Latvijas Sociālistiskā partija

21.02.2017

Ceturtdien, 16.februārī, Latvijas parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja starpvaldību līgumu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbību militārajā jomā. Zem neitrālā nosaukuma slēpjas Latvijas Republikas oficiāla pakļaušanās ASV un sava padotā stāvokļa atzīšana, atļaujot amerikāņiem izmantot Latvijas teritoriju savām militārajām vajadzībām.

Foto: sargs.lv

Šis līgums ietver ne tikai Latvijas masu saziņas līdzekļos jau skaļu ažiotāžu izraisījušo nosacījumu par ASV militārpersonu kriminālo imunitāti Latvijā, bet arī virkni citu skandalozu nosacījumu, piemēram: tiesības ASV armijai neierobežotā daudzumā ievest Latvijā savus spēkus un kravas apejot muitu un robežkontroli, brīvi piekļūt jebkuram objektam Latvijā un izmantot to savām vajadzībām, darboties brīvi no muitas un nodokļiem, bet Latvijas tiesībsargājošās institūcijas nebūs tiesīgas pārbaudīt ne ASV militārpersonas, ne viņu ievestās kravas un pārvaldītos objektus. Turklāt šis līgums nosaka, ka 65 miljoni eiro no Latvijas budžeta, kas atvēlēts ieķīlātajai militārajai infrastruktūrai, nonāks brīvā ASV armijas lietošanā.

Pilnīgi nav saprotama loģika, saskaņā ar kuru, labākie Latvijas armijas zaldāti, kuru bruņojums un ekipējums pirkts par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, karo Irākā un Afganistānā par svešu valstu un rietumu starptautisko korporāciju interesēm, kamēr pati Latvija nostāda sevi tik pazemojošā stāvoklī uzticot savu aizsardzību svešas valsts karaspēkam.

Latvijas Sociālistiskā partija jau vairākkārt brīdinājusi par negatīvajām sekām, kuras uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību atstājusi mākslīgi uzkurinātā kara histērija un svešzemju bruņoto spēku atrašanās Latvijas teritorijā. No 13 cilvēkiem, kuri izskatīja šo līgumu, iebilda tikai trīs-visi Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti: Arturs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja par to. Ironiski, ka tas valdošajai koalīcijai nebūt netraucē ar lielu pompu šķērdēt tautas naudu, gatavojoties Latvijas Republikas neatkarības simtgadei. 


10.12.2016

Kongress sākās ar ceremoniju, kurā apbalvoja aizvadītajā gadā centīgākos LSP biedrus un atbalstītājus. Pēc tam tika nolasīti saņemtie sveicieni no sadraudzības partijām un organizācijām, tai skaitā, no partijas "Saskaņa", Grieķijas, Ukrainas komunistiskām partijām, KPS PSKP, KKSP, Horvātijas Sociālistiskās strādnieku partijas, u.c. Tad sekoja kongresa atbildīgo institūciju ievēlēšana.

Daļu no kongresa darbības aizņēma LSP valdes un darba grupu ziņojumi par jaunās LSP partijas programmas izstrādi. Tiem sekoja LSP pirmorganizāciju pārstāvju no dažādām Latvijas pilsētām uzstāšanās par dažādiem jautājumiem: partijas organizatorisko darbu, sociāli ekonomisko situāciju Latvijā, mainīgo ārpolitisko situāciju.

Balsošanas rezultātā LSP priekšsēdētāja amatā Alfrēdu Rubiku nomainīja Vladimirs Frolovs. Par viņa vietniekiem tika izvēlēti Sergejs Hristoļubovs, Ingars Burlaks un Sergejs Treinis. Valdes sastāvā arī  bija ievēlēti Tatjana Apanasova, Inna Belokurova, Fridijs Bokišs, Raimonds Rubiks un Jeļena Jakovleva. Pēc tam tika ievēlēts jaunās Revīzijas komisijas sastāvs.

Bez tam, kongresa delegāti bija apstiprinājuši jauno redakciju esošās partijas Programmai, tika pieņemtas sešas rezolūcijas par aktuāliem politskiem un sociālekonomiskiem jautājumiem. Sīkāk ar šo informāciju varēs iepazīties partijas mājaslapā tuvākajā laikā.


10.10.2016

30.septembrī notika atjaunoto Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu svinīgā atklāšana Miera ielā Rēzeknē.

Jau septembra sākumā Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetņikovs (Latvijas Sociālās partijas biedrs), Krievijas Federācijas ģenerālais konsuls Daugavpilī Oļegs Ribakovs un celtniecības firmas «Baltijas celtnieks» vadītājs Oļegs Koleda parakstīja nodošanas pieņemšanas aktu par remonta atjaunošanas darbiem brāļu kapos Miera ielā.

Remontdarbu projektu izstrādāja Krievijas puse. Saskaņā ar projektu tika demontēti visi kapakmeņi, kuru stāvoklis vairums gadījumos bija neapmierinošs. To vietā tika uzlikti jauni. Iepriekš visu karavīru vārdi un uzvārdi bija salidzināti ar arhīva datiem.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg

Svinīgajā pasākumā piedalījās ne tikai pušu oficiālie pārstāvji, kas nodrošināja projekta realizēšanu, bet arī Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks (LSP), Ivans Ribakovs (Saskaņa), un arī Rēzeknes domes deputāti. Starp klātesošajiem bija arī Latvijas Sociālistiskās partijas Rēzeknes pirmorganizācijas biedri. 

Atšķirībā no Limbažiem, Rezeknē pieminekļus atjauno, nevis nojauc. Sociālistiskās partijas pienākums ir darīt visu iespējamo, lai saglabātu nākamajām paaudzēm piemiņu par cilvēkiem, kas ir gājuši bojā cīņās par Latvijas atbrīvošanu no fašisma.


18.07.2016

Sarežģīta situācija ir izveidojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcā. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas darbojas jau 130 gadus, atrodas uz katastrofas robežas. Šobrīd rūpnīcā strādā apmēram 500 cilvēku, un jau ir sākusies masveida atlaišana.  

Šajā sakarā Saeimas deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī Latvijas Socialistiskās partijas biedri Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā uzdeva jautājumu par to, ko Ministru Kabinets ir darījis, lai risinātu šo problēmu, vai valsts plāno veikt rūpnīcas saglabāšanas atbalsta pasākumus, kā valdība plāno palīdzēt rūpnīcas darbiniekiem masveida atlaišanas gadījumā.

Deputātu pieprasījums bija pārsūtīts uz Satiksmes ministriju, kas atbides vēstulē paziņoja, ka ar rūpnīcu ir notikusi sarkste par sadarbību, un tai ir piedāvāti vairāki pasūtījumi. Tā, piemēram, Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums «Ritošā sastāva serviss» noslēdza līgumu par mezglu un agregātu remontu. Turklāt, Valsts Nodarbinātības dienests piedāvāja rūpnīcas vadībai organizēt pasākumu, lai informētu darbiniekus, kā rīkoties gadījumā, ja viņi tiks atbrīvoti no darba. Uz pieprasījumu atbildēja arī Ekonomikas ministrija, paziņojot, ka rūpnīcai ir iespēja piedalīties Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas programmās. 


Lūk tā, kārtējo reizi, pateicoties ierēdņu standarta pļāpāšanai par to, ka nemaz jau tik slikti nav, iet bojā liels uzņēmums. Kopš 1.marta Nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēts 91 bezdarbnieks, kas ir strādājuši šajā rūpnīcā vai citos ar to saistītos uzņēmumos, bet tikai 4 (!) no viņiem ir atraduši darbu. Tas ir arī viss, kas ir jāzina par reālo valsts ekonomikas stāvokli un tās spēju nodrošināt savus iedzīvotājus ar normāliem dzīves apstākļiem. 

Dzīve rāda, ka valdība ir spējīga tikai pieņemt attīstības plānus, bet nav spējīga izveidot nekādus reālus attīstības punktus. Neoliberālās ekonomikas politikas pastāvēšanas 25 gadu laikā, ekonomika ir iedzīta tik dziļā bedrē, ka šodien valsts nevar pasargāt no kraha pat to, ko ir saņēmusi mantojumā, un kas pilda tās budžetu.


22.04.2016

Latvijas delegācijas pārstāvji Baltijas asamblejā no Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Saskaņa” Raimonds Rubiks, Ivans Kļementjevs, Jānis Ādamsons un Zenta Tretjaka piedāvāja 2019.gadā organizēt Latvijā “Baltijas jūras spēles”. Tādu spēļu organizēšana pirms 2020.gada Olimpiādes kļūtu par labu sportistu sagatavotības pārbaudi un palīdzētu nostiprināt draudzīgas attiecības starp valstīm. Šādas spēles jau ir notikušas 1993.gadā Igaunijā un 1997.gadā Lietuvā.

Baltijas Asambleja ir konsultatīva struktūra sadarbībai starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kas dibināta 1991. gadā . Asamblejā darbojas 20 deputāti no katras valsts. Raimonds Rubiks ir Baltijas Asamblejas loceklis kopš 2016.gada 25.februāra. Raimonds Rubijs ir Asamblejas biedrs kopš 2016.gada 25.februāra.


23.02.2016

Latvijas Republikas Saeimas deputāti 11.februārī galīgajā lasījumā apstiprināja enerģētikas likuma grozījumus, kuru pamatā ir t.s. Latvijas gāzes tirgus «liberalizācija » un uzņēmuma «Latvijas Gāze» sadalīšana.

Pateicoties elektroenerģijas tirgus «liberalizācijai», Latvijā cilvēki jau ir paspējuši izjust, kas slēpjas aiz šī skaistā nosaukuma. Lielu iedzīvotāju daļu skāra banāls cenu kāpums, kā rezultātā ir samazinājies viņu labklājības līmenis, un daļa no ienākumiem ir pārgājusi to nedaudzo rokās, kuru interesēs reāli tiek veikta šī «liberalizācija ».

Mēs jau esam ziņojuši par pieprasījumu, kas tika nosūtīts gan mūsu deputātiem, Ekonomikas ministrijai, par riskiem, kas ir saistīti ar plānotajām izmaiņām gāzes nozarē. Ministra atbilde pēc savas būtības ir lieliska: Latvija, pieņemot šo lēmumu, pat neņem vērā pseido zinātniski ekonomiskos aprēķinus, bet tikai ievēro Eiropas Savienības atsūtītās direktīvas, un jebkura informācija, kas ir saistīta ar paredzamo seku novērtējumu ir slepena.

Tagad Latvijas dabas gāzes tirgū uzņēmums «Latvijas Gāze» ir absolūts monopolists, un tas īsteno gāzes iepirkšanu, glabāšanu, nodošanu un pārdošanu. Vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai ir Krievija, bet vienīgā fiziski iespējamā alternatīva uz šo brīdi Krievijas gāzei ir regazificētā sašķidrinātā gāze (SDG) no Klaipēdas termināļa Lietuvā.

Jau pats fakts, ka šī gāze tiek sašķidrināta, transportēta ar tankeri un pēc tam regazificēta liecina par to, ka tās pašizmaksa nevar būt zemāka par gāzes cauruļvada gāzi. Turklāt gāzes cauruļvads jau ir uzbūvēts un Latvija to ir ieguvusi pilnīgi bezmaksas, bet nauda par Lietuvas termināli vēl ilgi būs jāatmaksā.

 «Latvijas Gāze» reformu veikšanas rezultātā tiks sadalīta divos uņēmumos: nodošanas sistēmu operators un dabas gāzes sadales sistēmas operators, t.i., lai gāzi nogādātu no piegādātāja pie patērētāja, mākslīgi tiks izmantoti starpnieka pakalpojumi, kura izveidošana un uzturēšana gulsies uz ierindas patērētāja pleciem.

Ir skaidrs, ka šodien ar maksimālu valsts atbalstu notiek banāla Latvijas gāzes tirgus pārdale, kur galvenā loma ir SDG gāzes piegādātāju korporācijām no Rietumiem. Latvijas ierindas iedzīvotājs to izjutīs kā sadzīves gāzes, apkures un citu pakalpojumu cenu pieaugumu. Tad rodas jautājums, kā intereses aizstāv šī valsts?


10.02.2016

Kā mēs jau ziņojām, pagājušajā gadā pie Viļņas notika poļu, lietuviešu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības, kuru laikā, saskaņā ar izdomātu leģendu, notika bruņota sacelšanās apspiešana «Latgalas» rajonā, kas atrodas izdomātā Baltijas valstī «Amberlenda». Nepārprotamo mājienu uz Latgali Latvijas Sociālistiskā partija uzskata par nepieļaujamu ārvalstu rīcību pret tās iedzīvotājiem.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam rakstisku pieprasījumu, lai noskaidrotu Latvijas Ārlietu ministrijas viedokli par šo situāciju, kā arī, lai uzzinātu kādi soļi ir sperti, lai nākotnē nepieļautu šādu situāciju. Plašāku informāciju par Rinkevičam uzdotajiem jautājumiem var izlasīt iepriekšējā rakstā. 

No Ārlietu ministrijas saņemto atbildi var nosaukt par birokrātijas liekvārdības paraugu. Lielāko vēstules daļu aizņem jau zināmu faktu pārstāstījums: kur notika šīs mācības, kāds ir to nosaukums, kas tajās piedalījās, tika pieminēts, ka Latvija tajās nepiedalījās. Un pašās beigās Edgars Rinkēvičs raksta, ka viņš neredz vajadzību sniegt paskaidrojumus Latgales iedzīvotājiem par šo pasākumu tāpēc, ka bruņoto mācību scenārijā tika izmantoti neesoši geogrāfiski nosaukumi. Acīmredzot, ministra kungs zina citus Baltijas valstu apgabalus, kas asociējas ar vārdu «Latgala», un Latgales iedzīvotājiem, pēc viņa domām, nevajag satraukties. 

Tikmēr Lielbritānijas valsts tele-radio korporācija «BBC» 3.februārī parādīja filmu «World War Three: Inside the War Room». Filmas sižets sāpīgi atgādina iepriekš minēto mācību sižetu, bet tajā jau vairs nav nekādu divejādi interpretējamu nosaukumu. Ārlietu ministrs par šo situāciju joprojām nesatraucas.


03.02.2016

Pagājušā gada beigās netālu no Viļņas notika vispārējās lietuviešu, poļu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības. Saskaņā ar leģendu, izdomātas Baltijas valsts «Amberlenda» robežas ir pārkāpis agresīvs austrumu kaimiņš «Redlenda». Izmantojot propogandas metodes, iebrucēji mākslīgi stimulēja un atbalstīja separātisko kustību reģionā, kas noveda pie prettiesiskas teritorijas daļas atdalīšanas no «Amberlendas» un neatzītas valsts «Latgales» izveidošanas, kas uzsāka bruņotu cīņu ar «Amberlendu».

3feb.jpg

Saskaņā ar šādu vienkāršu leģendu, notiek trešo valstu militārās apmācības, kur tās nekautrējoties mācās karot ar Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt, Ukraina pat nav NATO dalībvalsts, un tās teritorijā notiek pilsoņu karš, ir simtiem kara noziegumu faktu, ko Ukrainas karavīri ir veikuši pret savas valsts mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet valdošās Latvijas partijas, acīmredzot, šis fakts ne ļoti uztrauc. Tās ir aizņemtas ar ministru portfeļu dalīšanu.

Latvijas Sociālistiskā partija šādus atklātus uzbrukumus Latgalei un tās iedzīvotājiem uzskata par nepieļaujamiem. Lai noskaidrotu šo situāciju Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja pieprasījumu Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Viņi lūdza atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  1. Vai Ārlietu ministrija bija informēta par šīm militārajām mācībām un to leģendu?
  2. Vai Ārlietu ministrija ir izteikusi paziņojumu par šādas provokatīvas informācijas nepieļaujamību?
  3. Ko ministrija ir darījusi, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem izveidojušos situāciju un novērstu šādu ļaunprātīgu trešo valstu rīcību nākotnē?

Līdz šim brīdim neviena atbilde no ministra vēl nav saņemta.



03.12.2015

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, kā arī Valērijs Agešins, Jānis Tutins un Boriss Celēvičs bija izbrīnīti par Itālijas un Vācijas 
plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka bēgļu skaits Latvijā ir sasniedzis 10% no iedzīvotāju skaita. Latvija it kā  ir nosūtījusi atskaites par lielo bēgļu skaitu un no dažādām starptautiskajām organizācijām saņēmusi 33 miljonus eiro. Deputātiem vēl likās aizdomīgi, ka bēgļu skaits sakrīt ar Latvijas nepilsoņu skaitu.

3dec.jpg

Lai noskaidrotu situāciju, deputāti nosūtīja Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus par to, kādas atskaites un kādām organizācijām Latvija ir nosūtījusi, kur ir kaut kas minēts par 250 tūkstošiem bēgļu? Kādus līdzekļus Latvija ir saņēmusi pēdējo sešu gadu laikā bēgļu atbalstam?

No Iekšlietu ministrijas tika saņemta atbilde, kur neko skaidri par 250 tūkstoš bēgļiem un 33 miljoniem eiro paskaidrot nevarēja, un uz četrām lapām bija izklāstīts par atskaitēm, kas saistītas ar bēgļiem.