Latvijas Sociālistiskā partija

Pēdējos gados Hondurasa un tās galvaspilsēta Tegusigalpa vienmēr tiek minētas kā vienas no pasaulē bīstamakajām vietām pēc Irākas un Sīrijas. Šīs situācijas pirmsākumi ir meklējami 2009.gada vasarā. Tieši tad, ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones uzraudzībā, tika nelikumīgi atstādināts demokrātiski ievēlētais prezidents Manuels Selaja. Viņa vietu ieņēma ASV ieliktenis, ģenerālis Velaskes, un, lai cik paradoksāli tas neizskatītos, simtiem tūkstošu bēgļu, lai izvairītos no represijām, devās uz ASV, kur viņiem uzreiz piemēroja nelikumīgo migrantu statusu.

Šodien Vašingtona pilnībā kontrolē Hondurasu. Tā sponsorē valdību, NVO, plašsaziņas līdzekļus, baznīcas. Tanī pat laikā, nabadzība un noziegumu līmenis sasniedz vēl neredzētus skaitļus - ap 70% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Tagad jau daudziem ir skaidrs, ka šis nav pirmais gadījums, kad ASV ievieš sev vēlamo režīmu Latīņamerikā. Savulaik, pēc tiešās Henrija Kisindžera pavēles, tika organizēts apvērsums un nodibināta fašistiskā diktatūra Čīlē ar ģenerāli Pinočetu priekšgalā, kā rezultātā gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Arī Argentīnu gaidīja tas pats liktenis - diktatūra ar tūkstošiem nogalināto, bet pēc CIP organizētā apvērsuma Gvatemalā 60-tajos gados, upuru skaits sasniedza 400 tūkst.cilvēku. Šo iebrukumu, Dienvidamerikas valstīs īstenoto tiešo vai ASV sponsorēto apvērsumu skaitu var turpināt ilgi- Kuba, Panama, Grenāda... Un visur tikai viens mērķis- atstādināt demokrātiski ievēlēto varu, izveidot haosu un ielikt kontrolētu diktatūru.

Valsts apvērsuma rezultātā gāztais Hondurasas prezidents Selaja, par notikušo izteicās sekojoši: “…lai kapitāls pastāv,bet tas nedrīkst valdīt pār pasauli. Kapitālisms ir barbarisks. Tā nevar būt cilvēces nākotne.”

Mēs solidarizējamies ar šiem uzskatiem. Varu darbam, nevis kapitālam!

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde

Pie Lielā Tēvijas kara partizānu atdusas vietas (š.g. 6. jūlijā, Zilupē)

LSP mītiņš pie piemiņas akmens mazgadīgajiem nacistisko koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem (š.g. 6. jūlijā, Zilupē)

Foto S. Melkonovs

Ziedu nolikšana un mītiņš pie partizānu- ludzāniešu atdusas vietas (š.g.6. jūlijā)

LSP delegācija pie gvardes kapteiņa, Padomju Savienības Varoņa Mihaila Orlova atdusas vietas (Mežāres brāļu kapi, š.g. 6. jūlijā)

Latvijas iedzīvotājs, Lielā Tēvijas kara dalībnieks no tā pirmām dienām. Krita varoņa nāvē pie Mežāres.

Foto S.Melkonovs

Ziedu nolikšana Šķaunes brāļu kapos (š.g. 6. jūlijā). Šķaune ir pirmā apdzīvotā vieta, kura tika atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944.g. 18.jūlijā. Šeit, 75 gadus atpakaļ, robežu šķērsoja 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas daļas.

Latvijas Sociālistiskā partija ar nožēlu saņēma ziņas par bijušā Kipras prezidenta un ilggadējā Kipras komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Dimitra Kristofiasa nāvi.

Neatlaidīgs aktīvists, pacifists, viņš spēra pirmo soli, lai apvienotu divas tik dažādas Kipras sabiedrības daļas- grieķus un turkus.

LSP valde izsaka dzīļu līdzjutību Dimitra Kristofiasa tuviniekiem.

ASV gadu desmitiem īsteno sankciju un propagandas kara politiku, attiecībā pret Irānu. Paralēli šai rīcībai, turpinās arī ASV un tās sabiedroto militārā spēka klātbūtnes palielināšana reģionā. Redzot, ka esošā politika attiecībā uz Irānu nedod gaidāmos rezultātus, Vašingtona sāka izmantot pārbaudītās metodes - skaļas provokācijas, kurās uzreiz apvaino tai nepaklausīgo valsti.

Tā bija arī 1964.gadā, bēdīgi slavenā Tonkinas līča incidentā. Toreiz ASV inscinēja uzbrukumu saviem kuģiem, lai attaisnotu Ziemeļvjetnamas bombardēšanu neizsludinot karu.Tas tika skaidrots ar nepieciešamību apturēt “komunistu agresiju”. Tam sekoja asiņainais karš, kā rezultātā gāja bojā ap 3 milj.cilvēku.

Arī 2003.gadā, pirms Irākas okupācijas, ASV militāristi baroja pasauli ar propagandu par masveida iznicināšanas ieroču esamību Sadāma Huseina rokās. Kā vēlāk atklājās, tie bija klaji meli. Bet ASV nekautrējās atkārtot tos atkal un atkal, lai attaisnotu sava karaspēka ievešanu Irākā. Arī tam sekoja viena no lielākajām 21.gadsimta traģēdijām.

Ņemot vērā ASV imperiālistiskās politikas zaudējumu gan Sīrijā, gan Irākā, nav brīnums, ka Vašingtona vēlās izmantot jebkuras metodes, lai saglabātu savas pozīcijas Persijas līča reģionā. Šiem mērķiem arī tika uzsākta kārtējā provokācija pret šo ASV plānu seno pretinieku- Irānas Islāma Republiku.

Latvijas Sociālistiskā partija ar uztraukumu atzīmē pieaugošus draudus mieram, ko izsauc starpimperiālistisko interešu sadursmes dažādos pasaules reģionos. Miers paliek aizvien trauslāks, dēļ pastāvīgās alkatīgā kapitāla ekspansijas un no tā rokām piebarotā militārisma. Mēs kategoriski nosodām provokatīvas ASV aktivitātes attiecībā uz Irānas Islāma Republiku un uzliekam visu atbildību par iespējamo konfliktu starp abām valstīm uz ASV.

Aicinām Latvijas Republikas valdību būt maksimāli piesardzīgiem un nosvērtiem, īstenojot aizsardzības un ārpolitiku, par galveno kritēriju izvēloties mūsu valsts iedzīvotāju drošību.

Latvijas Sociālistiskās partijas Valde

1941.g. 22. jūnijā hitleriešu karaspēks uzbruka Padomju Savienībai. Hitlerieši un to satelīti bija sakoncentrējuši kaujas gatavībā 190 divīzijas, vairāk nekā 3500 tanku, gandrīz 5000 lidmašīnu un pāri par 50 tūkst. lielgabalu un mīnmetēju. Kopējais agresora dzīvais spēks sasniedza 5 milj. karavīru.

3.50 no rīta, vācieši sāka pirmos uzlidojumus Liepājai, bet vēlāk mēģināja straujā triecienā ieņemt pilsētu. Bet šeit, līdzās Brestas cietoksnim, ienaidnieks saņēma pamatīgu prettriecienu. Nelielā aizstāvju garnizona, kuru veidoja 67. divīzijas daļas, “Tosmares” un “Sarkanā Metalurga” strādnieki, Borisa Pelnēna un Imanta Sudmaļa komjaunieši, partijas un padomju aktīvisti un miliči, nedēļas laikā aizstāvēja pilsētu. Varonīgie Liepājas aizstāvji ne tikai izsauca uz sevi veselas hitleriešu divīzijas uguni, bet jau tajās karstajās jūnija dienās, kuras daudziem bija pēdējās viņu mūžā, pārvilka svītru pāri “Barbarosa” plānam. 

Mūžīgi atcerēsimies!