Latvijas Sociālistiskā partija

04.11.2018

Š.g. 3. novembrī Grīziņkalnā, pie 1905.g. revolūcijas pieminekļa, notika Latvijas Sociālistiskās partijas organizētais mītiņš. Mītiņa dalībnieki apsprieda LR 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kā arī jaunās valdības iespēju izvest Latviju no sistēmiskās krīzes. Praktiski visās uzstāšanās tika pausta neticība jaunajam valdības sastāvam tikt galā ar samilzušajām problēmām, kuras izveidojās iepriekšējo valdību postošās darbības rezultātā, pēdējo trīsdesmit gadu garumā.  

Tomēr, mītiņa dalībnieki nolēma nosūtīt LR 13. Saeimai savas prasības. Tāds solis ir aicinājums visiem vēlētājiem pieprasīt skaļo solījumu, par labāku dzīvi visiem valsts iedzīvotājiem, izpildi!

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20

Foto- A.Nužnijs


21.10.2018

Š.g. 13. oktobrī Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs piedalījās ikgadējā ziedu nolikšanā Brāļu kapos ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāniem. Pēc izveidojušās tradīcijas, ziedi no partijas vadības tika nolikti pie partizāna-pagrīdnieka Vitolda Jauntirāna kapa vietas, kuras uzkopšanu uzņēmās LSP.   

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

Vēlāk, uzstājoties svinīgajā pasākumā, par godu Rīgas atbrīvošanas 74. gadadienai, V.Frolovs izteica pateicību Lielā Tēvijas kara veterāniem, kuri atbrīvoja Latvijas galvaspilsētu no fašistiskajiem okupantiem, bet vēlāk, rekordātrā laikā to atjaunoja, turpinot attīstīt pilsētas un visas valsts tautsaimniecību. 


03.07.2018

Š.g. 30. jūnijā notika Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) rīkotais mītiņš Ludzas pilsētā, pie pieminekļa Lielā Tēvijas kara laikā kritušajiem partizāniem- pilsētas iedzīvotājiem.

Mītiņa laikā klātesošos uzrunāja bijusī nacistu koncentrācijas nometnes ieslodzītā Ivanova Marija un biedrības “Kara bērni” pārstāve Noginova Olga.

Latvijas Republikas Saeimas deputāts, LSP Valdes loceklis Raimonds Rubiks atzīmēja: “Klausoties mūsu veterānus, mums ir unikāla iespēja no pirmavotiem uzzināt patiesību par Lielo Tēvijas karu, aizstāvēt Uzvaru no brūnā revanša. Prieks redzēt mūsu pasākumā bērnus un jauniešus.”

Mītiņa laikā LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs pasniedza biedra kartes jaunajiem partijas biedriem. 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

25.06.2018

Š.g. 22. jūnijā Latvijas Sociālistiskās partijas vadība, valdes locekļi un pirmorganizāciju aktīvisti, piedalījās tradicionālajā ziedu nolikšanā, pieminot 1941.g. 22. jūniju, kad Padomju Savienība, aizstāvēdama savu neatkarību un suverenitāti, stājās pretī agresoram- fašistiskai Vācijai.

“Latvijas Sociālista” korespondents intervēja LSP Valdes locekli Frīdiju Bokišu: “Šogad mūsu “Ludzas” pirmorganizācijas delegācija piedalās ziedu nolikšanā šeit, Rīgā. Šodien godinām kritušos padomju armijas karavīrus, kuri atdeva savas dzīvības, cīnoties ar fašismu. Savukārt jau pēc nedēļas mūsu novads pulcēs Draudzības Kurgāna dalībniekus 60. svinīgajai tikšanās reizei! Kā visus iepriekšējos gadus, mūsu pirmorganizācijas aktīvisti palīdz organizēt šos grandiozos svētkus. Uz tikšanos Kurgānā, š.g. 1. jūlijā!”



14.05.2018

Š.g. 13. maijā Latvijas Sociālistiskās partijas Latgales priekšpilsētas pirmorganizācija sakopa partizānam Vitoldam Jauntirānam veltīto atceres vietu. Šeit, Jumpravas mežā, Vitolds Jauntirāns gāja bojā varoņa nāvē (1943.g. 14.maijā), nevienlīdzīgā cīņa ar šucmaņu un fašistu soda ekspedīciju.



10.05.2018

Š.g. 9. maijā Latvijas Sociālistiskās partijas biedri atzīmēja Lielās Uzvaras 73. gadadienu vairākās Latvijas pilsētās.

LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs, partijas Valdes locekļi un Rīgas pirmorganizāciju aktīvisti piedalījās ziedu nolikšanā pie pieminekļa Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem. 

Svinīgā mītiņa laikā klātesošos sveica ilggadējais partijas priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta VII sasaukuma deputāts Alfrēds Rubiks. Savā uzrunā viņš teica: “Nedrīkst sanaidot nācijas un tautas. Kad fašisti sāka karu, viņi domāja, ka Padomju Savienības republikas sanaidosies un nekaros. Pārrēķinājās! Un zaudēja! Es Jūs sveicu šajos skaistajos svētkos!”

LSP biedri izdalīja vairākus tūkstošus “Latvijas Sociālista” numurus.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

09.05.2018

Š.g. 9.maijā Latvijas Sociālistiskās partijas vadība nolika ziedus Brāļu kapos ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāniem.

Ziedus pie mūžīgās uguns un partizāna Vītolda Jauntirāna (LSP jauniešu pārraudzībā esošā apbedījuma vieta) kapa vietas nolika LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs un Valdes locekle Inna Belokurova.

I.Belokurova atzīmēja: “katru gadu mēs nākam uz šo svēto vietu, atcerēties un godināt Latvijas tautas varoņus, cīnītājus pret fašistisko Vāciju”.

  • 1
  • 2

01.05.2018

Š.g. 1. maijā Rīgā, 1905.g. parkā notika LSP organizētais mītiņš par godu 1.maija svētkiem! 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11


06.11.2017

Krievijas carisma politika Livonijā un Baltijā kopumā necik neatšķīrās no politikas attiecībā uz Krievijas citām tautībām. Tā nebūt nebija vērsta uz darbaļaužu stāvokļa uzlabošanu, uz Baltijas vācu muižniecības patvaļas ierobežošanu. Taču visu latviešu apdzīvoto zemju apvienošana XVIII gadsimtā Krievijas sastāvā spēlēja izšķirīgu lomu Latvijas nacionālā valstiskuma veidošanas priekšnosacījumiem.

Nākamais svarīgākais faktors ceļā uz latviešu tautas pirmās suverēnas valsts veidošanu kļuva rūpnieciskā proletariāta formēšanās un tā politiskās aktivitātes pieaugums. Nevis nacionālā buržuāzija, kas pretendēja uz līdera lomu, bet tieši proletariāts un tā partija vadīja cīņu par sociālpolitisko atbrīvošanu, par Latvijas pašnoteikšanos.

Pirmais praktiskais mēģinājums panākt nacionālo pašnoteikšanos un radīt Latvijā proletārisku valstiskumu notika 1905–1907 gados. Tajā laikā saformētās rīcības komitejas, kas atstādināja no varas pagastu valdes, pēc būtības ne ar ko neatšķīrās no citās Krievijas vietās Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu izveidotajām padomēm. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Latvijas teritorijā izveidojās Strādnieku, bezzemnieku un kareivju deputātu padomes. Īsā laikā no 1917.gada marta līdz 1917.gada maijam demokrātisku vēlēšanu ceļā neokupētās Latvijas teritorijā tika izveidots plašs padomju tīkls.

Visu pārveidošanās procesu priekšgalā stāvēja strādnieku un zemnieku atbalstītā Latvijas Sociāldemokrātiskā partija. Bet bija arī citi ietekmīgi politiskie spēki, kas vētraino notikumu gaitā tiecās nodrošināt savas intereses. Arī tiem bija savs vēlamās nākotnes redzējums. Īstā Latvijas buržuāzijas aktivitātes izprašanai fona izprašanai jāņem vērā, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas „valstiskuma” idejas brieda un noformējās vācu ģenerālštāba speciālās apakšvienībās Pirmā pasaules kara gados un kļuva par pamatu vācu okupācijas politikai, kas virzīta uz Krievijas sašķelšanu. Galvenais uzdevums bija radīt marionešu valdības, ar kuru palīdzību plānoja pārvaldīt sagrābtās teritorijas.

Iecerēto plānu realizācijai par labākopalīgu uzskatīja Latvijas buržuāziju. Par bīstamu pretinieku – Latvijas proletariātu. Vēsturē pirmās Latvijas tautas nacionālā – padomju, proletāriskā – valstiskuma veidošanā galvenā nozīme ir Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcijai. Tādu iespēju atklāja Tautas Komisāru Padomes 1917. gada 2. (15.) novembrī pieņemtā, Ļeņina un Staļina parakstītā „Krievijas tautu tiesību deklarācija”.


Latviešu strēlnieki Kremlī

Ar šo aktu tika pasludināta tautu vienlīdzība un suverenitāte, tiesības uz pašnoteikšanos, patstāvīgas valsts izveidošanu, līdz pat iespējai izstāties no Krievijas. Šajos apstākļos, tūlīt pēc bruņotas sacelšanās Petrogradā, Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes deputāti, sapulcējoties Valkā 1917.gada 9.novembrī, paziņoja, ka neokupētajā Latvijas teritorijā visa vara pāriet Padomes rokās un pasludināja sevi par augstāko varas orgānu.

Iskolata Izpildkomiteja, kurā par priekšsēdētāju bija ievēlēts Fricis Roziņš, faktiski kļuva par pirmo padomju valdību Latvijā. Lielākais politiskais spēks tolaik palika Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). Par savu kursu tā nosprauda uz vienotas nedalāmas Latvijas (Kurzeme, Livonija, Latgale) kā autonomu sastāvdaļu nākotnes Sociālistiskajā Krievijā. Šo mērķi ar sajūsmu atbalstīja Latvijas tauta. Svarīgi atcerēties, ka Krievijas impērijā Latvija kā administratīvi teritoriāls veidojums nepastāvēja.

Latvieši galvenokārt dzīvoja Kurzemes un Livonijas guberņās, kur kopš seniem laikiem saimniekoja Baltijas vācu baroni. Jautājums par visaptverošu un teritoriāli vienotu Latviju pirmo reizi tika atrisināts Sociālistiskās revolūcijas apstākļos Krievijā. Padomju Krievijas valdība tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, atbalstot Latvijas tautas centienus pēc vienotas Latvijas, apmierināja Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes lūgumu par Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu pārējai Latvijas daļai.

Latvijas darba tautai vēsturiski svarīgs notikums bija 1918.gada 22.decembrī V.I.Ļeņina parakstītais KSFPR Tautas komisāru padomes 1918. 22. decembra Dekrēts „Par Latvijas Sociālistiskās Republikas neatkarības atzīšanu”. Tas ievērojami nostiprināja Padomju Latvijas valdības pozīcijas apliecinot, ka Padomju Krievija cienī un atbalsta Latvijas darba tautas gribu nodibināt savu neatkarīgu valsti. LSD uzdevums šajā periodā bija padomju iekārtas izveidošana un nostiprināšana. Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1.kongress, kas notika Rīgā no 1919.g. 13. – 15. I. pieņēma Padomju Latvijas Konstitūciju. Tās 1. p. skan:

I. Vispārējie noteikumi
1. Apvienotā Latvija ir Sociālistiska Padomju Republika, kura apvieno Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas dalīšana Kurzemē, Vidzemē un Latgalē tiek atcelta.
Piezīme: robežas ar kaimiņu valstīm pagaidām paliek līdzšinējās, un viņu grozīšana jāizdara, savstarpēji vienojoties ar kaimiņu valstīm.

Jau 1919.g.martā Latvijas boļševikiem, rekvizējot privātuzņēmumus, izdevās daļēji atrisināt bezdarba problēmu pilsētās. Kā Padomju varas galvenos pasākumosvar minēt tādus jaunievedumus kā bezmaksas medicīniskā palīdzība, bezmaksas izglītība, Latvijas augstskolas, (vēlāk Latvijas Universitātes), nodibināšana 1919.g.8.februārī, Mākslas muzeja atklāšana valstī ievērojamā gleznotāja Vilhelma Purvīša vadībā. Darbu sāka Latvijas opera, Strādnieku teātris un daudzas citas kultūras iestādes. Republikas valdība daudz rūpējās par redzamākajiem rakstniekiem, latviešu tautas kultūras darbiniekiem. Tika piešķirtas mūža pensijas maksimālās algas apmērā Rainim Aspazijai, Kr. Baronam u.c. Vēsturisko notikumu gaita Latvijas pirmās neatkarīgās valsts pastāvēšanai atvēlēja īsu laiku. Jau 1920. gada 13.janvārī Latvijas Padomju valdībai nācās paziņot par savas darbības pārtraukšanu. Tā aizrobežu imperiālistu un vietējās kontrrevolūcijas žņaugos krita Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika – pirmā latviešu tautas suverēnā valsts.

Bet Latvijas darba tautas vēsturiskā cīņas pieredze pret buržuāzijas diktatūru par sociālistiskas valsts radīšanu būs nepieciešama jaunajos vēsturiskajos apstākļos.

Vladimirs Frolovs
LSP priekšsēdētājs