrību Federācijas. Šodien  šajā starptautiskajā organizācijā ir apmēram 80 miljoni cilvēku, kas ir apvienojušies vairāk nekā 200 arodbiedrībās no 105 valstīm.

Pasaules Arodbiedrību Federācija sveic strādājošās sievietes no visas pasaules un apstiprina savu atbalstu cīņā par patiesu vienlīdzību, pret ekspluatāciju un kapitālisma barbarismu.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no Ņujorkas  šuvējām un audējām, kas 1857. gadā prasīja darba laika samazināšanu, vienlīdzīgu apmaksu par vienlīdzīgu darbu, labākus un drošākus darba apstākļus.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no visām strādājošām sievietēm, kas  70 gadu laikā, kamēr Pasaules Arodbiedrību Federācija veic aktīvu cīņu, ar pašu spēkiem un apņēmību ir devušas lielu ieguldījumu, lai uzlabotu strādājošo sieviešu un vīriešu stāvokli visā pasaulē.

Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pēc pusotra gadsimta, neskatoties uz zinātniski tehnoloģiskā progresa ātrumu, darba stundas palielinās. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka strādājošo vīriešu un sieviešu darba algas samazinās pretēji lielajai bagātībai, ko mēs saražojam. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pat XXI gadsimtā tiesības uz darbu, izglītību, veselības, mātes tiesību aizsardzību, atbilstošajiem sociālajiem pakalpojumiem un reālu vienlīdzību netiek ievērotas. 


08.03.2015

Lai katrs vārds un katrs zieds, kas 8.martā nāk no sirds, patiesi iepriecina sievietes un kaut uz mirkli liek sajusties īpaši – tā, kā var justies vienīgi svētku reizē.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV – 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ,  tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. 


09.02.2015

Latvijas Sociālistiskā partija ir sagatavojusi un izlaidusi klajā unikālu izdevumu, kurā tiek stāstīts par partijas grūtajiem izveidošanas un darbības gadiem.

Izlasot partijas tagadējā priekšsēdētāja Alfrēda Rubika un partijas pirmā priekšsēdētāja Filipa Stroganova rakstus, jūs uzzināsiet par to:

  • kā mēģināja atrast, taču neizdevās atrast pierādījumus komunistiskās partijas pretvalstiskai darbībai;
  • kā Alfrēds Rubiks tika ieslodzīts cietumā un kā cīnījās par viņa brīvību;
  • kādos apstākļos, no 1993-1994. gadam, tika veidota partija, kurš stāv pie tās pirmsākumiem un kurš lika šķēršļus tās izveidošanai;
  • kā Alfrēdam Rubikam negribēja piešķirt 5. Saeimas deputāta mandātu
  • kā darbojās opozīcijas frakcija „Līdztiesības”
  • kā izveidojās un vēlāk sabruka savienība, ar nosaukumu PCTVL (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā)

Grāmatā ir apkopota vairāk nekā 10 gadu garumā ilgstoša partijas darbības pieredze. Apkopoti un publiskoti dokumenti: pirmie statūti un partijas programma, ziņojumi un partijas kongresu rezolūcijas. 

Šobrīd spraigi tiek strādāts pie grāmatas otrā izdevuma sagatavošanas, kas apkopo partijas darbības vēsturi par laika posmu no X līdz XVII kongresam, tas ir, no 2006. gada 16. decembra līdz 2014. gada 29. novembrim. 


22.01.2015

Biedri delegāti!

Šis mūsu kongress atšķiras no iepriekšējiem partijas kongresiem ar to, ka tas notiek nevis pēc diviem gadiem, kā parasti, bet gan pusgadu pēc pēdējā partijas ārkārtas kongresa, kas bija XVII un notika, kā jūs noteikti atceraties, š.g. 20.jūlijā. XVII kongresā mēs plaši un detalizēti analizējām visus aspektus, kas attiecas uz LSP XVI kongresa lēmumu izpildi, veltot īpašu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un partijas iekšējiem jautājumiem.

Atgādināšu, ka kongress atzina Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kurās LSP kandidēja ar atsevišķu sarakstu un nepārvarēja 5 procentu barjeru, iegūstot tikai 1,54 procentus vēlētāju balsu, neiegūstot deputāta vietu Eiropas Savienības Parlamentā, rezultātus par neapmierinošiem. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu mūs piespieda apvienības „Saskaņas centrs” partneri, atsakoties kandidēt kopā ar vienotu „Saskaņas centra” sarakstu, kategoriski paziņojot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu, kura nosaukums būs Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”.  Piebildīšu, ka to paziņoja partijas „Saskaņa” bijušais priekšsēdētājs Urbanoviča kungs. „Saskaņas centra” valdē šis jautājums netika apspriests, tā kā pēc Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” izveidošanas „Saskaņas centra” Valdē faktiski palika divi cilvēki: Alfrēds Rubiks- Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Nils Ušakovs- Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs. Ar Nilu Ušakovu mēs tikāmies vairākkārtēji un apspriedām situāciju, kuru Ušakovs neatbalstīja, bet izdarīt neko nevarēja, tā kā par šo jautājumu bija partijas „Saskaņa” kongresa lēmums.

Ziņojums pilnais teksts


21.01.2015

Latvijā kopš 1995.gada likumdošanas līmenī pastāv aizliegums balotēties kā  deputātu kandidātiem personām, kas ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai arī, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas PSR Darbaļaužu Internacionālajā frontē, PSKP, (LKP).

Tajā pašā laikā, Satversmes tiesas 2006. gada 15.jūnija lēmums vērš Saeimas uzmanību uz to, ka pēc iespējas īsākā laikā ir jāizvērtē minētie ierobežojumi un, ja nav iespēju tos atcelt, tad jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru var pieļaut izņēmumus personām, kas, acīmredzami, nevar apdraudēt demokrātiskas vērtības. Tiesa arī norādīja, ka nav pieļaujama balsstiesību ierobežošana tikai politiskās konkurences dēļ.

Latvijas Sociālistiskā partija uzdod no LSP ievēlētajiem Saeimā deputātiem rosināt Saeimā izskatīt jautājumu par  Satversmes tiesas lēmuma izpildi saistībā ar šo jautājumu.

Rezolūcijas pilnais teksts


21.01.2015

2015. gada maijā Latvija svinēs neatkarības atjaunošanas 25.gadadienu. Diemžēl, 25 neatkarības gados sasniegtie rezultāti nav iepriecinoši. Šo gadu laikā Latvija ir zaudējusi gandrīz  30% savu iedzīvotāju. Starp aizbraucējiem vairums ir jauniešu, pilsoņu un latviešu tautības cilvēku. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir spiests dzīvot uz nabadzības robežas.

Pietiek atsaukties uz «vēsturiskām grūtībām» un «padomju okupācijas sekām» - ir pagājusi ceturtdaļa gadsimta. LSP prasa, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai; lai atdotu «nozagto» iedzīvotājiem ar nodokļiem neapliekamo minimālo algu (90 latu) 129 eiro; lai nenodarbotos ar tirgus attiecību imitāciju enerģētikas jomā, bet atceltu «zaļās» enerģijas obligāto iepirkšanas komponentu, kas par trešdaļu samazinātu elektroenerģijas izmaksas patērētājiem.

Rezolūcijas pilnais teksts