Latvijas Sociālistiskā partija

18.07.2016

Sarežģīta situācija ir izveidojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcā. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas darbojas jau 130 gadus, atrodas uz katastrofas robežas. Šobrīd rūpnīcā strādā apmēram 500 cilvēku, un jau ir sākusies masveida atlaišana.  

Šajā sakarā Saeimas deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī Latvijas Socialistiskās partijas biedri Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā uzdeva jautājumu par to, ko Ministru Kabinets ir darījis, lai risinātu šo problēmu, vai valsts plāno veikt rūpnīcas saglabāšanas atbalsta pasākumus, kā valdība plāno palīdzēt rūpnīcas darbiniekiem masveida atlaišanas gadījumā.

Deputātu pieprasījums bija pārsūtīts uz Satiksmes ministriju, kas atbides vēstulē paziņoja, ka ar rūpnīcu ir notikusi sarkste par sadarbību, un tai ir piedāvāti vairāki pasūtījumi. Tā, piemēram, Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums «Ritošā sastāva serviss» noslēdza līgumu par mezglu un agregātu remontu. Turklāt, Valsts Nodarbinātības dienests piedāvāja rūpnīcas vadībai organizēt pasākumu, lai informētu darbiniekus, kā rīkoties gadījumā, ja viņi tiks atbrīvoti no darba. Uz pieprasījumu atbildēja arī Ekonomikas ministrija, paziņojot, ka rūpnīcai ir iespēja piedalīties Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas programmās. 


Lūk tā, kārtējo reizi, pateicoties ierēdņu standarta pļāpāšanai par to, ka nemaz jau tik slikti nav, iet bojā liels uzņēmums. Kopš 1.marta Nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēts 91 bezdarbnieks, kas ir strādājuši šajā rūpnīcā vai citos ar to saistītos uzņēmumos, bet tikai 4 (!) no viņiem ir atraduši darbu. Tas ir arī viss, kas ir jāzina par reālo valsts ekonomikas stāvokli un tās spēju nodrošināt savus iedzīvotājus ar normāliem dzīves apstākļiem. 

Dzīve rāda, ka valdība ir spējīga tikai pieņemt attīstības plānus, bet nav spējīga izveidot nekādus reālus attīstības punktus. Neoliberālās ekonomikas politikas pastāvēšanas 25 gadu laikā, ekonomika ir iedzīta tik dziļā bedrē, ka šodien valsts nevar pasargāt no kraha pat to, ko ir saņēmusi mantojumā, un kas pilda tās budžetu.


22.04.2016

Latvijas delegācijas pārstāvji Baltijas asamblejā no Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Saskaņa” Raimonds Rubiks, Ivans Kļementjevs, Jānis Ādamsons un Zenta Tretjaka piedāvāja 2019.gadā organizēt Latvijā “Baltijas jūras spēles”. Tādu spēļu organizēšana pirms 2020.gada Olimpiādes kļūtu par labu sportistu sagatavotības pārbaudi un palīdzētu nostiprināt draudzīgas attiecības starp valstīm. Šādas spēles jau ir notikušas 1993.gadā Igaunijā un 1997.gadā Lietuvā.

Baltijas Asambleja ir konsultatīva struktūra sadarbībai starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kas dibināta 1991. gadā . Asamblejā darbojas 20 deputāti no katras valsts. Raimonds Rubiks ir Baltijas Asamblejas loceklis kopš 2016.gada 25.februāra. Raimonds Rubijs ir Asamblejas biedrs kopš 2016.gada 25.februāra.


23.02.2016

Latvijas Republikas Saeimas deputāti 11.februārī galīgajā lasījumā apstiprināja enerģētikas likuma grozījumus, kuru pamatā ir t.s. Latvijas gāzes tirgus «liberalizācija » un uzņēmuma «Latvijas Gāze» sadalīšana.

Pateicoties elektroenerģijas tirgus «liberalizācijai», Latvijā cilvēki jau ir paspējuši izjust, kas slēpjas aiz šī skaistā nosaukuma. Lielu iedzīvotāju daļu skāra banāls cenu kāpums, kā rezultātā ir samazinājies viņu labklājības līmenis, un daļa no ienākumiem ir pārgājusi to nedaudzo rokās, kuru interesēs reāli tiek veikta šī «liberalizācija ».

Mēs jau esam ziņojuši par pieprasījumu, kas tika nosūtīts gan mūsu deputātiem, Ekonomikas ministrijai, par riskiem, kas ir saistīti ar plānotajām izmaiņām gāzes nozarē. Ministra atbilde pēc savas būtības ir lieliska: Latvija, pieņemot šo lēmumu, pat neņem vērā pseido zinātniski ekonomiskos aprēķinus, bet tikai ievēro Eiropas Savienības atsūtītās direktīvas, un jebkura informācija, kas ir saistīta ar paredzamo seku novērtējumu ir slepena.

Tagad Latvijas dabas gāzes tirgū uzņēmums «Latvijas Gāze» ir absolūts monopolists, un tas īsteno gāzes iepirkšanu, glabāšanu, nodošanu un pārdošanu. Vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai ir Krievija, bet vienīgā fiziski iespējamā alternatīva uz šo brīdi Krievijas gāzei ir regazificētā sašķidrinātā gāze (SDG) no Klaipēdas termināļa Lietuvā.

Jau pats fakts, ka šī gāze tiek sašķidrināta, transportēta ar tankeri un pēc tam regazificēta liecina par to, ka tās pašizmaksa nevar būt zemāka par gāzes cauruļvada gāzi. Turklāt gāzes cauruļvads jau ir uzbūvēts un Latvija to ir ieguvusi pilnīgi bezmaksas, bet nauda par Lietuvas termināli vēl ilgi būs jāatmaksā.

 «Latvijas Gāze» reformu veikšanas rezultātā tiks sadalīta divos uņēmumos: nodošanas sistēmu operators un dabas gāzes sadales sistēmas operators, t.i., lai gāzi nogādātu no piegādātāja pie patērētāja, mākslīgi tiks izmantoti starpnieka pakalpojumi, kura izveidošana un uzturēšana gulsies uz ierindas patērētāja pleciem.

Ir skaidrs, ka šodien ar maksimālu valsts atbalstu notiek banāla Latvijas gāzes tirgus pārdale, kur galvenā loma ir SDG gāzes piegādātāju korporācijām no Rietumiem. Latvijas ierindas iedzīvotājs to izjutīs kā sadzīves gāzes, apkures un citu pakalpojumu cenu pieaugumu. Tad rodas jautājums, kā intereses aizstāv šī valsts?


10.02.2016

Kā mēs jau ziņojām, pagājušajā gadā pie Viļņas notika poļu, lietuviešu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības, kuru laikā, saskaņā ar izdomātu leģendu, notika bruņota sacelšanās apspiešana «Latgalas» rajonā, kas atrodas izdomātā Baltijas valstī «Amberlenda». Nepārprotamo mājienu uz Latgali Latvijas Sociālistiskā partija uzskata par nepieļaujamu ārvalstu rīcību pret tās iedzīvotājiem.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam rakstisku pieprasījumu, lai noskaidrotu Latvijas Ārlietu ministrijas viedokli par šo situāciju, kā arī, lai uzzinātu kādi soļi ir sperti, lai nākotnē nepieļautu šādu situāciju. Plašāku informāciju par Rinkevičam uzdotajiem jautājumiem var izlasīt iepriekšējā rakstā. 

No Ārlietu ministrijas saņemto atbildi var nosaukt par birokrātijas liekvārdības paraugu. Lielāko vēstules daļu aizņem jau zināmu faktu pārstāstījums: kur notika šīs mācības, kāds ir to nosaukums, kas tajās piedalījās, tika pieminēts, ka Latvija tajās nepiedalījās. Un pašās beigās Edgars Rinkēvičs raksta, ka viņš neredz vajadzību sniegt paskaidrojumus Latgales iedzīvotājiem par šo pasākumu tāpēc, ka bruņoto mācību scenārijā tika izmantoti neesoši geogrāfiski nosaukumi. Acīmredzot, ministra kungs zina citus Baltijas valstu apgabalus, kas asociējas ar vārdu «Latgala», un Latgales iedzīvotājiem, pēc viņa domām, nevajag satraukties. 

Tikmēr Lielbritānijas valsts tele-radio korporācija «BBC» 3.februārī parādīja filmu «World War Three: Inside the War Room». Filmas sižets sāpīgi atgādina iepriekš minēto mācību sižetu, bet tajā jau vairs nav nekādu divejādi interpretējamu nosaukumu. Ārlietu ministrs par šo situāciju joprojām nesatraucas.


03.02.2016

Pagājušā gada beigās netālu no Viļņas notika vispārējās lietuviešu, poļu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības. Saskaņā ar leģendu, izdomātas Baltijas valsts «Amberlenda» robežas ir pārkāpis agresīvs austrumu kaimiņš «Redlenda». Izmantojot propogandas metodes, iebrucēji mākslīgi stimulēja un atbalstīja separātisko kustību reģionā, kas noveda pie prettiesiskas teritorijas daļas atdalīšanas no «Amberlendas» un neatzītas valsts «Latgales» izveidošanas, kas uzsāka bruņotu cīņu ar «Amberlendu».

3feb.jpg

Saskaņā ar šādu vienkāršu leģendu, notiek trešo valstu militārās apmācības, kur tās nekautrējoties mācās karot ar Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt, Ukraina pat nav NATO dalībvalsts, un tās teritorijā notiek pilsoņu karš, ir simtiem kara noziegumu faktu, ko Ukrainas karavīri ir veikuši pret savas valsts mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet valdošās Latvijas partijas, acīmredzot, šis fakts ne ļoti uztrauc. Tās ir aizņemtas ar ministru portfeļu dalīšanu.

Latvijas Sociālistiskā partija šādus atklātus uzbrukumus Latgalei un tās iedzīvotājiem uzskata par nepieļaujamiem. Lai noskaidrotu šo situāciju Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja pieprasījumu Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Viņi lūdza atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  1. Vai Ārlietu ministrija bija informēta par šīm militārajām mācībām un to leģendu?
  2. Vai Ārlietu ministrija ir izteikusi paziņojumu par šādas provokatīvas informācijas nepieļaujamību?
  3. Ko ministrija ir darījusi, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem izveidojušos situāciju un novērstu šādu ļaunprātīgu trešo valstu rīcību nākotnē?

Līdz šim brīdim neviena atbilde no ministra vēl nav saņemta.



03.12.2015

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, kā arī Valērijs Agešins, Jānis Tutins un Boriss Celēvičs bija izbrīnīti par Itālijas un Vācijas 
plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka bēgļu skaits Latvijā ir sasniedzis 10% no iedzīvotāju skaita. Latvija it kā  ir nosūtījusi atskaites par lielo bēgļu skaitu un no dažādām starptautiskajām organizācijām saņēmusi 33 miljonus eiro. Deputātiem vēl likās aizdomīgi, ka bēgļu skaits sakrīt ar Latvijas nepilsoņu skaitu.

3dec.jpg

Lai noskaidrotu situāciju, deputāti nosūtīja Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus par to, kādas atskaites un kādām organizācijām Latvija ir nosūtījusi, kur ir kaut kas minēts par 250 tūkstošiem bēgļu? Kādus līdzekļus Latvija ir saņēmusi pēdējo sešu gadu laikā bēgļu atbalstam?

No Iekšlietu ministrijas tika saņemta atbilde, kur neko skaidri par 250 tūkstoš bēgļiem un 33 miljoniem eiro paskaidrot nevarēja, un uz četrām lapām bija izklāstīts par atskaitēm, kas saistītas ar bēgļiem.


30.11.2015

Jūrmalas dome ir izstrādājusi pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu projektu. Šis ir ļoti svarīgs dokuments un tam uzmanību ir pievērsuši Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāti. Pieci šīs frakcijas deputāti, kuru vidū ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Raimonds Rubiks, iesniedza pieprasījumu Vides un reģionālās attīstības aizsardzības ministram Kasparam Gerhardam. Tajā deputāti pievērš uzmanību tam, ka teritorijas plāns piedāvā tikai trīs gadījumus mainīt statusu no “apbūves teritorija” uz “dabas teritorija”, bet sešpadsmit gadījumos- tieši otrādi. Tiek paredzēts, ka pēc tiesību iegūšanas veikt apbūvi, šos zemes gabalus pārdos būvniekiem.

Piedāvā arī  mainīt zemes gabala Dzintari 2103 izmantošanas mērķi no” atpūtas  teritorija” uz “publiskās apbūves teritorija”. Tagad tur atrodas mežs. Ja zemes izmantošanas mērķi tiešām mainīs, tad tā rezultātā tiks izcirstas 150 gadus vecas priedes. 

Teritorijas plānam ir pievienots novērtējums, kā tajā veiktās izmaiņas ietekmēs apkārtējo vidi, un ir redzams, ka meža izciršanai šajā zonā būs neitrāla ietekme uz apkārtējo vidi, un tā pat  uzlabos aizsargājamā biotopa stāvokli. Saprotot visu šo dokumentu dīvainības, deputāti uzdod jautājumu ministram K.Gerhardam- vai meža izciršana nav saistīta ar privātpersonu ekonomiskajām interesēm? Savā atbildē ministrs sniedz dažādus argumentus un paziņo, ka pats par sevi teritorijas plānojums nedod tiesības veikt kādu saimniecisko darbību vai uzsākt būvniecību, bet konkrētu atbildi uz uzdoto jautājumu nesniedz.

Vēl deputāti ministram jautā- cik lielā mērā vispār var uzticēties dokumentam, kas saistīts ar  apkārtējās vides novērtējumu, ja šie eksperti meža izciršanu uzskata par pozitīvu momentu. Pēc gara ievada ministrs atkal sāk runāt par to, ka dokumentu novērtēs Vides pārraudzības valsts birojs. Tikpat izvairīgi ministrs arī atbild uz pārējiem deputātu uzdotajiem  jautājumiem.

Ar pilnu ministra atbilžu tekstu var iepazīties šeit.


28.09.2015

10. septembrī desmit frakcijas  «Saskaņa» deputātu, kuru vidū bija arī  Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Raimonds Rubiks, nosūtīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam  pieprasījumu par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Deputāti norādīja uz virkni problēmām pilsētā. Piemēram, uz to faktu, ka Daugavpils mēra partijas biedri  un tam tuvinātās personas tiek pieaicinātas kā apakšuzņēmēji domes īstenotajos projektos, domes vadīto projektu finansēšanas zaudējumos, finanšu korekciju veikšanā iepriekš realizētajos projektos utt. Ar pilnu pieprasījuma saturu var iepazīties šeit

Saskaņā ar reglamentu, deputātu pieprasījums bija nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijai. Un tajā ar balstu vairākumu tika nolemts pieprasījumu noraidīt.  Tādējādi līdz ministram K.Gerhardam tas nenonāca.

28sep.jpg

17. septembrī  desmit frakcijas  «Saskaņa» deputātu, kuru vidū bija arī  Latvijas Sociālistiskās partijas biedri Raimonds Rubiks un Igors Zujevs, nosūtīja veselības ministram Guntim Belēvičam pieprasījumu par smago ekonomisko situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā.  Deputāti interesējas par to, vai slimnīcas vadība ir informējusi ministru par savu smago stāvokli un brīdinājusi par  plānoto darbinieku skaita samazināšanu utt.

Ar pilnu pieprasījuma saturu var iepazīties šeit. Šobrīd vēstule ir nodota izskatīšanai Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijai.  Vai tā noraidīs deputātu pieprasījumu vai nosūtīs ministram, pagaidām vēl nav zināms.


21.09.2015

17. septembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam («VL-TB/LNNK»). Prasību par ministra atkāpšanos iesniedza frakcija «Saskaņa», kurā ir arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri, deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izkliedējuši mītu par kārtību Latvijas tiesībaizsardzības sistēmā. Pirms dažām nedēļām mums visiem lielu šoku izsauca ziņa par to, ka diviem Liepājas pedofiliem kā sods tika piespriests piespiedu darbs. Pedofilu personas datus slēpj. Tas vairs nevar atkārtoties. D. Rasnačam ir jāatkāpjas no ieņemamā amata.

21sep.jpg

Diemžēl vairākums deputātu neatbalstīja frakciju «Saskaņa». Par ministra atkāpšanos nobalsoja 28 deputāti, viņu vidū bija arī mūsu deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs. Pret balsoja «Zaļo un zemnieku savienības» deputāti, bet frakcija «Vienotība» atturējās. Tikai «Latvijas Reģionālā apvienība» pievienojās frakcijas «Saskaņa» balsojumam.

Ar detalizētiem balsošanas rezultātiem var iepazīties šeit