Latvijas Sociālistiskā partija

Draudzības un izpalīdzības, internacionālisma un īsteno cilvēcisko vērtību atmosfēra.

MŪSU paaudžu stafete par godu latviešu, krievu un baltkrievu partizāniem, kuri cīnījās pret fašistiskajiem okupantiem Lielā Tēvijas kara laikā.

1944.g. 18.jūlijā sākās hitleriešu padzīšana no mūsu valsts teritorijas. Šajā dienā, 75 gadus atpakaļ, 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas daļas šķērsoja Latvijas robežu Šķaunes rajonā.

Foto: 130. latviešu strēlnieku korpusa daļas šķērso Latvijas robežu (1944.g.jūlijs)

Pēdējos gados Hondurasa un tās galvaspilsēta Tegusigalpa vienmēr tiek minētas kā vienas no pasaulē bīstamakajām vietām pēc Irākas un Sīrijas. Šīs situācijas pirmsākumi ir meklējami 2009.gada vasarā. Tieši tad, ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones uzraudzībā, tika nelikumīgi atstādināts demokrātiski ievēlētais prezidents Manuels Selaja. Viņa vietu ieņēma ASV ieliktenis, ģenerālis Velaskes, un, lai cik paradoksāli tas neizskatītos, simtiem tūkstošu bēgļu, lai izvairītos no represijām, devās uz ASV, kur viņiem uzreiz piemēroja nelikumīgo migrantu statusu.

Šodien Vašingtona pilnībā kontrolē Hondurasu. Tā sponsorē valdību, NVO, plašsaziņas līdzekļus, baznīcas. Tanī pat laikā, nabadzība un noziegumu līmenis sasniedz vēl neredzētus skaitļus - ap 70% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Tagad jau daudziem ir skaidrs, ka šis nav pirmais gadījums, kad ASV ievieš sev vēlamo režīmu Latīņamerikā. Savulaik, pēc tiešās Henrija Kisindžera pavēles, tika organizēts apvērsums un nodibināta fašistiskā diktatūra Čīlē ar ģenerāli Pinočetu priekšgalā, kā rezultātā gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Arī Argentīnu gaidīja tas pats liktenis - diktatūra ar tūkstošiem nogalināto, bet pēc CIP organizētā apvērsuma Gvatemalā 60-tajos gados, upuru skaits sasniedza 400 tūkst.cilvēku. Šo iebrukumu, Dienvidamerikas valstīs īstenoto tiešo vai ASV sponsorēto apvērsumu skaitu var turpināt ilgi- Kuba, Panama, Grenāda... Un visur tikai viens mērķis- atstādināt demokrātiski ievēlēto varu, izveidot haosu un ielikt kontrolētu diktatūru.

Valsts apvērsuma rezultātā gāztais Hondurasas prezidents Selaja, par notikušo izteicās sekojoši: “…lai kapitāls pastāv,bet tas nedrīkst valdīt pār pasauli. Kapitālisms ir barbarisks. Tā nevar būt cilvēces nākotne.”

Mēs solidarizējamies ar šiem uzskatiem. Varu darbam, nevis kapitālam!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde

Pie Lielā Tēvijas kara partizānu atdusas vietas (š.g. 6. jūlijā, Zilupē)

LSP mītiņš pie piemiņas akmens mazgadīgajiem nacistisko koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem (š.g. 6. jūlijā, Zilupē)

Foto S. Melkonovs

Ziedu nolikšana un mītiņš pie partizānu- ludzāniešu atdusas vietas (š.g.6. jūlijā)

LSP delegācija pie gvardes kapteiņa, Padomju Savienības Varoņa Mihaila Orlova atdusas vietas (Mežāres brāļu kapi, š.g. 6. jūlijā)

Latvijas iedzīvotājs, Lielā Tēvijas kara dalībnieks no tā pirmām dienām. Krita varoņa nāvē pie Mežāres.

Foto S.Melkonovs

Ziedu nolikšana Šķaunes brāļu kapos (š.g. 6. jūlijā). Šķaune ir pirmā apdzīvotā vieta, kura tika atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944.g. 18.jūlijā. Šeit, 75 gadus atpakaļ, robežu šķērsoja 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas daļas.

Latvijas Sociālistiskā partija ar nožēlu saņēma ziņas par bijušā Kipras prezidenta un ilggadējā Kipras komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Dimitra Kristofiasa nāvi.

Neatlaidīgs aktīvists, pacifists, viņš spēra pirmo soli, lai apvienotu divas tik dažādas Kipras sabiedrības daļas- grieķus un turkus.

LSP valde izsaka dzīļu līdzjutību Dimitra Kristofiasa tuviniekiem.