Latvijas Sociālistiskā partija


05.05.2015

Latvijas Sociālistiskā partija, tāpat kā katru gadu, rīkoja 1.maija mītiņu. Mītiņš bija veltīts darbaļaužu tiesību aizsardzībai un sašķeltības pārvarēšanai šajā cīņā. Šodien, vēl joprojām, Latvijas darbaļaudīm aktuālas ir prasības par sociālo taisnīgumu, pietiekamu darbavietu skaitu, drošiem darba apstākļiem un pienācīgu atalgojumu.

Šogad pasākums notika Vērmanes dārza estrādē, Rīgā. Tajā pulcējās apmēram 200 cilvēku. Cilvēkiem rokās bija plakāti, kas vēstīja: «Cīnies par labāku dzīvi!», «Darba algu darbspējīgajiem, sociālo nodrošinājumu- pārējiem! «Strādnieki saņem grašus, vadošie tērē miljonus», «Kapitālisms ir bankrotējis! «Valdošie! Beidziet iznīcināt savu tautu!».

Runātāji, kuru vidū bija dažādu paaudžu un tautību cilvēku, savas uzstāšanās laikā runāja par nepieciešamību cīnīties par darbaļaužu tiesībām. Latvijā šādai cīņai netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Kaut gan tā laika, kad radās 1.maija svētki, problēmas ir aktuālas arī šodien. Kapitālisms nav spējīgs nodrošināt visiem normālus dzīves apstākļus.

- «Mūsu Latvijā 20% bagātākajai  iedzīvotāju daļai ienākumi ir 6 reizes lielāki nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju. Vai tas ir taisnīgi? Bet kur ir mūsu protesta balss?- pie klausītājiem griezās Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks. Tagad ir četras brīvdienas. Arodbiedrības neko neorganizē, tikai sporta pasākumus. Bet tas, ka darbaļaudis grimst nabadzībā, arodbiedrības neuztrauc».

A.Rubiks aicināja aktīvāk cīnīties par savām tiesībām un iestāties Sociālistiskajā partijā, lai vienotos kopējā cīņā:
- «Sociālistiskā partija iestājas par to, lai vara tiešām piederētu tautai, bet nevis tikai formāli. Nāciet uz mūsu organizētajiem pasākumiem! Ņemiet līdzi savus radiniekus un kaimiņus! Stājieties Latvijas Sociālistiskajā partijā! Tikai tad, kad darbaļaužu prasības kļūs par masveida, valdība tajās ieklausīsies».



30.04.2015

Latvijas Sociālistiskā partija 2015.gada 1. maijā pl. 11:00 aicina piedalīties ikgadējā mītiņā, veltītam Starptautiskai darbaļaužu solidaritātes dienai, kas notiks Vērmanes parka estrādē.

1.maijā daudzās pasaules valstīs notiek dažādu nozaru un uzņēmumu darbaļaužu mītiņi un manifestācijas, izvirzot vienotas prasības valdībai un valdošajai varai.

Latvijas Sociālistiskā partija tradicionāli organizē mītiņu Starptautiskajā darbaļaužu solidaritātes dienā, kurš ir vērsts uz Latvijas darbaļaužu tiesību aizstāvēšanu un sašķeltības pārvarēšanu šajā cīņā.

Galvenā mītiņa tēma: visu algota darba darbaļaužu solidaritāte par sociālo taisnīgumu, cīņa pret korupciju, par dzīves līmeņa paaugstināšanu, par pienācīgu dzīves līmeņa nodrošināšanu savā valstī visiem, kuri dzīvei nopelna ar godīgu darbu, par radušos konfliktu risināšanu mierīgā ceļā.

Mītiņa laikā dalībniekiem būs iespēja personīgi satikties un aprunāties ar Saeimas, Rīgas Domes deputātiem,  Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju, kā arī saņemt avīzes „Latvijas Sociālists” speciālo izlaidumu.

Vara darbam, nevis kapitālam!


29.04.2015

22.aprīlī notika IX starptautiskā zinātniski praktiskā konference «V.I.Ļeņins mūsdienu pasaulē ». Pēc tradīcijas tā notiek Sanktpēterburgas valsts kultūras iestādē „Vēsturiskais kultūras muzeju komplekss Razļivā”.

Šīs konferences mērķis ir regulāri apspriest Padomju valsts dibinātāja V.I.Ļeņina vietu un lomu vēstures procesā, salīdzinot dažādas aplēses dažādos vēstures posmos un no dažādām politiskām pozīcijām.

Latvijas Sociālistiskā partija arī piedalās šajā konferencē. Šogad ar referātu uzstājās Sergejs Treinis, Latvijas Sociālistiskās partijas Valdes loceklis. Referāta tēma- Ļeņina laika imperiālisms un imperiālisms pēc 100 gadiem.

Konferencē piedalījās lieli zinātnieki, valsts un politiskie darbinieki, muzeju  atbildīgi darbinieki. Konference atbalstīja Sanktpēterburgas vadības Kultūras komiteja, Sanktpēterburgas Kūrorta zonas administrācija un avīze «Narodnaja Pravda» («Народная правда»).


28.04.2015

Rīgā, Cēsu ielā 17, koka mājā jau vairākus gadus atrodas V.I.Ļeņina muzejs. Muzeja īpašnieks un idejas autors ir Andris Švaglis.  Vietas izvēle nav nejauša. Izkārtne pie mājas fasādes vēsta- Šajā namā, 1900.gada pavasarī, apmeklējot Rīgu, dzīvoja V.I.Ļeņins.

Latvijas Sociālistiskā  partija nolēma nodot  V.I.Ļeņina muzejam bez atlīdzības vairākus vēsturiskus materiālus. Tas ir V.I.Ļeņina vara bareljefs, kas līdz 1991.gadam atradās Latvijas Komunistiskās partijas CK Biroja sēžu zālē, bet pēc tam tika nodots glabāšanā Sociālistiskās partijas Valdei. Avīzes «Pravda» pirmā numura, kas tika izdots 1912.gada 22.aprīlī, kopija. Tāpat arī muzejam tika nodots rets V.I.Ļeņina kopoto rakstu, kurā bija 30 sējumi, izdevums (1928.gads). Padomju laikā grāmata  atradās  bija Latvijas Komunistiskās partijas  CK Partijas vēstures institūta bibliotēkā, bet pēc tam- Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta direktora vietnieka V.Miškes bibliotēkā, bet kopš 1998.gada  Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika personīgajā bibliotēkā. Nākošais materiāls, kas tagad  būs muzejā, ir albums- avīzes «Dzirkstele» 
(«Искра») (no № 1 līdz № 51), kas tika izdots 1970.gadā Bulgārijā un bija veltīts V.I.Ļeņina 100. dzimšanas dienai.

Materiālu nodošana muzejam notika 23.aprīlī.  Pasākumā piedalījās Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Frolovs, partijas biedri, kā arī cilvēki, kam ir dārga Ļeņina piemiņa. 


27.04.2015

1942.gada novembrī  vietējās baltkrievu skolas lietvedis Aleksejs Kalinovičs Maslovskis izveidoja pagrīdes skolotāju grupu. Sākumā tajā darbojās tikai daži ķopā strādājoši cilvēki: lauksaimniecības skolas direktors Kazimirs Mežeckis, ģimnāzijas skolotājs Francs Klagins, skolotājs Aleksandrs Soldaščenoks un daži citi.

Grupas biedri regulāri ziņoja vadītājam par to, ko viņiem izdevās uzzināt. Zņas tika nodotas tālāk- partizāniem un uz  «lielo zemi ». Svarīgo ziņu plūsma būtiski palielinājās, kad grupai pievienojās Ivans Malašenoks, kurš strādāja Zilupes dzelzceļa stacijā. Viņš ziņoja par vācu ešelonu kustību, kopēja preču dokumentus. Kazimirs Mežeckis klausījās radio  Sovinfobiroja (Padomju infobiroja?) ziņas un nodeva tās  biedriem tālākai izplatīšanai.

Grupas darbība kļuva aktīvāka 1943.gada vasarā, kad izdevās izveidot tiešos sakarus ar Latvijas partizānu brigādes štāba izlūkiem, kā arī ar Rīgas un Viļņas nelegālajām vienībām. Īpaša loma šeit bija skolotājam Aleksandram Soldaščenokam (dažos dokumentos- Soldaščinskis), kam, pateicoties mācībām Viļņas skolotāju seminārā, bija iespēja regulāri braukāt pa Baltijas teritoriju. Vēl bez informācijas iegūšanas, neagrīdes biedriem izdevās veikt dažas diversijas uz dzelzceļa un uzspridzināt sprāgstvielu un sapieru instrumentu noliktavu, kas bija izvietota ilsētas stadiona saimniecības ēkās.

Grupu iznīcināja vācu kontrizlūkošanas vienība neilgi pirms pilsētas atbrīvošanas. Aleksandrs Soldaščenoks (foto) tika arestēts un gāja bojā Zaksenhauzenas nāves nometnē.

LSP Zilupes pirmorganizācija


15.04.2015

Kurš gan PSRS nav dzirdējis par slaveno 8. panfiloviešu divīziju. Ludzēnieši pamatoti var lepoties ar to, ka viņu rajonu un arī Ludzu 1944.gada jūlijā atbrīvoja panfilovieši. Un Ludzas rajona avīzes vēsture saistīta ar šīs pazīstamās vienības darbību. Divīzijas politnodaļas topogrāfijā tika salikts un nodrukāts laikraksta pirmais numurs. Avīzes nosaukums tad bija «Лудзенская правда». Tas bija 1944. gadā 25. jūlijā, trešajā dienā pēc pilsētas atbrīvošanas. Avīzes pirmā numura izdošanā pielika daudz pūļu divīzijas laikraksta redaktors Leonīds Makejevs.

Avīzes ievadrakstā bija teikts, ka pilnīga uzvara pār fašismu ir tuvu. Tur bija rakstīts, ka ludzēniešiem ir jāatgriežas pie mierīga darba un jāatjauno iznīcinātais. Citā rakstā L.Makejevs stāstīja, kā notika Ludzas atbrīvošana, par tikšanos ar meiteni Aņu un viņas draudzeni, kas gatavoja sarkano karogu, lai paceltu to pilsētas ielā. Kad divīzija devās uz priekšu, lai galīgi sakautu ienaidnieku, avīzes izdošana uz laiku tika pārtraukta. Tās darbība tika atjaunota augusta beigās, kad ar Ludzas vecā poligrāfista Sujera palīdzību, kurš spēja noslēpt un saglabāt tipogrāfijas šriftus, izdevās organizēt tipogrāfijas darbu.

Avīze aicināja atjaunot iznīcināto un darāmā bija ļoti daudz. Atkāpdamies, vācieši sagrāva un nodedzināja 770 dzīvojamo māju, 1680 zemnieku saimniecību, 23 skolas, 4 slimnīcas, 2 aptiekas, 2 TN, 4 sakaru nodaļas, 7 baznīcas, 2 dzelzceļu stacijas. Rajonā iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā par 25000 cilvēkiem. Stipri bija cietusi arī lauksaimniecība. Sakarā ar darba spēka samazināšanos, par 5830 hektāriem mazāka bija kļuvusi sējumu platība. Zirgu skaits zemnieku saimniecībās bija samazinājies par 36%, liellopu- par 33%. cūku- par 53%, aitu- par 41%.  

Tūlīt pēc atbrīvošanas sākās atjaunošanas darbi, ko organizēja un vadīja komunistiskās partijas komiteja un apriņķa izpildkomiteja. Zemnieku saimniecību atjaunošanai tika piešķirti ilgtermiņa kredīti, pirmkārt, kritušo un kara invalīdu, partizānu ģimenēm. Jau 1944. gada augustā darbu atsāka trīs slimnīcas ar 90 gultasvietām, kur strādāja 5 ārsti un 9 feldšeri. 1945. gada sakumā rajonā jau darbojās 19 dzirnavu, 4 apavu šūšanas darbnīcas, metālapstrādes darbnīca, mēbeļu darbnīca. Tie bija pirmie, neapšaubāmi vieni no grūtākajiem un svarīgākajiem Padomju varas spertajiem soļiem, mierīgas dzīves atjaunošanai Ludzas rajonā.

Pēc Ludzas rajona avīzes «Par komunisma uzvaru» materiāliem.


14.04.2015

11. aprīlī notika ikgadējie atceres pasākumi Salaspils memoriālā, atzīmējot Starptautisko fašistisko koncentrācijas nometņu ieslodzīto dienu. Notika svinīgā ziedu nolikšana un mītiņš. Pasākumā piedalījās Latvijas sociālistiskas partijas deputāts Saeimā Raimonds Rubiks, partijas valdes locekļi, pirmorganizāciju sekretāri un aktīvisti.


08.04.2015

Starptautiskajās fašistiskajās koncentrācijas nometnēs ieslodzīto atbrīvošanas dienas priekšvakarā vēlamies vērst uzmanību uz situāciju, kas ir saistīta ar Salaspils koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometni, no kurienes Otrā pasaules kara laikā Vērmahta karavīriem piegādāja bērnu asinis, grib parādīt kā starpposmu pirms nosūtīšanas tālāk. Tiesībsargājošo iestāžu reakcija uz to ir ļoti pavirša. Spriediet paši.

Pēc tam, kad „Latvijas avīzē” 2014.gada 3.oktobrī bija publicēts Viestura Sprūdes raksts par Salaspili, Latvijas Sociālās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks uzrakstīja Drošības policijai iesniegumu par to, ka rakstā ir mēģināts mazināt fašistu izdarīto noziegumu nozīmi šajā nometnē un lūdza sniegt juridisku novērtējumu V.Sprūdes izteikumiem:
«Mēs uzskatām par nepieņemamu un  lūdzam sniegt atbilstošu juridisku vērtējumu raksta autora mēģinājumam mazināt noziegumu, kurus nacisti izdarīja pret Salaspils nometnē ieslodzītajiem pieaugušajiem un bērniem, smagumu. Neskatoties uz  lielo dokumentālo materiālu un izdzīvojošo ieslodzīto liecībām par fašistu zvērībām, V.Sprūde savā rakstā  cenšas mazināt  nometnē izdarīto zvērību nozīmi: «Salaspils nebija sanatorija, bet tajā pašā laikā režīms mums bija vieglāks nekā Rīgas centrālajā cietumā, kur tika izpildīti nāves sodi, vai arī īstajās koncentrācijas nometnēs Dahavā, Mauthauzenā, Štuthovā…  Cilvēki nometnē parasti pavadīja vairākus mēnešus, pirms viņi tika  nosūtīti tālāk uz citām Eiropas nometnēm, atbrīvoti vai nosūtīti uz lauksaimniecības darbiem, kā to izdarīja ar baltkrievu bērniem». Kā izsmiekls un apvainojums visiem tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika nomocīti un nogalināti Salaspils nāves nometnē, skan raksta autora piekrišana kāda vēsturnieka secinājumam, ka “Salaspilī nebija nāves nometne.”   

Drošības policija šajā rakstā neko pretlikumīgu nesaskatīja:
«Publikācijā tiek apšaubīti atsevišķi fakti par nacistiskās Vācijas pastrādāto noziegumu daudzumu konkrētajā vietā un laikā, bet ne fakts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas režīms ir pastrādājis noziegumu. Demokrātiskā valstī ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie nepārkāpj normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Šīs tiesības ir attiecināmas arī uz uzskatiem, kas var radīt negatīvu rezonansi.» - savā atbildē raksta Drošības policija.

Bijušajiem koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem ir smagi dzirdēt tādu atbildi.