Latvijas Sociālistiskā partija

01.07.2018

Apsveicam Jūs un sūtam vislabākos veltījumus Kurgāna 60 dzimšanas dienā! Kurgāns ir mūsu kopīgās nesatricināmās un svētās draudzības, cīņas un uzvaras simbols. Pavisam nesen mēs atzīmējām un nosvinējām Uzvaras 73. gadskārtu. Varam būt lepni, ka hitleriskās Vācijas sagrāvē un tautu paglābšanā no brūnā mēra ir arī mūsu bijušo partizānu nopelns. Mēs nekad neaizmirsīsim savus cīņu biedrus, kuri Uzvarai ziedoja dārgāko, kas cilvēkam dots. Dārgi, pat ļoti dārgi samaksājām par Uzvaru. Tāpēc neļausim nevienam apšaubīt, mazināt vai kropļot tās vēsturi. Nedrīkstam pieļaut Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanu! 


Par to diemžēl liecina daudzi fakti, jo sevišķi pēdējā laikā. Kam kalpo pieņemtais likums par Otrā pasaules kara dalībnieka Statusu? Otrajā pasaules karā Latvijas partizānu kustībā piedalījās vairāk par 20000 cilvēku, kuru cīņa un varenība tuvināja Uzvaru. Pieņemtais statuss šos 20000 izslēdz no Otrā pasaules kara dalībnieku skaita. Kā to izskaidrot un saprast? Vai tiešām vēl šodien vārds “partizāns” kādu baida? Tāpat no Otrā pasaules kara dalībnieku skaita tiek izslēgti Krievijas latvieši, kuri cīnījās 130. latviešu strēlnieku korpusā un pēckara gados atgriezās savā senču dzimtenē. Ja šodien vēl mūsu rindās būtu mūsu lepnums- Padomju Savienības varoņi Imants Sudmalis, Otomārs Oškalns un Vilis Samsons, par Otrā kara dalībniekiem viņi netiktu atzīti! Kāds cinisms!

Mēs savu attieksmi pret šo pārpolitizēto pasākumu jau izteicām. Mēs, Lielā Tēvijas kara veterāni, kam svēts ir Draudzības Kurgāns un Uzvaras diena, tajā nepiedalīsimies. 

Turies veterān! 

Ilmārs Puteklis
130. latviešu strēlnieku korpusa
un latviešu partizānu brigāžu veterānu
biedrības priekšsēdētājs
2018.g. 1. jūlijā, Draudzības Kurgānā


05.07.2017

Jau 59.reizi Zilupes krastā, kur tiekas trīs valstu robežas, ar Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas delegāciju piedalīšanos, notiek Draudzības Kurgāns, godinot visu triju republiku partizānus, kuri šeit cīnījušies pret hitleriešu okupantiem.

Otrā pasaules kara gados partizānu rindās pret vācu okupāciju Latvijas teritorijā cīnījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Viņu drosme, izveicība un izturība, viņu nestie upuri pildīja svarīgu lomu arī Krievijas un Baltkrievijas atbrīvošanā no vācu okupantiem un nacistiskās Vācijas sagrāvē. Pret latviešu partizāniem vācieši un viņu atbalstītāji veica vairāk nekā 100 soda operāciju. Par neizdziedējamu brūci tautas dvēselē ir kļuvusi nacistu nežēlīgā izrēķināšanās ar nevainīgajiem Audriņu civiliedzīvotājiem, atriebjoties viņiem par divu ievainotu sarkanarmiešu slēpšanu un antifašistisko partizānu atbalstīšanu.

Tie vīri un sievas, kuri cīnījušies par mūsu Dzimtenes atbrīvošanu un ziedojuši par to savas dzīvības, neļāva hitleriešiem īstenot viņu koloniālos plānus, kas paredzēja lielāko daļu šeit dzīvojošo tautu iznīcināšanu un arī latviešu paverdzināšanu Ostlandes protektorāta sastāvā. Sarkanie partizāni ir tie, kuriem šodien varam pasacīt paldies par to, ka viņi neļāva hitleriešiem pārvērst Baltijas zemes un Baltkrieviju par vācu koloniju. Viņi ziedoja savas dzīves, lai Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūtu jāpieredz karš un starp tautām valdītu miers.

Šodien mēs, Latvijas delegācijas pārstāvji Draudzības Kurgānā, paužam satraukumu par mūsu valsts iesaistīšanos NATO bloka un Krievijas savstarpējā pretstāvē, kas jau atkal nostāda Latviju līdzīgu draudu priekšā, kā tas bija Otrā pasaules kara priekšvakarā. Pierobežas teritorijas starp mūsu valstīm ir pakļautas aktīvai bruņoto spēku klātbūtnei, tajās norit apmācības ar mūsdienu smagās militārās tehnikas izmantošanu. Vienlaicīgi starp valstīm un iedzīvotāju starpā tiek uzkurināta spriedze ar informācijas kampaņu palīdzību.

Tas viss rada mūsos nopietnu satraukumu par mūsu tuvo un dārgo cilvēku drošību, par mierīgu nākotni visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs uzskatām, ka šī spriedze starp valstīm un tautām ir vērsta gan pret latviešu, gan pārējo Latvijā un kaimiņos dzīvojošo tautu interesēm. Mēs neredzam tādas pretrunas latviešu un kaimiņu tautu starpā, kuras mēs paši nevarētu atrisināt mierīgā ceļā. Mūs saista gadsimtiem sena kultūras mijiedarbība un saimnieciskie sakari, mēs visi esam ieinteresēti uzturēt draudzīgas attiecības, par mūsu kopīgajām svarīgākajām vērtībām uzskatot mieru un dzīvību.

Visu Draudzības Kurgānā pārstāvētās Latvijas delegācijas dalībnieku vārdā mēs vēršamies pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska:

"Godājamie kungi! Mēs lūdzam Jūs stingri ievērot Satversmē pausto un sargāt Latvijas Republikas suverenitāti, sperot visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no mūsu tautām bīstamas un nevajadzīgas iesaistes savstarpējā militārā konfrontācijā starp Krieviju un NATO bloka valstīm. Mēs lūdzam Jūs nepieļaut situāciju, kuras rezultātā mūsu Dzimtene un tauta atkal tiktu ierauta globālo lielvaru rēķinu kārtošanā, neļaut svešām varām risināt savus konfliktus uz mūsu zemes un cilvēku dzīvību, uz Latvijas tautas likteņa rēķina."

59.Draudzības kurgāna tikšanās dalībnieku vārdā:

130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigādes veterānu biedrības priekšsēdētājs
Ilmārs Puteklis

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
Vladimirs Frolovs

2017.gada 2.jūlijā
Draudzības Kurgānā


04.07.2016

Š.g. 2. jūlijā notika tradicionāla, ikgadēja, pēc kārtas 58. tikšanās Draudzības Kurgānā – vietā, kur satiekas trīs valstu robežas – Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pasākumā bija ciemiņi gan no Rīgas, Salaspils, Jēkabpils, Ludzas, Daugavpils, gan citām Latvijas pilsētām un pagastiem.

Pa ceļam no Rīgas uz Draudzības Kurgānu, 1.jūlijā, notika arī vairāki Latvijas Sociālistiskās Partijas ("LSP") atceres mītiņi – Šķaunē, Ludzā un Zilupē, kuros piedalījās vairāk par 100 cilvēkiem.

Sestdienas rītā, 2. jūlijā, vienlaicīgi blakus esošās Draudzības Kurgānam teritorijās Krievijā, Baltkrievijā, kā arī teritorijā, kur atrodas Draudzības Kurgāns – Latvijā, notika svētku pasākumi. Latvijas pusē tika rīkots mītiņš-koncerts, kura laikā uzstājās LSP priekšsēdētāja pirmais vietnieks (priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs) Vladimirs Frolovs, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartašēvičs, 130.latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Puteklis, saeimas deputāti un citi.

Pasākuma kulminācija bija ziedu pušķu apmaiņa starp Krievijas-Baltkrievijas un Latvijas pusi uz starp robežu tiltiņa, kas tiek atvērts uz īsu brīdi, lai apmainītos ar ziediem. Saņemtos ziedus noliek pie pieminekļiem. Pēc mītiņa slēgšanas, pasākums turpinājās brīvā gaisotnē pie pusdienu galda, dziesmu un deju pavadībā.


08.07.2015

Draudzības kurgānu izveidoja 1959. gadā. Tas simbolizē cīņu draudzību, kas nostiprināta krievu, baltkrievu un latviešu partizānu asinīm kaujās pret fašistiskajiem okupantiem. Kopš tā laika, jūlija pirmajā svētdienā, pie Kurgāna ik gadu sabrauc veterāni – padomju partizāni un Lielā Tēvijas kara dalībnieki, viņu radinieki un jaunatne.

Dažādus laikus ir pārdzīvojis Kurgāns. Padomju laikā cīņu biedri no visām trijām republikām tikšanos Kurgānā atzīmēja kopā, pāri Zilupei brīvi gāja ciemos viens pie otra. Tagad cīņu biedri var tikai cits citam pamāt ar roku, bet paspiest biedra roku nav iespējams – ceļā ir robeža, kas sadala Kurgāna teritoriju.

Kopš 90-tajiem gadiem Latvijas Sociālistiskā partija vienmēr organizēja tikšanās Kurgānā. Tā tas bija un tā arī būs. Šogad bija izdarīta neliela atkāpšanas no tradicionāla mītiņa. Sakumā notika piemiņas zīmes atklāšana. Pirmo reiz ideju par tādu piemiņas zīmi izteica tikšanas Draudzības kurgānā 2012. gadā 130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Puteklis. Latvijas Sociālistiskā partija atbalstīja ideju un palīdzēja realizēt dzīvē.

Tieši Ilmāram Puteklim un biedrības priekšsēdētājam Albertam Miervaldim Pāže bija tas gods atklāt piemiņas zīmi. Tur trijās valodās (latviešu, krievu, baltkrievu) ir uzrakstīts: „70 gadu Padomju Savienības uzvarai Lielajā Tēvijas karā pret fašistisko Vāciju.”

Pēc tam notika mītiņš. Uzstājas partijas biedri, kara veterāni, Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvis. Noslēdzošais mītiņa akords bija Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika uzstāšanās.

Šķērsot robežu ir stingri aizliegts. Taču nelielām delegācijām ir atļauts tiltiņa vidū apmainīties ar ziedu pušķiem. Pēc mītiņa noslēgšanās tā dalībniekiem bija iespēja brīvā atmosfērā, pie svētku galda, dalīties atmiņās, dziedāt un dejot.


12.07.2014

Šodien, 6. jūlijā, Draudzības Kurgāns un tā simboli- vareni kuplojošais ozols un trīs alejas uzņem tuvus un tālus ciemiņus. Skanēs runas un dziesmas krievu, baltkrievu un latviešu valodās. Būs prieks par tikšanos bijušajiem cīņu biedriem un draugiem. Bet diemžēl, būs ne tikai prieka asaras… Atcerēsimies arī tos, kas no kara nepārnāca un tos, kuri no mums šķīrās pēckara gados.

Lielākā daļa no mums uz saviem pleciem nes jau deviņdesmitgadīgu nastu. Bet gars mūsos vēl aizvien ir možs. Tā ir apziņa un lepnums par uzticību jaunības ideāliem, par izcīnīto Lielo Uzvaru! Par to, ka mūsu cīņu biedri un ieroču brāļi bija Krievijas un Baltkrievijas partizāni. Par atbalstu un palīdzību mēs mūžam atcerēsimies, jo tikai kopīgiem spēkiem mēs varējām lauzt sprandu fašistiskajiem okupantiem un atbrīvot mūsu dzimto zemi!

Lai jums veselība un spēks, dārgie cīņu biedri!

Ilmārs Puteklis,
Latvijas partizānu brigāžu veterānu biedrības priekšsēdētājs
2014.g. 6. jūlijā, Draudzības Kurgānā