Latvijas Sociālistiskā partija

20.01.2015

Latvijas Sociālistiskā partija aicina visus politiskos spēkus, jautājumos saistītus ar attieksmi pret Otrā pasaules kara rezultātiem, sekot ANO Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas 2014.gada 20.novembra rezolūcijai, kurā, atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumu, ir teikts, ka «Ģenerālā Asambleja pauž dziļas bažas saistībā ar nacistiskās kustības un bijušo «Waffen-SS» organizācijas biedru slavināšanu, tostarp arī par pieminekļu un memoriālu atklāšanu un publisku demonstrāciju organizēšanu, kuru mērķis ir slavināt nacisma pagātni, nacisma kustību un neofašismu, kā arī pasludināt vai mēģināt pasludināt tādus biedrus un tos, kas cīnījās pret antihitlerisko koalīciju un sadarbojās ar nacisma kustību, par  nacionālās atbrīvošanas kustības dalībniekiem».

Rezolūcijas pilnais teksts


20.01.2015

2014.gadā Latvijā notika divas vēlēšanas: maijā - Eiropas Parlamenta un oktobrī - Saeimas. Tās tika rīkotas «saīsinātā» variantā- bez 286 tūkstošu nepilsoņu dalības, bet tas ir 13% valsts iedzīvotāju.  Turklāt, šo iedzīvotāju skaits tika ņemts vērā, nosakot deputātu skaitu, kas tiek ievēlēti Eiroparlamentā, bet nodokļi, ko tie ir iemaksājuši Valsts kasē, ir iztērēti arī vēlēšanu organizēšanai.

Mēs vēršamies pie 12.Saeimas deputātiem beidzot parādīt politiski saprātīgu rīcību un ar likumu piešķirt tiesības nepilsoņiem ievēlēt Eiroparlamenta un vietējo pašvaldību deputātus.

Rezolūcijas pilnais teksts


15.01.2015

Š.g. 13. janvārī, Rīgā, 11. Novembra krastmalā, pie pieminekļa 1905. gada cīnītājiem, notika ikgadējā ziedu nolikšana, ko organizēja Latvijas Sociālistiskā Partija. Pulcējušies ļaudis pieminēja tos bojā gājušos, kuri 110 gadus atpakaļ bija izgājuši uz miermīlīgu demonstrāciju un tika nogalināti.

1905. gada 13. janvārī, Rīgā notika masveida demonstrācijas. Cilvēki pieprasīja brīvību, demokrātiju un iestājās pret cara patvaļu. Daugavas krastmalā pulcējās vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku. Sadursmē ar karaspēku, bojā gāja 73 cilvēku un 200 tika ievainoti.

Rīgā notikušās demonstrācijas cēlonis bija saistīts ar 1905. gada 9. janvāra notikumiem Pēterburgā – miermīlīga strādnieku gājiena apspiešanas laikā, tika nogalināti vairāk par tūkstoti protestētāju.


30.10.2014

Latvijas Sociālistiskās partijas kārtējā Valdes sēdē, kas notika š.g. 17. oktobrī, tika izskatīti vairāki partijai aktuāli jautājumi, t.sk. par atskaites vēlēšanu sapulcēm partijas pirmorganizācijās, gatavošanos XVIII partijas kongresam (2014.g. 29. novembrī), XII Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

LSP Valde noklausījās partijas pārstāvja atskaiti par piedalīšanos starptautiskajā marksistu un strādnieku partiju sanāksmē Briselē, apstiprināja LSP vēstures II sējuma redkolēģiju, kā arī izskatīja uzaicinājuma vēstules uz pasaules strādnieku un marksistisko partiju sanāksmi Ekvadorā.


20.10.2014

Š.g. 16. oktobrī, Latvijas Sociālistiskā partija organizēja piketu pret nacistiskā pakalpiņa Herberta Cukura tēla popularizēšanu. Pikets notika pretī koncertzālei „Rīga”, kur notika mūzikla „Cukurs. Herberts Cukurs” pirmizrāde.


20.10.2014

Š.g. 13. oktobrī Latvijas Sociālistiskās partijas vadība, pirmorganizāciju sekretāri un partijas aktīvisti piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanā par godu 70. Rīgas atbrīvošanas gadadienai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.


11.10.2014

Nosodām nacistiskā noziedznieka Herberta Cukura popularizēšanu!
Š.g. oktobrī, kad aprit 70 gadi kopš mūsu valsts galvaspilsētas atbrīvošanas gadadienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, vairākās pilsētās notika pirmizrāde mūziklam „Cukurs. Herberts Cukurs”.

Mēs uzskatām, ka tā ir klaja ņirgāšanās par to tūkstošu nevainīgo cilvēku piemiņu, kuru slepkavībā ņēma dalību nacistu pakalpiņi no „Ārāja komandas”, kuras brīvprātīgais dalībnieks bija kara noziedznieks H. Cukurs.

Nav brīnums, ka mūsdienās nereti nākas sastapties ar mēģinājumiem glorificēt kara noziedzniekus, melīgi pārrakstot vēsturi un izceļot tos, kuri brīvprātīgi stājās zem nacistiskās Vācijas karogiem. Bet centieni attaisnot H.Cukuru neatrod atbalstu pat šodienas buržuāziskās inteliģences un oficiālās varas pārstāvju aprindās:

„Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā. LR Ģenerālprokuratūra jau divas reizes ir atteikusi piešķirt Herbertam Cukuram reabilitāciju.”
Ārlietu ministrs Artis Pabriks
2004.g. 29. septembrī

“Mani mulsina diskusija par to, vai viņš bija labāks vai sliktāks nacists. Nebija labāku vai sliktāku nacistu.. Viņš bija kara noziedznieks, un par to nav nekādu šaubu.”
Žūrnālists K.Streips (lsm.lv. 2014.g. 27. martā)

„Ja mēs mēģināsim Cukuru tiesāt pēc Latvijas likumiem, no tā varētu sanākt čiks. Mēs uztaisītu vairāk problēmu nekā labuma. Bez šīs laicīgās tiesas pastāv vēstures tiesa, kas viennozīmīgi parāda Cukura vainīgumu – to, ka viņš bijis Arāja komandā.”
Vēsturnieks K. Zellis (lsm.lv. 2014.g. 27. martā)

Aicinām visus, kuri nevēlas pieļaut nacistu noziedznieku attaisnošanu un viņu tēlu spodrināšanu, atbalstīt Latvijas Sociālistiskās partijas piketu “Pret kara noziedznieka Herberta Cukura tēla slavināšanu”, kas notiks š.g. 16. oktobrī, pretī koncertzālei “Rīga”, no plkst. 16:00 līdz 17:00!


02.10.2014

Pagājušajā nedēļā tika pabeigta Lomi-Bortnieki brāļu kapu atjaunošana, kuros atrodas 12 Sarkanās Armijas kareivju, kuri atdeva savas dzīvības cīņā ar fašistiskiem okupantiem, mirstīgās atliekas.

«Vienā no kārtējām vizītēm Latgalē, pie manis ar palīdzību vērsās Lomi-Bortnieki ciemata (Riebiņu novads-red.) iedzīvotāji. Viņi lūdza palīdzēt atjaunot brāļu kapus, kuros dus kareivji, kas atdeva dzīvības, cīņā par mūsu Dzimtenes atbrīvošanu no fašistiem. Esmu priecīgs, ka izdevās palīdzēt saglabāt piemiņu par Lielā Tēvijas kara varoņiem”, atzīmēja LR Saeimas deputāts no LSP R.Rubiks.


01.10.2014

Š.g. 28. septembrī notika svinīgā ziedu nolikšana un mītiņš par godu Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 70. gadadienai. Pasākumos piedalījās LSP deputātu grupas vadītājs LR Saeimā Artūrs Rubiks, partijas valdes locekļi, pirmorganizāciju sekretāri un aktīvisti.


30.09.2014

Latvijas Sociālistiskās partijas kārtējā Valdes sēdē, kas notika š.g. 26. septembrī, tika izskatīti vairāki partijai aktuāli jautājumi, t.sk. jautājumi par gatavošanos kārtējai Rīgas atbrīvošanas gadadienai no vācu-fašistiskajiem iebrucējiem, LTK veterānu un padomju partizānu tikšanās reizei Draudzības Kurgānā 2015.g. 4.-5.jūlijā, kā arī gatavošanās 70. padomju tautas Uzvaras gadadienai pār fašistisko Vāciju.

LSP Valde izskatīja un apstiprināja pasākumu plānu 2014.g. IV ceturksnim.