Latvijas Sociālistiskā partija

14.05.2018

Š.g. 13. maijā Latvijas Sociālistiskās partijas Latgales priekšpilsētas pirmorganizācija sakopa partizānam Vitoldam Jauntirānam veltīto atceres vietu. Šeit, Jumpravas mežā, Vitolds Jauntirāns gāja bojā varoņa nāvē (1943.g. 14.maijā), nevienlīdzīgā cīņa ar šucmaņu un fašistu soda ekspedīciju.



10.05.2018

Š.g. 9. maijā Latvijas Sociālistiskās partijas biedri atzīmēja Lielās Uzvaras 73. gadadienu vairākās Latvijas pilsētās.

LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs, partijas Valdes locekļi un Rīgas pirmorganizāciju aktīvisti piedalījās ziedu nolikšanā pie pieminekļa Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem. 

Svinīgā mītiņa laikā klātesošos sveica ilggadējais partijas priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta VII sasaukuma deputāts Alfrēds Rubiks. Savā uzrunā viņš teica: “Nedrīkst sanaidot nācijas un tautas. Kad fašisti sāka karu, viņi domāja, ka Padomju Savienības republikas sanaidosies un nekaros. Pārrēķinājās! Un zaudēja! Es Jūs sveicu šajos skaistajos svētkos!”

LSP biedri izdalīja vairākus tūkstošus “Latvijas Sociālista” numurus.

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4

09.05.2018

Š.g. 9.maijā Latvijas Sociālistiskās partijas vadība nolika ziedus Brāļu kapos ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāniem.

Ziedus pie mūžīgās uguns un partizāna Vītolda Jauntirāna (LSP jauniešu pārraudzībā esošā apbedījuma vieta) kapa vietas nolika LSP priekšsēdētājs Vladimirs Frolovs un Valdes locekle Inna Belokurova.

I.Belokurova atzīmēja: “katru gadu mēs nākam uz šo svēto vietu, atcerēties un godināt Latvijas tautas varoņus, cīnītājus pret fašistisko Vāciju”.

  • 1
  • 2

01.05.2018

Š.g. 1. maijā Rīgā, 1905.g. parkā notika LSP organizētais mītiņš par godu 1.maija svētkiem! 

  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11


06.11.2017

Krievijas carisma politika Livonijā un Baltijā kopumā necik neatšķīrās no politikas attiecībā uz Krievijas citām tautībām. Tā nebūt nebija vērsta uz darbaļaužu stāvokļa uzlabošanu, uz Baltijas vācu muižniecības patvaļas ierobežošanu. Taču visu latviešu apdzīvoto zemju apvienošana XVIII gadsimtā Krievijas sastāvā spēlēja izšķirīgu lomu Latvijas nacionālā valstiskuma veidošanas priekšnosacījumiem.

Nākamais svarīgākais faktors ceļā uz latviešu tautas pirmās suverēnas valsts veidošanu kļuva rūpnieciskā proletariāta formēšanās un tā politiskās aktivitātes pieaugums. Nevis nacionālā buržuāzija, kas pretendēja uz līdera lomu, bet tieši proletariāts un tā partija vadīja cīņu par sociālpolitisko atbrīvošanu, par Latvijas pašnoteikšanos.

Pirmais praktiskais mēģinājums panākt nacionālo pašnoteikšanos un radīt Latvijā proletārisku valstiskumu notika 1905–1907 gados. Tajā laikā saformētās rīcības komitejas, kas atstādināja no varas pagastu valdes, pēc būtības ne ar ko neatšķīrās no citās Krievijas vietās Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu izveidotajām padomēm. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Latvijas teritorijā izveidojās Strādnieku, bezzemnieku un kareivju deputātu padomes. Īsā laikā no 1917.gada marta līdz 1917.gada maijam demokrātisku vēlēšanu ceļā neokupētās Latvijas teritorijā tika izveidots plašs padomju tīkls.

Visu pārveidošanās procesu priekšgalā stāvēja strādnieku un zemnieku atbalstītā Latvijas Sociāldemokrātiskā partija. Bet bija arī citi ietekmīgi politiskie spēki, kas vētraino notikumu gaitā tiecās nodrošināt savas intereses. Arī tiem bija savs vēlamās nākotnes redzējums. Īstā Latvijas buržuāzijas aktivitātes izprašanai fona izprašanai jāņem vērā, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas „valstiskuma” idejas brieda un noformējās vācu ģenerālštāba speciālās apakšvienībās Pirmā pasaules kara gados un kļuva par pamatu vācu okupācijas politikai, kas virzīta uz Krievijas sašķelšanu. Galvenais uzdevums bija radīt marionešu valdības, ar kuru palīdzību plānoja pārvaldīt sagrābtās teritorijas.

Iecerēto plānu realizācijai par labākopalīgu uzskatīja Latvijas buržuāziju. Par bīstamu pretinieku – Latvijas proletariātu. Vēsturē pirmās Latvijas tautas nacionālā – padomju, proletāriskā – valstiskuma veidošanā galvenā nozīme ir Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcijai. Tādu iespēju atklāja Tautas Komisāru Padomes 1917. gada 2. (15.) novembrī pieņemtā, Ļeņina un Staļina parakstītā „Krievijas tautu tiesību deklarācija”.


Latviešu strēlnieki Kremlī

Ar šo aktu tika pasludināta tautu vienlīdzība un suverenitāte, tiesības uz pašnoteikšanos, patstāvīgas valsts izveidošanu, līdz pat iespējai izstāties no Krievijas. Šajos apstākļos, tūlīt pēc bruņotas sacelšanās Petrogradā, Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes deputāti, sapulcējoties Valkā 1917.gada 9.novembrī, paziņoja, ka neokupētajā Latvijas teritorijā visa vara pāriet Padomes rokās un pasludināja sevi par augstāko varas orgānu.

Iskolata Izpildkomiteja, kurā par priekšsēdētāju bija ievēlēts Fricis Roziņš, faktiski kļuva par pirmo padomju valdību Latvijā. Lielākais politiskais spēks tolaik palika Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). Par savu kursu tā nosprauda uz vienotas nedalāmas Latvijas (Kurzeme, Livonija, Latgale) kā autonomu sastāvdaļu nākotnes Sociālistiskajā Krievijā. Šo mērķi ar sajūsmu atbalstīja Latvijas tauta. Svarīgi atcerēties, ka Krievijas impērijā Latvija kā administratīvi teritoriāls veidojums nepastāvēja.

Latvieši galvenokārt dzīvoja Kurzemes un Livonijas guberņās, kur kopš seniem laikiem saimniekoja Baltijas vācu baroni. Jautājums par visaptverošu un teritoriāli vienotu Latviju pirmo reizi tika atrisināts Sociālistiskās revolūcijas apstākļos Krievijā. Padomju Krievijas valdība tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, atbalstot Latvijas tautas centienus pēc vienotas Latvijas, apmierināja Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un kareivju padomes lūgumu par Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu pārējai Latvijas daļai.

Latvijas darba tautai vēsturiski svarīgs notikums bija 1918.gada 22.decembrī V.I.Ļeņina parakstītais KSFPR Tautas komisāru padomes 1918. 22. decembra Dekrēts „Par Latvijas Sociālistiskās Republikas neatkarības atzīšanu”. Tas ievērojami nostiprināja Padomju Latvijas valdības pozīcijas apliecinot, ka Padomju Krievija cienī un atbalsta Latvijas darba tautas gribu nodibināt savu neatkarīgu valsti. LSD uzdevums šajā periodā bija padomju iekārtas izveidošana un nostiprināšana. Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1.kongress, kas notika Rīgā no 1919.g. 13. – 15. I. pieņēma Padomju Latvijas Konstitūciju. Tās 1. p. skan:

I. Vispārējie noteikumi
1. Apvienotā Latvija ir Sociālistiska Padomju Republika, kura apvieno Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas dalīšana Kurzemē, Vidzemē un Latgalē tiek atcelta.
Piezīme: robežas ar kaimiņu valstīm pagaidām paliek līdzšinējās, un viņu grozīšana jāizdara, savstarpēji vienojoties ar kaimiņu valstīm.

Jau 1919.g.martā Latvijas boļševikiem, rekvizējot privātuzņēmumus, izdevās daļēji atrisināt bezdarba problēmu pilsētās. Kā Padomju varas galvenos pasākumosvar minēt tādus jaunievedumus kā bezmaksas medicīniskā palīdzība, bezmaksas izglītība, Latvijas augstskolas, (vēlāk Latvijas Universitātes), nodibināšana 1919.g.8.februārī, Mākslas muzeja atklāšana valstī ievērojamā gleznotāja Vilhelma Purvīša vadībā. Darbu sāka Latvijas opera, Strādnieku teātris un daudzas citas kultūras iestādes. Republikas valdība daudz rūpējās par redzamākajiem rakstniekiem, latviešu tautas kultūras darbiniekiem. Tika piešķirtas mūža pensijas maksimālās algas apmērā Rainim Aspazijai, Kr. Baronam u.c. Vēsturisko notikumu gaita Latvijas pirmās neatkarīgās valsts pastāvēšanai atvēlēja īsu laiku. Jau 1920. gada 13.janvārī Latvijas Padomju valdībai nācās paziņot par savas darbības pārtraukšanu. Tā aizrobežu imperiālistu un vietējās kontrrevolūcijas žņaugos krita Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika – pirmā latviešu tautas suverēnā valsts.

Bet Latvijas darba tautas vēsturiskā cīņas pieredze pret buržuāzijas diktatūru par sociālistiskas valsts radīšanu būs nepieciešama jaunajos vēsturiskajos apstākļos.

Vladimirs Frolovs
LSP priekšsēdētājs


05.07.2017

Jau 59.reizi Zilupes krastā, kur tiekas trīs valstu robežas, ar Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas delegāciju piedalīšanos, notiek Draudzības Kurgāns, godinot visu triju republiku partizānus, kuri šeit cīnījušies pret hitleriešu okupantiem.

Otrā pasaules kara gados partizānu rindās pret vācu okupāciju Latvijas teritorijā cīnījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Viņu drosme, izveicība un izturība, viņu nestie upuri pildīja svarīgu lomu arī Krievijas un Baltkrievijas atbrīvošanā no vācu okupantiem un nacistiskās Vācijas sagrāvē. Pret latviešu partizāniem vācieši un viņu atbalstītāji veica vairāk nekā 100 soda operāciju. Par neizdziedējamu brūci tautas dvēselē ir kļuvusi nacistu nežēlīgā izrēķināšanās ar nevainīgajiem Audriņu civiliedzīvotājiem, atriebjoties viņiem par divu ievainotu sarkanarmiešu slēpšanu un antifašistisko partizānu atbalstīšanu.

Tie vīri un sievas, kuri cīnījušies par mūsu Dzimtenes atbrīvošanu un ziedojuši par to savas dzīvības, neļāva hitleriešiem īstenot viņu koloniālos plānus, kas paredzēja lielāko daļu šeit dzīvojošo tautu iznīcināšanu un arī latviešu paverdzināšanu Ostlandes protektorāta sastāvā. Sarkanie partizāni ir tie, kuriem šodien varam pasacīt paldies par to, ka viņi neļāva hitleriešiem pārvērst Baltijas zemes un Baltkrieviju par vācu koloniju. Viņi ziedoja savas dzīves, lai Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūtu jāpieredz karš un starp tautām valdītu miers.

Šodien mēs, Latvijas delegācijas pārstāvji Draudzības Kurgānā, paužam satraukumu par mūsu valsts iesaistīšanos NATO bloka un Krievijas savstarpējā pretstāvē, kas jau atkal nostāda Latviju līdzīgu draudu priekšā, kā tas bija Otrā pasaules kara priekšvakarā. Pierobežas teritorijas starp mūsu valstīm ir pakļautas aktīvai bruņoto spēku klātbūtnei, tajās norit apmācības ar mūsdienu smagās militārās tehnikas izmantošanu. Vienlaicīgi starp valstīm un iedzīvotāju starpā tiek uzkurināta spriedze ar informācijas kampaņu palīdzību.

Tas viss rada mūsos nopietnu satraukumu par mūsu tuvo un dārgo cilvēku drošību, par mierīgu nākotni visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs uzskatām, ka šī spriedze starp valstīm un tautām ir vērsta gan pret latviešu, gan pārējo Latvijā un kaimiņos dzīvojošo tautu interesēm. Mēs neredzam tādas pretrunas latviešu un kaimiņu tautu starpā, kuras mēs paši nevarētu atrisināt mierīgā ceļā. Mūs saista gadsimtiem sena kultūras mijiedarbība un saimnieciskie sakari, mēs visi esam ieinteresēti uzturēt draudzīgas attiecības, par mūsu kopīgajām svarīgākajām vērtībām uzskatot mieru un dzīvību.

Visu Draudzības Kurgānā pārstāvētās Latvijas delegācijas dalībnieku vārdā mēs vēršamies pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska:

"Godājamie kungi! Mēs lūdzam Jūs stingri ievērot Satversmē pausto un sargāt Latvijas Republikas suverenitāti, sperot visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no mūsu tautām bīstamas un nevajadzīgas iesaistes savstarpējā militārā konfrontācijā starp Krieviju un NATO bloka valstīm. Mēs lūdzam Jūs nepieļaut situāciju, kuras rezultātā mūsu Dzimtene un tauta atkal tiktu ierauta globālo lielvaru rēķinu kārtošanā, neļaut svešām varām risināt savus konfliktus uz mūsu zemes un cilvēku dzīvību, uz Latvijas tautas likteņa rēķina."

59.Draudzības kurgāna tikšanās dalībnieku vārdā:

130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigādes veterānu biedrības priekšsēdētājs
Ilmārs Puteklis

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
Vladimirs Frolovs

2017.gada 2.jūlijā
Draudzības Kurgānā


16.06.2017

Latvijā beigušās kārtējās vietējo pašvaldību vēlēšanas. Deviņās pilsētās un 110 novados balsstiesīgie pilsoņi ievēlējuši 1614 deputātus. Vēlēšanās piedalījušies gandrīz 730 balsstiesīgie jeb 50% no visu balsstiesīgo kopskaita.

Aizvadītā priekšvēlēšanu cīņa izrādījās visnotaļ skarba un netīra. Kārtējo reizi Latvijas valdošo, labējo partiju politiķi, kuri parādījuši savu nespēju vai nevēlēšanos sakārtot tautsaimniecību, guvuši vēlētāju balsis spekulējot ar nacionāliem lozungiem un emocijām, dodot neiespējamus solījumus un izplatot apšaubāmas apsūdzības un baumas par saviem konkurentiem. Diemžēl vēlētāji izrādījās tik dezorientēti, apjukuši un iebaidīti vispārējās nomācošās aģitācijas rezultātā, ka tas atspoguļojās arī priekšvēlēšanu aptaujās, kur ievērojams skaits aptaujāto izvairījās sniegt konkrētas atbildes vai demonstrēja pilnīgi izkropļotu realitātes uztveri. Aptauju rezultāti par veseliem 8% atšķīrās no reālā vēlēšanu iznākuma, kas ir līdz šim vēl nepieredzēts gadījums un ataino iebiedēto cilvēku neuzdrošināšanos paust savu patieso viedokli. It īpaši, ja tas attiecas uz attieksmi pret valdošajiem poliskajiem spēkiem.

Kā jau iepriekš visā aizvadītajā atjaunotās Latvijas neatkarības periodā, pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās nepilsoņi. Šie cilvēki sastāda 16% valsts iedzīvotāju skaita, strādā un maksā nodokļus šīs valsts labā tieši tāpat, kā pilsoņi, un, tieši tāpat, kā pilsoņi, ir devuši savu ieguldījumu valsts labklājībā visu iedzīvotāju labā, taču viņiem joprojām nav dotas tiesības vēlēt ne vietējo, ne valsts mēroga varu pašiem savā zemē. Nav nekāda saprātīga pamatojuma šai absurdajai situācijai, kuru valsts tā arī nav spējusi atrisināt. Turklāt šāda situācija ir tikai vienā pasaules valstī – Latvijā, kura jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu runā par demokrātiju un vēlmi piederēt demokrātiskajai rietumu sabiedrībai. Civilizētā pasaule ar neizpratni noraugās uz to, bet Briseles funkcionāri liekulīgi izliekas neredzam nepilsoņu problēmu Latvijā, nevērš pret to nekādas soda sankcijas un pat turpina apgādāt parādos iegrimušo valsti , kura pati jau sen vairs nav spējīga sevi uzturēt, ar Eiropas fondu līdzekļiem. Šāda nepiedienīga Eiropas Savienības nostāšanās līdzdalībnieces lomā vēl vairāk pasliktina situāciju.

Latvijas Sociālistiskā partija nosoda lielas valsts iedzīvotāju daļas nepamatotu diskrimināciju, kura grauj demokrātijas pašus pamatus. Mūs uztrauc tiesībsargājošo iestāžu bezdarbība, kad notiek atklātas provokācijas ar mērķi kurināt nacionālo naidu, kuras turklāt izskan no Saeimas deputāta mutes, tādējādi pasliktinot attiecības starp Latvijā dzīvojošām tautām.

Mēs aicinām politiskās un sabiedriskās organizācijas koncentrēt savus spēkus un resursus, lai panāktu apkaunojošā nepilsoņu statusa likvidāciju, lai uzlabotu attiecības starp mūsu valstī dzīvojošām tautām.

Vladimirs Frolovs
LSP priekšsēdētājs