Latvijas Sociālistiskā partija


27.09.2016

Svētdien, 25.septembrī, Latvijas Sociālistiskās partijas aktīvs piedalījās svinīgā ziedu nolikšanā un piemiņas pasākumā par godu «Salaspils» koncentrācijas nometnē ieslodzīto atbrīvošanas dienai.

Katru gadu uz memoriālu, kas ir uzcelts koncentrācijas nometnes vietā, brauc bijušie mazgadīgie nometnes ieslodzītie, dažādu sabiedrisko un politisko organizāciju, kā arī Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību Latvijās pārstāvji. Oficiālās vietējās varas iestādes kā parasti ignorēja šo pasākumu.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg

15.06.2016

Nedēļa, pie mūsu dzīves ritma, ir periods, kas ietver tik daudz notikumu, ka visam nevar izsekot. Ikviens no mums no informācijas plūsmas paņem to, kas viņam šķiet interesantāks. Vai vienmēr interesantākais cilvēkam ir arī svarīgākais? Laikam jau, ka nē. Pie tāda secinājuma nonāk daudzi. To sapratu arī es, pārskatot nedēļas jaunumus portālā Delfi. 

Kā saka, ir kur piesaistīt aci. Tas ir arī kārtējais skandāls valdībā, kas ir saistīts ar «visgodīgāko no bagātākajiem» mūsu veselības aizsardzības ministru un reformātoru, un VID vadītājas atkāpšanos no amata, kas bija iecerējusi samazināt korupcijas risku savā pārvaldē, veicot negodīgo darbinieku rotāciju uz citām valsts struktūrām. Asumu šai notikumu gaitai, protams, piedeva arī alkoholu lietojošie britu karavīri, izrādot savu sajūsmu par ierašanos Rīgā, dejojot uz mašīnas Panda Taxi jumta. Salīdzinot ar šo «etīdi», mūsu prezidenta izteiktais attaisnojums sakarā ar pret NATO vērsto plakātu Daugavpilī, izklausās jau ikdienišķi. 

Kas attiecas uz ziņām, kas vēsta par mūsu valsts robežu, mani ieinteresēja Kembridžas profesora prognozes, ka tuvākajos gados Artika pirmo reizi pēdējo 100 tūkstoš (!) gadu laikā atbrīvosies no ledus, turklāt, tas būs izdevīgi Krievijai. Kā to saprast? Laikam viņi ar savām nesimetriskajām kontrsankcijām ir kā no ķēdes norāvušies...

Atgriežoties pie nesenajiem dienas jaunumiem, piebildīšu, ka drīzumā pie Rīgas 84.vidusskolas un kalniņa Deglava ielā tiks izveidots lielākais atpūtas parks Rīgā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to šīs skolas absolventu skaits, kas nebrauks prom no Latvijas, kļūs arvien lielāks. Ja tas piepildīsies, tad no mūsu lieliskās, bet nelaimīgās valdības pleciem beidzot novelsies problēma meklēt jauniešu emigrēšanas no valsts bremzēšanas mehānismu. Un tad arī demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies, pieaugs IKP un atdzims VID! Vispār, jau sen vajadzēja valdībai palīdzēt un Rīgai ar parkiem nodarboties.

Vēl viens no spilgtākajiem pagājušās nedēļas notikumiem, kuru nevar nepieminēt, ir reportāža par protesta mītiņu pie Saeimas pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Vairāk nekā simts (pēc preses datiem) feministu un viņu atbalstītāju, izkliedzot skaļi dažādus saukļus, aizstāvēja tiesības sievietei lemt par savu ķermeni. Savu solidaritāti viņiem izteica arī «pensionāru kaitinātāja» Solvita Āboltiņa. Iepazīstoties ar šo rakstu, neslēpšu, radās vēlme atbalstīt feministes viņu, šķiet, taisnīgajā cīņā par sieviešu tiesībām. Bet izlasot speciālista, kas nodarbojas ar sieviešu reprodukcijas problēmām jau vairāk nekā 25 gadus, viedokli, dot feministēm pilnīgu rīcības brīvību tomēr nevajadzētu. 

Bet tagad par to, kas nav radījis interesi mūsu MPL, bet kas ir ļoti svarīgi gan man, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pagājušajā ceturtdienā mūsu partija organizēja piketu pret to, ka no šā gada 1.jūlija tiks piemērota PVN likme 21% apmērā par dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Mēs, pirme plenārsēdes nostājāmies ar plakātiem, kas vēstīja par mūsu prasībām deputātiem atcelt vai samazināt šo nodokli. Izrādījās, ka mēs stāvam tieši pretī feministēm. Neievērot mūsu prasības, kas skar lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas intereses, bija vienkārši neiespējami. Bet, «neievēroja». Neievēroja ne tikai MPL reportieri, kas lielā skaitā grozījās pretējā pusē, kaut gan arī viņi sāks maksāt šo nodokli. Nesaskatīja iespēju uzspiest uz deputātu (kam, starp citu, 20.jūnijā sākas vasaras atvaļinājums) smadzenēm arī tie rīdzinieki, kas kopā ar pārējiem jau pavisam drīz sāks krāt savus parādus namu pārvaldēm. Lūk tā uz viena laukuma satikās «interesantais» ar «svarīgo». Bija iespēja pievērst uzmanību gan vienam, gan otram...

Un, nobeigumā, neliels anonss. Ceturtdien- 16.jūnijā, no 8.30 līdz 9.15 Latvijas Sociālistiskā partija rīkospie Saeimas ēkas atkārtotu piketu sakarā ar māju apsaimniekošanas nodokli. Tā būs pēdējā iespēja griezties pie deputātiem pirms viņu došanās ilgi gaidītajā vasaras atvaļinājumā. Vai viņi varēs to darīt ar tīru sirdsapziņu, ir atkarīgs no mums. Nāciet un piedalieties piketā, lai aizstāvētu ikviena Latvijas iedzīvotāja un viņa ģimenes intereses! 

V.Frolovs


09.05.2016

Padomju Savienības Lielais Tēvijas karš pret fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā, taisnīgs karš. Otrā pasaules kara, kas sākās starp divām kapitālistiskām koalīcijām, netaisnīgs – galvenā sastāvdaļa. Bruņotās cīņās mainījās kara raksturs. No buržuāzisko valstu puses, kas stājās pretī fašistiskajiem grupējumiem, tas arī sāka pārvērsties par atbrīvošanas, tātad taisnīgu karu. Par galveno un izšķirošo faktoru Otrā pasaules kara rakstura maiņā kļuva PSRS iesaistīšanās tajā. To izraisīja hitleriskās Vācijas iebrukums Padomju Savienībā. Tā kļuva par centru, kas pievilka visus mieru mīlošos spēkus, par kodolu, ap kuru apvienojās visas zem fašisma jūga nokļuvušās tautas, kā arī tās, kam draudēja šāds paverdzinājums.

Uzvara pār fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem tika panākta ar Antihitleriskās koalīcijas, ar tautu, kas cīnījās pret okupantiem un to atbalstītājiem, kopīgiem spēkiem. Taču izšķirošā loma šajā bargajā progresīvo un reakcionāro spēku kaujā piederēja Padomju Savienībai. Padomju un vācu fronte Otrajā pasaules karā bija galvenā fronte. Šeit laika posmā no 1941. līdz 1945. gadam atradās fašistiskās Vācijas galvenie bruņotie spēki.

Radikāls lūzums visā Otrā pasaules kara gaitā notika padomju un vācu frontē. Graujošā hitlerisko spēku sakāve pie Staļingradas satricināja visu hitlerisko kara mašīnu un fašistisko Vāciju kopumā. Kauja Kurskas lokā noveda vācu fašistisko armiju līdz katastrofai. Vermahta labāko spēku sagrāve pie Kurskas neļāva fašistu armijai vairs saņemties. Šo faktu apstiprināja arī Čerčils savā vēstījumā Staļinam 1944. gada 27. septembrī: „Izmantošu gadījumu, lai Apakšnama palātā atkārtotu to, ko esmu teicis agrāk: ka tieši krievu armija izlaida zarnas vācu kara mašīnai un pašreizējā brīdī savā frontē savalda nesalīdzināmi lielākus pretinieka spēkus.”

Viens no Padomju valsts lielākajiem kaujas spēju un izturības faktoriem Lielajā Tēvijas karā bija padomju sabiedrības sociāli politiskā vienotība. To neplosīja šķiru antagonisms un tā bija iekšēji viendabīga. Ar pēkšņo uzbrukumu Padomju Savienībai hitlerieši cerēja uz drīzām nesaskaņām starp strādniekiem un zemniekiem, starp krieviem un citām PSR Savienības tautībām. Taču ienaidnieka cerības neattaisnojās. Lielais Tēvijas karš vēl ciešāk saliedēja padomju sabiedrību. Neviena nācija nedrebēja okupantu „pātagas” priekšā, nevienu nevarēja iekārdināt ar „kliņģeri”. Hitlerieši nespēja izveidot sagrābtajās padomju republikās marionešu valdības. Tajā pat laikā visu Padomju Savienības tautu dēli cīnījās Tēvijas kara frontēs. Sarkanās Armijas sastāvā bija arī nacionālie formējumi: azerbaidžāņu, armēņu, gruzīnu, latviešu, lietuviešu, igauņu un citi.

Izcila loma cīņā ar ienaidnieku bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijai, kam 1942. gada 5. oktobrī tika piešķirts Gvardes nosaukums un tā kļuva par 43. Latviešu strēlnieku Gvardes divīziju. 1944. gada jūnijā tika izveidots 130. Latviešu strēlnieku korpuss, kura sastāvā iekļāvās 43. Gvardes, kā arī 308. Latviešu strēlnieku divīzija. Korpusam bija visaktīvākā līdzdalība Latvijas atbrīvošanā no hitleriskajiem iebrucējiem. 1944. gada 16. oktobrī 130. Latviešu strēlnieku korpusa daļas, iedzīvotāju sirsnīgi sveiktas, iesoļoja atbrīvotajā Rīgā.

Lielu ieguldījumu cīņā ar fašistiskajiem okupantiem deva partizānu kustība. Ap 1944. gadu tā aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju. Bruņotās cīņās aktīvi piedalījās 24 partizānu vienības, 33 apakšvienības, liels skaits vadu un grupu. Pavisam Latvijā partizānu vienībās piedalījās ap 20 tūkstošiem cilvēku. Latvijas partizānu vienības un pagrīdes organizācijas bija internacionāli kolektīvi, tajos cīnījās daudzu Latviju apdzīvojošu tautību pārstāvji. Kopējās kaujās auga un rūdījās latviešu, krievu, baltkrievu partizānu draudzība. Kā vienotības simbols pēc kara uz triju republiku robežas tapa Draudzības kurgāns.

Galvenais, no Otrā pasaules kara izrietošais secinājums, kas ir nenoliedzami nozīmīgs Latvijai, ir: tikai pašu spēkiem vien tai nebūtu bijis iespējams nomest hitleriešu jūgu, uzveikt fašistiskās Vācijas gigantisko kara mašīnu un nodrošināt latviešu tautas tālāko eksistenci. 

Dziļā cieņā pateicamies visiem tiem, kasi Lielajā Tēvijas karā cīnījās pret fašistisko Vāciju un tās satelītiem, un uzvarēja. To karotāju pēcteči, kuri cīnījās Padomju Armijas regulārajās daļās,piedalījās partizānu kustībā, kaldināja savas valsts uzvaru darba frontē, nekad neaizmirsīs to neizmērojamo cenu, ko maksāja Uzvara. Pagājuši gadu desmiti, ies gadsimti, bet neizdzisīs no tautu atmiņas Dzimtenes aizstāvju varoņdarbi.

Mūžīga piemiņa kritušajiem, gods un cieņa Lielā Tēvijas kara veterāniem! Sveicu Uzvaras svētkos!

V. Frolovs,
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja
pienākumu izpildītājs.


30.03.2016

No 21. līdz 23.martam Atēnās, pēc Grieķijas puses iniciatīvas, notika vairākas LSP pārstāvju un Grieķijas Komunistiskās partijas CK biedru un CK aparāta darbinieku darba tikšanās, kā arī tikšanās ar vietējās arodbiedrības pārstāvjiem. No LSP puses piedalījās partijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Vladimirs Frolovs un Valdes loceklis Sergejs Treinis.

Vizītes laikā notika tikšanās ar GKP CK Ģenerālsekretāru Dimitrisu Kucumbusu, kā arī ar Starptautisko attiecību nodaļas, Darbaļaužu un arodbiedrības kustības, Ideoloģijas komisijas, Grieķijas komunistiskās jaunatnes un PAME pārstāvjiem.   

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg

Tikšanās laikā puses iepazīstināja ar savu viedokli par dažādiem iekšējiem un ārējiem notikumiem, apsprieda komunistisko partiju darba specifiku mūsdienu apstākļos, vienojās par turpmāko sadarbību «Eiropas komunistisko un darba partiju iniciatīvas» un žurnāla «Straptautiskais komunikomunistiskais apskats» ietvaros.


24.02.2016

23. februārī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri piedalījās ziedu nolikšanā pie Rīgas atbrīvotāju pieminekļa.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg
  • 10.jpg

06.01.2016

Š.g. 2-4 janvārī aprit 74 gadi, kopš traģiskiem notikumiem Audriņos, kad atriebības mākti nacisti par ieslodzīto slēpšanu sadedzināja Audriņu ciemu un nošāva tā iedzīvotājus. Lai godinātu bojā gājušos un atgādinātu cik lielas bēdas nes karš, 4. janvārī tiek organizēti atceres pasākumi, kur piedalās arī LSP.

Pie Audriņu traģēdijas upuru pieminekļa un pie Ančupānu memoriāla bija nolikti ziedi. Ar klusuma brīdi tika godināti bojāgājušie Rēzeknes tirgus laukumā. Vēlāk notika tikšanās Nacionālo biedrību kultūras namā un bija iespēja apmeklēt izstādi “Audriņu traģēdiju pieminot” Latgales kultūrvēstures muzejā. Diemžēl, pasākums netika atspoguļots valsts plašsaziņas līdzekļos, tas tika atspoguļots tikai Latgales reģionālajos masu saziņas līdzekļos.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg
  • 10.jpg

14.12.2015

2015.gada 7.decembrī Briselē, Eiropas Parlamenta ēkā,  pēc Grieķijas KP iniciatīvas, notika Eiropas komunistu tikšanās, kurā piedalījās 36 komunistisko un strādnieku partiju priekšsēdētāji, un tās tēma bija: «Nostiprināt darbaļaužu cīņu pret kapitālistisko barbarismu, kas rada kara draudus, nabadzību, bēgļu un migrantu pieplūdumu. Par Eiropu, kurā valda sociālisms, miers un sociālistiskais taisnīgums».

Otrdien, 8.decembrī notika arī ikgadējā «Eiropas Komunistiskās Iniciatīvas» plenārsēde, kas ir viena no Eiropas komunistisko un strādnieku partiju reģionālās sadarbības un darbības koordinēšanas formām.

Visos Tikšanās un Iniciatīvas pasākumos piedalījās arī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vladimirs Frolovs.

14dec.jpg

Komunistisko un strādnieku partiju pārstāvji  dalījās ar pieredzi un informāciju par situāciju savās valstīs un to partiju darbību, kā arī apsprieda notikumus, kas risinās kapitālistiskās krīzes un saasinās starptautiskā imperiālisma antagonisma rezultātā. 

Uzmanības centrā bija imperiālistiskais karš Sīrijā, kā arī bīstamā notikumu attīstība Ukrainā, migrantu un bēgļu problēma, un kapitāla, prettautisko valdību un ES uzbrukumi darbaļaužu un citu tautas slāņu tiesībām. Šie uzbrukumi tiek veikti vienlaicīgi ar antikomunisma propogandēšanu un komunistiskās partijas darbības ierobežošanu. 

Daudzi partiju pārstāvji atklāja NATO un ES imperiālistisko organizāciju reakcionāro lomu notikumu attīstības gaitā, uzsvēra nepieciešamību stiprināt tautu cīņu pret vienošanos par Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerību starp ES un ASV (TTIP), NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu, pret kapitālismu un monopolu kopumā.

Komunistisko un strādnieku partiju pārstāvji atzinīgi novērtēja cīņu, kas notiek daudzās valstīs, par prettautisko pasākumu atcelšanu, par solidaritāti ar bēgļiem, kā arī pret nacionālistiskajiem, fašistiekajiem spēkiem, pret imperiālistisko karu, par ceļu, kas ved uz sabiedrību, kurā cilvēki neekspluatē viens otru.


07.12.2015

5. decembrī notikušajā Latvijas Sociālistiskās partijas XIX kongresā partijas priekššēdētājs Alfrēds Rubiks iesniedza iesniegumu par partijas priekššēdētāja un Valdes locekļa pilnvaru nolikšanu, motivējot to ar vecumu un veselības stāvokli. Kongress un partijas Valde ar sarūgtinājumu, bet tomēr atbalstīja Alfrēdu Rubiku viņa tieksmē dot ceļu jaunajai maiņai.

Pēc iesnieguma oficiālas pasludināšanas un neilgas diskusijas šajā sakarā absolūti visi kongresa delegāti pateicās Alfrēdam Rubikam par godīgu un panākumiem bagātu darbu partijas un Latvijas strādājošās tautas labā visas dzīves garumā. Alfrēds Rubiks zelta burtiem ierakstīja savu vārdu Latvijas Sociālistiskās partijas vēsturē, kuru vadīja 16 gadus. Bez tam, viņš īpaši uzsvēra, ka no partijas neaiziet, paliek tās aktīvs loceklis un ir gatavs arī turpmāk iespēju robežās strādāt ar kopīgiem uzdevumiem.

Partijas pienākumu izpildītāju, saskaņā ar Statūtiem, līdz priekšēdētāja vēlēšanām kārtējā, LSP XX kongresā, 2016.gadā, uzņēmās partijas pirmais priekšēdētāja vietnieks Vladimirs Frolovs.